Latvijas Slimnīcu biedrība brīdina, ka jābeidz spēlēties ar mediķu atalgojumu
Latvijas Slimnīcu biedrība22.05.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Saka “solīts makā nekrīt” un diemžēl to ir izjutuši un turpina izjust ārstniecības nozarē strādājošie. Šī gada 7.maijā Satversmes tiesa pieņēma lēmumu, kurā noraidīti tiesībsarga iebildumi un akceptēta 2020. gada budžeta pieņemšana, neiekļaujot iepriekš solītos algu paaugstinājumus mediķiem noteiktajā apjomā. Latvijas Slimnīcu biedrība brīdina, ka šāda mediķu atalgojumu nestabilitāte, nepildot pat likumā noteiktos principus, un neskaidrība par tālāko negatīvi ietekmē nozares stabilitāti.
Jau vairākus gadus norisinās cīņa par pienācīgu atalgojumu veselības nozarē. Politikas plānošanas dokumentos un uzstādījumos veselības aprūpes sistēma ir viena no valsts galvenajām prioritātēm, bet realitātē pat likumā nostiprinātie solījumi netiek pildīti. Nozares attīstība tiek kavēta, un globālās pandēmijas laiks to vēl vairāk izgaismo. Medicīnas nozarē strādājošo izturības robežas nemitīgi tiek pārbaudītas, un šobrīd vēl turklāt ir zudusi ticība tiesiskās paļāvības principam.
Saeima 2018. gada 13. decembrī pieņēma likumu „Grozījums Veselības aprūpes finansēšanas likumā”, papildinot Veselības aprūpes finansēšanas likuma pārejas noteikumus ar 11.punktu. Tas noteica Ministru kabinetam paredzēt valsts finansējumu veselības aprūpes darbinieku darba samaksas paaugstināšanai par 20% trīs gadus pēc kārtas, bet 2020. gada budžetā tam paredzētā summa netika piešķirta pilnā apmērā.
Pagājušā gada vasarā tiesībsargs Juris Jansons vērsās Satversmes tiesā, norādot, ka mediķu algu kāpumam paredzētais finansējums piešķirts mazākā apjomā, nekā iepriekš likumā paredzēts. Gandrīz gadu vēlāk Satversmes tiesā nolemts, ka, pieņemot 2020.gada budžetu, tiesiskuma, tiesiskās drošības un labas likumdošanas principi nav pārkāpti, līdz ar to mediķu algu nepaaugstināšana pilnā apmērā ir notikusi likumīgi.
Latvijas Slimnīcu biedrība neslēpj, ka mediķi, lai gan pārtraukuši protestus un pašaizliedzīgi cīnās pret pandēmiju, nav aizmirsuši par likumā nostiprināto un neizpildīto solījumu. Cīņa frontes pirmajās līnijās Covid-19 pandēmijas laikā nav likusi mediķiem aizmirst solītos un nesaņemtos algu paaugstinājumus. Skaidrs, izsekojams, paredzams atalgojums ir ļoti būtisks, it īpaši laikā, kad mediķu valstī kritiski trūkst, nenotiek paaudžu nomaiņa un ir ļoti grūti jaunos mediķus noturēt Latvijā.
Pēc Veselības aprūpes finansēšanas likuma pārejas noteikumu 11.punkta, 2020.gadā mediķu algu paaugstinājumam bija jāparedz 191 227 820 eiro, bet 2020.gada budžetā tam tika atvēlēta trīs reizes mazāka summa. Valsts budžeta veidošanā konstitucionālajām institūcijām ir svarīgi panākt budžeta līdzsvarotību, ņemot vērā valsts ekonomiskās iespējas. Ar šādu argumentu tika attaisnota līdzekļu nepiešķiršana pilnā apmērā un arī izmaiņas likumos nesekoja.
