Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kas notiek ar Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi jeb SEPLP  – vai neprašana organizēt un vadīt darbus un nevarēšana aptvert krīzes nopietnību, vai cinisks egoisms, drebot par saviem siltajiem un godpilnajiem amatiem? Visticamāk abas lietas!

Kā citādāk lai izskaidro situāciju, kas radusies Latvijas Televīzijas tehnoloģiskajā attīstībā un saimniecības uzturēšanā, joprojām turpinoties gadiem ilgajai uzņēmuma gremdēšanai valdes priekšsēdētāja Ivara Priedes (attēlā) vadībā, un situāciju ap kārtējo sabiedrisko mediju apvienošanu, kad  divus gadus SEPLP intensīvi zīmēja vienotā medija vīziju. Patiesībā SEPLP būvēja gaisa pili uz LTV grausta.

Vakar (09.01.) Panorāma ziņoja: Latvijas Radio (LR) kolektīva aptauja liecina, ka 84% darbinieku šādi vadītu mediju apvienošanu neatbalsta. Šokējoši! LR valdei atlika tikai piebilst, ka vajadzētu ieklausīties kolektīva viedoklī.

Žurnālists Jānis Domburs 6.janvārī intervijā LR raidījumā Laikmeta krustpunktā saka: “Nav tā, ka televīzijā, cik esmu runājis, visi sit plaukstas sajūsmā [par mediju apvienošanu].  Nē. Bet man liekas, ka stāsts ir kopējs. Var apvienot slikti un var labi. Var radīt pievienoto vērtību un var radīt no divām defektācijām vienu daudz lielāku defektāciju nekā viens plus viens.” Un process turpina ripot uz defektācijas pusi.

Bet Latvijas Radio arodbiedrības atklātajā vēstulē arī teikts: “Kā bija vērojams 04.12.2023. LTV raidījumā “Aizliegtais paņēmiens”, LTV infrastruktūra un tehnoloģijas ir katastrofālā stāvoklī, tādējādi šobrīd veicot LR un LTV apvienošanu, visticamāk investīciju līdzekļi nokopējā apvienotā sabiedriskā medija budžeta tiks novirzīti LTV situācijas glābšanai.”

Un būs, ko glābt! Sākās jaunais gads, un LTV valdes priekšsēdētājs I.Priede tā arī neizdarīja to, kas bija jāizdara 2023. gadā - nepabeidza un pareizi neuzsāka, ne arī kaut vai izkustināja no strupceļa nevienu (!) no miljonus vērtajiem iepirkumiem tehnoloģijās un saimniecības sakārtošanā:

1.    I. Priede tā arī neuzsāka vitāli svarīgās mazās pārvietojamās televīzijas stacijas PTS iepirkumu par gandrīz 5 miljoniem eiro, kura organizēšanu  gada nogalē asi kritizēja (arī masu medijos) mūsu nozares profesionāļi. Bet vēl priekšā ir lielā PTS iepirkums! Šādu aprīkojumu būvē pēc individuālā pasūtījuma, un viss process ilgst apmēram pusotru, divus gadus.

Aizkavēšanās ar PTS būs milzīga! Nemaz nerunājot par aparatūras cenām, kas šajā laikā turpinās kāpt, papildus simtus tūkstošus vai varbūt kādu miljonu LTV vadītājs atkal prasīs no valsts budžeta. Tikmēr vecie morāli un tehniski novecojušie PTS turpinās strādāt tikai ar dievpalīgu (ja vispār turpinās!), un ne reizi vien drošības apsvērumu dēļ LTV turpinās tērēt desmitiem tūkstošus, īrējot tehniku no igauņiem vai lietuviešiem, vai vietējām privātajām kompānijām.  

