Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Krievi nav Latvijas ienaidnieki, viņi cenšas būt lojāli pret valsti. Problēma slēpjas citur – valsts nav pietiekami lojāla pret viņiem. Ja pret krieviem attiecas kā pret svešiniekiem, kurus knapi pacieš, tad arī viņi būs visai tālu no apziņas, ka šī valsts ir dzimtene, kuru būtu vērts stiprināt un aizstāvēt.

Krievi ieradās tagadējās Latvijas teritorijā jau mūsu ēras pirmajā tūkstošgadē, turklāt līvu pamatnācijas apdzīvotajās zemēs krievu senči ieradās praktiski vienlaicīgi ar latviešu senčiem, kaut arī mazākā skaitā. Letgaļiem, zemgaļiem un sēļiem vēl pat nebija valstiskuma iedīgļu, savukārt krievu centralizētā valsts bija tapšanas stadijā, bet tirdzniecība un cilvēciskie kontakti jau noritēja samērā intensīvi.

Visciešākie un visstabilākie sakari latviešu senčiem izveidojās ar viņu tuvākajiem kaimiņiem - kriviču cilti, kuras nosaukums kļuva par pamatu, lai apzīmētu visus etniskos krievus. Šis fakts vien liecina, cik senas ir attiecības starp baltiem un krieviem un ka arī krievi šeit ir pamatnācija. Pie tam ne Latvijas, ne Krievijas vēsturē nav atrodamas nekādas ziņas par nopietniem konfliktiem starp latviešiem un krieviem, tātad tādu arī nav bijis. Cilvēki tirgojās, satikās, svinēja vienus un tos pašus pagānu svētkus, un arī dievi viņiem bija kopīgi (Peruns – Pērkons).

Mazliet vēlāk, kad Krievzemē tika pieņemta pareizticība, krievu mācītāji Latvijas teritorijā veica misionāru darbību, kļūstot par kristīgās ticības un kristīgās kultūras nesējiem. Līdz pat šim laikam latviešu valodā ir saglabājušies krieviskas izcelsmes vārdi, kas apzīmē reliģisko kultu: baznīca - божница, sveces - свечи, svēts - святой, svētki - святки (праздник). Tātad nebija naida, jo nebija varmācības.

Pavisam citu nostāju pauda vācu bruņinieki, kuri ar naidu un nicinājumu izturējās pret vietējo iedzīvotāju ticību un paražām un pareizticīgo baznīcu uzlūkoja kā nevēlamu konkurentu, kurš jāiznīcina. Tas arī tika darīts – pareizticīgo baznīcas tika dedzinātas, mācītāji nogalināti, un, tā kā Krievzeme tajā laikā visus savus spēkus mobilizēja cīņai pret tatāru – mongoļu iebrucējiem, pretspara nebija, un vācieši sagrāba visu Latvijas teritoriju. Viņi iznīcināja tikko radušos latviešu valsti, nopostīja galvaspilsētu Jersiku, nogalināja latviešu valdniekus. Latviešu ciltis pretojās agresijai, bet spēki bija nevienlīdzīgi, un uzvaru guva spēcīgāka organizētība, profesionālāka militārā sagatavotība un labāks bruņojums.

Tomēr pēc vācu iebrukuma Latvijā sakari ar krievu zemi un tautu nepārtrūka, kaut arī sarežģījās. Pēc baznīcas šķelšanās Krievijā desmitiem tūkstošu krievu vecticībnieku pārcēlās uz dzīvi Latgalē un pat uz rietumiem no tās, kur viņi, būdami strādīgi un prasmīgi cilvēki, deva savu ieguldījumu jaunās dzimtenes attīstībā un turpina to joprojām.

No 18. līdz 20.gadsimtam vienotās valsts dabiskās ekonomiskās migrācijas ietvaros krievu cilvēki turpināja pārcelties uz dzīvi Latvijas teritorijā, atkarībā no pieprasījuma pēc darbaspēka. Šajā ziņā padomju periods ne ar ko neatšķiras no iepriekšējā: Latvijas uzņēmumu vadītāji, lai paplašinātu ražošanu un piešķirtu uzņēmumiem augstāku kategoriju, kas automātiski nodrošināja daudz lielāku atalgojumu, pat aģitēja braukt strādāt uz Latvijas PSR.

Tāpēc, pirmkārt, ir netaisnīgi un nekrietni saukt par civilokupantiem šeit strādāt uzaicinātos cilvēkus un viņu pēctečus. Un, otrkārt, ņemot vērā, ka daudzu kopdzīves gadu laikā ir slēgtas neskaitāmas jauktas laulības, kurās dzimuši bērni, nav pareizi runāt par “asiņu tīrību”, jo daudziem (ja ne vairākumam), kuri sauc sevi par latviešiem, dzīslās rit slāvu vai citu tautu asinis.

