Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pazīstamā režisora Alvja Hermaņa intervija LTV raidījumā “1:1” izraisīja spēcīgu viļņošanos sociālajos tīklos. Kā jau varēja sagaidīt, reakcija bija dažāda. Varas lojālisti Hermanim pārmeta populismu un utopisku skatījumu uz nopietnām problēmām, kamēr pretējā puse neslēpa prieku, ka beidzot arī varai pietuvinātajā LTV parādījies no “ģenerālās līnijas” atšķirīgs viedoklis par Latvijā notiekošo.

Hermanis jau no intervijas pirmajām minūtēm bija skarbs. Uz maigu papļāpāšanu viņš nebija noskaņojies. Viņš nevilcinoties ķērās vērsim pie ragiem, raidījuma vadītājam Gundaram Rēderam sakot, ka televīzijas žurnālistus uztver kā kolēģus.

“Jums arī te drusku tāds teātris notiek. Jūs tomēr baigi, bez kautrēšanās kurināt par valdošajām partijām. Jūs tā izliekaties, ka esat sabiedriskais medijs. Jūs izliekaties, ka esat objektīvs žurnālists, un tas ir tā diezgan uzkrītoši,” atzīmēja Hermanis un turpināja: “Es arī papētīju, kā tās finanšu plūsmas iet uz medijiem, tai skaitā uz sabiedriskajiem medijiem. Tiek jau savējiem, un tas ir acīmredzams.”

Hermanis uzreiz arī norādīja, ka nevienu nevēlas apvainot. Viņš esot tikai spiests skatītājiem paskaidrot, kā redz šo sarunu: “Ne gluži kā interviju ar žurnālistu. Man liekas, ka jūs tomēr pārstāvat valdošo partiju, valdošo varu.”

Pēc būtības Hermanis pateica to, kas jau sen vairs nav nekāds noslēpums. Tā dēvētie sabiedriskie mediji pārstāv vienu konkrētu politiskā spektra daļu (valdošo daļu) un jau kādu laiku vairs pat necenšas tēlot kaut minimālu neitralitāti. Valdošā vara cenšas nepalikt parādā un dāsni piešķir finansējumu no valsts budžeta.

Tieši tas, ka šīs vispārzināmās patiesības izskanēja populārā LTV raidījumā no ietekmīga viedokļu līdera - Alvja Hermaņa - mutes, tās padarīja par sabiedriski politisku notikumu. Beidzot kāda augstākā līmeņa publiskā persona skaļi pateica, kā ir.

Priede tēlo, ka pats nav varas kliķes sastāvdaļa

Uz šiem Hermaņa izteikumiem bija spiests reaģēt valdošās varas funkcionārs, ierēdņu astoņkāja (A. Hermaņa termins) pārstāvis, LTV valdes priekšsēdētājs Ivars Priede, kurš atrunājās ierastajā birokrātu stilistikā.

Intervijā Latvijas Radio Priede kategoriski noraidīja Hermaņa pārmetumus, apgalvojot: “Mēs neapkalpojam varas kliķi.” Protams, jo paši ir šīs kliķes sastāvdaļa. Runājot Hermaņa vārdiem, Priede tēlo, ka pats ir ārpus varas kliķes. Viņš tēlo, ka nav šīs varas kliķes sastāvdaļa, taču Priedem šis tēlojums sanāk pagalam nepārliecinošs.

Kā profesionāls birokrāts Priede uzreiz pārbīda fokusu no patiesajiem pārmetumiem uz sev tīkamākiem viltus pārmetumiem. Viņš norāda, ka gan LTV, gan Latvijas Radio ir valsts budžeta dotēti sabiedriskie mediji, kas, iespējams, kādu var vedināt uz domām, ka politiķi var ietekmēt saturu.

“Varu apliecināt, ka nav bijis neviens signāls no mūsu redakcijām, neviens signāls no jebkura cita LTV darbinieka, kurš būtu teicis, ka manu redakcionālo izvēli ir mēģinājuši ietekmēt vai kā citādi ir likuši manīt, ka saturs, ko es gatavoju, ir jāmaina par labu vienam, otram vai trešajam, pat ne politiķiem, vienalga kam. Līdz ar to šādi pārmetumi, manuprāt, ir bez pamata,” kā iemācītu dzejolīti nobēra Priede.

