Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

2015. gada 11. augustā valdības sēdē tika pieņemts lēmums par Kultūras ministrijas kapitālsabiedrības  Latvijas Nacionālā opera un balets (LNOB) peļņas novirzīšanu valsts budžetam. Šī lēmuma rezultātā Latvijas Nacionālā opera un balets valstij dividendēs  būs jāizmaksā 90% no kapitālsabiedrības tīrās peļņas 126 489 eiro apmērā.

Saskaņā ar lēmumu peļņas daļa tika atstāta tām kapitālsabiedrībām, kurām tā ir būtiska, lai pastāvētu.

2013. gadā jaunā Latvijas Nacionālās operas valde uzsāka darbu situācijā, kad bija izveidojies finanšu iztrūkums 750 000 EUR apjomā. Iepriekšējā laika periodā daudzu gadu garumā Latvijas Nacionālā opera strādāja „uz parāda”, ik gadu no nodokļu maksātāju līdzekļiem pieprasot segt zaudējumus aptuveni 500 000 LVL apjomā. Pusotra gada laikā tika sakārtota finanšu sistēma, uzlabota materiāli tehniskā bāze - iegādāti un remontēti instrumenti, iegādāts inventārs baletam, veikti uzkrājumi tehnoloģiskā parka attīstībai un ieguldījumi ēkā.

Valsts kapitālsabiedrībai „Latvijas Nacionālā opera un balets” (LNOB) pirmo reizi vēsturē bija izveidojusies tīrā peļņa 126 489 eiro, no kuras 90% jeb 113 840 EUR apjomā LNOB lūdza izmantot ēkas pagalma izbūves līdzfinansēšanai, lai cilvēciskos apstākļos nodrošinātu operas un baleta izrāžu dekorāciju uzbūvi un nobūvi - šo darbību gala rezultātā veiktu likumā paredzēto funkciju, ko LNOB deleģējusi valsts. Projekta realizācijas gadījumā valstij nodokļu maksājumos tiktu pārskaitīti 148 141,54 eiro.

Latvijas Nacionālās operas budžetā 2014. gadam nebija paredzētas investīcijas  šim projektam,  un valsts budžeta dotācija nodrošina tikai darbinieku algu izmaksu un nodokļu samaksu valsts budžetā, kas 2014. gadā veidoja 3 781 615 eiro, jeb 48% no dotācijas apjoma  Kopumā materiāli tehniskās bāzes uzlabošanai LNOB  laikā periodā no 2015. līdz 2018. gadam ir nepieciešami  6 157 970 EUR.

Tādējādi ilgtermiņa ieguldījuma projektu attīstīšanai LNOB ir nepieciešams nopelnīt līdzekļus no savas saimnieciskās darbības (biļetes un telpu noma) vai piesaistīt ziedotāju un atbalstītāju līdzekļus. Ilgtermiņu ieguldījumu amortizācijas periods saskaņā ar grāmatvedības standartiem ir ilgāks par gadu, tā rezultātā, plānojot darbību ilgtermiņā, valsts kapitālsabiedrība nonāk absurda situācijā, kad līdzekļu ieguldījums pamatlīdzekļos, kas pārsniedz ikgadējo amortizāciju, faktiski tiek pārskaitīta valstij, jo tas vienmēr veidos peļņu.

Viens no starptautiski pieņemtiem kritērijiem dividenžu izmaksai ir kapitālsabiedrības stabilitāte saimnieciskā darbībā un ilgtspējība, tādēļ neizprotams ir lēmums par dividenžu izmaksu valstij, kas liedz kapitālsabiedrībai plānot ilgāk par gadu.

Tāpat minētais lēmums raisa jautājumus - ko valsts budžetā atrisinās LNOB atdotie 113 840 EUR, ja pagājušajā mēnesī Ministru kabinets lēma par šādu valsts kapitālsabiedrību dividenžu izlietojumu:

Kapitālsabiedrība

Peļņa 2014

MK lēmums

Latvijas Dzelzceļš

10 708 714 EUR

MK 30.06.2015. rīkojums Nr.339 – 8 777 314 atstāt Latvijas Dzelzceļam, budžetā ieskaitīt 1 931 400 EUR.

Ceļu satiksmes drošības direkcija

1 200 319 EUR

MK 10.07.2015 rīkojums Nr.377 – nav jāmaksā dividendes

Latvijas Gaisa satiksme

215 068 EUR

MK 10.07.2015 rīkojums Nr.375 – nav jāmaksā dividendes

Starptautiskā lidosta „Rīga”

134 678 EUR

MK 10.07.2015.rīkojums Nr.376 – nav jāmaksā dividendes

LNOB 2015.gada 11.augusta Ministru kabineta lēmumu vērtē kā stopsignālu tālākai infrastruktūras un tehniskās bāzes attīstībai, tas aptur arī auglīgas sarunas ar potenciālajiem ziedotājiem un sponsoriem, kā arī rada nepamatotas ilūzijas, vienojoties ar māksliniekiem par honorāriem.

Par absurdu LNOB uzskata situāciju, ka šobrīd LNOB darbību nosaka  divi likumi - Likums par Latvijas Nacionālo operu un baletu un Komerclikums. Latvijas Nacionālās operas un baleta likums nenosaka ka LNOB funkcija ir peļņas gūšana, kas ir tiešā  pretrunā Komerclikumam. Tāpat LNOB šo lēmumu vērtē kā atspulgu Valsts varas patiesajai attieksmei pret kultūru - kultūras vērtībām, mantojumu un savas valsts iedzīvotājiem - cilvēkiem, kas strādā kultūras jomā un operas un baleta apmeklētājiem. Tāpat Latvijas Nacionālā opera un balets vēlas Ministru kabineta skaidrojumu, kā minēto faktu kontekstā interpretējams princips „Viens likums, viena taisnība visiem”.

An error has occured