Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Aptuveni 400 000 Latvijas mājsaimniecību ikdienā abonē dažādus preses izdevumus. Drukātie mediji joprojām ir viens no būtiskākajiem uzticamas un kvalitatīvas informācijas ieguves avotiem. Tomēr valsts uzņēmuma “Latvijas Pasts” nepārdomātā rīcība drīzumā preses izdevumu abonēšanu var padarītu nepieejamu.

Šis ir laiks, kad objektīva informācija par notiekošo ir svarīgāka nekā jebkad. Mēs jums šādu informāciju nodrošināsim. Apstipriniet ziņu saņemšanu un jūs nepalaidīsiet garām svarīgāko informāciju par notiekošo gan Latvijā, gan pasaulē.

Laikā, kad ir īpaši svarīgi stiprināt valsts informatīvo drošību, nav pieļaujama vēršanās pret iedzīvotāju izvēlētajiem tradicionālajiem informācijas kanāliem, tāpēc Latvijas Preses izdevēju asociācija aicina valsts prezidentu, ministru prezidentu un atbildīgos ministrus nepieļaut šo bīstamo situāciju.

“Latvijas Pasts”, pārkāpjot līdzšinējo iesaistīto pušu vienošanos, vienpersoniski, slepus un novēloti vēlas paaugstināt piegāžu tarifus masu medijiem.

No 2023. gada 1. janvāra tiks realizēts jauns abonētās preses piegādes pakalpojuma finansēšanas modelis. Ministru kabinets sadarbībā ar Kultūras ministriju, Satiksmes ministriju un Preses izdevēju asociāciju izstrādāja un 2022. gada 14. jūlijā pieņēma noteikumus Nr. 463 “Abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumu apmaksas kārtība”, kas nosaka procentuālo apmēru, kādu “Latvijas Pastam” maksā preses izdevējs, un kāda daļa tiek segta no valsts budžeta. Tomēr, ignorējot noteikto preses piegādes finansēšanas modeļa izstrādes kārtību, sarežģītību un neinformējot preses izdevējus, “Latvijas Pasts”’ 2022. gada 19. jūlijā (piecas dienas pēc MK noteikumu par apmaksas kārtību apstiprināšanas, kas balstās uz jau apstiprināto tarifu) iesniedza regulatoram jaunu, novēlotu tarifa projektu, kura paredzamais pieņemšanas laiks ir 2022. gada septembris un spēkā stāšanās laiks – 2023. gada 1. janvāris. 

"Latvijas Pasta" jauniesniegtais tarifu projekts paredz palielināt preses izdevējiem abonementu piegādes izmaksas vismaz par 20%, t.i. dubultot attiecībā pret nozarē panākto vienošanos par 11,04 % izmaksu pieaugumu. Šāda “Latvijas Pasta” rīcība ir neizprotama, absurda, nesaimnieciska un kopumā kaitnieciska preses izdevēju nozarei, kā arī pašam “Latvijas Pastam” un valsts budžetam.

Mediju vides sakārtotība, stabilitāte un paredzamība, kas nodrošina to daudzveidību un ilgtspēju, ir Latvijas nacionālās drošības jautājums.

Starptautiskie notikumi pēdējā laikā spilgti parāda, cik liela nozīme medijiem ir valsts neatkarības saglabāšanā un cik būtiski valstij ir nodrošināt stipru, daudzveidīgu informatīvo telpu. Pēdējos gados atbalsts medijiem Latvijā bija nepietiekams, tāpēc politiķi mediju vides stiprināšanu ir noteikuši kā prioritāti.

Tieši preses izdevumu abonēšanai ir visbūtiskākā loma informācijas pieejamībā lauku apvidos. Daudzveidīga mediju vide nodrošina objektīvas informācijas nonākšanu pie ikviena Latvijas iedzīvotāja, līdz ar to nav izprotama “Latvijas Pasta” un uzraugošās Satiksmes ministrijas rīcība, kas klaji ignorē valsts prioritātes un rada ilgtermiņa negatīvās sekas Latvijas nacionālajai drošībai.

