Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Mēģinot virzīt tālāk īpatno kriminālprocesu par atlaišanas kompensācijām četriem Latvijas Universitātes (LU) darbiniekiem, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) tajā iesaistījis arī augstskolas rektoru Indriķi Muižnieku, nosakot viņam statusu – persona, pret kuru sākts kriminālprocess. I. Muižnieka advokāts Sandis Petrovičs no komentāriem pašlaik atturas, tikmēr Pietiek šodien publicē jautājumus, ko I. Muižniekam uzdevis KNAB, un LU rektora sniegtās atbildes.

Par rakstveida liecībām

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (turpmāk - Birojs) lietvedībā esošajā kriminālprocesā Nr. 16870000921 2022.gada 17. martā Jūs personas, pret kuru uzsākts kriminālprocess, statusā liecību sniegšanas laikā pieteicāt lūgumu iesniegt liecības rakstveidā, atbildot uz iepriekš sagatavotiem jautājumiem. Pēc pratināšanas Jūs tikāt informēts, ka lūgums ir apmierināts.

Ņemot vērā minēto, lūdzu ne vēlāk kā līdz 2022.gada 23.martam iesniegt izvērstas atbildes uz šādiem jautājumiem:

1. Vai Jūs bijāt vienojies ar G.Raču, A.Grantiņu, J.Stari un A.Eihentāli vai kādu citu LU darbinieku, ka gadījumā, ja Jūs netiekat apstiprināts LU Rektora amatā, tad šie LU darbinieki pamet darbu LU?

2. Kādā veidā (sapulcē, individuāli, telefoniski, rakstiski) notika vienošanās starp Jums un G.Raču, A.Grantiņu, J.Stari un A.Eihentāli par kompensācijas apmēra noteikšanu konkrēti četru mēnešu vidējās izpeļņas apmērā sakarā ar darba tiesisko attiecību izbeigšanu?

3. Kuras personas iniciatīva bija un kurš no jums (Jūs, G.Račs, A.Grantiņš, J.Stare, A.Eihentāle vai kāda cita persona) konkrēti piedāvāja noteikt kompensācijas apmēru tieši šādā - četru mēnešu vidējās izpeļņas apmērā?

4. Vai bija kāda kopīga sanāksme vai apspriede, kuras laikā lēmāt jautājumu par kompensācijas apmēru darbiniekiem, kuri aiziet no darba LU?

5. Vai tas bija Jūsu vienpersonisks lēmums noteikt G.Račai, A.Grantiņam, J.Starei un A.Eihentālei kompensāciju četru mēnešu vidējās izpeļņas apmērā?

6. Ņemot vērā, ka, pārtraucot darba tiesiskās attiecības, saskaņā ar Darba likuma 114.pantu, darbiniekiem atlaišanas pabalsts nepienākas vispār, par ko konkrēti Jūs vēlējāties šādu pabalstu tomēr iepriekšminētajām četrām personām izmaksāt?

7. Cik labi Jūs pārzināt Darba likumu, t.sk. jautājumus par atlaišanas pabalstiem, to apmēriem, vienošanās slēgšanu, kompensāciju maksimāliem apmēriem?

8. Kurš jurists vai padomdevējs Jūs konsultē šādos darba tiesisko attiecību juridiskos jautājumos?

9. Konkrētajā gadījumā ar G.Račas, A.Grantiņa, J.Stares un A.Eihentāles darba tiesisko attiecību izbeigšanu - kam Jūs prasījāt juridisko viedokli un konkrēti kurš LU jurists (vai juridiskais konsultants ārpus LU) Jūs konsultēja?

10. Kurš Jums atnesa dokumentus parakstīšanai par darba tiesisko attiecību izbeigšanu ar G.Raču, A.Grantiņu, J.Stari un A.Eihentāli?

11. Kādus tieši dokumentus Jūs parakstījāt par darba tiesisko attiecību izbeigšanu ar G.Raču, A.Grantiņu, J.Stari un A.Eihentāli?

