Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kā tieši īpatnas uzņēmējdarbības prakses cienītājs un ciparu kombinācijas „666” cienītājs, uzņēmējs Andris Ramoliņš ticis pie Latvijas „iepirkumu karaļa” apzīmējuma, jo viņa ģimenes uzņēmumi pērn no valsts spējuši saņemt pasūtījumus par grandiozu summu – 60,87 miljoniem eiro? Pēc ilgākas kavēšanās valsts akciju sabiedrība Latvijas Valsts meži beidzot ir sniegusi savu skaidrojumu.

„Pērn 100 lielākie iepirkumu konkursu uzvarētāji savā starpā sadalīja iespaidīgu summu - 2,568 miljardus eiro. Salīdzinot ar Forbes iepirkumu karaļu topu 2020. gadā, šī summa pieaugusi par 33%,” – šādus datus bija publicējis biznesa izdevums Forbes, un, papētot šos datus sīkāk, izrādās, ka līdz ar uzņēmumiem, kuri spējuši uzvarēt dažādu valsts institūciju izsludinātajos iepirkumos, ir arī tādi, kuri daudzus desmitus miljonu saņēmuši, pateicoties viena konkrēta valsts uzņēmuma labvēlībai.

Visuzskatāmākais piemērs izrādījās „iepirkumu karalis”, Pietiek lasītājiem jau labi zināmais A. Ramoliņš, par kura ģimenes uzņēmumu veiksmi Forbes vēstīja šādi: „Tā kā meža izstrādātājiem iepriekšējos gados bija noslēgtas vispārīgas vienošanās, arī viņiem aizvadītais gads nav sagādājis vilšanos. Piemēram, SIA Vella kalpi un SIA Līgo auto īpašnieki, vispārīgo vienošanos ietvaros ar VSIA Latvijas Valsts meži noslēdzot 60,87 miljonus eiro vērtus līgumus par kokmateriālu pārvadājumu pakalpojumu sniegšanu, ierindojušies TOP 100 ceturtajā vietā. Pērn šie mežinieki nebija pat pirmajā desmitniekā”.

Pēc tam, kad publiski tika izteiktas aizdomas, ka „iepirkumu karaļa” veiksmes stāstam varētu būt sakars ar viņa īpašajām attiecībām gan ar nu jau bijušo Latvijas Valsts mežu valdes priekšsēdētāju Robertu Strīpnieku, gan ar valsts prezidentu Egilu Levitu, Latvijas Valsts meži tagad skaidro, ka vispār runa esot par līgumiem uz gandrīz četriem gadiem, minētas esot absolūti maksimālās summas, turklāt visi līgumu slēgti atklātu konkursu ietvaros. Pietiek šodien publicē Latvijas Valsts mežu skaidrojumu pilnā apmērā:

„AS “Latvijas valsts meži” uzsver, ka visi koksnes pārvadājumu pakalpojumu līgumi tiek slēgti atklātu konkursu ietvaros tiek slēgti, izmantojot valsts elektronisko iepirkumu sistēmu https://www.eis.gov.lv/EIS/, kur arī atrodama plašāka informācija par iepirkuma prasībām un līgumu noteikumiem.

Attiecībā uz Jūs interesējošiem konkrētajiem uzņēmumiem - 2021. gadā SIA “Vella kalpi” ir iesniegusi piedāvājumu konkursam “Kokmateriālu pārvadājumu pakalpojumu sniegšana 2021. – 2024. gadā”. Pakalpojumu sniegšanas termiņš ir 44 mēneši (2021.gada jūlijs-2025.gada marts). Kopumā minētā iepirkuma rezultātā ir noslēgti līgumi par pārvadājumu pakalpojumu sniegšanu ar 17 pretendentiem. To starpā ar SIA “Vella kalpi” noslēgts līgums, kura maksimālā summa 44 mēnešiem ir 35.35 milj. EUR. Līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritērijs: zemākā cena un piedāvātās tehniskās jaudas (kokvedēju skaits).

SIA “Vella kalpi” ieguva tiesības slēgt līgumu par pakalpojuma sniegšanu ar 13 kokvedējiem (viens kokvedējs atbilst vienai iepirkuma daļai) no kopējiem 46 kokvedējiem (iepirkuma daļām), par kuriem tika noslēgti līgumi.

Tāpat vairākos iepriekšējos gados izsludināti konkursi, kuru rezultātā noslēgtas vispārīgās vienošanās: “Kokmateriālu pārvadājumu pakalpojumu sniegšana, slēdzot vispārīgo vienošanos, 2020. – 2022.gadā”, “Kokmateriālu pārvadājumu pakalpojumu sniegšana, slēdzot vispārīgo vienošanos, 2018.-2020.gadā”, “Kokmateriālu pārvadājumu pakalpojumu sniegšana ar kravas kokvedēju sastāviem, kas aprīkoti ar riepu spiediena kontroles sistēmu, 2020. – 2021.gadā”. 

