Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Arī šogad Sabiedrības integrācijas fonds piešķīris 14 998,70 EUR biedrības “Centrs MARTA” aktivitātēm, kas paredz veidot sabiedrības un lēmējinstitūciju izpratni par sieviešu, jauniešu un bērnu problēmām. Aktivitāšu rezultātā palielināšoties sieviešu skaits, kas vērsīsies pēc palīdzības savu tiesību uz dzīvību un veselību aizstāvībai, un izglītības institūciju skaits, kuras ieviesīs MARTAs piedāvātās darba un apmācību metodes. Kopumā tikšot uzlabota sieviešu un bērnu tiesiskā aizsardzība visā Latvijā.

Izlasot projekta ieceri, var rasties pārliecība, ka Latvijas nodokļu maksātāju nauda piešķirta patiesi cēliem mērķiem un pozitīvie rezultāti tīkami sildīs mūsu sirdis un prātus jau vistuvākā nākotnē. Redzams, ka MARTA ar pilnu pārliecību un sparu gatava realizēt savus mērķus vispirms izglītībā, jau priekšlaikus paziņojot, ka „palielināsies izglītības institūciju skaits, kuras ieviesīs MARTAs metodi darbam ar jauniešiem, lai novērstu vardarbību”. Tādēļ pamatotu interesi raisa MARTAs piedāvātās metodes darbam ar bērniem, kā arī pašas biedrības izpratne par augstāk paustajiem jautājumiem.

MARTAs mājaslapā http://www.marta.lv/ var dāsni iepazīties ar biedrības dokumentiem, darbību un paveikto. Lai gan MARTA jau kopš „Kārļa un Karlīnes” laikiem aktīvi rosās izglītības lauciņā, biedrības statūtos izglītība kā darbības joma nav pieminēta. Tomēr MARTA pastāvīgi spieto ap skolām un jauniešu interešu centriem, lai cēlu saukļu aizsegā aicinātu uz dažādām nodarbībām gan pedagogus, gan bērnus.

Starp daudzajām MARTAs aktivitātēm mājas lapā rodami arī materiāli par darbību ar jauniešiem http://www.marta.lv/marta-darbiba/jauniesu-projekti, kur atspoguļotas dažādas biedrības aktivitātes ar mērķi veicināt cieņu, līderību, toleranci utt. „MARTAs izmantotā neformālās izglītības jeb zēnu un meiteņu grupu metode aizgūta no Skandināvijas valstīm sadarbībā ar Ālandu Miera institūtu. Tā paredz darbu atsevišķās grupās zēniem un meitenēm speciāli apmācītu līderu vadībā.” Uzmanību piesaista minētās metodes ilustrācijai ievietotais video ar nenosakāma dzimuma jaunieti.

„Eiropas Komisijas finansētajā projektā ASBAE (Seksuālās aizskaršanas atpazīšana Eiropā) tapušais praktiskais ceļvedis darbā ar jauniešiem "DARI" latviešu valodā pieejams šeit” (var atvērt saiti uz metodisko materiālu DARI) http://www.marta.lv/docs/1283/2015/Celvedis-DARI.pdf Metodiskā materiāla kreisajā augšējā stūrī ir projekta līdzfinansētāja „ASBAE” logotips ar saiti uz attiecīgo mājas lapu www.asbae.eu. Taču, atverot šo saiti, lasītājs tiek pārvirzīts tālāk – patiesā miesas baudu brīnumvalstī, kur tiek reklamēti seksa pakalpojumi ar daiļām meitenēm. Dodoties tālāk intīmpakalpojumu lapā, apmeklētājam tiek uzdoti arī jautājumi par apņemšanos ievērot konfidencialitāti, nepielietot vardarbību, kā arī lietot prezervatīvus.

Pirmajā brīdī šķiet, ka kāds nelietīgi pajokojis ar dedzīgajām feminisma un sieviešu tiesību aizstāvēm un šai kvēlajai organizācijai nav sakara ar seksa industriju. Tomēr, iedziļinoties MARTAs piedāvātajos materiālos un paustajos viedokļos, viss nostājas savās vietās, un skaidrs, ka saite uz intīmpakalpojumu portālu ir gluži iederīga un pilnībā sasaucas ar MARTAs darbību un vērtībām.

MARTA daudzviet uzsver, ka sabiedrībai, profesionāļiem, pedagogiem nav „pareizās” izpratnes par daudziem jautājumiem un tiek aktīvi piedāvāta palīdzība uzzināt „pareizo” viedokli un kā šo viedokli vislabāk nodot tālāk bērniem.