12. Kurš LU darbinieks sagatavoja konfidencialitātes atrunas? Kāpēc uz konfidencialitātes atrunām starp LU un J.Stari, kā arī starp LU un G.Raču, līdzās A.Grantiņa parakstam ir arī Jūsu paraksts?

13. Vai J.Starei, A.Eihentālei un G.Račai tika lūgts atmaksāt 2019.gada 27.augustā izmaksātas kompensācijas starpību pēc darba tiesisko attiecību atjaunošanas ar LU? Ja nē, tad kāpēc tas netika darīts?

14. Kā Jūs raksturotu savas attiecības ar A.Grantiņu 2019.gadā un tagad? Vai starp jums bija / ir konflikti kopš 2019.gada? Vai A.Grantiņam, Jūsuprāt, ir pamats Jūs apmelot?

Ar cieņu galvenā inspektore (izmeklētāja) N.Timbere

Rakstveida liecība kriminālprocesā Nr. 16870000921

2022.gada 17.martā ar pavēsti tiku izsaukts uz procesuālo darbību pie Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (turpmāk tekstā- KNAB) galvenās inspektores N.Timberes. Ierodoties KNAB, man tika paziņots, ka es esmu ieguvis personas, pret kuru uzsākts kriminālprocess statusu.

[1] Pirms nopratināšanas 2022. gada 17.martā man mutiski tika izskaidrots, par kāda Krimināllikuma 318.panta trešajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu kriminālprocesā Nr. 16870000921 tiek veikta izmeklēšana. Jānorāda, ka nopratināšanas laikā man netika izskaidrots, kam un kādas sekas noziedzīgā nodarījuma rezultātā ir tikušas nodarītas. Līdz ar to man pilnībā nav saprotams tieši par kāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanu Kriminālprocesa likuma 59.panta otrās daļas 1.punkta noteiktajā kārtībā ir izteikts pieņēmums kriminālprocesā.

 [2] 2022.gada 18.martā mans aizstāvis, zvērināts advokāts Sandis Petrovičs KNAB galvenajai inspektorei, izmeklētājai N.Timberei iesniedza pieteikumu ar lūgumu precizēt pieprasījumu par atbilžu sniegšanu uz jautājumiem. Ievērojot, ka S.Petrovičam tikai telefoniski paziņoja par pieteikuma izlemšanu, pašrocīgi sastādītās rakstveida liecības iesniedzu pēc 2022.gada 23.martā noteiktā liecību iesniegšanas termiņa.

 [3] No KNAB galvenās inspektores, izmeklētājas N.Timberes e-pastā saņēmu jautājumus, uz kuriem pašrocīgi sniedzu sekojošas atbildes, kuras lūdzu uzskatīt par manu rakstveida liecību un pievienot kriminālprocesa Nr. 16870000921 materiāliem.

Atbilde uz 1.jautājumu: Ar G.Raču, A.Grantiņu, J.Stari un A.Eihentāli man nav bijusi vienošanās par darba pamešanu gadījumā, ja es netieku apstiprināts Latvijas Universitātes (turpmāk tekstā - LU) rektora amatā. Papildus norādīšu, ka ar jautājumā norādītajām personām šādus apstākļus es neesmu apspriedis.

Man bija zināms par vairāku LU darbinieku sašutumu par Latvijas Republikas Ministru kabineta celtajiem iebildumiem pret manu apstiprināšanu LU rektora amatā sakarā ar vēlēšanu procedūras iespējamajiem pārkāpumiem. Taču neko vairāk par šo jautājumu es paskaidrot nevaru.

Jāpiebilst, ka sekojošajā procesā Administratīvā tiesa atzina Ministru kabineta 29. augusta lēmumu par manu neapstiprināšanu LU rektora amatā par spēkā neesošu. 2020. gada 24. martā Ministru kabinets mani apstiprināja LU rektora amatā.

Atbilde uz 2.jautājumu: Ar G.Raču, A.Grantiņu, J.Stari un A.Eihentāli man nav bijušas iepriekšējas vienošanās ne par darba tiesisko attiecību izbeigšanu, ne par kompensācijas apmēru un tās noteikšanu. Šie jautājumi netika apspriesti ne publiski kādās LU sapulcēs, ne arī individuāli ar kādām personām. Vismaz šobrīd es šādus faktus neatceros.