Notikušais ir spēcīgi iedragājis uzticēšanos valsts pārvaldei. Valdība neiekļāva 2020. gada budžetā mediķu algu paaugstināšanai summas, kas iepriekš noteiktas ar likumu. Atbildība par to neseko un mediķi paliek bez algu paaugstinājuma, savukārt prasības un slodze tikai pieaug. Sabiedrība ir jau pieradusi pie pandēmijas režīma un arvien mazāk velta uzmanību tam, kas notiek slimnīcās, bet mediķu ikdienā nekas nav mainījies. Covid-19 pacientu ir daudz, personālam jāievēro nepārtraukti pastiprinātas drošības pasākumi un jāstrādā paaugstinātas slodzes apstākļos. Neskatoties uz to, ka tagad mums visiem ir jāapkaro pandēmija, nesaņemtie algu paaugstinājumi nav aizmirsti, un ir zudusi ticība tiesiskajai paļāvībai.
Seko mums 
Komentārs nra.lv rakstam "Siliņas valdība apspriedusi "Rail Baltica" būves izbeigšanu un nobijusies": lai kā arī valdībai gribas atlikt lēmuma pieņemšanu, taču tas drīz būs jāpieņem.
Sabiedrības integrācijas fonda Padome* atcēlusi Sabiedrības integrācijas fonda lēmumu, ar kuru "Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica"projektam "Šķelšanās" tika noteiktas neattiecināmās izmaksas 35 757,05 EUR apmērā
Saeimas deputāti, čakli diskutējot komisijās, tuvojas budžeta pieņemšanas sēdēm. Tauta un vienkāršie līdzjutēji iegādājas alu un popkornu, gatavojoties garām sēdēm un vētrainiem disputiem, kas budžetā, kā likums, nemaina neko, vai arī – izmaiņas tiek pieļautas procenta tūkstošdaļas līmenī.
VSIA “Latvijas Televīzija”, turpmāk tekstā - “LTV”, ir saņēmusi Jūsu 2024. gada 4. novembra vēstuli, kurā Jūs lūdzat atbildēt uz Jūsu jautājumiem saistībā ar LTV filmēšanas grupas atrašanos ASV. Atbildot uz Jūsu vēstuli, LTV sniedz atbildes uz Jūsu uzdotajiem jautājumiem:
Ministru kabinetā ir apstiprināti noteikumi, kas paredz obligāta centralizēta fizikas, ķīmijas, bioloģijas un dabaszinātņu eksāmena ieviešanu 2025./26. mācību gadā vidējās izglītības pakāpē un pamatskolas absolventiem obligāts starpdisciplinārs eksāmens, kurā ietilpst arī dabaszinātnes, notiks 2024./25. mācību gadā.
Pēc tam, kad aģentūra LETA publicēja ziņu ar virsrakstu – “Progresīvo politiķe rosina maznodrošinātajiem veidot pārtikas pakas no veikalu produktiem ar beigušos derīguma termiņu”, par pārtikas pakām un ēdiena ziedošanu pēdējo nedēļu laikā ir izteikušies visi, kam vien nav slinkums.
Turpmāk par nevēlamu seksuāla rakstura darbību, kuras mērķis ir iebiedēt vai pazemot, varēs piemērot naudas sodu. Līdz šim tā nebija.
Gadījums ar vēršanos pret LSM ir spilgts piemērs tam, kāpēc vairs neesmu tviterī. Cilvēki apzināti izrauj no konteksta citātu, to tiražē tīkliņos (galvenokārt tviterī, jo tur lielāka armija ar viltus ziņu atbalstītājiem) un pārējie apzināti vai aiz stulbuma šīs muļķības tiražē tālāk. Un nožēlojamākais, ka uz šīm provokācijām atsaucas valsts iestāžu darbinieki, politiķi u.c. it kā par saprātīgiem uzskatīti cilvēki, pieprasot žurnālista skaidrojumu par to, ko viņš nav teicis. Arī feisbuks ļoti neatpaliek no tvitera.
