Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Krievi nav Latvijas ienaidnieki, viņi cenšas būt lojāli pret valsti. Problēma slēpjas citur – valsts nav pietiekami lojāla pret viņiem. Ja pret krieviem attiecas kā pret svešiniekiem, kurus knapi pacieš, tad arī viņi būs visai tālu no apziņas, ka šī valsts ir dzimtene, kuru būtu vērts stiprināt un aizstāvēt.

Krievi ieradās tagadējās Latvijas teritorijā jau mūsu ēras pirmajā tūkstošgadē, turklāt līvu pamatnācijas apdzīvotajās zemēs krievu senči ieradās praktiski vienlaicīgi ar latviešu senčiem, kaut arī mazākā skaitā. Letgaļiem, zemgaļiem un sēļiem vēl pat nebija valstiskuma iedīgļu, savukārt krievu centralizētā valsts bija tapšanas stadijā, bet tirdzniecība un cilvēciskie kontakti jau noritēja samērā intensīvi.

Visciešākie un visstabilākie sakari latviešu senčiem izveidojās ar viņu tuvākajiem kaimiņiem - kriviču cilti, kuras nosaukums kļuva par pamatu, lai apzīmētu visus etniskos krievus. Šis fakts vien liecina, cik senas ir attiecības starp baltiem un krieviem un ka arī krievi šeit ir pamatnācija. Pie tam ne Latvijas, ne Krievijas vēsturē nav atrodamas nekādas ziņas par nopietniem konfliktiem starp latviešiem un krieviem, tātad tādu arī nav bijis. Cilvēki tirgojās, satikās, svinēja vienus un tos pašus pagānu svētkus, un arī dievi viņiem bija kopīgi (Peruns – Pērkons).

Mazliet vēlāk, kad Krievzemē tika pieņemta pareizticība, krievu mācītāji Latvijas teritorijā veica misionāru darbību, kļūstot par kristīgās ticības un kristīgās kultūras nesējiem. Līdz pat šim laikam latviešu valodā ir saglabājušies krieviskas izcelsmes vārdi, kas apzīmē reliģisko kultu: baznīca - божница, sveces - свечи, svēts - святой, svētki - святки (праздник). Tātad nebija naida, jo nebija varmācības.

Pavisam citu nostāju pauda vācu bruņinieki, kuri ar naidu un nicinājumu izturējās pret vietējo iedzīvotāju ticību un paražām un pareizticīgo baznīcu uzlūkoja kā nevēlamu konkurentu, kurš jāiznīcina. Tas arī tika darīts – pareizticīgo baznīcas tika dedzinātas, mācītāji nogalināti, un, tā kā Krievzeme tajā laikā visus savus spēkus mobilizēja cīņai pret tatāru – mongoļu iebrucējiem, pretspara nebija, un vācieši sagrāba visu Latvijas teritoriju. Viņi iznīcināja tikko radušos latviešu valsti, nopostīja galvaspilsētu Jersiku, nogalināja latviešu valdniekus. Latviešu ciltis pretojās agresijai, bet spēki bija nevienlīdzīgi, un uzvaru guva spēcīgāka organizētība, profesionālāka militārā sagatavotība un labāks bruņojums.

Tomēr pēc vācu iebrukuma Latvijā sakari ar krievu zemi un tautu nepārtrūka, kaut arī sarežģījās. Pēc baznīcas šķelšanās Krievijā desmitiem tūkstošu krievu vecticībnieku pārcēlās uz dzīvi Latgalē un pat uz rietumiem no tās, kur viņi, būdami strādīgi un prasmīgi cilvēki, deva savu ieguldījumu jaunās dzimtenes attīstībā un turpina to joprojām.