Ir pamatoti runāt par sava veida baltu – slāvu (latviešu - krievu) kopienas integrāciju, pamatojoties uz abpusēju cieņu vienam pret otra valodu un kultūru, par reālu divvalodību, jo tieši tā, nevis varmācīgi uzspiesta asimilācija, spēj nodrošināt neatkarīgās Latvijas pastāvēšanas stabilitāti.

Patlaban Latvijā dzīvo aptuveni 700 000, jeb gandrīz 30%, etnisko krievu, bet krievvalodīgo kopumā ir aptuveni 36%. No tiem 350 000 ir Latvijas pilsoņi, un viņu daudzums, kaut arī lēni, turpina pieaugt. Ar šo faktu ir jārēķinās. Bet pats par sevi simtiem tūkstošu lielais nepilsoņu skaits ir nacionālradikāļu mākslīgi radīta problēma, kurai bija viens vienīgs mērķis – radīt maksimālu diskomfortu krieviem, lai pamudinātu viņus aizbraukt no Latvijas.

Mērķis sasniegts? Acīmredzot, nē. Spiediens turpinās. Laiku pa laikam uzliesmo gruzdošās pagales no veciem ugunskuriem, atskan spriedelējumi par deokupāciju, dekolonizāciju un prasības pēc kaut kādas ekonomiskās kompensācijas. To varētu norakstīt uz visnekulturālāko un nesaprātīgāko iedzīvotāju daļas rēķina, ja vien šos uzskatus lielākā vai mazākā mērā nepaustu daži politiķi.

Viņu mērķtiecīgās darbošanās rezultātā sabiedrībā veidojas nievājoša attieksme pret krieviem; mēs nevaram neredzēt, ka daudzi pamatnācijas pārstāvji neuzskata krievus par sev līdzvērtīgiem. Pamazām veidojas tāda kā kungu nācija un algotu strādnieku, mūslaiku batraku, nācija, un tas ir ārkārtīgi aizvainojoši.

Krievi nav Latvijas ienaidnieki; viņi cenšas būt lojāli pret valsti. Problēma slēpjas citur – valsts nav pietiekami lojāla pret viņiem. Valsts īsteno pamatnācijas nospiedošas dominēšanas politiku. Augstākajos pārvaldes amatos, starp ministriem un departamentu vadītājiem nav neviena etniskā krieva, starp ministriju un resoru ierēdņiem knapi 4-6% (turklāt zemākajos amatos), tiesā un prokuratūrā- ne vairāk par 2-3%.

Ja pret krieviem attiecas kā pret ienācējiem, svešiniekiem, kurus tik tikko pacieš, tad arī viņi būs visai tālu no apziņas, ka šī valsts ir dzimtene, tēvzeme, kuru būtu vērts stiprināt un aizstāvēt. Ar varu mīļš nebūsi, un tas vienmēr ir bijis tikai taisnīgi, tomēr attīstība ved tieši pa spiediena ceļu; kā piemērs kalpo bēdīgi slavenā skolu reforma.

Šajā situācijā arvien vairāk krievu jauniešu sāk aizdomāties par sava potenciāla realizāciju ārpus Latvijas, taču viņu emigrācija nevis stiprinās, bet gan novājinās Latviju. Kad aizbrauc tie, kuri pēc mentalitātes ir līdzīgi pamatnācijai un ciena to, un atbrauc tādi, kas dziļi sirdī šo nāciju neciena un nesaprot, valsts paliek zaudētājos. Izeja ir tikai viena – patiesa, nevis deklaratīva cieņa no valsts puses pret trešo daļu no saviem iedzīvotājiem, reāla līdztiesība, reāla divvalodība ar otro valsts valodu – krievu, iespēja iegūt valsts finansētu izglītību krievu valodā, proporcionāla krievu pārstāvniecība visos valsts varas orgānos.

Pats galvenais ir pārstāt krievus uzskatīt par svešiniekiem, iesaistīt viņus valsts pārvaldē. Valsts varas orgāniem, augstākajai valsts vadībai ir vaļsirdīgi un patiesi jāsaka: krievi, jūs šeit neesat svešinieki, jūs esat mūsējie, savējie, nebrauciet prom, dzīvojiet, mācieties, strādājiet kopā ar latviešiem kopēja mērķa – Latvijas sociāli ekonomiskā uzplaukuma vārdā. Pagaidām tādi vārdi nav izteikti, izskan un tiek darīts pretējais. Spēka spiediena politika neizbēgami rada pretestību.

Kā teikts krievu sakāmvārdā: kā mežā sauc, tā atskan, kaut arī ne vienmēr tajā pašā laikā un tajā pašā vietā. Mums nav cita normāla ceļa kā vien savstarpējās cieņas un reālas līdztiesības ceļš. Krievi jau ir nogājuši savu ceļa daļu pretī pamatnācijai, tagad ir viņas kārta.

