Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kopš 2009. gada autobraucēji samet naudu par ārkārtas situācijām apsolītu degvielas valsts rezervju glabāšanu, taču īstenībā viņi maksā par neko – par fiktīvām atskaitēm, kādas Latvijas valstij vajadzīgas Eiropas Savienības prasību izpildei.

Papīrs pacieš visu - tajā skaitā solījumus, ka kaut kur ārzemēs var atrasties degviela, kas ārkārtas situācijā, kad degviela vajadzīga visiem, tikšot atvesta uz Latviju, nevis konfiscēta, nolaupīta, nobloķēta vai iznīcināta ugunsgrēkos. Solījums tik fantastisks, ka neviena Latvijas valsts iestāde nav papūlējusies šo fikciju attīstīt tālāk kā degvielas atvešanas plānus: vai pa dzelzceļu, vai ar tankkuģiem, vai ar automobiļiem; kur ir līgumi par šo transporta līdzekļu pieejamību; kur atrodas tvertnes (estakādes, sūkņi, caurules) uz Latviju atvestās degvielas sākotnējai pieņemšanai utt.; vai tiešām Latvijai ir vienošanās ar poļu aktīvistiem, ka graudus no Ukrainas un lielgabalus uz Ukrainu viņi nobloķēs, bet degvielai uz Latviju ceļu pavērs?

Īstenībā Latvija ir pirkusi tikai Eiropas Komisijai iesniedzamas izziņas par degvielas krājumu esamību, un Briseles ierēdņi tās pieņēmuši bez liekiem jautājumiem, lai neizjauktu naudas plūsmu no Latvijas. Šo izziņu dēļ Latvijā ieviesta speciāla nodeva par katru nopirkto degvielas litru. No Latvijas ekonomikas tādējādi izsūkti simti miljonu eiro ar neskaidru nojausmu, ka daļa šīs naudas atgriezusies pie vietējiem politiķiem un ierēdņiem. Visa šī šmuce nāk gaismā tagad, kad Latvija tomēr mēģina nomainīt fiktīvās rezerves ar reālām degvielas rezervēm.

Karš Ukrainā norauj maskas Latvijā

No 2024. gada skatpunkta veidotu atgādinājumu par Latvijas valsts degvielas rezervju noformēšanu “Neatkarīgā” ir jau sniegusi 13. janvāra publikācijā “Valainis apturēs afēru 15 gadu ilgumā un miljarda eiro vērtībā...” Tagad jālūkojas uz pašreizējo situāciju un izredzēm “apturēt afēru”.

Kopš 2009. gada uzturētās degvielas rezervju fikcijas aizvietošana ar it kā reālām rezervēm sākās sakarā ar Krievijas uzbrukumu Ukrainai 2022. gada 24. februārī. Varbūt to kāda amatpersona kādreiz izstāstīs, vai līdz reālu degvielas rezervju nepieciešamībai Krišjāņa Kariņa pirmā valdība aizdomājās pati vai saņēma rīkojumu no Briseles vai no Vašingtonas. Lai nu kā, bet sākās degvielas rezervju pārvietošana no ārzemēm uz Latviju.

Taču šis pasākums izrādījās ļoti dārgs. Rezervju apmaksai izlietotā summa pieauga no 17,7 miljoniem eiro 2021. gadā līdz 29,3 miljoniem 2022. gadā un 76,1 miljonam pagājušajā gadā. Šādā stilā turpinot, izmaksas 2024. gadā sniedzās uz 120 miljoniem eiro. Evikas Siliņa valdība saprata, ka nu gan vairs nav labi, un uzdeva ekonomikas ministram Viktoram Valainim izdevumus samazināt.

Šeit vēlreiz jāuzsver, ka līdz šim valsts atskaitījās par degvielu, kas nebija valsts īpašumā, bet uz kuru Latvijas valsts bija noformējusi pirmpirkuma tiesības, ja valstij šo degvielu vajadzētu. Tāda shēma tika izskaidrota ar naudas taupīšanu, jo degvielas pirkšanas tiesībām taču jābūt lētākām nekā pašai degvielai. 13. janvāra publikācijā “Neatkarīgā" atgādināja, ka rezervju sistēmas pirmās izmaksas par 2009. gadu bijušas pāris miljonu toreizējo latu apjomā. Taču tagad izrādās, ka tiesības uz degvielu izmaksā gandrīz tikpat vai pat dārgāk nekā pati degviela. Ne mazāk pārsteidzoši, ka degvielas glabāšana Latvijā izmaksā trīsreiz dārgāk nekā glabāšana ārzemēs.