Nav jau runa, ka kāds politiķis liek kaut ko mainīt par labu vienam vai otram. Lieta ir cita. Jo mazāk talantīgs speciālists, jo viņš vairāk atkarīgs no augšu labvēlības. Viņš gluži automātiski, pat neapzināti cenšas izpatikt priekšniecībai. Cenšas uzminēt, ko tā grib. Rezultātā tiek “atmaskoti” un kritizēti tie, kurus “drīkst”, bet pret tiem, kuri tuvu varai, attieksme ir pieglaimīga.

“Rakts” tiek tikai zem tiem, kuri ir valdošajai kliķei opozīcijā, kamēr kliķei tuvie (gan politiķi, gan uzņēmēji, gan sabiedriski redzamas personas) atrodas ārpus kritikas starmešiem. Nedomāju, ka Priede vai LTV galvenā redaktore Sigita Roķe speciāli dod vēl kādus īpašus norādījumus saviem darbiniekiem. Tas pat nav jādara, jo kurš gan ies pats pret sevi?

Tas, ka Latvijā sabiedriskie mediji ir nepārprotami “vienā laivā” ar valdošo kliķi, ir viens no būtiskiem faktoriem, kas nodrošina Egila Levita izslavēto “atpakaļslīdēšanu”. Nav jāskatās Krievijas vai Baltkrievijas virzienā, lai ieraudzītu to, pie kā noved ietekmīgāko mediju pieglaimīga attieksme pret valdošo varu. To redzam arī pie mums, kur “Vienotība” un tās satelīti ir gadiem ilgi baudījuši tā dēvēto sabiedrisko mediju labvēlību un īpašu iecietību. Šie “siltumnīcas apstākļi” ir noveduši politisko šķiru pie hroniskas mazspējas un valsti pie ieilgušas stagnācijas.

Galvenais uzdevums: izslēgt pašiznīcināšanās režīmu

Hermanis noformulēja Latvijas valstij un latviešu nācijai ārkārtīgi svarīgu tēzi: “Latvijā pašreiz ir ieslēgts pašiznīcināšanās režīms.” Šī tēze ir gluži vai eksistenciāla, un par to būtu jārunā no visiem iespējamajiem aspektiem.

Svarīgi būtu meklēt atbildes uz jautājumiem: kā šis pašiznīcināšanās režīms tika ieslēgts? Kā tas darbojas? Kādas ir tā izpausmes? Kas tieši šo režīmu ieslēdza, un kas jādara, lai šo pašiznīcināšanās režīmu izslēgtu? Diemžēl nekas tāds nenotiek. Tiek debatēts par galda kāju skaitu, piektajiem riteņiem un tamlīdzīgām otršķirīgām lietām.

Dažkārt ar šo “pašiznīcināšanās režīmu” tiek saprasta šaura ekonomiskā problemātika. Taču jautājums ir plašāks. Koncentrēšanās tikai uz ekonomiskajiem faktoriem novērš uzmanību no bāzes jautājumiem. Tie no fundamentāliem un eksistenciāliem pārvietojas ikdienišķā plaknē. Ko liksim brokastīs uz maizes - sieru, desu, ķilavu vai kaviāru?

Pašiznīcināšanās režīms jeb destrukcija nozīmē daudz bīstamākus procesus nekā tikai ekonomisko “atpakaļslīdēšanu”. Tās ir konkrētas darbības, kuras nepārprotami ved iznīcības virzienā. Privātā līmenī, piemēram, tā ir smaga dzeršana, narkotiku atkarība, apzināta izvairīšanās no darba, nostāšanās uz noziedzības ceļa un tamlīdzīgi.

Sociālā līmenī tā ir jebkāda ideoloģija, kura vērsta uz esošo konstrukciju graušanu. Piemēram, apzinātā bezbērnība, ģimenes institūta degradēšana, darbaspēka aizvietošana ar citas kultūras imigrantiem, vēsturisko tradīciju izskaušana, nacionālās identitātes pamatu izskalošana un tamlīdzīgi.