Lai izprastu šīs lietas būtību, papildus jau iepriekš KNAB iesniegtajiem dokumentiem ir jāpaskaidro dokumentu aprites kārtība LU. Atbilstoši LU Administrācijas nolikuma 4.punktam LU Administrācijas vadītājs, 2019. gada augustā tas bija A.Grantiņš, ir pakļauts LU rektoram. Atbilstoši LU Administrācijas nolikuma 15.panta 4.punktam Administrācijas vadītājs ir tiesīgs pieņemt darbā un atbrīvot no darba darbiniekus. LU Rektora birojs funkcionāli ir pakļauts rektoram. Tādēļ arī manā kompetencē LU vārdā bija parakstīt Vienošanos par darba tiesisko attiecību izbeigšanu tikai ar LU Rektora biroja vadītāju A.Eihentāli un LU Administrācijas vadītāju A.Grantiņu.

Atbilde uz 3.jautājumu: Šobrīd precīzi nespēju norādīt, kuras personas iniciatīva bija noteikt kompensācijas apmēru četru mēnešu vidējās izpeļņas apmērā. Es saņēmu parakstīšanai sagatavotus vienošanās projektus, kuros jau bija iekļauts kompensācijas apmērs. Katrā ziņā kompensācijas apmēram ir jāatbilst tiesību normām un par atbilstību tām atbild dokumenta sagatavotājs - LU Administrācija.

Atbilde uz 4.jautājumu: Es neesmu piedalījies apspriedēs, kurās būtu lemts par kompensācijas apmēru darbiniekiem, kuri aiziet no darba LU. Ievērojot, ka pēc būtības šie jautājumi bija LU Administrācijas vadītāja kompetencē, šis jautājums skaidrojams pie tā laika LU Administrācijas vadītāja A Grantiņa.

Atbilde uz 5.jautājumu: Tas nebija ne mans vienpersonisks lēmums ne arī kāds kolektīvs lēmums izmaksāt G.Račai, A.Grantinam, J.Starei un A Eihentālei kompensāciju četru mēnešu vidējās izpeļņas apmērā. Man kā LU rektoram katru dienu ir jāparaksta daudz un dažādi dokumenti, kuru projektus ir sagatavojusi LU Administrācijā vai Rektora birojs. Es fiziski nevaru iedziļināties un pārbaudīt katra sastādītā dokumenta juridisko saturu. Tādēļ atbilstoši LU Administrācijas nolikumā paredzēto funkciju sadalījumam katra struktūrvienība sagatavo nepieciešamo dokumentu projektus, atstāj tos parakstīšanai Rektora birojā. Uzskatu, ka kompensācijas apmērs par Konfidencialitātes nosacījumu ievērošanas četru mēnešu vidējās izpeļņas apmērā bija samērīgs, lai nodrošinātu LU intereses.

Atbilde uz 6.jautājumu: Ar šo atbildi vēlos precizēt, ka LU nav atlaidusi no darba G.Raču, A.Grantiņu, J.Stari un A.Eihentāli. Ar norādītajiem darbiniekiem darba tiesiskās attiecības tika izbeigtas, pusēm vienojoties Darba likuma 114.panta noteiktajā kārtībā. Atbilstoši Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma (turpmāk - Atlīdzības likums) 2.panta pirmās daļas 15.punktam likums piemērojams arī uz valsts dibinātu augstskolu amatpersonām (darbiniekiem). Atlīdzības likuma 3.panta piektās daļas 1.punkts paredz, ka valsts dibinātas augstskolas var izmaksāt tās darbiniekiem atlīdzību, kas nav minēta Atlīdzības likumā, ja tā netiek izmaksāta no valsts budžeta līdzekļiem.