Latvijā trīsreiz dārgāk nekā Eiropā

Ir trīs savstarpēji papildinoši iemesli, kāpēc degvielu Latvijā glabāt dārgāk.

Pirmais, ka degvielas glabāšanu Latvijā vieglāk pārbaudīt un tāpēc degvielas glabātājiem jātur gatavībā vairāk degvielas, ko parādīt kontrolieriem. Par degvielas rezervēm atbildīgā Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) direktore Svetlana Mjakuškina apliecināja, ka viņas darbinieki dodoties uz ārzemēm kontrolēt Latvijai rezervētās degvielas kvalitāti, bet neatbildēja, kā viņas birojs un tādējādi Latvija gūst drošību, ka viena un tā pati degvielas muca ar kvalitatīvo degvielu netiek uzrādīta tādiem pašiem kontrolieriem no vēl piecām citām valstīm.

Galu galā viņas birojs sacerēja tādu atbildi “Neatkarīgajai”, ka, “glabājot naftas produktu rezerves citā ES dalībvalstī, ir jāsaņem attiecīgās valsts kompetentās iestādes saskaņojums. Bez šāda saskaņojuma rezerves uzglabāt konkrētajā valstī nedrīkst”. Tātad pateikts tikai tas, ka citas valstis ļauj saviem uzņēmumiem pelnīt uz Latvijas rēķina, bet nav apliecināts, ka šīs citas valstis uzņēmušās atbildību par to, ka Latvija vajadzības gadījumā saņems degvielu no attiecīgo valstu uzņēmumiem vai no pašas valsts, ja tajā reģistrētie uzņēmumi saistības nepildīs.

Otrais, ka Latvijai noteiktā degvielas rezerve triju mēnešu degvielas importam atbilstošo 356 tūkstošu tonnu apmērā pašā Latvijā ir daudzkārt jūtamāka nekā valstīs ar lielākām ekonomikām, t.i. ar lielāku degvielas apriti. Tik tiešām ir vajadzīga aprite, jo degviela ir prece ar ierobežotu derīguma termiņu. Ja aprite tik liela kā Vācijā, tad 356 tūkstošu tonnu atliešana Latvijas vajadzībām būtu faktiski nepamanāms pasākums, bet tāds pats degvielas daudzums Latvijā ir liels. Cita lieta, ka nav kopīgas degvielas aprites nosacītajā Vācijā. Degvielas rezervēšanu uzņemas konkrēti uzņēmumi, kuriem tvertņu tilpums daudzkārt mazāks nekā valstī kopumā, taču tik un tā tur būtu vieglāk savākt Latvijai pienākošos degvielas daudzumu.

Treškārt, Latvijā atlikuši tikai nedaudzi uzņēmumi ar tādu degvielas apriti un tās glabāšanas tilpumiem, ka tajos kaut teorētiski varētu iedabūt 356 tūkstošus tonnu degvielas. Degvielas glabāšanas jaudas Latvijā ir milzīgas, bet kā vēsturiska liecība par laiku, kad Latvija apkalpoja Krievijas naftas produktu eksportu. Tvertnes tagad vispār palikušas tukšas, tajās neatmaksājas ieliet mazliet degvielas tikai Latvijas valsts rezervei.

Darbošanās atmaksājas, ja Latvijas valsts vajadzībām padara mazliet pilnākas tās tvertnes, kurās joprojām degvielu ielej/izlej, ielej/izlej. Tādu tvertņu jeb uzņēmumu Latvijā palicis tik maz, ka tie nonākuši dabisko monopolu statusā un var diktēt noteikumus Latvijai, ja tā apņēmusies izvietot savas degvielas rezerves valsts robežās. Kamēr šie uzņēmumi nav pieķerti, tikmēr tos nedrīkst dēvēt par karteli, lai gan tas būtu brīnums, ja karteļa īstenībā nebūtu.

