Latvijas tiesībsargājošās iestādes un organizētā noziedzība
Pietiek lasītājs10.02.2025.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Portāls Pietiek ilgstoši un daudzkārt ir rakstījis par viltoto cigarešu nelikumīgā rūpala aizkulisēm un dažādu Latvijas tiesībsargājošo iestāžu darbinieku acīmredzamo iesaisti tajā. Diemžēl izskatās, ka organizētās noziedzības pārstāvjiem ir izdevies nopirkt ietekmes aģentus faktiski visās Latvijas tiesībsargājošās iestādēs.
Iemesls šādam apgalvojumam ir nesenais Lietuvas Muitas departamenta ģenerāldirektora Darjus Žvirona paziņojums par milzīgo nelikumīgo cigarešu apjomu, kas valstī tiek ievests no Latvijas.
Kā informēja D.Žvirons, Lietuvas likumsargi pēdējā laikā ir aizturējuši jau 30 kravas ar viltotām cigaretēm no Latvijas, kuras bija paredzētas gan Rietumeiropas, gan Lietuvas tirgum. Trīsdesmit aizturētas kravas automašīnas ar viltotām cigaretēm nozīmē, ka pastāv daudzkārt lielāks skaits kravu, kurām izdevies no Latvijas nokļūt Rietumeiropā.
Diemžēl Latvijas tiesībsargājošās iestādes šo milzīgo nelikumīgo cigarešu apjomu vai nu neredz, vai piesedz.
Galvenā atbildība gulstas uz Valsts policijas priekšnieka Armanda Ruka un Valsts policijas Organizētās noziedzības smago un sērijveida apkarošanas pārvaldes vadītāja Pētera Bauskas pleciem. Bez Valsts policijas darbinieku atbalsta un piesegšanas tik liela apjoma viltoto cigarešu ražošana un pārvietošana Latvijā vienkārši nav iespējama.
Tikpat liela atbildība gulstas arī uz Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu un muitas policijas pārvaldi (NMPP), jo, tā kā Latvijā neaudzē tabaku, bez tās ievešanas nevarētu tikt saražota neviena viltota cigarete. Ņemot vērā, ka NMPP priekšnieks Aigars Prusaks ir ticis piefiksēts kontaktos tieši ar šīs jomas organizētās noziedzības pārstāvjiem, ir pamats uzdot jautājumu, vai tas izskaidro to, kāpēc VID NMPP nepamana tik milzīga apjoma tabakas kustību.
Bet atbildība ir jāuzņemas arī citām Latvijas tiesībsargājošām iestādēm.
Iekšlietu ministrijas (IeM) Iekšējās drošības birojam (IDB), kas ir tieši atbildīgs par cīņu ar noziegumiem Iekšlietu ministrijas darbinieku vidū. Iestāde nu jau pāris gadus darbojas bez priekšnieka, savukārt darbinieki baidās, ka A.Ruks par priekšnieku iecels Andreju Grišinu, kurš, iespējams, gribēs atriebties par policista un nelikumīgo cigarešu jomas piesedzēja Viktora Vaščenkova aizturēšanu.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) - Jēkaba Straumes vadībā pamazām pārvērties par Korupcijas nekonstatēšanas biroju (KNB), no kura nākuši tādi nelikumīgā tabakas produktu aprites jomas "speciālisti" kā Juris Jurašs un jau pieminētais A.Prusaks. Jāņem vērā, ka tagad KNAB ir pārņēmis arī VID IDP funkcijas, kam it kā vajadzētu nozīmēt, ka tā rīcībā ir informācija arī par A.Prusaka un viņa vietnieka Naura Meldera darbībām.
Militārās izlūkošanas un drošības dienestam (MIDD) - pakļauts Aizsardzības ministrijai un it kā atbild par izlūkošanu un pretizlūkošanu militārajā jomā, tomēr tā ilggadīgais priekšnieks Indulis Krēķis, šķiet, apņēmies savā paspārnē pastāvīgi turēt tādus pretrunīgus personāžus kā Maigurs Strīķis, Jānis Boroviks un šobrīd arī Andžejs Kļaviņš, kuri savādā kārtā bieži nokļūst tieši tur, kur notiek noziegumi nelikumīgo cigarešu jomā.
Valsts drošības dienestam (VDD) - ļoti labi informēts par faktiski visiem šajā jomā strādājošiem noziedzniekiem un to piesedzējiem. Tā kā VDD izsniedz lielāko daļu pielaižu valsts noslēpumam, ir pamatots iemesls uzdot jautājumu - kāpēc VDD piešķir pielaidi valsts nozlēpumam tiem Valsts policijas un VID NMPP darbiniekiem, par kuriem VDD rīcībā ir precīza un konkrēta informācija par iesaisti noziedzīgās darbībās un saikni ar organizētās noziedzības pārstāvjiem?
Jo, tieši pateicoties korumpētiem Latvijas tiesībsargājošo iestāžu darbiniekiem un iestādēm, kurām būtu šādi noziedznieki jāaptur, bet tās to nedara, Latvija ir kļuvusi par tik toksisku valsti nelikumīgo cigarešu jomā, ka pat mūsu kaimiņi ceļ trauksmi nu jau publiski. Vai tiešām jūsu dotais zvērests neko nenozīmē un mēs nevaram jums uzticēties?
Grāmata "Mentu zaņķis" tiks publicēta jau pēc dažām dienām.
Seko mums 
Latviešu dzīve vairs nav tik harmoniska kā vecos labos laikos, kad sabiedrības galvenie uzkarsumi bija problēma, ka ministrs ar valsts transportlīdzekli cauri visai pilsētai pārved pašam piederošo drēbju skapi no iepriekšējās dzīvesvietas pie ceturtās laulenes, jaunās mīļotās sieviņas, un nenorēķinās par eksprešu pakalpojumu no savas kabatas.
Mūzikas un mākslas attīstības fonds “Balsis” ir guvis tiesas atzinumu par Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) lēmuma prettiesiskumu. Valsts finansējumu kultūras projektiem VKKF savos izsludinātajos konkursos sadala atbilstoši katras nozares ekspertu komisijas slēdzienam – VKKF padome pieņem lēmumu, balstoties uz šiem ekspertu ieteikumiem. Un tiesa lēmusi, ka konkrētais padomes lēmums par finansējuma nepiešķiršanu mūzikas un mākslas attīstības fondam “Balsis” ir prettiesisks.
Saeima Baibu Braži ārlietu ministres amatā apstiprināja 2024. gada 19. aprīlī. Visu ministres darba vizīšu un tikšanos fokusā ir bijis atbalsts Ukrainai, Latvijas drošība un ekonomiskā izaugsme, un Latvijas cilvēki, viņu drošība un labklājība.
Daži mēļo, ka krievija esot piedāvājusi Trampam šādu gājienu: atbloķēt iesaldēto krievu naudu un par to iepirkt krievijai ASV lidmašīnas. Pagaidām civilās.
Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
