Iesaki rakstu: 
1.pants. Latvija ir moderna demokrātiska republika, kuras augstākā vērtība ir demokrātisko valsts institūciju amatpersonu un viņu ģimenes locekļu labklājība.
2.pants. Latvijas Republika ir pastāvīgi apdraudēta no Krievijas Federācijas un tās potenciālo sabiedroto puses.
3.pants. Šīs faktiskās Satversmes pirmajā un otrajā pantā ietvertās atziņas ir Latvijas tiesību sistēmas pamati un virsprincipi, kuriem ir pakļauta Latvijas Republikas rīcība jebkurā iekšpolitikas vai ārpolitikas jautājumā. Šaubu gadījumā pieņemams, ka otrajā pantā minētā atziņa kalpo pirmajā pantā minētās atziņas īstenošanai.
4.pants. Latvijas Republikas suverēnā vara pieder leģitīmām politiskām partijām.
5.pants. Šīs faktiskās Satversmes izpratnē leģitīma ir tāda politiskā partija, kas 2020. gadā ietilpa valdošajā koalīcijā vai kas var pierādīt ideoloģisku kontinuitāti vai pārmantojamību ar vismaz vienu no iepriekš minētajām partijām.
6.pants. Leģitīmām politiskajām partijām ir tiesības uz finansējumu no valsts budžeta līdzekļiem.
7.pants. Latvijas Republikas suverēno varu īsteno Ministru kabinetu veidojošo leģitīmo partiju koalīcija. Tās pieņemtie akti ir formāli apstiprināmi Saeimā, Ministru kabinetā un citās valsts institūcijās saskaņā ar 1922. gadā pieņemtajā Latvijas Republikas Satversmē paredzētajām procedūrām.
8.pants. Starptautisko un pārnacionālo organizāciju, kuru dalībvalsts ir Latvija, lēmumi ir pildāmi nekavējoties un bez ierunām. Jebkāda atsaukšanās uz “Latvijas nacionālajām interesēm”, kas nonāk pretrunā ar vismaz vienu šādas starptautiskās vai pārnacionālās organizācijas lēmumu, ir aizliegta.
9.pants. Valsts garantē cilvēka pamattiesības tikai tiktāl, ciktāl to īstenošana nenonāk pretrunā ar šīs faktiskās Satversmes pirmajā un otrajā pantā noteikto, kā arī neapdraud Ministru kabinetu veidojošo leģitīmo partiju koalīcijas stabilitāti.
10.pants. Latvijā pastāv preses brīvība. Valsts cīnās pret viltus ziņu un nepareizu faktu un viedokļu izplatīšanu. Fakta vai viedokļa pareizību vai nepareizību nosaka valsts institūcijas. Valsts var deleģēt šīs funkcijas veikšanu nevalstiskām organizācijām, kurām ir tiesības uz finansējumu no valsts budžeta.
11.pants. Latvijas Republikas pilsoņa pienākums ir uzticēties savas valsts institūcijām un amatpersonām, bez ierunām un nepamatotiem jautājumiem pieņemt un pildīt šajā faktiskajā Satversmē noteikto, pakļauties visiem šīs Satversmes septītajā pantā minētajiem lēmumiem un maksāt visus valsts noteiktos nodokļus un nodevas. Atklāta valdošās koalīcijas politiskā kursa apšaubīšana, kā arī šaubu un pesimisma kurināšana sabiedrībā ir aizliegta un sodāma.
12.pants. Jebkurai personai, kura rīkojas pretēji šīs faktiskās Satversmes vienpadsmitā panta noteikumiem, ir piešķirams “Kremļa aģenta” statuss. Šo statusu veidojošie pienākumi un ierobežojumi ir nosakāmi saskaņā ar leģitīmo politisko partiju un valsts atzīto masu saziņas līdzekļu interesēm un nostāju.
13.pants. 1922. gadā pieņemtā Latvijas Republikas Satversme ir iztulkojama saskaņā ar šīs faktiskās Satversmes noteikumiem un piemērojama tiktāl, ciktāl šī faktiskā Satversme nenosaka citādi.
Seko mums 
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