Ievērojot, ka ar LU darba tiesiskās attiecības vēlējās pārtraukt vadošie, un, manā skatījumā, augsti kvalificēti darbinieki, pastāvēja varbūtība, ka šie darbinieki var pāriet darbā vai nodot viņu rīcībā esošo informāciju par LU noslēgtajiem līgumiem vai sadarbības partneriem LU konkurentiem - citām augstskolām vai pētniecības organizācijām. LU interesēs bija šādu situāciju nepieļaut, noslēdzot attiecīgu Konfidencialitātes atrunu, kuru izstrādāja LU Administrācija. Es paļāvos, ka LU Administrācijas izstrādātās Konfidencialitātes atrunas nosacījumi atbilst tiesību normām. Cik man zināms, Korupcijas novēršanas apkarošanas birojs ir izvērtējis un atzinis par likumīgiem LU rīkojumus izmaksāt darbiniekiem kompensāciju četru mēnešalgu apmērā, 2020.gada 20.janvārī pieņemot lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā Nr.870/1.20-24/195.

Atbilde uz 7.jautājumu: Man nav juridiskās izglītības, un mana saskarsme ar Darba likuma normām ir bijusi vispārīga un tādā apmērā, lai parakstītu nepieciešamos dokumentus kā LU rektoram. Protams, šīs lietas ietvaros biju spiests iepazīties ar attiecīgajām Darba likuma normām par konkurences ierobežojumiem.

Atbilde uz 8.jautājumu: Manā kā LU rektora darbinieku štatā šobrīd ir padomnieks juridiskajos jautājumos, tiesību zinātņu maģistre Anda Ozola. Šī amata pastāvēšanas mērķis atbilstoši amata aprakstam ir LU darbības politikas stratēģiskās vadības, pārvaldības, komunikācijas tiesiska nodrošināšana, LU vienotas un juridiski saskaņotas darbības koordinācija. 2019. gadā A. Ozola pildīja vecākā eksperta pienākumus Administrācijas atbalsta grupā, kura pašreizējā Administrācijas struktūrā amata vieta ir likvidēta, Ne 2019. gadā, ne pašlaik A. Ozola nekonsultēja un nekonsultē mani darba tiesisko attiecību jautājumos. Darba tiesisko attiecību jautājumu risināšana bija LU Administrācijas kompetencē, kur LU Administrācijas vadītāja pakļautībā ir Juridiskais, Personālvadības, kā arī Finanšu un uzskaites departamenti, kas nodrošina dokumentu projektu sastādīšanu.

Atbilde uz 9.jautājumu: Es neesmu prasījis viedokli par darba tiesisko attiecību izbeigšanu un ar to saistītās kompensācijas izmaksu ne kādam no LU juristiem, ne kādam konsultantam ārpus LU. Šī situācija man likās ikdienišķa, no darba tiesiskajām attiecībām izrietoša. Nekonstatēju juridiski sarežģītu situāciju, kuru nespētu atrisināt LU Administrācija.

Atbilde uz 10.jautājumu: Es nevaru precīzi norādīt LU darbinieku, kurš man atnesa parakstīšanai dokumentus par darba tiesisko attiecību izbeigšanu ar G.Raču, A.Grantiņu, J.Stari un A.Eihentāli. Kā jau norādīju, vispārējos gadījumos dokumenti parakstīšanai tiek atstāti Rektora birojā. Kad es atbrīvojos, veicu dokumentu izskatīšanu un parakstīšanu. Parakstītos dokumentus atstāju pie biroja vadītājas rīcībai un izpildes organizēšanai. Dokumentu projektus, kas saistīti ar personāla jautājumiem, gatavoja LU Administrācija.

Atbilde uz 11 .jautājumu: Es esmu parakstījis 2019.gada 27.augusta Vienošanos par darba tiesisko attiecību izbeigšanu pēc pušu vienošanās un 2019.gada 27.augusta Konfidencialitātes atrunu ar Almu Eihentāli;

Es esmu parakstījis 2019.gada 27.augusta Vienošanos par darba tiesisko attiecību izbeigšanu pēc pušu vienošanās un 2019.gada 27.augusta Konfidencialitātes atrunu ar Ansi Grantiņu.

Mans paraksts ir arī uz 12.jautājumā norādītajiem dokumentiem.

Par citiem dokumentiem šobrīd precīzi vairs neatceros, iespējams, ka bija vēl kādi dokumenti, kur man bija jāparaksta.

