Latvijas valsts naudas miljonu labuma guvējs attaisno Krimas aneksiju, slavē Kremli: “Baltijas valstis ir tikai pogas pie Krievijas mundiera!”
N. Andersons14.09.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Daudz aprakstīto ceļu kaisāmās sāls iepirkuma shēmu patiesā labuma guvējs Petrs Kravčenko, reizē Lukašenko un Putinam pietuvināts politiķis, Maskavā publiski slavējis Krimas aneksiju un Krievijas rīcību, kā arī paudis nicinājumu Baltijas valstīm, no kuru valsts uzņēmumiem pats vienlaikus saņem miljonus.
Kāds maz zināms un līdz šim nepamanīts ieraksts no 2018. gada konferences jaunā gaismā parāda Petru Kravčenko, kurš kopā ar dēlu (arī Petru Kravčenku) jau vismaz sešus gadus veido ceļu kaisāmās sāls iepirkumu shēmas Latvijā, pārdodot Baltkrievijas sāli VAS “Latvijas Autoceļu Uzturētājs” (LAU) publiskajos iepirkumos — šī augsta ranga Baltkrievijas amatpersona patiesībā ir agresijas atbalstītāja un Baltijas valstu ienaidniece.
P. Kravčenko (attēlā — centrā) bijis Baltkrievijas pirmais ārlietu ministrs deviņdesmitajos gados, pēc tam bijis Baltkrievijas Republikas vēstnieks Japānā, bet tad norīkots par savas valsts pārstāvi Krievijas un Baltkrievijas organizācijā, kuras uzdevums bija veikt priekšdarbus t.s. “Savienotās valsts” (Союзноe государствo) izveidei. Šajā organizācijā P. Kravčenko, būdams vienlaikus pietuvināta persona kā Aleksandram Lukašenko, tā Vladimiram Putinam, ieņēma priekšsēdētāja vietnieka amatu.
Videoierakstā no 2018. gada februāra redzama P. Kravčenko uzstāšanās Maskavā, forumā ar nosaukumu “Savienotās valsts Sabiedriskās palātas noklausīšanās” par tēmu “Par kopīgo Savienotās valsts interešu aizsardzību starptautiskajā arēnā jaunu izaicinājumu un draudu apstākļos” (“Cлушания Общественной Палаты Союзного государства “О совместной защите интересов Союзного государства на международной арене в условиях новых вызовов и угроз”, 12 февраля 2018, Москва”).
Savu uzstāšanos P. Kravčenko izmanto, neilgi pēc tās sākuma attaisnojot Krimas aneksiju un nosodot Kosovas neatkarības iegūšanu no Krievijas sabiedrotās — Serbijas, tad izmanto iespēju atkal un atkal tiražēt dažādas muļķības par Rietumiem, vienlaikus slavējot Krieviju. Visbeidzot viņš citē kādu attiecīgajai auditorijai iepriekš acīmredzot zināmu izteicienu par to, ka t.s. “Pribaļķikas republikas” esot “tikai pogas pie Krievijas mundiera”.
Konkrētajam konferences videoierakstam līdz šim nav bijusi liela popularitāte — tam nākamo piecu gadu laikā sakrājušies tikai ap 200 skatījumiem, kas izskaidro faktu, ka šos P. Kravčenka izteikumus Latvijā nebija pamanījuši vēl tajā periodā, kamēr mediji daudzkārt ziņojuši par LAU sāls iepirkuma shēmām.
Jau rakstīts, ka Latvijā un Lietuvā darbojas divas firmas SIA “Lat Salt Trade” un “Lit Salt Trade” UAB, kuras ilgus gadus nodarbojās ar Baltkrievijā no akmenssāls (halīta) ražotās tehniskās sāls importu ceļu kaisīšanas vajadzībām. Lielākais noņēmējs bija valsts uzņēmums LAU, kurš savus iepirkumus izsludināja apbrīnojami kreatīvos veidos, lai par vienīgo (vai vismaz lielāko) piegādātāju izrādītos šīs firmas, kuru patiesā labuma guvējs ir P. Kravčenko, savukārt valdē — viņa dēls.
Pirmo reizi šīs firmas publiski izgaismojās 2020. gadā, kad tām piederoši sāls kalni stāvēja zem klajas debess Rīgas ostā, draudot pārsālīt Daugavas akvatoriju un izraisīt ekoloģisko katastrofu, ja uznāktu lietus un ieskalotu sāli upē. Drīz vien sērija ar iesniegumiem par abu minēto firmu darbību rādīja ainu, kas lika domāt par cenas uzskrūvēšanu un nodokļu mahinācijām — atvedot sāli no Soļigorskas līdz Gulbenei, tās cena pamanījās pieaugt no 6 eiro tonnā līdz 54 eiro, un vienalga netika nomaksāta ievedmuita.
