Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?
Ilze Kuzmina, Latvijas Avīze19.05.2024.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Jo sevišķi šāds televīzijas kolēģu lēmums izbrīna tādēļ, ka likumā ir skaidri liegta priekšvēlēšanu aģitācija krievu valodā. Jā, debates nav aģitācija, taču likumus ierasts tulkot ne tikai gramatiski – sak, kā stāv rakstīts, tieši tā arī darīsim, bet arī pēc to jēgas un būtības. Manuprāt, liedzot aģitāciju krievu valodā, valsts likumdevējs skaidri un gaiši ir pateicis, ka priekšvēlēšanu procesam un arī vēlēšanām jānorit latviešu valodā.
Šonedēļ uz šo ideju reaģēja Valsts valodas centrs, norādot, ka debates krieviski neatbilst valsts valodas statusam un tās lomai sabiedrības integrācijā, kā arī bažījās, ka LTV veicina divvalodību un cenšas piešķirt krievu valodas lietojumam un tās statusam Latvijā īpašu vietu un nozīmību. LTV pārstāvji atsaucās, ka aģitācija nav debates, radot sajūtu, ka likumos nu tiks meklēta vismazākā spraudziņa, pa kuru raidījumos ietecēt krievu valodai.
LTV ir aicinājusi politiķus un valsts institūcijas nejaukties tās redakcionālajos lēmumos par Eiropas Parlamenta vēlēšanu atspoguļošanu. Tajā pašā laikā tā pati aicinājusi Tieslietu ministriju vērtēt Valsts valodas centra pausto. LTV apgalvo, ka rīkos debates krieviski, jo "šobrīd, kad notiek Krievijas izraisītais pilna mēroga karš Ukrainā un Latvija saskaras ar hibrīdkara apdraudējumiem, ir īpaši būtiski dažādām sabiedrības grupām nodrošināt objektīvu, uzticamu un kvalitatīvu saturu par EP vēlēšanām".
Te vietā atcerēties, ka, pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 89 procenti Latvijā dzīvojošo nelatviešu atzīst, ka māk latviešu valodu.
Ja viņus tiešām interesē objektīva informācija par vēlēšanām, vai ir pamats uzskatīt, ka viņi neizmantos savas latviešu valodas zināšanas, lai to iegūtu? Un, jo vairāk latviešu valoda tiks lietota ikdienā, jo vairāk šīs prasmes uzlabosies! Savukārt, ja var iztikt ar krievu valodu, tad latviešu valodas prasmes nevairosies. Jau 2018. gadā Satversmes tiesa atzina, ka tieši krievu valodai atšķirībā no citām mazākumtautību valodām Latvijā ir pašpietiekamība. Tādā kontekstā LTV iecere izskatās vērsta uz divvalodības saglabāšanu, uz to, ka sabiedriskā televīzija būs tāds kā pēdējais valsts finansētais krievu valodas bastions.
LTV atbildīgā ziņu redaktore Dagnija Neimane sociālajā vietnē "X", aizstāvot debates krievu valodā, uzsver, ka žurnālisti strādā likuma un sabiedriskā pasūtījuma ietvaros. Te gan jāsaka, ka likums nebūt neuzspiež debates krieviski. Turklāt to, ka tā ir redakcionālā izvēle, LTV atklāj jau pieminētajā paziņojumā, kurā aicina nejaukties redakcionālajos lēmumos. Savukārt sabiedriskais pasūtījums ir gana vispārīgs: jā, ir solīts mazākumtautībām stāstīt par vēlēšanām. Turklāt mazākumtautību multimediju platformā "RUS.LSM". solīts veidot saturu četrās mazākumtautību valodās: krievu, ukraiņu, poļu un baltkrievu.
Te gan arī jājautā, kāpēc medija nosaukums joprojām asociējas ar krievisko, ja reiz nu ir rūpe arī par citām mazākumtautībām.
Vērts pieminēt, ka krievisko debašu gadījumā televīzijas ļaudis cenšas slēpties aiz likuma un sabiedriskā pasūtījuma, tādējādi it kā atsakoties no atbildības, bet pret Nacionālās drošības koncepcijā pausto ieceri no 2026. gada sabiedrisko mediju saturu vairs neveidot krievu valodā Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas vadība pati ir kategoriski iebildusi.
Starp citu, pieminētajā sabiedriskajā pasūtījumā solīts arī "veicināt latviešu valodas stiprināšanu mazākumtautību vidū". Kā šis uzdevums tiek pildīts, rīkojot debates krieviski?
Kā arguments krievu valodai sabiedriskajos medijos bieži tiek minēta ģeopolitiskā situācija un karš Ukrainā, taču tieši karā postītās valsts mediju speciālisti atzīst, ka arī Ukrainai pašai ātrāk vajadzēja atteikties no krievu valodas valsts finansētajā televīzijā. Kā intervijā "Latvijas Avīzē" norādīja Ukrainas pētnieciskā žurnāliste Anna Babineta: "Esmu sapratusi, ka krievu valodas izmantošana masu medijos bija veids, kā kontrolēt mūsu valsti, kā saglabāt savu ietekmi."
Būtisks aspekts ir arī Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu krievu valodas prasme. Tie, kuri to pārvalda ļoti labi, debašu karstumā izklausīsies pārliecinošāki par tiem, kuri taustīsies pēc vārdiem, bet tam nebūs sakara ar kandidātu kopīgo kompetenci, bet tikai šīs valodas prasmi.
LTV mierina: krieviskajās debatēs varēšot runāt latviski, būšot tulkojums. Taču, ja tiks uzrunāts virsū krievisks teksts latviski runājošajam debatētājam, tas arī nenāks viņam par labu: skatītāji nedzirdēs intonāciju, iespējamas kādas neprecizitātes, ne velti ir pat teiciens "pazudis tulkojumā". Līdz ar to var sanākt tā, ka šīs priekšvēlēšanu debates faktiski būs reklamēšanās pasākums tiem, kuri labi runā krieviski un kuriem nav principiālu pretenziju Latvijas sabiedriskajā medijā Latvijas pilsoņus uzrunāt krievu valodā.
Seko mums 
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