Atbilde uz 12.jautājumu: Kā jau iepriekš norādīju, man nav zināms tieši kurš LU darbinieks sagatavoja konfidencialitātes atrunas. Dokumentus projektus gatavoja LU Administrācija, kuras vadītājs bija A.Grantiņš. Varu norādīt, ka manam parakstam uz Konfidencialitātes atrunām starp LU un G.Raču, kā arī starp LU un J.Stari nebija tiesiska nozīme, tas neietekmēja to juridisko spēku. Mans paraksts bija kā apliecinājums, ka es esmu iepazinies ar šiem dokumentiem.

Papildu vēršu uzmanību, ka, piemēram, J.Stares 2019.gada 27.augusta Vienošanās tekstā par darba tiesisko attiecību izbeigšanu ir pārrakstīšanās kļūda. Dokumenta sākumā norādīts, ka LU kā darba devēja vārdā vienošanos paraksta LU rektors I.Muižnieks, taču pušu paraksta zonā to ir parakstījis A.Grantiņš. Minētā kļūda, kā arī dokumentu vienotais stils man liek secināt, ka dokumentu sagatavotājs bija kāds no A.Grantiņa pakļautībā esošajiem darbiniekiem. LU jau iepriekš griezās ar rakstisku pieprasījumu pie A.Grantiņa, lūdzot atbildi uz šo jautājumu, taču A.Grantiņš atbildi nesniedza.

Atbilde uz 13.jautājumu: Cik man zināms, LU Administrācijas vadītājs A.Sarnovičs 2021.gada 27.aprīlī ir veicis darbības, lai atgūtu izmaksātās kompensācijas starpību no J.Stares par laika periodu, kad viņa pirms Konfidencialitātes atrunā noteiktā termiņa atgriezās darbā LU, nosūtot viņai e-pastu ar aicinājumu par 13 279,96 EUR atmaksu.

Līdzīga rakstura e-pastu 2021.gada 27.aprīlī LU administrācijas vadītājs A.Samovičs ir nosūtījis arī A.Eihentālei par 6 194,27 EUR atmaksāšanu.

Ar LU darbinieci G.Raču 2021.gada 17.maijā tika noslēgta vienošanās par ieturējumu no darba algas, katru mēnesi laika posmā no 2021.gada 29.maija līdz 2021.gada 31.decembrim LU atmaksājot 496,79 EUR mēnesī, kopsummā 3 974,31 EUR.

A.Grantiņam šāds lūgums netika izteikts, jo A.Grantiņš neatsāka darba tiesiskās attiecības LU.

J.Stare 2021.gada 28.aprīlī un A.Eihentāle 2021.gada 29.aprīlī ir cēlušas prasības pret LU Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā par 2019.gada 27.augusta Konfidencialitātes atrunas atzīšanu par spēkā neesošu, līdz ar to šobrīd juridiski nav iespējams noslēgt vienošanos par naudas kompensācijas atmaksu.

Atbilde uz 14.jautājumu: Ar A.Grantiņu, ne 2018.gadā, ne šobrīd man nav konfliktu vai nesaskaņu. A.Grantiņu pazīstu kopš deviņdesmitajiem gadiem, kad viņš bija LU students. Varu norādīt, ka pēc tam, kad A.Grantiņš pārtrauca darba tiesiskās attiecības ar LU, 2020.gadā viņš atkārtoti pretendēja uz LU Administratīvā direktora amata vietu. Es piedalījos izvērtēšanas komisijā, taču pretendentu atlasē tika izvēlēts cits, atbilstošāks pretendents. Tādēļ, iespējams, ka A.Grantiņam ir aizvainojums par viņa kandidatūras noraidīšanu. Man nav zināms, par ko A.Grantiņš varētu mani apmelot. Pēdējā laikā ar A.Grantiņu neesmu sazinājies.

Ja procesa virzītāja uzskata, ka man ir jāsniedz atbildes uz vēl kādiem izmeklēšanu interesējošiem jautājumiem, lūdzu mani par to informēt. Esmu ieinteresēts iespēju robežās sekmēt faktu noskaidrošanu kriminālprocesā Nr. 16870000921.

