Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Krievi nav Latvijas ienaidnieki, viņi cenšas būt lojāli pret valsti. Problēma slēpjas citur – valsts nav pietiekami lojāla pret viņiem. Ja pret krieviem attiecas kā pret svešiniekiem, kurus knapi pacieš, tad arī viņi būs visai tālu no apziņas, ka šī valsts ir dzimtene, kuru būtu vērts stiprināt un aizstāvēt.

Krievi ieradās tagadējās Latvijas teritorijā jau mūsu ēras pirmajā tūkstošgadē, turklāt līvu pamatnācijas apdzīvotajās zemēs krievu senči ieradās praktiski vienlaicīgi ar latviešu senčiem, kaut arī mazākā skaitā. Letgaļiem, zemgaļiem un sēļiem vēl pat nebija valstiskuma iedīgļu, savukārt krievu centralizētā valsts bija tapšanas stadijā, bet tirdzniecība un cilvēciskie kontakti jau noritēja samērā intensīvi.

Visciešākie un visstabilākie sakari latviešu senčiem izveidojās ar viņu tuvākajiem kaimiņiem - kriviču cilti, kuras nosaukums kļuva par pamatu, lai apzīmētu visus etniskos krievus. Šis fakts vien liecina, cik senas ir attiecības starp baltiem un krieviem un ka arī krievi šeit ir pamatnācija. Pie tam ne Latvijas, ne Krievijas vēsturē nav atrodamas nekādas ziņas par nopietniem konfliktiem starp latviešiem un krieviem, tātad tādu arī nav bijis. Cilvēki tirgojās, satikās, svinēja vienus un tos pašus pagānu svētkus, un arī dievi viņiem bija kopīgi (Peruns – Pērkons).

Mazliet vēlāk, kad Krievzemē tika pieņemta pareizticība, krievu mācītāji Latvijas teritorijā veica misionāru darbību, kļūstot par kristīgās ticības un kristīgās kultūras nesējiem. Līdz pat šim laikam latviešu valodā ir saglabājušies krieviskas izcelsmes vārdi, kas apzīmē reliģisko kultu: baznīca - божница, sveces - свечи, svēts - святой, svētki - святки (праздник). Tātad nebija naida, jo nebija varmācības.

Pavisam citu nostāju pauda vācu bruņinieki, kuri ar naidu un nicinājumu izturējās pret vietējo iedzīvotāju ticību un paražām un pareizticīgo baznīcu uzlūkoja kā nevēlamu konkurentu, kurš jāiznīcina. Tas arī tika darīts – pareizticīgo baznīcas tika dedzinātas, mācītāji nogalināti, un, tā kā Krievzeme tajā laikā visus savus spēkus mobilizēja cīņai pret tatāru – mongoļu iebrucējiem, pretspara nebija, un vācieši sagrāba visu Latvijas teritoriju. Viņi iznīcināja tikko radušos latviešu valsti, nopostīja galvaspilsētu Jersiku, nogalināja latviešu valdniekus. Latviešu ciltis pretojās agresijai, bet spēki bija nevienlīdzīgi, un uzvaru guva spēcīgāka organizētība, profesionālāka militārā sagatavotība un labāks bruņojums.

Tomēr pēc vācu iebrukuma Latvijā sakari ar krievu zemi un tautu nepārtrūka, kaut arī sarežģījās. Pēc baznīcas šķelšanās Krievijā desmitiem tūkstošu krievu vecticībnieku pārcēlās uz dzīvi Latgalē un pat uz rietumiem no tās, kur viņi, būdami strādīgi un prasmīgi cilvēki, deva savu ieguldījumu jaunās dzimtenes attīstībā un turpina to joprojām.

No 18. līdz 20.gadsimtam vienotās valsts dabiskās ekonomiskās migrācijas ietvaros krievu cilvēki turpināja pārcelties uz dzīvi Latvijas teritorijā, atkarībā no pieprasījuma pēc darbaspēka. Šajā ziņā padomju periods ne ar ko neatšķiras no iepriekšējā: Latvijas uzņēmumu vadītāji, lai paplašinātu ražošanu un piešķirtu uzņēmumiem augstāku kategoriju, kas automātiski nodrošināja daudz lielāku atalgojumu, pat aģitēja braukt strādāt uz Latvijas PSR.

Tāpēc, pirmkārt, ir netaisnīgi un nekrietni saukt par civilokupantiem šeit strādāt uzaicinātos cilvēkus un viņu pēctečus. Un, otrkārt, ņemot vērā, ka daudzu kopdzīves gadu laikā ir slēgtas neskaitāmas jauktas laulības, kurās dzimuši bērni, nav pareizi runāt par “asiņu tīrību”, jo daudziem (ja ne vairākumam), kuri sauc sevi par latviešiem, dzīslās rit slāvu vai citu tautu asinis.

Ir pamatoti runāt par sava veida baltu – slāvu (latviešu - krievu) kopienas integrāciju, pamatojoties uz abpusēju cieņu vienam pret otra valodu un kultūru, par reālu divvalodību, jo tieši tā, nevis varmācīgi uzspiesta asimilācija, spēj nodrošināt neatkarīgās Latvijas pastāvēšanas stabilitāti.

