Latvijas Universitātes iekšējā konsolidācija ir vajadzība vai kaitniecība?

Anna Vecbuka
26.11.2023.
Komentāri (0)

Iesaki rakstu:

Ziņās vēstīja^[i]: “Jaunais LU konsolidācijas modelis paredz vienā fakultātē – Medicīnas, dabaszinātņu, matemātikas un datorikas fakultātē – apvienot līdzšinējās Medicīnas, Dabaszinātņu, Matemātikas un Datorikas fakultātes. Lai arī iepriekš izskanēja iecere par Sociālo zinātņu fakultātes (SZF) un Humanitāro zinātņu fakultātes apvienošanu, LU padome atbalstījusi priekšlikumu SZF apvienot ar Biznesa, vadības un ekonomikas fakultāti, izveidojot Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultāti. Tikmēr humanitārās zinātnes tiks apvienotas Humanitāro zinātņu fakultātē. Jaunajā fakultāšu modelī iekļauta arī Izglītības zinātņu un psiholoģijas fakultāte, kā arī Juridiskā fakultāte.”

Šāds vēstījums ir visai sauss un vienlaikus neataino LU komplicētās struktūras pārveides patieso būtību. Pirms runāt par pašām pārmaiņām jāatsauc atmiņā izskanējušie apsvērumi par to, kas pamato šādu izmaiņu veikšanas nepieciešamību.

Jau pieminētajā ziņā pausts, ka: “Universitātes skatījumā, jaunais fakultāšu modelis ļaus uzlabot sadarbību pētniecībā, kā arī studentiem tiks atvieglota iespēja mainīt studiju programmas, neejot prom no universitātes.”

Var šķist, ka ir kāds, kas tiešām uzskata, ka šie aiz matiem pievilktie prātojumi pamato nepieciešamību pēc pārmaiņām, taču, pat no malas vērojot, tas izskatās smieklīgi, ja nebūtu skumji. Pirmais, kas jāsaka – žēl, ka ir personu kategorija, kas uzskata, ka ar šiem argumentiem ir iespējams kādu pārliecināt. Laikam visi tiekam ļoti zemu vērtēti. Varbūt pelnīti?

Vai fakultāšu tehniska apvienošana var palīdzēt uzlabot sadarbību pētniecībā? Lai atbildētu uz šo jautājumu, vispirms jājautā – kas tad šobrīd traucēja vienas augstskolas pētniekiem sadarboties pētniecībā? Dekāni ieslēdza kabinetos vai arī starp fakultātēm bija tādi žogi, ka neviens nevarēja sazināties ar citiem zinātniekiem? Nē, nu purvājs, kurā būvē betona mājiņas, kas lepni tiek sauktas par LU Akadēmisko centru, aš ar veselu projektu un algotiem personāžiem tajā, vienmēr ir bijusi dabiska šķēršļu zona, bet neviens telefonus un citas saziņas iespējas nav atcēlis. Tas vien liecina, ka proponētais arguments ir stipri pārspīlēts jeb, tautā sakot, – no pirkstiņa izzīsts.

Bet labi – pieņemsim, ka, ar varu sadzīti vienā fakultātē, zinātnieki pēkšņi uzlabos savstarpējo sadarbību. Kā tas notiks praktiski? Tai pašā pirmajā blokā “Medicīnas, dabaszinātņu, matemātikas un datorikas fakultātē” no vadības izlidos ultimāts sadarboties, lai ko tas prasītu. Tā teikt, ne soli atpakaļ. Kas notiks?

Piemēram, nosacītai Zigrīdai no vecās Bioloģijas fakultātes, kas pēta sēnes, jāskrien pie bijušās Medicīnas fakultātes nosacītā Anša, kas pēta sēnes starp kāju pirkstiem? Tad abiem jādiebj pie datoriķes, sauksim to par Guntu, kurai patīk spēlēt Supermario un bradāt virtuālās sēnes, lai pierunātu kopīgi uzrakstīt projektu “Sēnes manā mūžā: starpdisciplinārā sēņu nozīme mūsdienu izaicinājumos”? Un tam būs notikt tikai tādēļ, ka tagad visi vienā fakultātē apvienoti? Absurds tak.

Pie nākamā labuma, kas publiski minēts kā ieguvums, norādīts tas, ka studentiem būšot vieglāk mainīt programmas un nebūšot jāiet prom no augstskolas. Kas vecās struktūras situācijā traucēja mainīt studiju programmas? Studējošie kā varēja brīvi izvēlēties, kurā no programmām studēt, tā arī pie jaunās sistēmas baudīs izvēles iespējas. Uzlabojuma nekāda! 

Nešaubīgi, ka tālāk jāparunā par pašu jauno struktūru, kas nu būšot tik laba, ka pētniecībai šķēršļu nebūs un studentiem ies dzīve uz augšu tikpat ātri kā pusaudža puišeļa tajā laikā spējīgākā galva.