No 18. līdz 20.gadsimtam vienotās valsts dabiskās ekonomiskās migrācijas ietvaros krievu cilvēki turpināja pārcelties uz dzīvi Latvijas teritorijā, atkarībā no pieprasījuma pēc darbaspēka. Šajā ziņā padomju periods ne ar ko neatšķiras no iepriekšējā: Latvijas uzņēmumu vadītāji, lai paplašinātu ražošanu un piešķirtu uzņēmumiem augstāku kategoriju, kas automātiski nodrošināja daudz lielāku atalgojumu, pat aģitēja braukt strādāt uz Latvijas PSR.

Tāpēc, pirmkārt, ir netaisnīgi un nekrietni saukt par civilokupantiem šeit strādāt uzaicinātos cilvēkus un viņu pēctečus. Un, otrkārt, ņemot vērā, ka daudzu kopdzīves gadu laikā ir slēgtas neskaitāmas jauktas laulības, kurās dzimuši bērni, nav pareizi runāt par “asiņu tīrību”, jo daudziem (ja ne vairākumam), kuri sauc sevi par latviešiem, dzīslās rit slāvu vai citu tautu asinis.

Ir pamatoti runāt par sava veida baltu – slāvu (latviešu - krievu) kopienas integrāciju, pamatojoties uz abpusēju cieņu vienam pret otra valodu un kultūru, par reālu divvalodību, jo tieši tā, nevis varmācīgi uzspiesta asimilācija, spēj nodrošināt neatkarīgās Latvijas pastāvēšanas stabilitāti.

Patlaban Latvijā dzīvo aptuveni 700 000, jeb gandrīz 30%, etnisko krievu, bet krievvalodīgo kopumā ir aptuveni 36%. No tiem 350 000 ir Latvijas pilsoņi, un viņu daudzums, kaut arī lēni, turpina pieaugt. Ar šo faktu ir jārēķinās. Bet pats par sevi simtiem tūkstošu lielais nepilsoņu skaits ir nacionālradikāļu mākslīgi radīta problēma, kurai bija viens vienīgs mērķis – radīt maksimālu diskomfortu krieviem, lai pamudinātu viņus aizbraukt no Latvijas.

Mērķis sasniegts? Acīmredzot, nē. Spiediens turpinās. Laiku pa laikam uzliesmo gruzdošās pagales no veciem ugunskuriem, atskan spriedelējumi par deokupāciju, dekolonizāciju un prasības pēc kaut kādas ekonomiskās kompensācijas. To varētu norakstīt uz visnekulturālāko un nesaprātīgāko iedzīvotāju daļas rēķina, ja vien šos uzskatus lielākā vai mazākā mērā nepaustu daži politiķi.

Viņu mērķtiecīgās darbošanās rezultātā sabiedrībā veidojas nievājoša attieksme pret krieviem; mēs nevaram neredzēt, ka daudzi pamatnācijas pārstāvji neuzskata krievus par sev līdzvērtīgiem. Pamazām veidojas tāda kā kungu nācija un algotu strādnieku, mūslaiku batraku, nācija, un tas ir ārkārtīgi aizvainojoši.

Krievi nav Latvijas ienaidnieki; viņi cenšas būt lojāli pret valsti. Problēma slēpjas citur – valsts nav pietiekami lojāla pret viņiem. Valsts īsteno pamatnācijas nospiedošas dominēšanas politiku. Augstākajos pārvaldes amatos, starp ministriem un departamentu vadītājiem nav neviena etniskā krieva, starp ministriju un resoru ierēdņiem knapi 4-6% (turklāt zemākajos amatos), tiesā un prokuratūrā- ne vairāk par 2-3%.

Ja pret krieviem attiecas kā pret ienācējiem, svešiniekiem, kurus tik tikko pacieš, tad arī viņi būs visai tālu no apziņas, ka šī valsts ir dzimtene, tēvzeme, kuru būtu vērts stiprināt un aizstāvēt. Ar varu mīļš nebūsi, un tas vienmēr ir bijis tikai taisnīgi, tomēr attīstība ved tieši pa spiediena ceļu; kā piemērs kalpo bēdīgi slavenā skolu reforma.