Šim nolūkam MARTA īsteno arī apmācību seminārus un citus pasākumus, kur gatava dalīties „pareizajā” izpratnē ar interesentiem. Pirms gada MARTAs vadītās meistarklases "Drosme rūpēties!" bijušie dalībnieki, daloties atmiņās par gūto pieredzi, pauž sašutumu. Meistarklase tika rīkota pedagogiem un sociālajiem darbiniekiem, kuri strādā ar bērniem un jauniešiem, lai viņus izglītotu dzimumu līdztiesības un citos jautājumos.

Pasākuma laikā lektore nekautrējās profesionāļiem sniegt klaji tendenciozu informāciju, modelējot dažādas šķietami nevienlīdzīgu attiecību situācijas starp dzimumiem. Vīrieši tika attēloti kā potenciāli varmākas un sievietes, meitenes – kā upuri. Tālāk tika piedāvāts darbs grupās, kur bija jāanalizē konkrēta situācija un jānosaka katras personas vainas pakāpe notikušajā. Stāsts bija par trūcīgu meiteni, kurai 16 gadu vecumā izveidojušās tuvas, arī intīmas, attiecības ar turīgu puisi.

Puisis dodas ilgākā prombūtnē uz ārzemēm. Meitene kādā neformālā pasākumā iepazīstas ar citu turīgu puisi, kuram izstāsta savas skumjas par atšķirtību no drauga un vēlmi apciemot draugu ārzemēs. Taču pastāsta arī to, ka dzīvo kopā tikai ar māti un viņai nav naudas ceļam. Puisis piedāvā apmaiņā pret seksu meitenei naudu ceļam iedot. Par iespējamo darījumu meitene informē māti un saņem vien pamudinājumu rīkoties saskaņā ar pašas izvēli, jo esot jau liela.

Meitene pārguļ ar „labdari”, saņem naudu, aizbrauc pie sava drauga un izstāsta, kā tikusi pie naudas. Puisis no viņas novēršas, jo neatbalsta šādu meitenes rīcību. Nu meitene nelaimīga atgriežas mājās un raudot sēž uz soliņa, kur viņu satiek kāds paziņa. Viņam meitene izstāsta savu bēdu stāstu, un viņš viņai sniedz morālu (turpinājumā nojaušams, ka arī fizisku) atbalstu.

Katrai grupiņai bija it kā netīšām piestiprināta MARTAs darbiniece, kura centās panākt „pareizā” viedokļa formēšanu par vainīgajiem. Izrādās, ka pašas meitenes atbildības notikušajā nav nemaz! Visvainīgākā persona šajā stāstā ir puisis, kurš piedāvāja naudu par seksu. Nākamais vainīgais ir meitenes draugs, kurš novērsās no viņas, jo neatbalstīja šādu rīcību. Māte esot pilnībā pildījusi savus pienākumus, jo uzklausījusi meitu un ļāvusi viņai izlemt pašai. Meitene vispār nav vainojama savā rīcībā, jo ir tikai apstākļu upuris, kas prasa vien atbalstu un sapratni.

Pasākuma dalībnieku iebildumi par pašas meitenes un viņas mātes atbildību tika ar sašutumu noraidīti, skaidrojot, ka tādējādi tiekot sabiedrībā veicināti maldi un upuru vainošana. Ar šādiem un vēl citiem piemēriem MARTA veido bērnu uzskatus par atbildību, saskarsmes normām un robežām.

Interesi raisa arī pašas MARTAs slavinātā metodika zēnu un meiteņu grupu nodarbībām. Pati metodika gan mājas lapā nav pieejama, toties ir pieejams „pētījums” par tās pozitīvajiem rezultātiem. Sarežģītā ceļā tomēr iegūstot un iepazīstot šo metodikas rokasgrāmatu un tajā ietvertos norādījumus, raisās citas pārdomas par šīs metodes patiesajiem mērķiem un iespējamiem rezultātiem, it īpaši ņemot vērā mērķa auditoriju - 13-14 gadus vecus bērnus.

