Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Iedomājieties, ka iegrūžat sprunguli skudru pūznī. Jūs gaidāt skudru drudžainu rosīšanos, lai pēc iespējas ātrāk atjaunotu skudru pūznī pastāvošās struktūras un glābtu kas glābjams. Taču tā vietā nekas nenotiek. Nekādas kustības, nekādas rosīšanās. Klusums. Secinājums ir tikai viens. Skudru pūznis ir beigts. Nav vairs tur dzīvības.

Piektdien laikrakstā “Diena” tika publicēta žurnālista Guntara Gūtes intervija ar bijušo Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu un muitas policijas pārvaldes Finanšu noziegumu izmeklēšanas daļas vecāko izmeklētāju Initu Lūri, kura bezprecedenta atklātā intervijā stāsta, kā viņas tiešā priekšniece Nodokļu un muitas policijas pārvaldes direktora vietniece Kristīne Prusaka-Brinkmane likusi atrast vienalga ko par pazīstamo žurnālistu, publisko aktīvistu Lato Lapsu un viņa radiniekiem.

No intervijas var nojaust, ka līdzīgas darbības pieprasītas arī attiecībā uz citu publisku personu - Jurģi Liepnieku. Lūre gan Liepnieka uzvārdu nenosauc, to piemin tikai Gūte, taču Lūre arī neiebilst: nē, nē, Liepnieks tur nefigurēja. Līdz ar to var pieņemt, ka “rakts” tika zem abiem.

Kāpēc šo rakstu iesāku ar līdzību par skudru pūzni un šīs intervijas atklātību nosaucu par bezprecedenta? Sākšu ar otro.

Ikviens žurnālists zina, ka katru reizi, kad kādā lielā, nozīmīgā iestādē izceļas iekšējais skandāls, ir milzu vēlme intervēt iesaistītās puses. Īpaši to pusi, kura zemtepiķa cīņā zaudējusi un tāpēc it kā varētu atklātāk pastāstīt, kas tur īsti zem tepiķa notika. Diemžēl prakse liecina, ka šajos skandālos iesaistītie ir gatavi daudz ko stāstīt anonīmi, ārpus ieraksta, bet tikpat kā nekad ar savu vārdu un tiešo runu. Visi saprot, ka par katru vārdu jāatbild juridiski, un liekās tiesvedībās neviens negrib iesaistīties. Turklāt bieži vien konkrētu, neapgāžamu pierādījumu viņiem uz rokas nemaz nav.

Šo nevēlēšanos runāt pat nevar norakstīt uz gļēvulīgu drosmes trūkumu. Tā ir loģiska un racionāla pragmatika. Tāpat no tavas atklātības nekāda lielā labuma nebūs. Vēsturi raksta uzvarētāji. Ja tavi vakardienas ienaidnieki šodien ir zirgā, tad “tie, kas pieņem lēmumus” klausīsies viņus, nevis tevi. Un tevi vēl vairāk iemīs dubļos. Atņems pēdējo. Vēl jo vairāk tāpēc, ka parasti šie “zemtepiķu kari” beidzas ar kaut kādu daudzmaz pieņemamu kompensāciju zaudētājiem. Tieši šim nolūkam - lai nepalaiž muti.

Šo iemeslu dēļ Lūres intervija Gūtem jāvērtē kā žurnālista milzu veiksme. Protams, var teikt, ka arī pati Lūre ir bijusi tāda un šitāda, līdz ar to nav pelnījusi simtprocentīgu uzticību, taču runa jau nav par Lūri. Runa ir par gaisotni iestādē, kura skaitās piederīga pie tiesībsargājošām. Varam domāt ko vien gribam par Lūri, bet ir pilnīgi skaidrs, ka tas, ko viņa stāsta, nav no pirksta izzīsts.

Cits jautājums, vai Lūre savus vārdus varēs pierādīt tiesā, bet diezgan droši varam prognozēt, ka ne VID, ne konkrēti Prusaka-Brinkmane viņu tiesā nesūdzēs. Viss izskatās pārāk ticami, lai nebūtu patiesība. Bet suns zina, ko ēdis, tāpēc pret patiesību iet neuzdrošināsies. Līdz ar to nekādas tiesas “par goda un cieņas” aizskārumu nebūs. Jo nav jau ne goda, ne cieņas.