Lielai iedzīvotāju daļai, kura ikdienā nomocījusies ar dzīves dārdzību, izdzīvošanas jautājumiem, šie ideoloģiskā rakstura jautājumi var likties maznozīmīgi. Ļoti iespējams. Taču tos varētu risināt tieši sabiedriskie mediji, kuriem ir gan atbilstoši finanšu, gan intelektuālie resursi. Diemžēl sabiedriskajos medijos tiek propagandēta ideoloģija, kura tieši pastiprina šo destruktīvo pašiznīcināšanās režīmu.

Tieši šajās dienās katru vakaru tiek stāstīts par “ģimenēm”, kuras dzīvo ārpus Latvijas, jo Latvijā it kā nejūtoties pietiekami brīvas. Runa ir par viendzimuma pāriem, kuri dažādu iemeslu dēļ dzīvo ārpus Latvijas, bet kameras priekšā žēlojas, ka Latvijā valdot homofobija un neesot iespējas savu “ģimeni” reģistrēt.

Jautājums ir ārkārtīgi vienkāršs, bet vienlaikus arī ārkārtīgi svarīgs. Vai šādu “ģimeņu” reklamēšana, kam gluži loģiski seko nākamais solis - tagad modīgā apzinātā bezbērnība (nejaukt ar negribētu bezbērnību), ir “par” vai “pret” Hermaņa piesauktajam “pašiznīcināšanās režīmam”?

Destrukcijas negatīvās sekas ir redzamas visur

Tas, ka Latvija nav vienīgā, kurā ieslēgts “pašiznīcināšanās režīms”, un pasaules vadošās valstis šajā pašiznīcībā ir aizgājušas vēl daudz tālāk, nedrīkst mūs samulsināt. Stāsti, ka Dānijā, Nīderlandē vai Spānijā ir tā, bet nekas slikts neesot noticis, nedrīkst mūs maldināt. Ir noticis un turpina notikt. Strauji pieaug noziedzība, izvarošanas, ģimenes institūta sabrukums un daudz kas cits. Sekot šiem destruktīvajiem paraugiem nozīmē pastiprināt “pašiznīcināšanās režīmu”.

Tas, ka par šiem ārkārtīgi nozīmīgajiem jautājumiem LTV labākajā raidlaikā runāja cilvēks ar pietiekami lielu autoritātes svaru, ir galvenais šīs Hermaņa intervijas sabiedriskais ieguvums. Atstāsim aiz iekavām spriedelējumus par to, vai Hermanis nevarēja savas tēzes un piedāvātos risinājumus rūpīgāk pārdomāt. Vienmēr var teikt, ka varēja labāk, bet jau tas vien, ka sabiedriskajā medijā skan brīva, nepiegludināta, nepiefrizēta doma, ir gluži vai sengaidīts sasniegums.

Cerēsim, ka sabiedriskie mediji turpinās šo idejisko plurālismu un biežāk aicinās uz studiju atšķirīgu viedokļu paudējus. Tas vien būtu milzu izrāviens tajā sasmakušajā gaisotnē, kāda valda varas kontrolētajos publiskās telpas sektoros.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Kremlis nepamet cerību izmantot “tautiešus”: tiek plānots ar "tautiešu karti" virtuāli apvienot "krievu pasauli"

FotoŠā gada maijā kļuva zināms, ka Krievija veido “tautiešu elektronisko karti”, lai tādējādi censtos padarīt Krievijas “ārvalstīs dzīvojošo tautiešu” statusu par puslīdz juridisku kategoriju. Kara studiju institūta (Institute for the Study of War) vērtējumā šādas aktivitātes mērķis ir attaisnot Krievijas turpmāku agresiju, to uzdodot par ārvalstīs dzīvojošo tautiešu tiesību aizstāvības centieniem.
Lasīt visu...

