Latvijas Universitāte atsakās pildīt līguma prasības par kompensācijas izmaksu māksliniekam Kārlim Dobrājam
PIETIEK06.08.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Latvijas Universitāte (LU) atsakās pildīt īres līguma prasības par kompensācijas izmaksu gleznotājam Kārlim Dobrājam par viņa veikto ieguldījumu mākslinieka darbnīcas izbūvē un izveidē LU piederošajā ēkā Baznīcas ielā 5, kuru universitāte nule pārdevusi par 3,5 miljoniem eiro.
Dobrāju ar LU saistīja ne tikai īres līgums, bet arī ilgstošas darba attiecības. Kārlis Dobrājs bija LU senators, viņš izveidoja Pedagoģijas fakultātes mākslas katedru un bija tās vadītājs, kā arī kopā ar dzīvesbiedri Intu Dobrāju viņš izveidoja LU rektoru portretu galeriju, kura vēl šodien ceļ LU prestižu.
Līgums starp LU un mākslinieku tika slēgts 1991. gadā, kad LU rektors bija Juris Zaķis. Līgums paredzēja, ka neapdzīvotajās bēniņu telpās K. Dobrājs par saviem līdzekļiem izveidos mākslinieka darbnīcu. Lai baložu piemēslotos bēniņus ar avārijas stāvoklī esošām sijām un jumta konstrukcijām pārvērstu par telpu, kurā iespējams nodoties mākslas radīšanai, bija nepieciešami diezgan prāvi līdzekļi vairāku desmitu tūkstošu latu (toreiz) apmērā.
Tika pasūtīta būvekspertīze un izstrādāts būvniecības projekts. Rezultātā LU piederošajā ēkā tika stiprinātas jumta konstrukcijas, vietām pārbūvēts jumta segums, uzliktas jaunas nesošās sijas, ieliktas jaunas durvis, izbūvētas sienas, veikti plaši siltināšanas darbi.
Slēdzot līgumu, toreizējais LU rektors J. Zaķis solīja, ka, pārtraucot īres līgumu, visi ieguldījumi tiks atmaksāti. Līgumā melns uz balta ierakstīts: “Ja līgums pēc termiņa notecēšanas netiek atjaunots vai tiek lauzts no īrnieka neatkarīgu apstākļu dēļ, izīrētājs īrniekam atlīdzina pilnā apmērā īrējamās telpās veikto neatdalāmo uzlabojumu izmaksas.”
Līgums sākotnēji tika slēgts uz desmit gadiem un pēc tam vairākkārt pagarināts uz tiem pašiem noteikumiem. 2014. gadā tapa līguma grozījumi, un līgums tika pagarināts līdz 2023.gada 31.maijam.
Šī gada ziemā LU izlika ēku pārdošanā par 3,5 miljoniem eiro un paziņoja, ka īres līgums vairs netiks pagarināts. Līdz ar to saskaņā ar līgumu LU bija pienākums atlīdzināt māksliniekam būvniecībā veiktos ieguldījumus. Taču LU bez tiesiska pamata atsakās to darīt.
Jau 2014. gadā, kad tika veikti līguma papildinājumi, tam tika pievienots arī 1999. gadā veiktais sertificēta nekustamo īpašumu vērtētāja vērtējums par to, cik vērts ir mākslinieka ieguldījums LU īpašumā. Toreiz tie bija 22 850 lati (32 512.62 eiro). Šeit vēl jāmin fakts, ka katram vērtējumam ir savs termiņš, kura beigšanās gadījumā vērtējums jāveic no jauna. Sakarā ar to, ka pēdējais vērtējums ir veikts vairāk nekā pirms divdesmit gadiem, un faktu, ka sākās domstarpības ar LU par līguma laušanu, šogad mākslinieks pasūtīja jaunu vērtējumu. Pēc “Langes pils” šogad veiktā vērtējuma atlīdzināmie izdevumi sastāda 93 200 eiro, proti, tie ir ieguldījumi, kuri par šo summu ir cēluši nekustamā īpašuma vērtību. Šāda vērtēšanas sistēma ir atbilstoša šī brīža Latvijas Republikas tiesību aktiem.
Tikmēr Indriķa Muižnieka (attēlā) vadītā Latvijas Universitāte mēģina atrast pirms vairāk nekā 30 gadiem slēgtajā līgumā kādas spraugas, lai kompensāciju nevajadzētu maksāt.
“Universitātes rīcībā nav dokumentu, kas apliecinātu vienošanos starp Universitāti un īrnieku par nepieciešamo plānoto kapitālo ieguldījumu veikšanu īres līgumā noteiktajās telpās, kā to paredz īres līguma 4.3. apakšpunkts. Universitātes rīcībā nav arī dokumentu, kas apliecinātu savstarpēju vienošanos par veicamajiem darbiem un to apjomiem….” teikts LU atbildē K. Dobrājam uz aicinājumu pildīt līguma saistības un izmaksāt kompensāciju.
