Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

2015. gada 11. augustā valdības sēdē tika pieņemts lēmums par Kultūras ministrijas kapitālsabiedrības  Latvijas Nacionālā opera un balets (LNOB) peļņas novirzīšanu valsts budžetam. Šī lēmuma rezultātā Latvijas Nacionālā opera un balets valstij dividendēs  būs jāizmaksā 90% no kapitālsabiedrības tīrās peļņas 126 489 eiro apmērā.

Saskaņā ar lēmumu peļņas daļa tika atstāta tām kapitālsabiedrībām, kurām tā ir būtiska, lai pastāvētu.

2013. gadā jaunā Latvijas Nacionālās operas valde uzsāka darbu situācijā, kad bija izveidojies finanšu iztrūkums 750 000 EUR apjomā. Iepriekšējā laika periodā daudzu gadu garumā Latvijas Nacionālā opera strādāja „uz parāda”, ik gadu no nodokļu maksātāju līdzekļiem pieprasot segt zaudējumus aptuveni 500 000 LVL apjomā. Pusotra gada laikā tika sakārtota finanšu sistēma, uzlabota materiāli tehniskā bāze - iegādāti un remontēti instrumenti, iegādāts inventārs baletam, veikti uzkrājumi tehnoloģiskā parka attīstībai un ieguldījumi ēkā.

Valsts kapitālsabiedrībai „Latvijas Nacionālā opera un balets” (LNOB) pirmo reizi vēsturē bija izveidojusies tīrā peļņa 126 489 eiro, no kuras 90% jeb 113 840 EUR apjomā LNOB lūdza izmantot ēkas pagalma izbūves līdzfinansēšanai, lai cilvēciskos apstākļos nodrošinātu operas un baleta izrāžu dekorāciju uzbūvi un nobūvi - šo darbību gala rezultātā veiktu likumā paredzēto funkciju, ko LNOB deleģējusi valsts. Projekta realizācijas gadījumā valstij nodokļu maksājumos tiktu pārskaitīti 148 141,54 eiro.

Latvijas Nacionālās operas budžetā 2014. gadam nebija paredzētas investīcijas  šim projektam,  un valsts budžeta dotācija nodrošina tikai darbinieku algu izmaksu un nodokļu samaksu valsts budžetā, kas 2014. gadā veidoja 3 781 615 eiro, jeb 48% no dotācijas apjoma  Kopumā materiāli tehniskās bāzes uzlabošanai LNOB  laikā periodā no 2015. līdz 2018. gadam ir nepieciešami  6 157 970 EUR.

Tādējādi ilgtermiņa ieguldījuma projektu attīstīšanai LNOB ir nepieciešams nopelnīt līdzekļus no savas saimnieciskās darbības (biļetes un telpu noma) vai piesaistīt ziedotāju un atbalstītāju līdzekļus. Ilgtermiņu ieguldījumu amortizācijas periods saskaņā ar grāmatvedības standartiem ir ilgāks par gadu, tā rezultātā, plānojot darbību ilgtermiņā, valsts kapitālsabiedrība nonāk absurda situācijā, kad līdzekļu ieguldījums pamatlīdzekļos, kas pārsniedz ikgadējo amortizāciju, faktiski tiek pārskaitīta valstij, jo tas vienmēr veidos peļņu.

Viens no starptautiski pieņemtiem kritērijiem dividenžu izmaksai ir kapitālsabiedrības stabilitāte saimnieciskā darbībā un ilgtspējība, tādēļ neizprotams ir lēmums par dividenžu izmaksu valstij, kas liedz kapitālsabiedrībai plānot ilgāk par gadu.

Tāpat minētais lēmums raisa jautājumus - ko valsts budžetā atrisinās LNOB atdotie 113 840 EUR, ja pagājušajā mēnesī Ministru kabinets lēma par šādu valsts kapitālsabiedrību dividenžu izlietojumu:

Kapitālsabiedrība

Peļņa 2014

MK lēmums

Latvijas Dzelzceļš

10 708 714 EUR

MK 30.06.2015. rīkojums Nr.339 – 8 777 314 atstāt Latvijas Dzelzceļam, budžetā ieskaitīt 1 931 400 EUR.

Ceļu satiksmes drošības direkcija

1 200 319 EUR

MK 10.07.2015 rīkojums Nr.377 – nav jāmaksā dividendes

Latvijas Gaisa satiksme

215 068 EUR

MK 10.07.2015 rīkojums Nr.375 – nav jāmaksā dividendes

Starptautiskā lidosta „Rīga”

134 678 EUR

MK 10.07.2015.rīkojums Nr.376 – nav jāmaksā dividendes

LNOB 2015.gada 11.augusta Ministru kabineta lēmumu vērtē kā stopsignālu tālākai infrastruktūras un tehniskās bāzes attīstībai, tas aptur arī auglīgas sarunas ar potenciālajiem ziedotājiem un sponsoriem, kā arī rada nepamatotas ilūzijas, vienojoties ar māksliniekiem par honorāriem.

Par absurdu LNOB uzskata situāciju, ka šobrīd LNOB darbību nosaka  divi likumi - Likums par Latvijas Nacionālo operu un baletu un Komerclikums. Latvijas Nacionālās operas un baleta likums nenosaka ka LNOB funkcija ir peļņas gūšana, kas ir tiešā  pretrunā Komerclikumam. Tāpat LNOB šo lēmumu vērtē kā atspulgu Valsts varas patiesajai attieksmei pret kultūru - kultūras vērtībām, mantojumu un savas valsts iedzīvotājiem - cilvēkiem, kas strādā kultūras jomā un operas un baleta apmeklētājiem. Tāpat Latvijas Nacionālā opera un balets vēlas Ministru kabineta skaidrojumu, kā minēto faktu kontekstā interpretējams princips „Viens likums, viena taisnība visiem”.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

12

Uzmācīgie IRši

FotoPagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”
Lasīt visu...

21

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...