* Šo rakstu organizācija Providus publicējusi 2004. gadā un joprojām uzskata par atbilstošu saviem mērķiem un vērtībām. Attēlā - Providus direktore Iveta Kažoka.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Kremlis nepamet cerību izmantot “tautiešus”: tiek plānots ar "tautiešu karti" virtuāli apvienot "krievu pasauli"

FotoŠā gada maijā kļuva zināms, ka Krievija veido “tautiešu elektronisko karti”, lai tādējādi censtos padarīt Krievijas “ārvalstīs dzīvojošo tautiešu” statusu par puslīdz juridisku kategoriju. Kara studiju institūta (Institute for the Study of War) vērtējumā šādas aktivitātes mērķis ir attaisnot Krievijas turpmāku agresiju, to uzdodot par ārvalstīs dzīvojošo tautiešu tiesību aizstāvības centieniem.
Lasīt visu...

12

Aicinājums Saeimai un Ministru kabinetam, īpaši "Jaunās vienotības" politiķiem atteikties no saviem valsts valodas politikas sagraušanas plāniem

Foto2024. gada 10. jūlijā Ministru kabineta tīmekļa vietnē ievietots tiesību akta projekts, kas paredz reorganizēt Latviešu valodas aģentūru, samazinot tās pārvaldes uzdevumus un lielāko daļu tās funkciju nododot citai valsts pārvaldes iestādei[1]. Uzskatām to par tuvredzību gan no zinātniskā, gan politiskā skatpunkta.
Lasīt visu...

21

Visi metas glābt grimstošo Citskovski, bet tas nesaprot pamesto glābšanas riņķi un kož rokā, kura viņu velk ārā no ūdens

FotoValdība un augstākā ierēdniecība kopīgiem spēkiem bija izdomājušas veidu, kādā paglābt no kriminālatbildības Valsts kancelejas direktoru Jāni Citskovski, taču tas no pamestā glābšanas riņķa ir atteicies, palīdzīgās rokas padošanu "juridiskajā jūrā" grimstošajam slīcējam nodēvējot par "pazemojošu".
Lasīt visu...

21

Latvijā vēl aizvien attiecībā pret citādi domājošiem tiek pielietotas represijas

FotoAivars Lembergs no Latvijas Centrālās vēlēšanu komisijas (turpmāk - CVK) ir saņēmis atvainošanās vēstuli.
Lasīt visu...

18

Diemžēl man, laimīgajam budžeta iestādes darbiniekam, atvaļinājumā jau atkal nākas izrādīties šajos nicināmajos sociālajos tīklos

FotoManu sociālo tīklu joslu vakar aizpildīja briesmīgi kadri no sabombardētās Ukrainas slimnīcas. Es arī tādus pavairoju. Kādreizējā kolēģe, režisore un producente Žaklīna Cinovska savā "Facebook" laika joslā zem sirdi plosošajām fotogrāfijām bija ierakstījusi tikai vienu teikumu: "Kur ir Dievs?"
Lasīt visu...

18

Arī Latvija ir atbildīga par krievijas raķešu triecienu

Foto2024. gada 8. jūlijā kārtējā necilvēcīgā krievijas raķešu trieciena rezultātā cieta Okhmatdyt bērnu slimnīca Kijivā – viena no svarīgākajām ne tikai Ukrainā, bet arī visā Eiropā. Tas ir kārtējais krievu okupantu kara noziegums pret ukraiņu tautu. Zem gruvešiem joprojām aprakti daudzi ārsti, māsiņas, sanitāri un mazie pacienti.
Lasīt visu...

21

Vai patiesi tiks likvidēts arī Valsts valodas centrs?

Foto“Man jau pērnajā rudenī lika saprast, ka turpinājuma nebūs,” teic Valsts valodas centra direktors Māris Baltiņš, komentēdams savu atlaišanu no darba, kas notiks šā gada 29. septembrī. To “lika saprast” Tieslietu ministrija.
Lasīt visu...

21

Atklāta vēstule māksliniekam Agrim Liepiņam

FotoGodājamais Liepiņa kungs! Domāju, ka ne tikai man, bet arī daudziem gan mūsu novadā, gan citur Latvijā, ziņa, ka plānojat nojaukt Jūsu izloloto Uldevena senlatviešu pili Lielvārdē, bija nepatīkams pārsteigums.
Lasīt visu...

3

Ievērtējiet – tagad es esmu viedās administrācijas ministre un nekad neesmu dzīvojusi tik labi kā tagad!