Skatāmies pirmo stipro īpatnību. Juridiskā fakultāte kā bija, tā arī turpmāk pastāvēs. Jājautā, kāda tad tā konsolidācija īsti ir? Tāda selektīva, pēc mazākās pretestības principa vai kā? Varbūt, ka ir kādas izredzētas fakultātes vai vienkārši konsolidatoriem bikšeles pierasinājās? Tas vēl stipri īpatnējāk izskatās arī tādēļ, ka paši konsolidācijas atbalstītāji, apsaucot esošās 13 fakultātes par “apžogotiem tornīšiem”, par Juridisko fakultāti izteicās ne pārāk glaimojoši zinātnes kontekstā.  Kur tad tā palīdzība caur konsolidāciju? Vai neizskatās pēc tādas puskoka lēkšanas, nemākulīgas vai “vajadzīgiem cilvēkiem vajadzīgās konsolidācijas”?

Līdzīgi izskatās arī attiecībā uz esošo “Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultāti”, ko konsolidatori  konsolidēs tikai nosaukuma pakāpē par “Izglītības zinātņu un psiholoģijas fakultāti”. Tāda kosmētiska piefrizēšana un acu mālēšana vien sanāk. Abas minētās fakultātes praktiski konsolidācijā nepiedalās.

Nākamais, kas krīt acīs, ir ārstu joma. Pašlaik LU pastāv Medicīnas fakultāte, kas nu apvienosies ar Datorikas fakultāti, ģeodēzistiem, biologiem un ko tik vēl ne. Labi, pieņemsim, ka tas uzlabos sadarbību, bet tad šķiet ārkārtīgi neloģiski šajā lielajā fakultātē neiekļaut rezidentūru un veselas trīs medicīnas koledžas. LU mājas lapā vīd informācija, ka pastāv arī LU Kardioloģijas un reģeneratīvās medicīnas institūts un LU Klīniskās un profilaktiskās medicīnas institūts. Tos arī neviens nekur negrasās konsolidēt. Te arī bikšeles nodrebēja, vai arī savējie bija jāsargā?

Iedomājieties, Medicīnas fakultāti apvieno ar ģeologiem un datoriķiem, bet nepievieno nedz rezidentūru, kurā ir vistiešākā saikne ar dakteru praktisko izglītošanu, nedz trim medicīnas koledžām un diviem tieši ar medicīnu saistītiem zinātniskiem institūtiem. Kas tad tā par konsolidāciju? Vai maz ir iespējama mazāka loģikas klātbūtne?

Kā praktiski notiks sadarbība šajā lielajā fakultātē? Nosacītam ģeologam Gaidim, knibinoties ap akmentiņiem, sasāpēsies pirkstiņš, un viņš skries pie nu jau fakultātes kolēģa un iedomātā ārsta Andreja pēc plākstera? Citādi jau nekāda dižā saikne nesanāk. Jā, protams, paliek apvienojošais elements – ārsts izmakarē kādam nierakmeņus, ģeologs klupdams krizdams metas to izpētīt, un top ārkārtīgi vērtīgs pētījums! Pat Latvijā šādam pētījumam varētu nepiešķirt projekta finansējumu.

Būtiski, ka neviens nav papūlējies paskaidrot to, kas tad īsti tagad neklapē ar to sadarbību starp iedomātajā piemērā minēto sāpju nomocīto ģeologu, izpalīdzīgo dakterīti un manīgo meiču no datoriķiem.

Braucam tālāk! Jaunā Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultāte sevī apvienos gan ekonomistus, gan daļu no sociālajām zinātnēm – politikas zinātni un pat  bibliotekārus. Tātad bez pedagogiem, par kuriem jau runājām no kosmētiskās konsolidācijas puses, un juristiem, kuriem acīmredzot iedota neizskaidrojama indulgence, sabāzīs pārējos vienā maisā un miers. Vismaz ekonomists politiski korekti varēs pamācīt bibliotekārus taupīt krājumu.

Beigās paliek jaukākais un jautrākais. Ar konsolidācijas pabeigšanu taps “Humanitāro zinātņu fakultāte”. Tur nu plānots iesaiņot raibāko no raibajiem. Saprecinās Indijas institūtu, vēsturniekus, filozofus, latviešu valodas pētītājus, Baltijas studiju centru un pat lībiešu pētniekus. Šķiet, ka šeit gan praktiskās sadarbības netrūks. Teiksim, indiešu pētnieks atgriezies no Indijas ar klasisko turienes suvenīru – jaudīgu caureju. Tā kā jaunā lielā fakultāte, kur topošie dakteri iepakoti, ir jauns, Innas vārdiem izsakoties, nožogotais tornītis, tad atliks vien iztikt ar to, kas pieejams jaunās “Humanitāro zinātņu fakultātes” aptverē. Tā teikt, teologs aizlūgs, vēsturnieks latviešu valodā teiks, ka tā jau ir bijis iepriekš, bet lībiešu pētnieks brīdinās par bēdīgo likteņkopības piemēru.

Bet, ja nopietni, tad nav jautri. Lielākās valsts dibinātās augstskolas struktūras izmaiņas pat no malas un ar neapbruņotu aci izskatās pēc parodijas, kuru izpilda šaubīga trupa ar drebelīgu konferansjē priekšgalā! Žēl, ka nedz kontrolējošās vai uzraugošās institūcijas, nedz valdība neskatās uz to, kas notiek.

^[i] https://zinas.tv3.lv/latvija/lu-apvienos-vairakas-fakultates-paliks-tikai-piecas/

Seko mums