“Latvijas Pasta” novēloti un slepus iesniegtais jaunais tarifa pieaugums ir dramatiski traumējošs visai nozarei. Mediju vidē ikviens apzinās, ka šāds tarifa sadārdzinājums sākotnēji bija jāizdiskutē ar Kultūras ministriju, Satiksmes ministriju un Preses izdevēju asociāciju.

Šā gada 19. jūlijā “Latvijas Pasta” iesniegtais jaunais tarifs praktiski dubulto preses izdevēju izdevumus par preses piegādi. Šāds izmaksu palielinājums preses izdevēju nozarei ir dramatisks, jo strauji pieaug arī citas ražošanas izmaksas. Būtiski ir palielinājušās un turpina celties papīra izmaksas. Ja preses izdevēji visas pieaugošās izmaksas iekļaus izdevumu abonementu cenā, tikai retais varēs atļauties abonēt presi. Informācijas pieejamība sabiedrībā būs kļuvusi par ekskluzīvu preci, un rezultātā tiks apdraudēta Latvijas informatīvā telpa un drošība.

Situāciju preses nozarē vēl vairāk pasliktina energoresursu cenu pieaugums, jo šīs izmaksas tieši sakrīt ar preses abonēšanas periodu (rudens/ziema). Līdz ar to pie zemas pirktspējas daļa patērētāju, visticamāk, atteiksies no preses izdevumu abonēšanas. Ja šādos apstākļos tiks būtiski palielinātas abonementu cenas, ir absolūti skaidrs, ka preses nozare piedzīvos dramatisku abonentu skaita samazinājumu, kas nozīmē, ka liela daļa sabiedrības paliks bez uzticamiem informācijas avotiem.

Ievērojot iepriekšminēto, Latvijas Preses izdevēju asociācija nosūta vēstuli Latvijas Valsts prezidentam Levita kungam, Latvijas Republikas Ministru prezidentam Kariņa kungam, Latvijas Republikas kultūras ministram Puntuļa kungam un Latvijas Republikas satiksmes ministram Linkaita kungam, lūdzot:

- nepieļaut “Latvijas Pasta” jauno, novēloti iesniegto tarifu apstiprināšanu 2023. gadam, kā rezultātā tiks sagrauta izstrādātā preses atbalsta un piegādes finansēšanas sistēma, kā arī aizkavēta preses izdevēju pamatdarbība – abonēšanas kampaņa, nodarot milzīgus zaudējumus preses izdevēju nozarei;

- nodrošināt preses piegādes sistēmas paredzamību, kas ir būtisks nosacījums mediju daudzveidībai un ilgtspējai, saskaņā ar Ministru kabineta 17.07.2020. rīkojumu Nr. 397 “Par konceptuālo ziņojumu “Abonētās preses izdevumu piegādes nodrošināšana un drukāto mediju atbalsta pilnveides iespējas””. Ievērojot nozares specifiku, iestrādāt normatīvajos aktos termiņu, līdz kuram “Latvijas Pasts” var iesniegt jaunus tarifus nākamajam gadam, un aizliegumu mainīt tarifus abonēšanas perioda laikā (jo izdevēji abonementus ir pārdevuši ar fiksētu cenu);

- nodrošināt starp visiem partneriem panāktā kompromisa – 11,04 % izmaksu pieauguma – preses izdevējiem saglabāšanu, ņemot vērā Ministru kabineta rīkojumā nostiprināto principu nodrošināt, ka visiem preses izdevējiem situācija nemainās būtiski, salīdzinot ar to, kāda tā būtu saskaņā ar pašreiz piemērojamo regulējumu;

- izvērtēt Satiksmes ministrijas atbildību, ilgstoši nespējot nodrošināt savlaicīgu, ar nozares pārstāvjiem saskaņotu, stabilu un paredzamu preses piegāžu pakalpojumu sniegšanu, kā rezultātā ir būtiski vājināta un daļēji iznīcināta preses nozare;

- izvērtēt Satiksmes ministrijas atbildību, nespējot uzraudzīt valsts uzņēmuma (“Latvijas Pasta”) darbību, kas ignorē valsts prioritātes, politiku un, nesaskaņojot savu plānoto rīcību ar nozares pārstāvjiem, apzināti apdraud 2023. gada preses abonēšanas kampaņu.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

FotoĢirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Lasīt visu...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...