Patlaban Latvijā dzīvo aptuveni 700 000, jeb gandrīz 30%, etnisko krievu, bet krievvalodīgo kopumā ir aptuveni 36%. No tiem 350 000 ir Latvijas pilsoņi, un viņu daudzums, kaut arī lēni, turpina pieaugt. Ar šo faktu ir jārēķinās. Bet pats par sevi simtiem tūkstošu lielais nepilsoņu skaits ir nacionālradikāļu mākslīgi radīta problēma, kurai bija viens vienīgs mērķis – radīt maksimālu diskomfortu krieviem, lai pamudinātu viņus aizbraukt no Latvijas.

Mērķis sasniegts? Acīmredzot, nē. Spiediens turpinās. Laiku pa laikam uzliesmo gruzdošās pagales no veciem ugunskuriem, atskan spriedelējumi par deokupāciju, dekolonizāciju un prasības pēc kaut kādas ekonomiskās kompensācijas. To varētu norakstīt uz visnekulturālāko un nesaprātīgāko iedzīvotāju daļas rēķina, ja vien šos uzskatus lielākā vai mazākā mērā nepaustu daži politiķi.

Viņu mērķtiecīgās darbošanās rezultātā sabiedrībā veidojas nievājoša attieksme pret krieviem; mēs nevaram neredzēt, ka daudzi pamatnācijas pārstāvji neuzskata krievus par sev līdzvērtīgiem. Pamazām veidojas tāda kā kungu nācija un algotu strādnieku, mūslaiku batraku, nācija, un tas ir ārkārtīgi aizvainojoši.

Krievi nav Latvijas ienaidnieki; viņi cenšas būt lojāli pret valsti. Problēma slēpjas citur – valsts nav pietiekami lojāla pret viņiem. Valsts īsteno pamatnācijas nospiedošas dominēšanas politiku. Augstākajos pārvaldes amatos, starp ministriem un departamentu vadītājiem nav neviena etniskā krieva, starp ministriju un resoru ierēdņiem knapi 4-6% (turklāt zemākajos amatos), tiesā un prokuratūrā- ne vairāk par 2-3%.

Ja pret krieviem attiecas kā pret ienācējiem, svešiniekiem, kurus tik tikko pacieš, tad arī viņi būs visai tālu no apziņas, ka šī valsts ir dzimtene, tēvzeme, kuru būtu vērts stiprināt un aizstāvēt. Ar varu mīļš nebūsi, un tas vienmēr ir bijis tikai taisnīgi, tomēr attīstība ved tieši pa spiediena ceļu; kā piemērs kalpo bēdīgi slavenā skolu reforma.

Šajā situācijā arvien vairāk krievu jauniešu sāk aizdomāties par sava potenciāla realizāciju ārpus Latvijas, taču viņu emigrācija nevis stiprinās, bet gan novājinās Latviju. Kad aizbrauc tie, kuri pēc mentalitātes ir līdzīgi pamatnācijai un ciena to, un atbrauc tādi, kas dziļi sirdī šo nāciju neciena un nesaprot, valsts paliek zaudētājos. Izeja ir tikai viena – patiesa, nevis deklaratīva cieņa no valsts puses pret trešo daļu no saviem iedzīvotājiem, reāla līdztiesība, reāla divvalodība ar otro valsts valodu – krievu, iespēja iegūt valsts finansētu izglītību krievu valodā, proporcionāla krievu pārstāvniecība visos valsts varas orgānos.

Pats galvenais ir pārstāt krievus uzskatīt par svešiniekiem, iesaistīt viņus valsts pārvaldē. Valsts varas orgāniem, augstākajai valsts vadībai ir vaļsirdīgi un patiesi jāsaka: krievi, jūs šeit neesat svešinieki, jūs esat mūsējie, savējie, nebrauciet prom, dzīvojiet, mācieties, strādājiet kopā ar latviešiem kopēja mērķa – Latvijas sociāli ekonomiskā uzplaukuma vārdā. Pagaidām tādi vārdi nav izteikti, izskan un tiek darīts pretējais. Spēka spiediena politika neizbēgami rada pretestību.

Kā teikts krievu sakāmvārdā: kā mežā sauc, tā atskan, kaut arī ne vienmēr tajā pašā laikā un tajā pašā vietā. Mums nav cita normāla ceļa kā vien savstarpējās cieņas un reālas līdztiesības ceļš. Krievi jau ir nogājuši savu ceļa daļu pretī pamatnācijai, tagad ir viņas kārta.

* Šo rakstu organizācija Providus publicējusi 2004. gadā un joprojām uzskata par atbilstošu saviem mērķiem un vērtībām. Attēlā - Providus direktore Iveta Kažoka.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

FotoTieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver dažādas formas – tā var būt gan verbāla, gan neverbāla, gan fiziska seksuālā uzvedība, tā var tikt īstenota, izmantojot dažādus saziņas kanālus, tostarp digitālo vidi,” minēts ministrijas izplatītajā skaidrojumā.
Lasīt visu...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...