FotoLatvijas daba ir mūsu bagātība, kas cauri gadsimtiem veidojusi mūs par zemi, kurā dzīvojam šodien. Mūsu senči, prasmīgi izmantojot dabas resursus, ir uzkrājuši kapitālu un radījuši pievienoto vērtību, būvējot Latviju par labklājības valsti. Kaut arī mums daudz vēl ir ko darīt cilvēku dzīves līmeņa celšanā, jāatzīst, ka nekad neesam dzīvojuši tik labi kā tagad.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Golubeva – tautas bojāejas vētrasputns

Varas bļodlaižas medijos izvilkuši no politiskās mēslaines latviskoto krievu lesbieti Mariju Golubevu. Bābiešu mīlestības priesteriene savulaik pabijusi iekšlietu ministra tronī. Tolaik...

Foto

Rezultātu nav tāpēc, ka nav mērķu un atbildīgo, – vai tas dzelzceļš, mangāns, tiesas vai ugunsgrēki...

Ziņa, ka mangāna rūdai uz Latvijas dzelzceļiem ir pienākušas beigas,...

Foto

Kas tas par ekonomiski pamatotu projektu, kura dēļ jālien parādos un jāceļ nodokļi?

Vai satiksmes ministrs ir izvērtējis un iesniedzis visas alternatīvas Rail Baltica sakarā? Manuprāt,...

Foto

Vasaļa psiholoģiskā projekcija

Cilvēkiem, reizēm veselām ļaužu grupām, ir grūti pieņemt pašcieņu traumējošus faktus. Tad ieslēdzas psiholoģiskā aizsardzība. Viens no mehānismiem ir psiholoģiskā projekcija, kad savas negatīvās...

Foto

Džordža Orvela stāsts par „Jauno Vienotību”

Orvela domas attiecas arī uz mūsdienu korumpēto partiju „Jaunā Vienotība”, kas ilgstoši vada valdību. Tāpat kā "Dzīvnieku fermā”, kur sākotnējie...

Foto

Kurš šitiem mērkaķiem iedeva granātu?

Ar Rail Baltica sarunas turpinās pa riņķi. Faktiski politiķi mēģina kaut kur nogrūst atbildību, kaut atbildīgo loks jau turpat ir - viņi paši....

Foto

Izlaupīts ražošanas uzņēmums. Seši gadi pēc uzbrukuma

2024.gada 19.jūlījā iestāsies melnā jubileja. Seši gadi pēc ekonomiskā un reideriskā uzbrukuma ražošanas uzņēmumam Ventspils ielā 63 b, Rīga....

Foto

Lūgums izvērtēt iespējamu nodokļu maksātāju līdzekļu izšķērdēšanu Jēkabpils novada attīstības pārvaldē

Lūgums izvērtēt iespējamu nodokļu maksātāju līdzekļu izšķērdēšanu Jēkabpils novada attīstības pārvaldē: domes izveidots birojs, iepirkumu...

Foto

„Rail Baltica” projekts - deputātus sāk pārņemt panika

Rail Baltica projekts - deputātus sāk pārņemt panika. Tā varētu raksturot Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas trešdienas sēdes...

Foto

Kā tikt galā ar „Rail Baltica” projekta septiņkārtīgo sadārdzinājumu un naudas trūkumu?

Ģeniāla doma - sadārdzināt vēl vairāk. „Rail Baltica” gadījumā tas nozīmē aizņemties naudu uz...

Foto

Likumprojekta nepārprotamības aritmētika

Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs aicina parlamentāriešus ātrāk izskatīt trešajā lasījumā grozījumus Civilprocesa likuma 594.pantā, jau tagad, 20. jūnijā, pirms Jāņiem....

Foto

Lai nodrošinātu igauņiem vilcienu uz Eiropu, latviešiem pamatīgi jāceļ nodokļi?

Pēc gadiem divdesmit igauņi, baudot poļu alu, pa vilciena logiem vēros jostas savilkušos latviešus sērīgi raugāmies...

Foto

"Rail Baltica" projekts kā aklās zarnas izgriešana caur papēdi

“Pašlaik nav kārtīga saimnieka “Rail Baltica” īstenošanai”, “Valdība nav iestāde, kas apmaksā rēķinus”, “Premjere Siliņa parāda nostāju...

Foto

Vairums mikroģeneratoru īpašnieku būs spiesti pāriet uz dinamiskās enerģijas uzglabāšanas sistēmām

Apritējis vairāk nekā mēnesis, kopš ieviesta jaunā elektroenerģijas neto norēķinu sistēma un mājsaimniecībās uzstādīto mikroģeneratoru...

Foto

Vai bēdīgi slavenais Raimonds Lejnieks – Puķe mēģina apkrāpt tautu?

Ja pēdējos gados mēs esam uzmanīgi sekojuši līdzi gan politikai, gan masu mediju ziņām, tad mums...