12

Aicinājums Saeimai un Ministru kabinetam, īpaši "Jaunās vienotības" politiķiem atteikties no saviem valsts valodas politikas sagraušanas plāniem

Foto2024. gada 10. jūlijā Ministru kabineta tīmekļa vietnē ievietots tiesību akta projekts, kas paredz reorganizēt Latviešu valodas aģentūru, samazinot tās pārvaldes uzdevumus un lielāko daļu tās funkciju nododot citai valsts pārvaldes iestādei[1]. Uzskatām to par tuvredzību gan no zinātniskā, gan politiskā skatpunkta.
Lasīt visu...

21

Visi metas glābt grimstošo Citskovski, bet tas nesaprot pamesto glābšanas riņķi un kož rokā, kura viņu velk ārā no ūdens

FotoValdība un augstākā ierēdniecība kopīgiem spēkiem bija izdomājušas veidu, kādā paglābt no kriminālatbildības Valsts kancelejas direktoru Jāni Citskovski, taču tas no pamestā glābšanas riņķa ir atteicies, palīdzīgās rokas padošanu "juridiskajā jūrā" grimstošajam slīcējam nodēvējot par "pazemojošu".
Lasīt visu...

21

Latvijā vēl aizvien attiecībā pret citādi domājošiem tiek pielietotas represijas

FotoAivars Lembergs no Latvijas Centrālās vēlēšanu komisijas (turpmāk - CVK) ir saņēmis atvainošanās vēstuli.
Lasīt visu...

18

Diemžēl man, laimīgajam budžeta iestādes darbiniekam, atvaļinājumā jau atkal nākas izrādīties šajos nicināmajos sociālajos tīklos

FotoManu sociālo tīklu joslu vakar aizpildīja briesmīgi kadri no sabombardētās Ukrainas slimnīcas. Es arī tādus pavairoju. Kādreizējā kolēģe, režisore un producente Žaklīna Cinovska savā "Facebook" laika joslā zem sirdi plosošajām fotogrāfijām bija ierakstījusi tikai vienu teikumu: "Kur ir Dievs?"
Lasīt visu...

18

Arī Latvija ir atbildīga par krievijas raķešu triecienu

Foto2024. gada 8. jūlijā kārtējā necilvēcīgā krievijas raķešu trieciena rezultātā cieta Okhmatdyt bērnu slimnīca Kijivā – viena no svarīgākajām ne tikai Ukrainā, bet arī visā Eiropā. Tas ir kārtējais krievu okupantu kara noziegums pret ukraiņu tautu. Zem gruvešiem joprojām aprakti daudzi ārsti, māsiņas, sanitāri un mazie pacienti.
Lasīt visu...

21

Vai patiesi tiks likvidēts arī Valsts valodas centrs?

Foto“Man jau pērnajā rudenī lika saprast, ka turpinājuma nebūs,” teic Valsts valodas centra direktors Māris Baltiņš, komentēdams savu atlaišanu no darba, kas notiks šā gada 29. septembrī. To “lika saprast” Tieslietu ministrija.
Lasīt visu...

21

Atklāta vēstule māksliniekam Agrim Liepiņam

FotoGodājamais Liepiņa kungs! Domāju, ka ne tikai man, bet arī daudziem gan mūsu novadā, gan citur Latvijā, ziņa, ka plānojat nojaukt Jūsu izloloto Uldevena senlatviešu pili Lielvārdē, bija nepatīkams pārsteigums.
Lasīt visu...

3

Ievērtējiet – tagad es esmu viedās administrācijas ministre un nekad neesmu dzīvojusi tik labi kā tagad!

FotoLatvijas daba ir mūsu bagātība, kas cauri gadsimtiem veidojusi mūs par zemi, kurā dzīvojam šodien. Mūsu senči, prasmīgi izmantojot dabas resursus, ir uzkrājuši kapitālu un radījuši pievienoto vērtību, būvējot Latviju par labklājības valsti. Kaut arī mums daudz vēl ir ko darīt cilvēku dzīves līmeņa celšanā, jāatzīst, ka nekad neesam dzīvojuši tik labi kā tagad.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Golubeva – tautas bojāejas vētrasputns

Varas bļodlaižas medijos izvilkuši no politiskās mēslaines latviskoto krievu lesbieti Mariju Golubevu. Bābiešu mīlestības priesteriene savulaik pabijusi iekšlietu ministra tronī. Tolaik...