Tas arī ir pats trakākais. VID un tā izmeklēšanas struktūras pa šiem gadiem ir izniekojušas to sabiedrības uzticības kredītu, kas, šīs institūcijas veidojot, tām sākumā bija. Nemitīgie cīniņi starp dažādiem grupējumiem - (papīra) ģenerāļiem Podiņiem, Čerņeckiem un aiz viņiem stāvošajiem nerimst jau gadiem, taču nekas nenotiek. Kārtību šajā sistēmā nevar ieviest jau kopš Vaškeviča laikiem. Kāpēc?

Un te mēs nonākam pie paša interesantākā. Arī paša skumjākā. Pie tā, kur saknes iestiepjas vēl šajos tālajos Vaškeviča laikos. Toreiz VID grupējumu karos tika iesaistīta tā mediju daļa, kura vienmēr pieslejas “uzvarētājiem”. Pašiem viņiem šķiet, ka viņi stāv uz morālā uzkalniņa un palīdz “labajiem”, bet objektīvi viņi pilda nevis tiesnešu, noteikumu pārkāpšanas fiksētāju (vecās skolas žurnālistu) funkcijas, bet paši iesaistās spēlē vienas komandas pusē. Ar viņiem manipulē, viņi to saprot, bet ar to samierinās, jo paši sev iestāsta, ka to dara vispārējā labuma vārdā.

Tagad mēs redzam, pie kāda rezultāta ir novedusi šī žurnālistiskās neitralitātes nomaiņa pret “cīņu vispārības labā”. Laikrakstā “Diena” parādās skandaloza intervija, bet tā dēvētie “sabiedriskie mediji”, faktiskais ziņu aģentūras monopolists LETA šo interviju ignorē. Publiskā telpā tiek uzspridzināta “informatīvā bumba”, bet “oficiālie” “valsts” mediji šo sprādzienu izliekas nemanām gluži kā Krievijā, kur pat vārdu sprādziens nedrīkst lietot - tā vietā jāsaka un jāraksta - blīkšķis (hlopok).

Var, protams, aizbildināties ar “Lapsas faktoru”, taču runa jau nav par Lapsu, Liepnieku vai vēl kādu, kuru “solīdam cilvēkam neklājas aizstāvēt”. Runa ir par augstas valsts amatpersonas, kura joprojām ieņem šo augsto amatu, klaji prettiesiskām darbībām. Likt padotajiem speciāli “rakt” zem noteiktām personām un viņu radiniekiem ir, mazākais, neētiski. Turklāt runa nav par kaut kādiem ēnu ekonomikas darboņiem, zem kuriem “rakt” varētu būt pamatoti. Runa ir par politiski motivētu “rakšanu”. Citu iemeslu meklēt utis Lapsas un viņa radinieku kažokos nav.

Šī intervija “Dienā” skaidri parāda, cik dziļa puve ir saēdusi Latvijas valstiskās struktūras. Tā dēvēto “sabiedrisko mediju” klusēšana, izliekoties šo puvi nemanām, tikpat skaidri parāda, kāpēc tas varējis notikt. Ja “sabiedriskie mediji” jāsauc par tā saucamajiem un jāliek pēdiņās, tad nav jābrīnās arī par citu valstisko struktūru degradāciju. Citādi nemaz nevarēja būt.

Kamēr mūsu “sabiedriskie mediji” būs jāliek pēdiņās un bez sirdsapziņas pārmetumiem dēvējami par valsts medijiem, tikmēr arī citas valstiskās struktūras neatveseļosies. Tā ir acīmredzama aksioma, un ar tās atzīšanu arī jāsāk.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Sankciju patiesais labums: Apvienotā saraksta plāns aizvērt ostas varētu arī nebūt nejaušs

FotoDeklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Lasīt visu...

21

Priekšlikums ir tikai par mūsu nodokļu maksātāju segtajām atlīdzībām

FotoAtsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Lasīt visu...

18

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

FotoĢirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Lasīt visu...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī...

Foto

No strupceļa uz atdzimšanu

Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka...

Foto

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par...

Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...