Latvijas valsts "noslēpumi" - sākam publicēt fragmentus no "Ādamsona failiem"
PIETIEK18.10.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
„2020. gada 1. oktobrī plkst. 17:26 J. Ādamsons no viņa rīcībā esošās e-pasta adreses [email protected] nosūtīja uz G. Silonova rīcībā esošo e-pasta adresi 40 Microsoft Word dokumentu failus ar dažādiem nosaukumiem, kuri liecina par mērķtiecīgu ziņu vākšanu. 13 no minētajiem failiem satur mērķtiecīgi iegūtas un publiski nepieejamas ziņas par korupciju A/S “Centrāltirgus”, situāciju ar kontrabandu saistītajos organizētās noziedzības grupējumos, uzņēmēja D. Peimaņa slepkavību, Valsts drošības dienesta darbinieka vārdu, uzvārdu un iespējamiem informācijas avotiem, kā arī politisko nozīmīgu personu ietekmi uz Valsts drošības dienesta priekšnieku, kredītiestādēm, pret kurām strādā Finanšu iz.lūkošanas dienests un Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde, narkotiku kontrabandu, kuru organizē A. Sparāns un J. Jurašs, un par P. Rebenoka slepkavību,” – šādi Valsts drošības dienests lēmumā par aizdomās turētā statusa noteikšanu apraksta „krievu spiega” Jāņa Ādamsona izsūtītās „neizpaužamās ziņas”.
Sākot publicēt absurdākos un smieklīgākos „noslēpumus”, kuru pārsūtīšanas dēļ J. Ādamsons jau kopš jūnija atrodas apcietinājumā, Pietiek šodien publisko „mērķtiecīgi iegūtās un publiski nepieejamās ziņas” par pirms divdesmit gadiem notikušo uzņēmēja Daiņa Peimaņa slepkavību, kuras sastāv no vispārzināmas preses informācijas apkopojuma, kas papildināts ar diezgan izplatītu baumu (tekstā saglabāta oriģinālrakstība):
„2000.gada decembrī pie Strazdes pagrieziena uz šoseju Rīga—Ventspils ar četriem šāvieniem galvā automašīnā tika nogalināts spirta rūpnieks Dainis Peimanis. Viena no sākotnējām versijām: par konkurenci legālajā un nelegālajā spirta ražošanā un pārdošanā.
Izdalīta arī versija par iespējamo konkurenci degvielas tirgū, kas saistās ar iecerētās bioetanola ražotnes celtniecību. Aptuveni mēnesi pirms slepkavības Saeimas deputāti bija atbalstījuši 8,9 miljonu latu valsts garantiju izsniegšanu Jaunpagasts plus bioetanola ražotnes projektam. Pēc Daiņa Peimaņa nāves uzņēmums valsts garantijas tā arī neizmantoja.
Gadu iepriekš Rīgas centrā tika nošauts Kalsnavas spirta rūpnīcas faktiskais līdzīpašnieks Arnis Šķesteris un notika spirta biznesā iesaistītā Māra Millera slepkavības mēģinājums Rīgas centrā.
Par D.Peimaņa slepkavības izpildītāju tiek uzskatīts Normunds Rīkurs, kurš pats tika nogalināts neilgi pēc sava upura nāves. Saistībā ar D.Peimaņa nāvi savulaik tika locīts gan nesen nogalinātās uzņēmējas Ellas Ivanovas vīra Igora Ivanova, gan uzņēmēja Mihaila Saifuļina un bijušā policista Jurija Kreslova vārds, tomēr pierādījumi tam netika gūti.
Nav lieki atgādināt, ka ar lietu nodarbojās prokurors Nazarovs, kurš 2003.gada 3. aprīlī tika aizturēts par kukuļa, 50 000 ASV dolāru, pieprasīšanu no bijušā policista Jurija Kreslova un vēlāk tika par to notiesāts.
Saistībā ar spirta uzņēmēju slepkavībām notiesāti vairāki izpildītāji, taču neviens pasūtītājs nav noskaidrots. Bieži I.Ivanova vārdu prese piesauca 1996.gada vidū, kad jūnijā Maskavā tika nogalināts B.L.B. korporācija prezidents Valērijs Ļihačovs, bet pēc diviem mēnešiem Latvijā nošāva Igoru Condu — viņa vadītā firma Europe Center uzbūvēja lielveikalu Mols.
Arī pret I.Ivanovu tovasar tika vērsts uzbrukums — viņa automašīnu uzspridzināja Rīgas centrā. Toreiz šos noziegumus izskaidroja ar to, ka I.Ivanovs, M.Saifuļins, V.Ļihačovs un I.Conda Krievijā aizņēmušies lielu naudu, taču vēlāk nav varējuši to atdot.
2002.gada decembrī tika notiesāti 2000.gada skaļākā nozieguma – uzņēmēja Daiņa Peimaņa slepkavības izpildītāji. Rinalds Bukša saņēma 8 gadus un Dainis Politiko piecus gadus cietumsoda. Šāvējs un galvenais izpildītājs Normunds Rīkuris drīz pēc nozieguma izdarīšanas tika atrasts nogalināts.
2020.gada 23.septembrī Kontakts pastāstīja, ka Dainis Peimanis ir bijis Latvijas balzams ģenerāldirektors un spirta ražošanas kompānijas Jaunpagasts Plus saimnieks. Latvijas Balzāmu laikā, kad to vadīja D.Peimanis gribēja nopirkt Krievijas uzņēmējs (oligarhs) Jurijs Šeflers, bet D.Peimanis tam traucēja. Lai darījums notiktu “bārda” (Andris Šķēle) caur uzņēmēju Igoru Ivanovu pasūtīja D.Peimaņa slepkavību, kas arī tika realizēta pēc kā Latvijas Balzāms nonāca Jurija Šeflera īpašumā.”
Turpinājums sekos.
Seko mums 
Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt šis temats uzkrita tik pēkšņi kā šīs nedēļas sniegs, un kopīgā histērija ap šo visu savācās vienkop tik lielā intensitātē, ka vienā brīdī varēja arī aizmirst, ka tā nav pēdējā problēma, kas mums valstī jāatrisina.
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