Rokasgrāmatā centrālā uzmanība veltīta tēmām, kas skar dzimumjautājumus, tajā skaitā prostitūciju, seksuālu vardarbību, izvarošanu, pornogrāfiju, gadījuma sakarus, seksuālus sakarus apreibinošu vielu ietekmē u.c.. Sabiedrībā šādi dzimumdziņu apmierināšanas veidi tradicionāli tiek uzskatīti par negatīviem un pat sodāmiem. Tomēr MARTAs piedāvātais tēmu rakurss norāda uz metodikas autoru pozitīvo attieksmi pret iepriekšminētajām parādībām. Arī piedāvājamie uzdevumi un metodes norāda uz to, ka tiek aktīvi veicināta dalībnieku interese un labvēlīga attieksme pret šīm nodarbēm. Bērniem tiek piedāvāti šādi apgalvojumi diskusijām:

„Ja nebūtu prostitūtu, būtu vairāk izvarošanas gadījumu un seksuālās izmantošanas.”

„Kļūt par prostitūtu — tā ir mana aktīva izvēle” (22.lpp).

Arī par pornogrāfiju mudināts runāt visos aspektos maksimāli ilgi, „(...) grupu nodarbībās jāparedz laiks, lai pārrunātu, apspriestu un izvērtētu jautājumus par pornogrāfiju”. (71.lpp)

Jautājumi diskusijas veicināšanai arī norāda uz pamudinošu attieksmi pret pornogrāfiju.

„Kāpēc cilvēki skatās pornogrāfiska rakstura filmas?

Vai labāk skatīties vienatnē vai kopā ar citiem?

Kāpēc cilvēki izvēlas kļūt par pornozvaigznēm? Vai ir kāda atšķirība starp to, ka tu esi zēns vai meitene?

Kā man izturēties pret partneri, kurš negrib skatīties pornogrāfiju, ja es pats/-i to vēlos?”

Savdabīgu ģimenes attiecību modeli iezīmē piedāvātie apgalvojumi diskusijai „Tēvs dēlam/meitai rāda savus pornogrāfiska satura žurnālus”. (67.lpp).

Arī par dzimumdzīves uzsākšanu un attiecību raksturu ir skaidri metodiskie ieteikumi grupu vadītājiem, „Nepārprotami norādi, ka sekss un dzimumakts nav viens un tas pats; ka sekss var būt arī tikai iekāres dēļ, tāpēc, ka gribas; norādi, lai nodarbotos ar seksu, diviem cilvēkiem nav jābūt pārim, viņi pat var nepazīt viens otru, bet galvenais — viņiem abiem ir jāgrib nodarboties ar seksu.” (...) „Laba vai apmierinoša seksa pamatā jābūt abpusējībai; tam nav obligāti jābūt saistītam ar romantisku mīlestību. Svarīgākais, lai abas puses ir vienisprātis, ka vēlas seksu un ir vienojušās par to, kāds tas būs.” (79.lpp) Vairākos metodikā minētajos piemēros attēloti 13-15 gadus veci jaunieši, kuri aktīvi lieto alkoholu un tad nododas seksuāliem sakariem. Šajos stāstos minētās darbības tēlotas kā pašsaprotamas un pat neizbēgamas.

MARTAs mājas lapā pieejamajā metodiskajā materiālā DARI, kur katrā lapā ir iepriekš pieminētā adrese, kas aizved uz pornosaitu, arī ir iekļauti jautājumi, uz kuriem atbildot, veidojas „pareizā” izpratne un attieksmes.

„Cik bieži tu atsevišķi vai kopā ar citiem jauniešiem esi simulējis/-usi dzimumaktu kāda jaunieša priekšā, lai viņu aizvainotu vai apbēdinātu? (132.lp)

Cik bieži esi izmantojis/-usi mobilo telefonu vai internetu, lai:

…mēģinātu nofotografēt kādu jaunieti zem svārkiem vai ar fotoaparātu ielīst viņam biksēs tad, kad viņš to nevēlas? (133.lp)

Cik bieži tu esi rādījis/-usi kādam jaunietim sava ķermeņa intīmās zonas, kad viņš to nevēlas?” (134.lp) Interesanta šajos jautājumos ir piebilde „kad viņš to nevēlas”, netieši norādot, ka šādas darbības citos gadījumos ir normālas.

Vēl starp citām līdzīgi tematiskām aktivitātēm piedāvāta aizraujoša spēle (tie, kas piekrīt, mainās vietām), kuras laikā arī ir nodrošināta „pareizās” attieksmes veidošana bērniem jau no 13 gadu vecuma.

“Visi, kas domā, ka....” (nolasiet apgalvojumu no saraksta), mainās savā starpā vietām.