Cieņā Indriķis Muižnieks

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Likumprojekta nepārprotamības aritmētika

FotoSaeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs aicina parlamentāriešus ātrāk izskatīt trešajā lasījumā grozījumus Civilprocesa likuma 594.pantā, jau tagad, 20. jūnijā, pirms Jāņiem.
Lasīt visu...

12

Lai nodrošinātu igauņiem vilcienu uz Eiropu, latviešiem pamatīgi jāceļ nodokļi?

FotoPēc gadiem divdesmit igauņi, baudot poļu alu, pa vilciena logiem vēros jostas savilkušos latviešus sērīgi raugāmies uz ne pārāk ātri ritošo vilcienu Eiropas virzienā: latviešiem nav laika vizināties, viņiem jāatdod ārējie parādi un čakli jāmaksā augstie nodokļi, – aptuveni šādu ainu uzbur lasītais Valsts kontroles publiskotā dokumentā ““Rail Baltica” projekta situācijas izpēte (Kopīga situācijas izpēte Tallina, Rīga, Viļņa, 2024. gada 11. jūnijā)”. Visā stāstā ir viena priecīga ziņa - Valsts kontrole izrāda drošsirdību publiski pateikt politiķiem netīkamo skaudro patiesību.
Lasīt visu...

21

"Rail Baltica" projekts kā aklās zarnas izgriešana caur papēdi

Foto“Pašlaik nav kārtīga saimnieka “Rail Baltica” īstenošanai”, “Valdība nav iestāde, kas apmaksā rēķinus”, “Premjere Siliņa parāda nostāju – vēlas skaidru atbildību”, “Tā kā līdz šim – turpināt nevēlos” – lūk, virsraksti dažādos plašsaziņas līdzekļos. Visbeidzot, uzstājoties Saeimas ārkārtas plenārsēdē ar atskaiti par savas valdības paveikto, premjere sacīja vēsturiskus vārdus, ka “Rail Baltica” projekta pašplūsma ir beigusies.
Lasīt visu...

21

Vairums mikroģeneratoru īpašnieku būs spiesti pāriet uz dinamiskās enerģijas uzglabāšanas sistēmām

FotoApritējis vairāk nekā mēnesis, kopš ieviesta jaunā elektroenerģijas neto norēķinu sistēma un mājsaimniecībās uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki vairs nevar izvēlēties – ziemā atgūt vasarā tīklā nodoto elektroenerģiju vai arī to pārdot biržā par tirgus cenu. Turpmāk uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki visu saražoto elektroenerģiju varēs vai nu notērēt paši, vai arī pārdot biržā par aktuālo cenu, kas, būsim atklāti, ne vienmēr ir izdevīga.
Lasīt visu...

12

Vai bēdīgi slavenais Raimonds Lejnieks – Puķe mēģina apkrāpt tautu?

FotoJa pēdējos gados mēs esam uzmanīgi sekojuši līdzi gan politikai, gan masu mediju ziņām, tad mums droši vien nav palicis nepamanīts kāds jauns vīrietis ar dubultu uzvārdu – Raimonds Lejnieks – Puķe.
Lasīt visu...

12

Visa „Rail Baltica” projekta vadība precīzi līdzinās tam, ko rekomendē sabotāžas veikšanai

FotoKāds Jums palika iespaids pēc raidījuma „Kas notiek Latvijā” par Rail Baltica? Šoreiz bez cipariem, bet vienkārši novērojums. Pārsmējos.
Lasīt visu...

21

Ašeradens paziņo, ka grib celt nodokļus, un vēlētāji metas nobalsot par “Jauno Vienotību”: loģika te interesantāka nekā paši vēlēšanu rezultāti

FotoViens no nedaudzajiem negaidītajiem momentiem aizvadītajās vēlēšanās — “Jaunās Vienotības” pārsvars pār Nacionālo apvienību, kaut gan aptaujas konsekventi rādīja pretējo, turklāt tas notika pēc tam, kad JV pārstāvis Arvils Ašeradens informēja sabiedrību par iespēju celt pievienotās vērtības nodokli (PVN).
Lasīt visu...

