Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Saka “solīts makā nekrīt” un diemžēl to ir izjutuši un turpina izjust ārstniecības nozarē strādājošie. Šī gada 7.maijā Satversmes tiesa pieņēma lēmumu, kurā noraidīti tiesībsarga iebildumi un akceptēta 2020. gada budžeta pieņemšana, neiekļaujot iepriekš solītos algu paaugstinājumus mediķiem noteiktajā apjomā. Latvijas Slimnīcu biedrība brīdina, ka šāda mediķu atalgojumu nestabilitāte, nepildot pat likumā noteiktos principus, un neskaidrība par tālāko negatīvi ietekmē nozares stabilitāti.

Jau vairākus gadus norisinās cīņa par pienācīgu atalgojumu veselības nozarē. Politikas plānošanas dokumentos un uzstādījumos veselības aprūpes sistēma ir viena no valsts galvenajām prioritātēm, bet realitātē pat likumā nostiprinātie solījumi netiek pildīti. Nozares attīstība tiek kavēta, un globālās pandēmijas laiks to vēl vairāk izgaismo. Medicīnas nozarē strādājošo izturības robežas nemitīgi tiek pārbaudītas, un šobrīd vēl turklāt ir zudusi ticība tiesiskās paļāvības principam.

Saeima 2018. gada 13. decembrī pieņēma likumu „Grozījums Veselības aprūpes finansēšanas likumā”, papildinot Veselības aprūpes finansēšanas likuma pārejas noteikumus ar 11.punktu. Tas noteica Ministru kabinetam paredzēt valsts finansējumu veselības aprūpes darbinieku darba samaksas paaugstināšanai par 20% trīs gadus pēc kārtas, bet 2020. gada budžetā tam paredzētā summa netika piešķirta pilnā apmērā.

Pagājušā gada vasarā tiesībsargs Juris Jansons vērsās Satversmes tiesā, norādot, ka mediķu algu kāpumam paredzētais finansējums piešķirts mazākā apjomā, nekā iepriekš likumā paredzēts. Gandrīz gadu vēlāk Satversmes tiesā nolemts, ka, pieņemot 2020.gada budžetu, tiesiskuma, tiesiskās drošības un labas likumdošanas principi nav pārkāpti, līdz ar to mediķu algu nepaaugstināšana pilnā apmērā ir notikusi likumīgi.

Latvijas Slimnīcu biedrība neslēpj, ka mediķi, lai gan pārtraukuši protestus un pašaizliedzīgi cīnās pret pandēmiju, nav aizmirsuši par likumā nostiprināto un neizpildīto solījumu. Cīņa frontes pirmajās līnijās Covid-19 pandēmijas laikā nav likusi mediķiem aizmirst solītos un nesaņemtos algu paaugstinājumus. Skaidrs, izsekojams, paredzams atalgojums ir ļoti būtisks, it īpaši laikā, kad mediķu valstī kritiski trūkst, nenotiek paaudžu nomaiņa un ir ļoti grūti jaunos mediķus noturēt Latvijā.

Pēc Veselības aprūpes finansēšanas likuma pārejas noteikumu 11.punkta, 2020.gadā mediķu algu paaugstinājumam bija jāparedz 191 227 820 eiro, bet 2020.gada budžetā tam tika atvēlēta trīs reizes mazāka summa. Valsts budžeta veidošanā konstitucionālajām institūcijām ir svarīgi panākt budžeta līdzsvarotību, ņemot vērā valsts ekonomiskās iespējas. Ar šādu argumentu tika attaisnota līdzekļu nepiešķiršana pilnā apmērā un arī izmaiņas likumos nesekoja.

Notikušais ir spēcīgi iedragājis uzticēšanos valsts pārvaldei. Valdība neiekļāva 2020. gada budžetā mediķu algu paaugstināšanai summas, kas iepriekš noteiktas ar likumu. Atbildība par to neseko un mediķi paliek bez algu paaugstinājuma, savukārt prasības un slodze tikai pieaug. Sabiedrība ir jau pieradusi pie pandēmijas režīma un arvien mazāk velta uzmanību tam, kas notiek slimnīcās, bet mediķu ikdienā nekas nav mainījies. Covid-19 pacientu ir daudz, personālam jāievēro nepārtraukti pastiprinātas drošības pasākumi un jāstrādā paaugstinātas slodzes apstākļos. Neskatoties uz to, ka tagad mums visiem ir jāapkaro pandēmija, nesaņemtie algu paaugstinājumi nav aizmirsti, un ir zudusi ticība tiesiskajai paļāvībai.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Man vislabāk spēs palīdzēt Selma Levrence, jo viņa ir jauna, gudra, pieredzējusi un zina daudzas valodas

FotoPēc ilgām pārdomām par to, kas varētu kļūt par manu palīgu Saeimā, esmu izlēmis, ka tā būs Selma Levrence, un man ir liels prieks, ka viņa ir tam piekritusi.
Lasīt visu...

21

„Sargsuns” pazemīgi lūdz atlikt nodokļu reformu

FotoLatvijas Preses izdevēju asociācija (LPIA) aicina valdošo koalīciju atlikt nodokļu reformas uzsākšanu no 2021. gada 1. jūnija. LPIA uzskata, ka valsts pārvalde nav pietiekami informējusi sabiedrību, it sevišķi to sabiedrības daļu, kuru reforma skars tieši, ietekmējot tās finansiālo labklājību. Vēl nesen vēstulē vērsāmies pie jums ar bažām un problēmjautājumu uzskaitījumu, lai novērstu reformas negatīvo ietekmi uz mūsu nozari.
Lasīt visu...

21

Viss sākās ar Šleseru!

FotoTvnet var lasīt Re:Baltica sagatavotu propagandas rakstu, kurā skaidri tiek pateikts, ka Latvijā baznīcas nedrīkst aizstāvēt kristīgās vērtības! Esmu pārsteigts, ar kādu naidu pret Baznīcām, pret kristīgām vērtībām un cilvēkiem, kuriem kristīgās vērtības ir svarīgas, vēršas Re:Baltica!
Lasīt visu...

18

Triju Zvaigžņu ordeņa komandieris Aivars Ozoliņš grauj Latvijas informācijas telpas kvalitāti

FotoPašlaik – Lielās dezinformācijas laikmetā – viens no svarīgiem uzdevumiem visiem, kuri darbojas informatīvajā telpā, ir neizplatīt nepatiesu informāciju, pašiem neradīt nepatiesu informāciju un neizplatīt citu radītās “feika” ziņas.
Lasīt visu...