Latvijas Radio vadība nespēj uzrādīt dokumentu par „redakcionālās padomes” izveidošanu
PIETIEK14.04.2024.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pēc tam, kad Latvijas Radio „redakcionālā padome” nāca klajā ar tās bēdīgi slaveno paziņojumu, kurā tika aicināts aizbāzt muti sabiedrības pārstāvjiem, lai netiktu aizskarta „sabiedrisko” mediju „runas brīvība”, ir izrādījies – nav vispār skaidrs, vai šāda struktūra ir oficiāli izveidota: Latvijas Radio gan apgalvo, ka tāda eksistējot, taču pat pēc oficiāla pieprasījuma saņemšanas nespēj uzrādīt dokumentu par „redakcionālās padomes” izveidošanu, turklāt ļoti īpatni skaidro LSM portāla galvenās redaktores Martas Ceravas parakstīšanos zem šī paziņojuma, lai gan viņa nemaz nav Latvijas Radio darbiniece. Publicējam Latvijas Radio oficiālo atbildi uz Lato Lapsas informācijas pieprasījumu:
„Kas un kad ir izveidojis Latvijas Radio redakcionālo padomi? Nosūtiet man attiecīgos iekšējos normatīvus, kas nosaka tās uzbūvi, funkcijas, tiesības un pienākumus.
Latvijas Radio redakcionālās padomes izveidi nosaka “Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likums” (6. panta 2. punkts). Saskaņā ar likumu “redakcionālās padomes sastāvu apstiprina sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa galvenais redaktors”, kas ir izdarīts.
Latvijas Radio redakconālās padomes sastāvā ir Latvijas Radio galvenais redaktors, satura struktūrvienību vadītāji un galvenie redaktori, kā arī Latvijas sabiedrisko mediju portāla LSM.lv galvenais redaktors.
Redakcionālās padomes uzdevumi ir:
1. sniegt priekšlikumus Latvijas Radio redakcionālās politikas veidošanā un īstenošanā;
2. formulēt Latvijas Radio redakcionālo nostāju Latvijas sabiedrībai izšķirīgi svarīgos jautājumos;
3. sniegt ierosinājumus jaunām satura iniciatīvām, t.sk. par jauniem Latvijas Radio raidījumiem un raidierakstiem (podkāstiem);
4. sniegt vērtējumu un rekomendācijas par esošo programmu saturu;
5. informēt par programmu satura aktualitātēm un plāniem, vienoties par sadarbību starp struktūrvienībām satura radīšanā un koordinēšanā.
Redakcionālajai padomei ir šādas tiesības un pienākumi:
1. sniegt priekšlikumus Latvijas Radio Sabiedriskā pasūtījuma gada plāna izstrādei;
2. iniciēt satura vienību iekļaušanu vērtēšanas gada plānā, ekspertu piesaisti programmu satura vērtēšanai, iepazīties ar raidījumu vērtējumiem;
3. aktualizēt problēmas, kas saistītas ar žurnālistikas profesionālo standartu, tiesību, pienākumu un ētikas normu ievērošanu;
4. tiesības ierosināt izmaiņas un papildinājumus Latvijas Radio Rīcības un ētikas kodeksā, redakcionālajās vadlīnijās un citos normatīvajos dokumentos;
5. sniegt konsultācijas galvenajam redaktoram jautājumos par Latvijas Radio redakcionālajiem lēmumiem un redakcionālajām vadlīnijām.
Kas un kad, ar kādu pamatojumu Latvijas Radio redakcionālajā padomē ir iekļāvis personu Martu Ceravu, kas nav nodarbināta Latvijas Radio?
“Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likums” neierobežo padomes locekļu izvēli. Portālā LSM.lv galvenā redaktore Marta Cerava padomes sastāvā iekļauta, jo LSM.lv ir sabiedrisko mediju kopējais portāls, kurā savu saturu publicē arī Latvijas Radio.”
Seko mums 
Pēdējā laikā kļūst arvien redzamāka Agitas Zariņas-Stūres, Saeimas deputātes un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājas, nekompetence. Lai gan visa viņas profesionālā dzīve ir bijusi saistīta ar izglītību, šķiet, ka viņa neizprot pat elementāras izglītības tendences Latvijā un pasaulē.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) noliedz publiskajā telpā izskanējušos apgalvojumus par iestādes it kā iejaukšanos atsevišķu plašsaziņas līdzekļu redakcionālajā neatkarībā un cenzūras īstenošanu. KNAB savas funkcijas, tostarp priekšvēlēšanu aģitācijas uzraudzību, veic saskaņā ar normatīvajos aktos noteiktajām pilnvarām un tiesībām.
Es te paklausījos Ivo Butkeviča podkāstu ar bijušo AirBaltic padomes priekšsēdētāju Klāvu Vasku. Doma bija saprast, kur mans un amatpersonas viedokļi varētu atšķiras. Vai arī viņš lies bleķi kā Jānis Ošlejs un dezinformēs sabiedrību?
Zaļo un Zemnieku savienība atbalsta iespēju Latvijā izveidot musulmaņu mošejas. Partija paziņoja, ka tā aicinās partijas, kas ir koalīcijā ar to, atbalstīt šo ideju. Īsāk sakot, jo tuvāk vēlēšanas, jo vairāk bezjēdzīgu, populistisku ideju dzird vēlētāji.
Par ko balsot pašvaldību vēlēšanās 7.jūnijā Salaspilī? Šāds jautājums nodarbina daudzu salaspiliešu prātus, un daudzi arī jautā man, lai es skaidri pasaku, par ko balsot. Baznīca ir šķirta no valsts, bet nav šķirta no sabiedrības, tādēļ neaģitēšu ne par vienu konkrētu partiju, bet kā Salaspils Romas katoļu draudzes prāvests došu savu vērtējumu par visām partijām, kas kandidē šajās vēlēšanās.
Apvienotais saraksts Ropažos lepni sevi sauc par “komandu”. Spēcīgu, profesionālu, godprātīgu un ar augstāko cieņas līmeni. Taču kādu cieņu pret novada iedzīvotājiem var gaidīt, ja pat šīs “komandas” iekšienē valda savstarpēja konkurence, ambīcijas un čuksti par varas dalīšanu?
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