Divas ministrijas ir bezjēdzīgāk nekā viena ministrija

Tagadējās valdības saņemtajā mantojumā ietilpst arī enerģētikas nozares pārvaldības sašķelšana starp Ekonomikas ministriju (EM) un Klimata un enerģētikas ministriju (KEM). Šķelšana tika izdarīta, veidojot īslaicīgi pastāvējušo K. Kariņa otro valdību, pēc kuras krišanas ministriju atpakaļapvienošana nenotika. Degvielas rezervju veidošanas sakarā abas ministrijas sniegušas “Neatkarīgajai” paskaidrojumus, no kā izriet, ka nemaz nav tādas degvielas, ko Latvija varētu vajadzības gadījumā reāli izmantot.

Tās ir atbildes uz jautājumu, kā Latvija tiks pie ārzemēs glabātajām rezervēm, sākot ar šaubām, vai vispār kaut kur kaut kas tiek glabāts Latvijas vajadzībām. EM sūtīja uz tās pārraudzībā esošo BVKB, bet tas - uz KEM. “Enerģētiskās krīzes gadījumā par drošības rezervju izmantošanu, lēmuma par atpirkšanu pieņemšanu, piegādes transporta organizēšanu ir atbildīgs Valsts enerģētiskās krīzes centrs, kura vadītājs ir klimata un enerģētikas ministrs,” “Neatkarīgajai” atrakstīja BVKB preses pārstāvis Mihails Staričenko.

Savukārt KEM pārstāve Baiba Jākobsone atvairīja jautājumus par Latvijas valsts degvielas rezervju esamību un izmantošanas iespējamību ar atbildi, ka “izstrādes stadijā esošais Ministru kabineta noteikumu projekts “Kārtība, kādā drošības rezerves un naftas produkti, kas pieder komersantiem, izsludinātas enerģētiskās krīzes laikā tiek pārdoti” paredz, ka Ekonomikas ministrija sagatavo Ministru kabineta rīkojuma projektu par valsts enerģētiskās krīzes degvielas apgādē izsludināšanu. Viens no Valsts enerģētiskās krīzes centra (VEKC) locekļiem ir arī Ekonomikas ministrija un saskaņā ar VEKC nolikumu VEKC sēdi ir tiesīgs sasaukt vadītājs pēc savas iniciatīvas vai centra locekļu ierosinājuma”.

KEM atbilde krīt laukā no jebkādām valsts pārvaldības normām, jo atsaucas uz neesošu dokumentu “izstrādes stadijā” un atceļ subordināciju, atbilstoši kurai galvenais VEKC ir klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis, nevis kāds no VEKC locekļiem.

Neesošai degvielai atbilst neesoša nauda

Atsevišķā sadaļā jāaplūko tas, ka pat Latvijā glabātās degvielas rezerves nav valstij piederošas. Maksa par tiesībām nopirkt degvielu neaizvieto naudu, par kuru degviela jānopērk. Gan EM ar BVKB, gan KEM apgāja “Neatkarīgās" jautājumus, vai dārgā cena par degvielas rezervēšanu nav daļēji izskaidrojama ar darījuma nosacījumiem, ka degvielas glabātājs atdos degvielu labā ticībā saņemt par to atlīdzību kaut kad - varbūt nākamā gada budžeta finansējumā u.tml. Ja valsts iestādes neko tādu nesaka, tad jāpieņem, ka nekā tāda nav.

Tātad valstij būtu vispirms jāsamaksā un tad jāsaņem degviela, kamēr Latvija paliek pašreizējā tiesiskajā regulējumā, nevis nonāk reālā ārkārtas situācijā, kad degvielu dala ar spēku. Tādā gadījumā bija pilnīgi lieki maksāt uzņēmējiem kaut vai 76 miljonus eiro par degvielas glabāšanu pagājušā gada laikā. Tad pietiktu aizsūtīt uz naftas glabātuvēm policijas/armijas vienības un pārņemt savā kontrolē jebkuru degvielu, kas vien tur atradīsies. Kamēr šāda konfiskācija nenotiek, par degvielu Latvijai būtu jāsamaksā, bet Latvijai naudas nav!

