Latvijas valsts nodokļu maksātājiem ir jāapmaksā „sabiedriskais” medijs Krievijas valsts valodā!
Jekaterina Safronova, RUS.LSM vadītāja14.03.2024.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
11. martā Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) priekšsēdētājs Ivars Āboliņš dalījās ar savu personīgo viedokli, kāpēc sabiedriskajiem medijiem būtu jāpārtrauc veidot saturs krievu valodā. Šis diskusiju temats, iespējams, ir viens no populārākajiem pēdējo gadu laikā un nekad nepamet "Twitter" joslu.
Ivara Āboliņa pozīcija ir zināma jau sen. Šeit nav nekā jauna. Tieši viņš uzstāja, lai mūs izņemtu no LTV7 ētera. Kas arī notika 2021. gadā, kad pārgājām uz interneta vidi. LTV7 šobrīd darbdienās skatāmas tikai Rus.LSM ziņas.
Tas, par ko es tomēr gribu runāt, ir dati, kurus savā rakstā min un arī nemin Ivars Āboliņš.
Publikācijā viņš norāda: "Tāpat jārunā par it kā iespaidīgo auditoriju, ko sabiedriskie mediji krievu valodā sasniedzot. Piemēram, Rus.LSM.lv ir ārpus pirmo divdesmit populārāko vietņu skaita Latvijā ar 184 000 lielu mēneša lietotāju skaitu (2024. gada februāra dati)."
Āboliņa kungs nekļūdījās par portāla februāra auditorijas statistiku – februārī dati tiešām tādi bija. Bet man šķiet, ka viena mēneša, turklāt gada īsākā, datu izmantošana ir ja ne maldinoša, tad neobjektīva noteikti. Un tas būtu jāzina cilvēkam, kurš uzrauga medijus.
NEPLP vadītājs izvairījies pieminēt janvāri, kurā portāls sasniedza vairāk nekā 200 tūkstošus ("Gemius" dati), kas nebūt nav pieticīgi. Būtiski arī ņemt vērā, ka auditorija ir svarīgs, bet ne vienīgais rādītājs, pēc kura portālu vērtēt. Vēl ir arī apmeklējumu skaits (lai sekotu līdzi jaunākajai informācijai par svarīgiem notikumiem, viens cilvēks var apmeklēt portālu vairākas reizes dienā) – "Gemius" dati rāda, ka četru mēnešu laikā (no 2022. gada novembra līdz 2023. gada februārim) portālu Rus.LSM.lv no Latvijas vidēji mēnesī apmeklēja 512 tūkstoši, no 2023. gada novembra līdz šī gada februārim (tādā pašā četru mēnešu periodā) – 767 tūkstoši.
Ivars Āboliņš arīdzan nesaprotamu iemeslu dēļ mūsu datus salīdzina ar portālu liepajniekiem.lv, andelemandele.lv un citu datiem, kaut atbilstoši būtu vērtēt citu ziņu portālu kontekstā.
Portāls Rus.LSM.lv tiešām šobrīd piedzīvo ne tos labākos laikus – saskaramies ar tehniskiem ierobežojumiem, kā rezultātā ir traucētas platformas meklēšanas iespējas "Google".
Lai uzsvērtu mūsu "neatbilstību", Ivars Āboliņš savā publikācijā, manuprāt, apzināti nesniedz citus mūsu datus. Piemēram, multimediju platforma Rus.LSM.lv ir viena no pirmajām starp visiem Latvijas medijiem (neatkarīgi no apraides valodas) pēc sekotāju skaita sociālajā medijā "Facebook" – mums ir vairāk nekā 300 tūkstoši sekotāju.
Uzskatu, ka apzināti nav norādīti mūsu "Youtube" kanāla rādītāji, kur gandrīz visi dati pēdējā gada laikā ir dubultojušies (abonenti, unikālie skatītāji, skatījumu skaits – vairāk nekā 15 miljoni skatījumu gadā). Mums ir gandrīz 500 tūkstoši unikālo skatītāju un miljons skatījumu – tie ir dati par 2024. gada februāri (gada īsāko mēnesi; janvārī skaitļi ir lielāki).
Jā, no "Youtube" pastāvīgajiem skatītājiem Latvijas iedzīvotāji ir apmēram 50%, bet tie joprojām ir aptuveni 250 tūkstoši unikālo skatītāju.
Vēlos uzsvērt, ka platforma Rus.LSM.lv ir ne tikai portāls, mūsu saturs pieejams arī "Youtube", "Facebook", "Instagram", "Tik Tok", "Telegram" un "WhatsApp".
Ņemot vērā, ka ziņas darbdienās ir vienīgā pārraide, ko joprojām pārraida LTV7, pārmest mums zemos televīzijas reitingus ir nekorekti.
Lai kā arī Ivars Āboliņš nevēlētos, sabiedrisko mediju multimediju platforma Rus.LSM.lv Latvijas informatīvajā telpā efektīvi sasniedz mazākumtautību auditorijas viņiem ērtās valodās – pieprasījums pēc mūsu informatīvā, pētnieciskā un analītiskā satura arvien ir stabili pieaugošs.
Un vēl būtiski – maldinot lasītājus (varu tikai minēt – tīši vai nezināšanas dēļ), Ivars Āboliņš raksta, ka saturu veidojam krievu valodā, lai gan platforma ir mazākumtautībām. Taču īstenībā papildus saturam krievu valodā portālā ir saturs arī trīs citās mazākumtautību valodās – ukraiņu, baltkrievu un poļu.
Jā, šī satura proporcionāli ir mazāk nekā krievu valodā, bet tas ir mūsu oriģinālsaturs, un neviens cits ziņu resurss Latvijā šādu saturu nerada.
Seko mums 
Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt šis temats uzkrita tik pēkšņi kā šīs nedēļas sniegs, un kopīgā histērija ap šo visu savācās vienkop tik lielā intensitātē, ka vienā brīdī varēja arī aizmirst, ka tā nav pēdējā problēma, kas mums valstī jāatrisina.
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