Šo vispārīgo vienošanos ietvaros 2021. gadā noslēgti 149 līgumi ar 33 pretendentiem, tai skaitā  ar SIA “Vella kalpi” 2021. gadā noslēgti kopumā 13 līgumi par kopējo maksimālo līgumu summu 12 milj. EUR. Līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritērijs: zemākā cena un piedāvātās tehniskās jaudas (kokvedēju skaits)

SIA “Līgo auto” 2021. gadā ir iesniegusi piedāvājumu iepirkumā: „Kokmateriālu pārvadājumu pakalpojumu sniegšana 2021. – 2024. gadā” Kopumā minētā iepirkuma rezultātā ir noslēgti līgumi par pārvadājumu pakalpojumu sniegšanu ar 17 pretendentiem, tai skaitā noslēgts līgums ar SIA “Līgo Auto”, kura maksimālā summa 44 mēnešiem ir 10,82 milj. EUR. Līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritērijs: zemākā cena un piedāvātās tehniskās jaudas (kokvedēju skaits).

SIA Līgo Auto ieguva tiesības slēgt līgumu par pakalpojuma sniegšanu ar 4 kokvedējiem (viens kokvedējs atbilst vienai iepirkuma daļai) no kopējiem 46 kokvedējiem (iepirkuma daļām), par kuriem tika noslēgti līgumi.

Tāpat 2021. gadā ar SIA “Līgo auto” tika slēgti līgumi vispārīgās vienošanās “Kokmateriālu pārvadājumu pakalpojumu sniegšana, slēdzot vispārīgo vienošanos, 2018.-2020.gadā” ietvaros.

Tā ietvaros 2021. gadā noslēgti kopumā 95 līgumi ar 24 pretendentiem, tai skaitā 6 līgumi ar SIA Līgo auto par kopējo maksimālo līgumu summu 0.76 milj. EUR. Līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritērijs: zemākā cena un piedāvātās tehniskās jaudas (kokvedēju skaits)

Vispārīgā vienošanās ir tāda vienošanās starp pasūtītāju un vairākiem piegādātājiem, kuras mērķis ir noteikt un raksturot attiecīgā laikposmā slēdzamos iepirkuma līgumus un paredzēt noteikumus, saskaņā ar kuriem tie tiks slēgti.

Vispārīgā vienošanās vēl nenosaka konkrētas saistības pakalpojumu sniegšanai, tai skaitā, apjomus, termiņus, cenas un citas būtiskās sastāvdaļas. Tā paredz kārtību, kādā pasūtītājs, atkarībā no savas saimnieciskās vajadzības, nosūta visiem dalībniekiem uzaicinājumu ar informāciju par nepieciešamo pakalpojumu apjomu, termiņu, izpildes kārtību un citiem noteikumiem.

Katrs vispārīgās vienošanās dalībnieks pēc saviem ieskatiem izvēlas iesniegt vai neiesniegt savu piedāvājumu uz konkrēto pasūtītāja uzaicinājumu. Konkrētus līgumus par pakalpojumu sniegšanu pasūtītājs slēdz ar tiem dalībniekiem, kuri savstarpējas konkurences ietvaros iesnieguši lētākos piedāvājumus.

Paziņojumos par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu tiek norādītas maksimālās līgumu summas, taču norēķini notiek tikai par faktiski izpildītajiem darbiem. Atbilstoši iepirkuma priekšmeta specifikai, faktiskais līguma priekšmeta apjoms un līgumcena ir atkarīga no vairākiem katrai pārvadātajai kravai mainīgiem faktoriem - reisu garuma, nobrauktā attāluma, krautuvju skaita, pārvadājamo kokmateriālu faktiskā apjoma u.c. Iepriekš minēto faktoru ietekmē faktiskā līgumu summa ir mazāka nekā maksimālā līguma summa.

2021.gadā uzņēmumam kokmateriālu pārvadājumu pakalpojumus snieguši 37 pakalpojumu sniedzēji, 174 pārvadājumu līgumu ietvaros.”

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

„Patriotu” atmiņas uzlabošanai

FotoPaldies anonīmajam “Pietiek lasītājam” par “Saskaņai” veltīto interesi, īpaši tad, ja tā izrādītos patiesa. 
Lasīt visu...

21

Jādara viss...

FotoZiņas no kara Ukrainā kļūst arvien trakākas. Lai gan Ukrainas spēki pārsteidzoši veiksmīgi cīnās pret lielo Krievijas pārspēku, fakts ir tāds, ka viss karš norisinās Ukrainas valsts teritorijā. Tas ir, ja neskaita raķetes, kuras tiek izšautas no Baltkrievijas vai Krievijas.
Lasīt visu...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...