Uz tepat Latvijā jau esošās un valstij rezervētās degvielas atpirkšanu attiecās viens no jautājumiem EM un tālāk KEM, kuras atbildēja jau parādītajā veidā ar apgalvojumiem, ka pirkums jākārto nevis šai, bet tai otrai ministrijai. Tikpat bezcerīga izrādījās arī Finanšu ministrijas pārstāvja Alekša Jarocka atbilde, ka “šie jautājumi ir EM kompetencē, ņemot vērā, ka EM ir normatīvā regulējuma izstrādātājs un “Possessor” ir atbildīgs par naftas rezervju iegādi valsts īpašumā”.

FM atbilde maldinoša

Pirmkārt, EM kompetence neaizvieto naudu, kuras EM tikai tik, cik attiecīgā gada valsts budžetā noteikts. Un jautājums bija par naudu.

Otrkārt, jautājums bija nevis par to, kā EM pakļautībā esošais “Possessor” (no kādreizējās Privatizācijas aģentūras izveidota iestāde) šoruden sāks veidot valstij piederošu degvielas krājumu, kas pakāpeniski aizvietos BVKB uzraudzīto atpērkamās degvielas krājumu, bet par degvielas iegādi krīzes situācijā, kāda kaut ar mazu varbūtību var iestāties šodien.

Atklājas, ka nekādu plānu degvielas iegādei krīzes situācija nav FM kā vienīgajai iestādei, kas principā būtu spējīga šādu plānu sagatavot. Plāna neesamība izskaidrojama vai nu ar ārprātīgu nolaidību, vai izpratni, ka turēt gatavībā naudu (naudas ieguves plānu) rezervētās degvielas atpirkšanai ir lieki tāpēc, ka tādas degvielas nemaz nav.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Šprotes nepieņems cūku labturības prasības

FotoJa kādam ir klusas aizdomas, ka mēs te sēdēsim un gaidīsim vēl vienu okupāciju – jums ir jālasa tālāk. Ja kāds domā, ka virsrakstā pieminētais dzīvnieks ir nacionālā naida kurināšana – lasiet, lasiet… Starp citu, likums par cūku labturības prasībām ik pa laikam tiek pilnveidots. Meklējiet rakstos. Kas attiecas uz šprotēm – tās ar cūkām kopā neiet ne pēc dzīvesveida, ne pēc garšas. Un jūs labi saprotat, ko šo rindu autors ar to ir domājis.
Lasīt visu...

6

Ja reiz prezidents dod „mājienu ar mietu”, tad mēs, protams, atvainosimies

FotoLsm.lv 24.februārī Ukrainas kara gadadienā savā komiksu sadaļā publicēja autores Gundegas Evelones "Cūku komiksu" ar nosaukumu "Ukrainai ir jāuzvar". Šie komiksi ir zīmējumi par aktuālo Latvijā un pasaulē. Komiksam ir sava "cūku" izcelsmes leģenda, kas atrodama pie katra jaunākā komiksa. Faktiski cūka komiksā var būt ikviens no mums. 
Lasīt visu...

21

Izglītības reforma kā valsts pārvaldes vājuma spoguļattēls

FotoProblēmas VAS “Pasažieru vilciens” darbībā un neauglīgās diskusijas par skolu reformu kārtējo reizi apliecina valsts izpildu varas ieslīgšanu pamatīgā attīstības krīzē, taču šis fakts netiek īsti pat atzīts. Līdz ar to iztrūkst kritiskas analīzes.
Lasīt visu...

21

Vai birokrāts - mūsu kungs?

FotoDomājams, katram no iedzīvotājiem kādreiz ir iezibsnījusi doma, kāpēc ir jāmaksā nodokļi? Nodokļu maksāšanas jēga būtībā ir savākt resursus tajās nozarēs, kas prasa lielus ieguldījumus. Ne velti nodokļus vispirms sāka maksāt tur, kur bija lieli apūdeņošanas darbi. Piemēram, izveidoja dambi, lai palu laikos neapplūstu lauksaimniecības zemes.
Lasīt visu...

21

Nepieciešamais ļaunums – 2. daļa: derīgie idioti un jātnieki bez galvas

FotoĻenins aktīvākos fanus partijas iekšējās sarunās nekautrējoties mēdza saukt par noderīgajiem idiotiem - poļeznije idioti
Lasīt visu...