Foto

Rezultātu nav tāpēc, ka nav mērķu un atbildīgo, – vai tas dzelzceļš, mangāns, tiesas vai ugunsgrēki...

Ziņa, ka mangāna rūdai uz Latvijas dzelzceļiem ir pienākušas beigas,...

Foto

Kas tas par ekonomiski pamatotu projektu, kura dēļ jālien parādos un jāceļ nodokļi?

Vai satiksmes ministrs ir izvērtējis un iesniedzis visas alternatīvas Rail Baltica sakarā? Manuprāt,...

Foto

Vasaļa psiholoģiskā projekcija

Cilvēkiem, reizēm veselām ļaužu grupām, ir grūti pieņemt pašcieņu traumējošus faktus. Tad ieslēdzas psiholoģiskā aizsardzība. Viens no mehānismiem ir psiholoģiskā projekcija, kad savas negatīvās...

Foto

Džordža Orvela stāsts par „Jauno Vienotību”

Orvela domas attiecas arī uz mūsdienu korumpēto partiju „Jaunā Vienotība”, kas ilgstoši vada valdību. Tāpat kā "Dzīvnieku fermā”, kur sākotnējie...

Foto

Kurš šitiem mērkaķiem iedeva granātu?

Ar Rail Baltica sarunas turpinās pa riņķi. Faktiski politiķi mēģina kaut kur nogrūst atbildību, kaut atbildīgo loks jau turpat ir - viņi paši....

Foto

Izlaupīts ražošanas uzņēmums. Seši gadi pēc uzbrukuma

2024.gada 19.jūlījā iestāsies melnā jubileja. Seši gadi pēc ekonomiskā un reideriskā uzbrukuma ražošanas uzņēmumam Ventspils ielā 63 b, Rīga....

Foto

Lūgums izvērtēt iespējamu nodokļu maksātāju līdzekļu izšķērdēšanu Jēkabpils novada attīstības pārvaldē

Lūgums izvērtēt iespējamu nodokļu maksātāju līdzekļu izšķērdēšanu Jēkabpils novada attīstības pārvaldē: domes izveidots birojs, iepirkumu...

Foto

„Rail Baltica” projekts - deputātus sāk pārņemt panika

Rail Baltica projekts - deputātus sāk pārņemt panika. Tā varētu raksturot Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas trešdienas sēdes...

Foto

Kā tikt galā ar „Rail Baltica” projekta septiņkārtīgo sadārdzinājumu un naudas trūkumu?

Ģeniāla doma - sadārdzināt vēl vairāk. „Rail Baltica” gadījumā tas nozīmē aizņemties naudu uz...

Foto

Likumprojekta nepārprotamības aritmētika

Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs aicina parlamentāriešus ātrāk izskatīt trešajā lasījumā grozījumus Civilprocesa likuma 594.pantā, jau tagad, 20. jūnijā, pirms Jāņiem....

Foto

Lai nodrošinātu igauņiem vilcienu uz Eiropu, latviešiem pamatīgi jāceļ nodokļi?

Pēc gadiem divdesmit igauņi, baudot poļu alu, pa vilciena logiem vēros jostas savilkušos latviešus sērīgi raugāmies...

Foto

"Rail Baltica" projekts kā aklās zarnas izgriešana caur papēdi

“Pašlaik nav kārtīga saimnieka “Rail Baltica” īstenošanai”, “Valdība nav iestāde, kas apmaksā rēķinus”, “Premjere Siliņa parāda nostāju...

Foto

Vairums mikroģeneratoru īpašnieku būs spiesti pāriet uz dinamiskās enerģijas uzglabāšanas sistēmām

Apritējis vairāk nekā mēnesis, kopš ieviesta jaunā elektroenerģijas neto norēķinu sistēma un mājsaimniecībās uzstādīto mikroģeneratoru...

Foto

Vai bēdīgi slavenais Raimonds Lejnieks – Puķe mēģina apkrāpt tautu?

Ja pēdējos gados mēs esam uzmanīgi sekojuši līdzi gan politikai, gan masu mediju ziņām, tad mums...