- Meitenes var nēsāt topiņus ar dziļu izgriezumu vai īsus svārkus.

- Nav nekas traks, ja divi zēni publiski skūpstās.

- Ir tikai normāli, ka zēni pārguļ ar daudzām meitenēm, bet meitenēm gan nevajadzētu daudz seksa partneru.

- Nav nekas traks, ja meiteni interesē gan zēni, gan meitenes.

- Ir tikai normāli, ka zēns pierunā meiteni pārgulēt ar viņu.

- Nav nekas traks, ja cilvēks, kas fiziski ir vīrietis, sevi uzskata par sievieti un vēlas, lai viņu sauktu sievietes vārdā.”

Šie apgalvojumi miksēti ar nedaudz neitrālākiem, lai uzturētu spēles dinamiku un provocētu arī šos apgalvojumus akceptēt. Lieki teikt, ka šādi spēles veidā izteiktie apgalvojumi nav kritiski izvērtējami un bērni neviļus apstiprina savu piekrītošo attieksmi pret izteikto pat tad, ja tam citā situācijā nepiekristu. Taču nepieciešams vien pirmais netīšais solis, lai „pareizā” attieksme uzsāktu savu darbu bērnos.

Ar šādiem un vēl daudziem citiem radošiem paņēmieniem MARTA gatava „apgaismot” jebkuru interesentu vai dalībnieku, kurš kaut netīšām nokļuvis aktīvo sabiedrības pārveidotāju nagos. „Pareizās” domāšanas un uzvedības veicināšanai MARTAi līdzekļi regulāri tiek piešķirti no valsts un ārvalstu finanšu instrumentiem, atbalsts no valdības jau ilgstoši nodrošināts, un pozitīvā publicitāte jau laicīgi paredzēta. Iluta Lāce arī turpmāk ar žēlīgu sejas izteiksmi stāstīs par prostitūtu grūto likteni un nepieciešamību piešķirt ievērojamus līdzekļus viņu atbalsta programmām, rehabilitācijai un sabiedrības izglītošanas pasākumiem. MARTA turpinās savu ceļu izglītības iestādēs, lai „pareizi” sagatavotu jauno prostitūtu paaudzi un nodrošinātu pilnu sociālo un juridisko aizsardzību likumdošanas līmenī.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Ministra Pleša paziņojumi par pieminekļu demontāžu ir priekšvēlēšanu izrādīšanās

FotoDaugavpils mērs Andrejs Elksniņš vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Artūram Tomam Plešam uzsver, ka likuma prasības par pašvaldības teritorijā esošo pieminekļu, kas iekļauti Ministru kabineta izstrādātajā sarakstā, demontēšana ir jāveic līdz 15.novembrim.
Lasīt visu...

3

Lai arī Latvija kā laicīga valsts ir reliģiski neitrāla un garantē reliģijas brīvību, tā respektē sabiedrības vērtības, kas veido mūsu identitāti (un tas nekas, ka jūs nesaprotat, ko es te saku)

FotoAglyunīši! Svātceļnīki! Meilī draugi! Maņ ir eistyna prīca byut otkon kūpā ar jiusim Aglyunā. Sirsneigi sveicīni itymūs skaistajūs i īdvasmojušūs svātkūs!
Lasīt visu...

3

Visi latvieši ir kā Levits un Kariņš - tupi zābaki

FotoVisi latvieši ir kā Levits un Kariņš - tupi zābaki. Jūs jau tagad grasījāties rakstīt heita komentāru. Bet vispirms izlasiet, kāpēc es šo teikumu uzrakstīju.
Lasīt visu...

21

„Patriotu” atmiņas uzlabošanai

FotoPaldies anonīmajam “Pietiek lasītājam” par “Saskaņai” veltīto interesi, īpaši tad, ja tā izrādītos patiesa. 
Lasīt visu...

21

Jādara viss...

FotoZiņas no kara Ukrainā kļūst arvien trakākas. Lai gan Ukrainas spēki pārsteidzoši veiksmīgi cīnās pret lielo Krievijas pārspēku, fakts ir tāds, ka viss karš norisinās Ukrainas valsts teritorijā. Tas ir, ja neskaita raķetes, kuras tiek izšautas no Baltkrievijas vai Krievijas.
Lasīt visu...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

Pēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja...

Foto

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

Rīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā...

Foto

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

Pilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru...

Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...