21

Karš kibertelpā

FotoKrievijas Ārējās izlūkošanas dienests (SVR) ir izmantojis ievainojamību, kas tika atklāta 2023. gada sākumā populārā Čehijas programmatūras giganta “JetBrains” produktā.
Lasīt visu...

21

Gauss – kas viņš ir? Vairāk Ostaps Benders vai Maikls O’Līrijs?

FotoPatiesības mirklis par airBaltic spējām segt obligāciju saistības arvien tuvāk. Attiecīgi arī Gausa retorika arvien nepārliecinošāka un sabiedrības uzmanība saasinātāka.
Lasīt visu...

21

Ak, eglīte...

FotoPēdējās darbdienās pirms Ziemassvētkiem netālu no manām mājām parādījās trīs hektāru kailcirte egļu mežā vietā, kur to galīgi nebiju gaidījis. Līdz likumā noteiktajam galvenās cirtes vecumam šim mežam bija jāaug vēl vairāk nekā 20 gadus, un, kā liecina Valsts meža dienesta dati, arī galvenās cirtes caurmērs (t.i., koku resnums), kas ļautu mežu nocirst ātrāk, vēl nebija sasniegts. Tātad skaidrs, ka šeit veikta sanitārā cirte[1] vai rekonstruktīvā cirte[2]. Tātad mežs nocirsts tāpēc, ka atzīts par bojātu vai neproduktīvu.
Lasīt visu...

12

Tramps esot atkal ko sliktu pateicis. Iespējams. Tomēr - kas notiek Latvijā?!

FotoKatrā valstī ir "stratēģiski svarīgas" jomas. Diemžēl, vērtējot savus kolēģus, ārstus un viņu absolūti toleranto attieksmi pret resertifikācijas procedūru, kas mūsu "de iure" demokrātiskajā valstī gadiem ilgi nav saprotama ne loģiski, ne tiesiski, var secināt, ka liberālās demokrātijas (vai tomēr maskēta totalitārisma) idejas ir pārņēmušas pat mūsu tautas it kā kritiski domājošo daļu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Saeimas deputāti pamazām sāk kaut ko nojaust

Redzot grūti un ļoti dārgi risināmo problēmu apjomu Satiksmes ministrijā, deputāti beidzot nonāca pie atskārsmes, ka ir stipri nokavējuši...

Foto

Nu nevarēja jau cerēt, ka Latvija nesaķers šo „progresīvo” infekciju, bet gan jau pāries arī tā

Bet, klau, esot tādi "progresīvie". Cik lasu soctīklos, tādas sniegpārslas,...

Foto

„Vienotība” ir kā gangrēna uz kādas no ekstremitātēm, kas ir jāamputē, atdalot to no ķermeņa - tautas

Politiskā komunikācija ļoti ietekmē sabiedrības viedokļus un uztveri. Kas...

Foto

Par jaunā „Rail Baltica” dzelzceļa tilta būvniecību: naudas nav, taču būvējam!

Vismaz uzbūvēsim trīs labā krasta balstus ar laidumiem, un tad jau redzēs, varbūt pat saimniecībā...

Foto

"Latvijas pasta" nesmukumi, jeb Linkaita saimniekošanas rezultāti Satiksmes ministrijā nebeidz pārsteigt

Nule pēc virknes skandālu atkāpās "Latvijas pasta" padome. Tā tam arī vajadzēja būt, taču kurš...

Foto

Krievu latvieši, nevis Latvijas krievi: latvietībai jākļūst par lipīgu, pievilcīgu zīmolu

Raksta beigās piedāvāšu neizmantot "Latvijas krievu" vai "Latvijas ukraiņu" terminus, kad runājam par Latvijas pilsoņiem....

Foto

Viss ir lieliski, tikai neprasiet mums neko par tiem 200 miljoniem eiro, ko mums vasarā atkal vajadzēs no nodokļu maksātāju kabatas!

Apkopojot 2023.gada nozīmīgākos statistikas datus...

Foto

Dzintars izēd Kiršteinu - un kas tālāk?

Vēl tikai slinkais nav uzrakstījis par Aleksandra Kiršteina izlingošanu no pašpasludinātās nacionālās apvienības (NA). Iespraudīšu arī savus ķešā aizķērušos...