2.    2023. gadā I.Priede trīs reizes uzsāka, pārtrauca un nepabeidza bēdīgi slaveno televīzijas satura informācijas vadības sistēmas jeb MAM iepirkumu par vairāk nekā miljons eiro. Bēdīgi slaveno profesionāļu vidū - jo LTV mēģina MAM nopirkt jau kādus septiņus gadus (!), un visu šo laiku atbildīgais par LTV tehnoloģiju attīstību bija I. Priede – kā valdes loceklis un vēlāk kā valdes priekšsēdētājs.

Bet runa nav tikai par naudu – MAM sistēma ir vitāli svarīga LTV darba organizēšanai digitālajā vidē, lai sabiedriskā televīzija beidzot sāktu strādāt kā mūsdienīgs masu medijs. MAM bija paredzēts ieviest gan televīzijā, gan radio, bet Latvijas Radio, redzot LTV nožēlojamo saimniekošanu, attīsta savu digitālos rīkus.

Tagad, tā kā MAM iepirkums 2023. gadā netika pabeigts, LTV ir jāatskaita valsts budžetā daļa līdzekļu, simtiem tūkstošu, kas bija paredzēti MAM iepirkšanai. Un cik izmaksās LTV kārtējā aizkavēšanās “padomju laikos” un kārtējais aprīkojuma un programmatūras cenu kāpums? Atkal prasīs naudu?

3.    2023. gadā LTV tā arī nenopirka elektroapgādes apakšstaciju, ko I. Priede arī mēģina iegādāties vairākus gadus. Vecā apakšstacija ir vairāk nekā 35 gadus veca, vēl no padomju laikiem. Lieki jautāt – cik drošs ir LTV kā kritiskās infrastruktūras objekts nacionālās drošības kontekstā? Nu to jau labi parādīja raidījums “Aizliegtais paņēmiens” 4. decembrī.

4.    Nāves punktā joprojām ir kritiski svarīgās vienotās režijas pabeigšana, kas arī tiek iepirkta vairākus gadus. Un tie ir tikai svarīgākie iepirkumi!

Pirms ķerties pie savas “gaisa pils”, vai SEPLP ir parēķinājusi, cik dārgi (simtus tūkstošu vai nu jau miljonus?) valsts budžetam un sabiedrībai izmaksāja I. Priedes saimniekošana Latvijas Televīzijā, kas ilgst jau astoto gadu?

SEPLP tikai mēģina norobežoties no atbildības. Kā lai citādāk izskaidro to, ka SEPLP ielika jaunu locekli LTV valdē, kas nu būšot atbildīgs arī par iepirkumiem. Nu tak būs, no kā prasīt! Absurds un ciniska sabiedrības manipulēšana. Viss jau tik “pamatīgi” sastrādāts vēl pirms jaunā locekļa.  Kurš par to atbildēs? Vai tikai turpināsim maksāt?  

Katastrofa LTV tehnoloģijās un saimniecībā nav vienīgais, par ko uztraucas Latvijas Radio darbinieki – atklātā vēstulē vēl minēta problēmu rinda, sākot no neskaidrībām par atalgojumu un beidzot par to, kā tiks apvienotas redakcijas un mazināti štati.

“Ir redzams, ka SEPLP vadītā sabiedrisko mediju apvienošana tiek īstenota pašmērķīgi, bez vajadzīgām rūpēm un izpratnes par procesa līdzsvarotu gaitu un divu uzņēmumu ar atšķirīgu organizāciju kultūru aopvienošanu. Faktiskas problēmas, riski un finansiālas nepieciešamības, kas izriet no apvienošanās proces, lielā mērā paliek ārpus lēmumu pieņēmēju redzesloka. Rodas iespaids, ka procesa virzītāji vadās no izjūtas: Darām un tad jau redzēs, kas sanāks!” rakstīts LR arodbiedrības atklātajā vēstulē.

Šonedēļ Zviedrijas civilās aizsardzības ministrs un citu Rietumeiropas valstu augstie politiķi sākuši runāt ar sabiedrību par to, ka vajadzētu nopietni padomāt par gatavošanos kara apstākļiem. Vai Latvijā uz šādu jauno sabiedrisko mediju varēs paļauties? 

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...