Šajā situācijā arvien vairāk krievu jauniešu sāk aizdomāties par sava potenciāla realizāciju ārpus Latvijas, taču viņu emigrācija nevis stiprinās, bet gan novājinās Latviju. Kad aizbrauc tie, kuri pēc mentalitātes ir līdzīgi pamatnācijai un ciena to, un atbrauc tādi, kas dziļi sirdī šo nāciju neciena un nesaprot, valsts paliek zaudētājos. Izeja ir tikai viena – patiesa, nevis deklaratīva cieņa no valsts puses pret trešo daļu no saviem iedzīvotājiem, reāla līdztiesība, reāla divvalodība ar otro valsts valodu – krievu, iespēja iegūt valsts finansētu izglītību krievu valodā, proporcionāla krievu pārstāvniecība visos valsts varas orgānos.

Pats galvenais ir pārstāt krievus uzskatīt par svešiniekiem, iesaistīt viņus valsts pārvaldē. Valsts varas orgāniem, augstākajai valsts vadībai ir vaļsirdīgi un patiesi jāsaka: krievi, jūs šeit neesat svešinieki, jūs esat mūsējie, savējie, nebrauciet prom, dzīvojiet, mācieties, strādājiet kopā ar latviešiem kopēja mērķa – Latvijas sociāli ekonomiskā uzplaukuma vārdā. Pagaidām tādi vārdi nav izteikti, izskan un tiek darīts pretējais. Spēka spiediena politika neizbēgami rada pretestību.

Kā teikts krievu sakāmvārdā: kā mežā sauc, tā atskan, kaut arī ne vienmēr tajā pašā laikā un tajā pašā vietā. Mums nav cita normāla ceļa kā vien savstarpējās cieņas un reālas līdztiesības ceļš. Krievi jau ir nogājuši savu ceļa daļu pretī pamatnācijai, tagad ir viņas kārta.

* Šo rakstu organizācija Providus publicējusi 2004. gadā un joprojām uzskata par atbilstošu saviem mērķiem un vērtībām. Attēlā - Providus direktore Iveta Kažoka.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Nu laikam arī man pietiek!

FotoNu laikam arī man pietiek! Sakarā ar jaunievēlētā Latvijas Jātnieku federācijas (LJF) prezidenta A.Draudiņa paziņojumu par nepamatoti zemu cenu par boksu Kleistos ļoti gribas arī man izteikties!
Lasīt visu...

21

Latvieši netic vadītāju spējām tikt galā un koordinēt visaptverošu dižķibeli

FotoLatviešu dzīve vairs nav tik harmoniska kā vecos labos laikos, kad sabiedrības galvenie uzkarsumi bija problēma, ka ministrs ar valsts transportlīdzekli cauri visai pilsētai pārved pašam piederošo drēbju skapi no iepriekšējās dzīvesvietas pie ceturtās laulenes, jaunās mīļotās sieviņas, un nenorēķinās par eksprešu pakalpojumu no savas kabatas.
Lasīt visu...

21

Tiesa atzīst – Valsts kultūrkapitāla fonda lēmums ir prettiesisks

FotoMūzikas un mākslas attīstības fonds “Balsis” ir guvis tiesas atzinumu par Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) lēmuma prettiesiskumu. Valsts finansējumu kultūras projektiem VKKF savos izsludinātajos konkursos sadala atbilstoši katras nozares ekspertu komisijas slēdzienam – VKKF padome pieņem lēmumu, balstoties uz šiem ekspertu ieteikumiem. Un tiesa lēmusi, ka konkrētais padomes lēmums par finansējuma nepiešķiršanu mūzikas un mākslas attīstības fondam “Balsis” ir prettiesisks.
Lasīt visu...

3

Ārlietu ministres Baibas Bražes pirmais gads Evikas Siliņas valdības komandā: lūdzu, nesmejieties pārāk skaļi!

FotoSaeima Baibu Braži ārlietu ministres amatā apstiprināja 2024. gada 19. aprīlī. Visu ministres darba vizīšu un tikšanos fokusā ir bijis atbalsts Ukrainai, Latvijas drošība un ekonomiskā izaugsme, un Latvijas cilvēki, viņu drošība un labklājība.
Lasīt visu...