Foto

Kāpēc LTV nespēj un nevēlas raidījumus organizēt efektīvi un operatīvi?

Latvijas televīzija aktīvi jau vairākas dienas reklamē 6.februāra raidījumu ar konkrēta "viesa" piedalīšanos. Viņš nav izcils zinātnieks,...

Foto

"Pasažieru vilciena" valde atrod "pārmijniekus"

Izcils „ViVi” valdes paziņojums! Tikai vienā teikumā ir izdevies pierādīt visu savu nekompetenci. AS "Pasažieru vilciens" jaunajai padomei laikam vairs nebūtu...

Foto

Briškena politiskās bezatbildības un profesionālās nespējas dēļ ir apdraudēta turpmākā Latvijas reģionu ekonomiskā attīstība

Nacionālā apvienība (NA) rosina izteikt neuzticību satiksmes ministram Kasparam Briškenam (Progresīvie), to...

Foto

Re, cik smuki es varu izteikties arī par skolu slēgšanu (bet tās vienalga tiks slēgtas)

Skola ir kas vairāk par ēku pagasta vai pilsētas vidū. Diskusijām...

Foto

Ja iedzīvotājiem jāgatavo sava 72 stundu soma, tad sabiedrība grib redzēt, kā savu “somu” kārto valsts

72 stundu soma un klausies radio! Mani šis nemierina. Ne...

Foto

Gulags pie apvāršņa

Krievijas Valsts domes valdošās frakcijas “Vienotā Krievija” deputāts ar ģenerāļa uzplečiem Andrejs Guruļovs neslēpj, ka jāatjauno gulaga tipa nometnes, lai tie, kas iekšzemē...

Foto

Skola, kurai paveicās

Varbūt zinošie apzinās, ka tuvojas kas neizbēgams, un tāpēc, laikus atkāpjoties, tiek "dedzināti tilti", vien žēl, ka šīs ugunis mums tiek pasniegtas kā nepieciešamība mūsu tumsonības...

Foto

Pilnmēness mistērijas

To, ka Mēnesim ir ietekme uz planētas Zemes dzīvi un arī cilvēku psihi, mūsu senči tika pamanījuši jau sen. Latvijā dzīvojošiem ir it sevišķi...

Foto

Svarīgi nekļūt atkarīgiem no svešas žēlastības!

Ir kāds vēsturisks janvāra datums, kuru parasti aizēno gan barikāžu laiks, gan, mazliet mazāk, arī 13.janvāra nemieri. Gan nesenie, gan...

Foto

Par atbildību pašreizējā haosa un nebūšanu sakarā pasažieru vilcienu satiksmē

Tā kā 15 gadus nostrādāju VAS "Latvijas dzelzceļš" atbildīgā amatā, tad man ir gana daudz pieredzes...

Foto

Krišjānis Kariņš kļūst par apkaunojumu Latvijas politikai un arī savai partijai

Saeimas deputātu grupas vizīte Ķīnā un Krievijas graudu tranzīts caur Latviju pēdējās nedēļās ir politiskās...

Foto

Atkal

Atkal zobens pacēlies pār dažām skolām, šoreiz Kurzemes pusē. Aizķēra, jo vienā no tām savlaik esmu strādājusi. Laikam vēršot ciet. Nē, vēl jau nekas neesot...

Foto

Īss komentārs par uzņēmēja Guntara Vītola izteikto viedokli “airBaltic” un tā nulles vērtības sakarā

Viss ir pareizi, un žetons Guntaram par drosmi, tikai jebkuram cilvēkam, kuram...

Foto

Kas mums pieder?

Valsts esot mēs, mēs esot bagāti - mums pieder meži, vien koku cenas mums ir augstākas kā Norvēģijā un Zviedrijā, mums pieder spēkstacijas,...

Foto

Vienu sabiedrisko mediju mums būs daudz vienkāršāk kontrolēt un komandēt nekā divus!

Ceturtdien Saeimā galīgajā lasījumā gandrīz vienprātīgi atbalstīja Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas apvienošanu no...

Foto

Tā kā KNAB Straume ir piebarots, Kariņš bez bažām var par nodokļu maksātāju naudu doties priekšvēlēšanu braucienā uz Valmieru

2024. gada 17. janvārī ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš dosies reģionālajā...