21

Sabiedrības integrācijas fonds lūdz „Re:Baltica” atmaksāt neatbilstoši iztērētos valsts līdzekļus par radīto saturu svešvalodā

FotoŅemot vērā diskusijas publiskajā telpā par nodibinājuma “Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica” (attēlā - tā pārstāve Inga Spriņģe) projekta “Šķelšanās” vērtēšanu un mediju redakcionālo brīvību, Sabiedrības integrācijas fonds (Fonds) skaidro pieņemto lēmumu. Fonds ir konstatējis, ka projekts nav īstenots atbilstoši konkursa nolikumam, kas paredz veidot saturu latviešu valodā, bet daļēji īstenots svešvalodā. Aktivitātes īstenotas ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu (MAF).
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Es esmu kompetents ne tikai tajā, par ko jūs visi padomājāt!

Nesen klausoties ekonomiskās politikas debates par Latvijas Stabilitātes programmu 2024. - 2028.gadam, radās sajūta, ka...

Foto

Vieglprātība un nekompetence maksā dārgi

Igauņi racionāli skatās uz „Rail Baltica” savienojumu ar Tallinu un lidostu. "29.maijā ielikts pamatakmens „Rail Baltica” Ülemiste pasažieru terminālim "Linda", kas...

Foto

Sākot no nodokļu celšanas un beidzot ar Francijas kodolvairoga attiecināšanu uz Baltiju: TOP 3 “interesantākās” idejas no partiju mutēm

Partiju pašslavināšanās gaisotnē soctīklu īsajos formātos tās...

Foto

Pārpratumi likumprojekta izstrādes gaitā (viena epizode)

Likumprojektā "Grozījumi Civilprocesa likuma 594. pantā - Ieturējumu apmērs no parādnieka darba samaksas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem" tā pirmajā lasījumā...

Foto

Eiroparlamenta reitingu līderis “lien bez ziepēm” savam galvenajam politiskajam sāncensim

Piecu mēnešu garumā SKDS aptaujās līderu lomu ieņēmušās Nacionālās apvienības vadošais kandidāts Roberts Zīle nācis klajā...

Foto

Valsts kontrolei vajadzētu izvērtēt, cik pamatoti Sabiedrības integrācijas fonds vairojis „Re:Baltica” darbinieču labklājību un kā valsts šos līdzekļus varētu atgūt

Es jums izstāstīšu kaut ko, ko...

Foto

Parodija par pārbaudi

Ceturtdien Ģenerālprokuratūra izplatīja ļoti savādu paziņojumu, kam it kā bija jānomierina prāti un jāatjauno uzticība politiskajai elitei, bet gluži otrādi – tā ne...

Foto

Lūdz tiesībsargu vērsties Satversmes tiesā par personu ar invaliditāti diskrimināciju

2024. gada 30. maijā Latvijas bezdarbnieku un darba meklētāju interešu aizstāvības biedrības valdes loceklis Raimonds Lejnieks...

Foto

Šoreiz Lembergs uzvar valsti

Centrālajai vēlēšanu komisijai (turpmāk - CVK) ir rakstiski jāatvainojas Aivaram Lembergam par liegumu balsot pašvaldību vēlēšanās, - tā nolēmusi tiesa....

Foto

Nes mieru man, nes mieru dvēselei!

Jau divus gadus publiskajā telpā aktualizēts jautājums par nakts trokšņiem un regulējuma caurumiem, kas liedz rast reālus risinājumus šai problēmai....

Foto

Skumji, ka mūsu “centrālo” mediju rīcība aizvien mazāk atšķiras no kremļa mediju ieradumiem!

Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri....

Foto

„Iznireļi” - obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā

Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā...

Foto

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm...

Foto

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda...

Foto

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un...

Foto

Būtu mēs labāk ēduši...

Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši...

Foto

Nē, Somijas politiķus debatēs necepina ne arābu, ne krievu valodā

Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai...

Foto

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie...

Foto

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta...

Foto

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā...

Foto

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates....

Foto

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā...

Foto

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā...

Foto

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un...

Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...