Bet jau 2020. gada maijā, kad ziema un ceļu kaisīšanas sezona bija pilnībā cauri, tieši pirms svētku brīvdienām LAU pamanījās izsludināt konkursu sāls iepirkumam 23 tūkstošu tonnu apjomā — sagadīšanās pēc tieši tik, cik P. Kravčenko bija palikusi nepārdotā prece, ko nebija izdevies norealizēt īpaši siltās un maigās ziemas dēļ, kaut arī pašam LAU vēl noliktavās pa visu Latviju stāvēja neizlietoti 30 tūkstoši tonnu, ko nevajadzēja izkaisīt tieši tā paša iemesla dēļ: gadījās neparasti silta ziema.
Kad vēl atklājās, ka divas nedēļas iepriekš tas pats LAU iznomājis P. Kravčenka firmai tukšu noliktavu, kurā LAU vajadzīgā sāls tiks glabāta, jau rēķinoties ar 23 tūkstošu konkursa iznākumu, Saeimas pacietības mērs bija pilns — parlamentārieši pieprasīja paskaidrojumus no LAU, taču valsts uzņēmums savus paskaidrojumus valstij… noslepenoja.
Redzot notiekošo un negribot ar to samierināties, ceļu būvē strādājošie vienkāršie darbinieki sāka piesūtīt medijiem arvien jaunus un jaunus faktus, dokumentus par shēmām un fotogrāfijas par sankciju pārkāpšanu, kā rezultātā amatu zaudēja LAU padomes priekšsēdētājs Uldis Reimanis. Atkāpās arī LAU valdes priekšsēdētājs Raitis Nešpors. Taču shēmas turpinājās: pagājušogad iedzīvotāji nofotografēja, ka sankcijām pakļautā “Belaruskālija” vagoni bez problēmām turpina ripot uz vienu konkrētu noliktavu Gulbenē, kura izrādījās piederam tai pašai P. Kravčenko firmai.
Pilns P. Kravčenko politiskās uzstāšanās ieraksts:
https://www.youtube.com/watch?v=1vI2EsSTDy4
Aizdomas par miljonu shēmām ar Baltkrievijas tehniskās sāls piegādēm Baltijas valstīm
Divas stundas pirms svētku brīvdienu sākuma valsts uzņēmums izsludina iepirkumu... sālij, apjoms - 23 tūkstoši tonnu
Valsts uzņēmums: pēc pagājušās ziemas mums ir krājumā 30 tūkstoši tonnu sāls, bet mums vajag pirkt vēl un jau tagad
Mērkaķa ātrumā tiek virzīts apšaubāmais ceļu kaisāmās sāls iepirkums, kamēr Saeima nav paspējusi reaģēt
Jauni dokumenti liek secināt: pēkšņais 23 tūkstošu tonnu sāls iepirkums par valsts naudu bijis iepriekš sarunāts līdz vissīkākajām detaļām
Kā Latvija apmaksā Lukašenko režīmu, sponsorējot brīvību un cilvēktiesības nīstošo režīmu ar tavu un manu nodokļu naudu
Pēc ceļu kaisāmās sāls shēmu īstenošanas klusi un nemanāmi atkāpies valsts uzņēmuma priekšsēdētājs
Pēc PIETIEK publikāciju sērijām par shēmām autoceļu uzturēšanā amatu varētu būt zaudējis Uldis Reimanis
Seko mums 
Nu laikam arī man pietiek! Sakarā ar jaunievēlētā Latvijas Jātnieku federācijas (LJF) prezidenta A.Draudiņa paziņojumu par nepamatoti zemu cenu par boksu Kleistos ļoti gribas arī man izteikties!
Latviešu dzīve vairs nav tik harmoniska kā vecos labos laikos, kad sabiedrības galvenie uzkarsumi bija problēma, ka ministrs ar valsts transportlīdzekli cauri visai pilsētai pārved pašam piederošo drēbju skapi no iepriekšējās dzīvesvietas pie ceturtās laulenes, jaunās mīļotās sieviņas, un nenorēķinās par eksprešu pakalpojumu no savas kabatas.
Mūzikas un mākslas attīstības fonds “Balsis” ir guvis tiesas atzinumu par Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) lēmuma prettiesiskumu. Valsts finansējumu kultūras projektiem VKKF savos izsludinātajos konkursos sadala atbilstoši katras nozares ekspertu komisijas slēdzienam – VKKF padome pieņem lēmumu, balstoties uz šiem ekspertu ieteikumiem. Un tiesa lēmusi, ka konkrētais padomes lēmums par finansējuma nepiešķiršanu mūzikas un mākslas attīstības fondam “Balsis” ir prettiesisks.
Saeima Baibu Braži ārlietu ministres amatā apstiprināja 2024. gada 19. aprīlī. Visu ministres darba vizīšu un tikšanos fokusā ir bijis atbalsts Ukrainai, Latvijas drošība un ekonomiskā izaugsme, un Latvijas cilvēki, viņu drošība un labklājība.
Daži mēļo, ka krievija esot piedāvājusi Trampam šādu gājienu: atbloķēt iesaldēto krievu naudu un par to iepirkt krievijai ASV lidmašīnas. Pagaidām civilās.
Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