Šeit gan jāpiebilst, ka ir Baznīcas ielas 5 inventarizācijas lietas, kuras izstrādātas pirms un pēc 1991. gada īres līguma noslēgšanas, un pēc tām skaidri var redzēt, ka ēkā ir parādījušās jaunas lietderīgās platības, kuras, starp citu, ir minētas arī LU pasūtītajā un „Latio” veidotajā ēkas pirmspārdošanas vērtējumā. Tāpat ir arī pēc mākslinieka pasūtījuma veidots un LU akceptēts bēniņu izbūves projekts, pēc kura tad arī tapusi mākslinieku darbnīca.
Tālāk LU savā atbildē atsaucas uz Civillikuma 867. panta otro daļu, kas noteic: “Ja atlīdzināmo derīgo izdevumu apmērs nav samērīgs ar tās personas līdzekļiem, kuras lietai tie taisīti, vai arī, ja atlīdzības samaksa viņu pārāk apgrūtinātu, tad viņu nevar piespiest tos atlīdzināt.”
Šeit gan parādās klaji liekulīga vai pat melīga LU attieksme, proti, LU par īpašuma pārdošanu ir saņēmusi 3,5 miljonus eiro (šāds ir “Latio” veiktais vērtējums, ko LU bija pasūtījusi pārdošanas darījumam), līdz ar to 93 tūkstošu eiro atlīdzināšana par ieguldījumiem, kas paaugstinājuši īpašuma tirgus vērtību, nevarētu būt pārāk liels apgrūtinājums.
Neizpratni izraisa arī viena no LU atbildes beigu rindkopām, kurā LU raksta: “Universitātes pārstāvji vairākkārt ir centušies vienoties par īres maksu, kas ir atbilstoša spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem un īres tiesisko attiecību definīcijai, tomēr vienošanās līdz pat šim brīdim nav panākta. Ievērojot noteikto, Universitātei ir prasījuma tiesība pret īrnieku vismaz 13 000 EUR apmērā.”
Šeit der atcerēties, ka īres maksa, kurai piekrita gan īrnieks, gan LU, tika noteikta ar līgumu un tā pielikumu. Visi LU izrakstītie rēķini no K. Dobrāja puses līdz šim brīdim ir tikuši apmaksāti, vēl jo vairāk, īrnieks labprātīgi ir veicis īres un komunālos maksājumus vairāku gadu garumā, kamēr LU savas “paviršības” dēļ nespēja izrakstīt rēķinus. Smieklīgs ir arī fakts, ka LU ar šo atzīst, ka nav spējuši ar īrnieku vienoties par īres maksu, turpretī viņu izrakstītie rēķini ir godprātīgi maksāti no īrnieka puses, taču šobrīd LU mēģina atbildību par savu nespēju vai neizdarību uzvelt otrai pusei.
Interesanti ir arī tas, ka LU vienmēr uzsver, ka izīrē Kārlim Dobrājam mākslinieku darbnīcu, taču faktiski tas, ko izīrē LU, ir tukši bēniņi, jo mākslinieku darbnīca (kapitālās būvniecības rezultāts), kamēr tā nav atpirkta (atmaksāti ieguldījumi), faktiski ir Kārļa Dobrāja īpašums.
Seko mums 
Centrālā vēlēšanu komisija ceturtdien, 16. novembrī izlēma laikā no 2023. gada 7. decembra līdz 2024. gada 5. janvārim rīkot parakstu vākšanu tautas nobalsošanas ierosināšanai par apturētā likumprojekta “Grozījumi Notariāta likumā” atcelšanu.
Tikko pieņemtais budžets Kultūras ministrijas atbildībām prioritārajos pasākumos piešķir 17.51 miljonu eiro. Šie atbalsta pasākumi galvenokārt dzēš nozares ugunsgrēkus, kas bijuši redzami gadiem ilgi.
Medijos ir izskanējuši nopietni, pirmšķietami ticami, publiski apgalvojumi par LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes (LU FMOF) pasniedzēja Dmitrija Bočarova nepieņemamām darbībām un seksuālu uzmākšanos attiecībās ar sievietēm, tai skaitā ar nepilngadīgu personu un LU studenti.
Rietumeiropa un arvien vairāk arī Centrāleiropa lielākoties joprojām ir Amerikas protektorāts, un šīs valstis atgādina senos vasaļus, tāpēc pats tuvākais amerikāņu uzdevums ir nodrošināt, lai neviena valsts vai valstu kombinācija neiegūtu spēju izraidīt ASV no Eirāzijas vai pat būtiski samazināt tās izšķirošo šķīrējtiesas lomu.
Jautājums par tuvāko drošo vietu militāra apdraudējuma gadījumā joprojām nav atbildēts kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Kad varēs atbildēt uz šo vienkāršo iedzīvotāja jautājumu, kas ir paveikts līdz šim un kas vēl ir darāms? Šis būs ieskats Rīgas līdz šim paveiktajā.
“Atceros tos jocīgos laikus, kad amatpersonas atkāpās sīkumu dēļ. (..) Veselības ministrs Guntis Belēvičs atkāpās tāpēc, ka tika pieķerts ārpusrindas apkalpošanā Onkoloģijas centrā,” piektdien rakstīju savā “Dienas citātā”. Guntis Belēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” papildināja redzējumu uz senajiem 2016. gada notikumiem, kuru morālais aspekts šodien kļūst arvien aktuālāks.
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
