Latvijas Televīzija: mūsu autori un redakcijas paši izvēlas, kas sabiedrībai jāzina un kas ne, bet citiem tur nav jājaucas
PIETIEK21.03.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ir atklājies, ka ne tikai Latvijas Radio, bet arī Latvijas Televīzija un tās Ziņu dienesta korespondente Zanda Ozola-Balode ir tikusi informēta par zādzību, dedzināšanas un vardarbības faktiem no bijušā Līkumu bāreņu nama audzēkņa Aivja Berģa biogrāfijas, - viņu „sabiedriskie mediji” sabiedrībai pasniedza kā pazemotu un smagi cietušu „sistēmas bērnu”. Šodien publicējam Ivara Beltes (attēlā) vadītās Latvijas Televīzijas oficiālos skaidrojumus šajā lietā, no kuriem izriet – Latvijas „sabiedrisko mediju” skatītājiem un klausītājiem ar manipulatīvām un viltus ziņām jārēķinās arī turpmāk.
- Vai Zanda Ozola-Balode intervēja bijušo Līkumu bērnu nama audzēkni Viktoriju Bahvalovu? [Pietiek vakar publicēja bijušās audzēknes interviju, no kuras nepārprotami izrietēja, ka „sabiedriskie mediji” ir tikuši informēti par „sistēmas upura” kriminālsodāmību utml., taču to noklusējuši.]
- Jā, Zanda Ozola-Balode intervēja Līkumu bērnu nama audzēkni Viktoriju Bahvalovu. Mūsu rīcībā ir arī informācija par to, ka Viktorija Bahvalova pirms vairākiem gadiem ir vērsusies ar oficiālu iesniegumu par bijušā bāreņu nama Līkumi direktora Jura Boķa iespējamu vardarbību pret viņu. Pašlaik viņas dzīvē ir sarežģīti apstākļi, un viņa ir vērsusies pie bijušā direktora pēc palīdzības.
- Vai viņa žurnālisti informēja par to, ka Līkumu bērnu nama bijušais audzēknis Aivis Berģis ir ticis notiesāts par zādzību un Sarkanā Krusta mītnes dedzināšanu?
- Jā, viņa šādu informāciju sniedza.
- Vai viņa žurnālisti informēja par to, ka Līkumu bērnu nama bijušais audzēknis Aivis Berģis ir ticis turēts aizdomās kriminālprocesā par seksuālu vardarbību pret rīcībnespējīgu nepilngadīgo?
- Jā, informēja.
- Kādu iemeslu pēc šo informāciju neatspoguļoja sižetā?
- Viktorija Bahvalova intervijā minēja, ka visi bijušā bērnunama Līkumi bērni ir zaguši un dedzinājuši kūlu, visi ir bijuši kā maniaki. “Zagām. Visi. Visi manos gados zagām. Ko mēs vēl darījām? Kūlas dedzinājām, a kā citādāk ar tādiem huligāniem, kā mēs? Protams, ka uz psihušku.” Intervijas garums ir vairāk nekā 8 minūtes, šī intervijas daļa sižetā ir ielikta. Par katru no sabiedrisko mediju intervētajiem bijušā bērnunama bērniem Viktorija pauda viedokli, kas saistīts ar viņas pieredzi, par katru minēja likumpārkāpumus, ko viņi veikuši. Sižetā tika pausta informācija, ka ļoti liela daļa no jauniešiem ir nonākusi konfliktā ar likumu. Tāpēc nesaskatām pamatojumu izcelt viena jaunieša izdarīto.
Visi šie jaunieši ir bijuši Jura Boķa aizbilstamie, un liela daļa no pārkāpumiem, ko viņi ir izdarījuši, ir paveikti laikā, kad bijušā bērnunama Līkumi direktors Juris Boķis bija viņu aizbildnis. Būtiski piebilst, ka liela daļa no šiem jauniešiem ir nonākusi bērnunamu sistēmā kopš dzimšanas, vai ļoti agrā bērnībā. Kriminālprocesā bijušais bērnunama direktors Juris Boķis tiek turēts aizdomās par valsts amatpersonas bezdarbību (319. panta 1. daļa) un dienesta pilnvaru pārsniegšanu, kas saistīta ar vardarbību (317. panta 2. daļa). Aivis Berģis līdz ar vēl vismaz 5 personām ir oficiāli atzīts par cietušo. Šajā gadījumā cietušo privātā dzīve neattiecas uz konkrēto lietu, par izdarītajiem pārkāpumiem persona ir izcietusi piespriesto sodu. Tas, ka persona ir savulaik pārkāpusi likumu, nenozīmē, ka tā nevar būt cietusi citā noziegumā.
Papildus vēlamies norādīt uz starptautiskajās tiesībās un Latvijas likumdošanā nostiprinātajiem vārda un preses brīvības un redakcionālās neatkarības principiem, kas nosaka, ka tikai konkrētā raidījuma redakcijai un autoriem ir tiesības lemt par viņu veidotā raidījuma saturu, tajā skaitā, kādu tieši informāciju iekļaut sižetā un kādu nē, un ka nevienai citai personai nav tiesību iejaukties šajā izvēlē.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.