18

Cerams, Latvijai ir kaut cik pašcieņas

FotoDaži mēļo, ka krievija esot piedāvājusi Trampam šādu gājienu: atbloķēt iesaldēto krievu naudu un par to iepirkt krievijai ASV lidmašīnas. Pagaidām civilās.
Lasīt visu...

3

Nu ko es varu darīt, ja nodokļu maksātāju nauda tik labi tērējas...

FotoPubliskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Lasīt visu...

12

Santa Ločmele – “patvēruma vietu” eksperte? Vai vienkārši nākamā glāze pirms vēlēšanām?

FotoKad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Lasīt visu...

21

Cik patiesībā maksā birokrātija?

FotoBirokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Lasīt visu...

21

Nevainīguma prezumpcija un apsūdzības publicitāte

FotoIr kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Bez Amerikas. Ai un vai!?

Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau...

Foto

Tēma par "viltus studentiem" ir spekulatīva!

2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā...

Foto

Valoda kā attieksme

Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72...

Foto

Vai tad jūs tiešām nejūtat, cik pasakainā drošībā ir mūsu valsts? Pateicoties mums!

Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada...

Foto

Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla kognitīvā disonanse

Pavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda...

Foto

Latviešiem – ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš

Latvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti...

Foto

Ko politiķi tev nestāsta

Kas ir kopīgs Ādolfam Hitleram un Donaldam Trampam? Pareizi – tā ir demokrātijas instrumentu izmantošana autokrātisma un savas varas nostiprināšanas interesēs....

Foto

No Trampa līdz Latvijai: kas notiek, kad demokrātijai kļūst par šauru?

Vēsture mums māca: pat šķietami “taisnīgs vadonis” iedibina sistēmu, ko kādu dienu var mantot daudz...

Foto

Ošlejs un viņa fufeļrunas

Tā, pievēršam uzmanību, Jānis Ošlejs ir mainījis naratīvu (skat. Twitter ierakstu zemāk*). Tagad stāsts norit pēc jaunas metoģičkas, acīmredzot saistībā ar jauno amatu pie briškeniem....

Foto

Divi “spēkavīru rekordi” gandrīz vienā laikā. Viens Ukrainā, otrs ASV

Pēc piektdien Krivijrihā Krievijas sarīkotā gaisa trieciena šobrīd jau gājuši bojā 10 bērnu. Tas esot “rekords”,...

Foto

Vai likumi mainīs dzīvnieku mazuļu apriti Latvijas patversmēs

Biedrības Dzīvnieku pansija Ulubele vadītāja Ilze Džonsone apliecina, ka pērn ar patversmē nonākušajiem mājdzīvnieku mazuļiem situācija tiešām bijusi...

Foto

Domu Bufalo spārniņi

Pirms nedēļas cēlu trauksmi par armijas lietām - ministrija malači, noreaģēja operatīvi, izskatās, ka tika izspiests sajūgs vai norauta roķene. Labi. Pamēģiniet tagad...

Foto

Ziņojums par pūšošo momentu

Sāksim ar vecām un jaunākām ārzemju ziņām. Pagājušajā gadā notika NATO ģenerālsekretāru maiņa. Jādomā, ar atvieglotu nopūšanos amatu beidza pildīt norvēģis Jenss...

Foto

Pastāstīšu 1. aprīļa joku par Stukāna prokuratūru

Vakar bija 1.aprīlis, tāpēc pastāstīšu joku: Latvija ir tiesiska valsts, kurā par prokuroriem strādā tikai rūpīgi atlasīti - zinoši...

Foto

Neredzu, ka kāds labprātīgi izvēlētos pārsēsties no privātās mašīnas trolejbusā

Mašīna uz ilgāku laiku remontā, tādēļ iemēģināju sabiedriskā transporta alternatīvas. Ar domu – varbūt pāriet pavisam....