Latvijas valsts nodokļu maksātājiem ir jāapmaksā „sabiedriskais” medijs Krievijas valsts valodā!
Jekaterina Safronova, RUS.LSM vadītāja14.03.2024.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
11. martā Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) priekšsēdētājs Ivars Āboliņš dalījās ar savu personīgo viedokli, kāpēc sabiedriskajiem medijiem būtu jāpārtrauc veidot saturs krievu valodā. Šis diskusiju temats, iespējams, ir viens no populārākajiem pēdējo gadu laikā un nekad nepamet "Twitter" joslu.
Ivara Āboliņa pozīcija ir zināma jau sen. Šeit nav nekā jauna. Tieši viņš uzstāja, lai mūs izņemtu no LTV7 ētera. Kas arī notika 2021. gadā, kad pārgājām uz interneta vidi. LTV7 šobrīd darbdienās skatāmas tikai Rus.LSM ziņas.
Tas, par ko es tomēr gribu runāt, ir dati, kurus savā rakstā min un arī nemin Ivars Āboliņš.
Publikācijā viņš norāda: "Tāpat jārunā par it kā iespaidīgo auditoriju, ko sabiedriskie mediji krievu valodā sasniedzot. Piemēram, Rus.LSM.lv ir ārpus pirmo divdesmit populārāko vietņu skaita Latvijā ar 184 000 lielu mēneša lietotāju skaitu (2024. gada februāra dati)."
Āboliņa kungs nekļūdījās par portāla februāra auditorijas statistiku – februārī dati tiešām tādi bija. Bet man šķiet, ka viena mēneša, turklāt gada īsākā, datu izmantošana ir ja ne maldinoša, tad neobjektīva noteikti. Un tas būtu jāzina cilvēkam, kurš uzrauga medijus.
NEPLP vadītājs izvairījies pieminēt janvāri, kurā portāls sasniedza vairāk nekā 200 tūkstošus ("Gemius" dati), kas nebūt nav pieticīgi. Būtiski arī ņemt vērā, ka auditorija ir svarīgs, bet ne vienīgais rādītājs, pēc kura portālu vērtēt. Vēl ir arī apmeklējumu skaits (lai sekotu līdzi jaunākajai informācijai par svarīgiem notikumiem, viens cilvēks var apmeklēt portālu vairākas reizes dienā) – "Gemius" dati rāda, ka četru mēnešu laikā (no 2022. gada novembra līdz 2023. gada februārim) portālu Rus.LSM.lv no Latvijas vidēji mēnesī apmeklēja 512 tūkstoši, no 2023. gada novembra līdz šī gada februārim (tādā pašā četru mēnešu periodā) – 767 tūkstoši.
Ivars Āboliņš arīdzan nesaprotamu iemeslu dēļ mūsu datus salīdzina ar portālu liepajniekiem.lv, andelemandele.lv un citu datiem, kaut atbilstoši būtu vērtēt citu ziņu portālu kontekstā.
Portāls Rus.LSM.lv tiešām šobrīd piedzīvo ne tos labākos laikus – saskaramies ar tehniskiem ierobežojumiem, kā rezultātā ir traucētas platformas meklēšanas iespējas "Google".
Lai uzsvērtu mūsu "neatbilstību", Ivars Āboliņš savā publikācijā, manuprāt, apzināti nesniedz citus mūsu datus. Piemēram, multimediju platforma Rus.LSM.lv ir viena no pirmajām starp visiem Latvijas medijiem (neatkarīgi no apraides valodas) pēc sekotāju skaita sociālajā medijā "Facebook" – mums ir vairāk nekā 300 tūkstoši sekotāju.
Uzskatu, ka apzināti nav norādīti mūsu "Youtube" kanāla rādītāji, kur gandrīz visi dati pēdējā gada laikā ir dubultojušies (abonenti, unikālie skatītāji, skatījumu skaits – vairāk nekā 15 miljoni skatījumu gadā). Mums ir gandrīz 500 tūkstoši unikālo skatītāju un miljons skatījumu – tie ir dati par 2024. gada februāri (gada īsāko mēnesi; janvārī skaitļi ir lielāki).
Jā, no "Youtube" pastāvīgajiem skatītājiem Latvijas iedzīvotāji ir apmēram 50%, bet tie joprojām ir aptuveni 250 tūkstoši unikālo skatītāju.
Vēlos uzsvērt, ka platforma Rus.LSM.lv ir ne tikai portāls, mūsu saturs pieejams arī "Youtube", "Facebook", "Instagram", "Tik Tok", "Telegram" un "WhatsApp".
Ņemot vērā, ka ziņas darbdienās ir vienīgā pārraide, ko joprojām pārraida LTV7, pārmest mums zemos televīzijas reitingus ir nekorekti.
Lai kā arī Ivars Āboliņš nevēlētos, sabiedrisko mediju multimediju platforma Rus.LSM.lv Latvijas informatīvajā telpā efektīvi sasniedz mazākumtautību auditorijas viņiem ērtās valodās – pieprasījums pēc mūsu informatīvā, pētnieciskā un analītiskā satura arvien ir stabili pieaugošs.
Un vēl būtiski – maldinot lasītājus (varu tikai minēt – tīši vai nezināšanas dēļ), Ivars Āboliņš raksta, ka saturu veidojam krievu valodā, lai gan platforma ir mazākumtautībām. Taču īstenībā papildus saturam krievu valodā portālā ir saturs arī trīs citās mazākumtautību valodās – ukraiņu, baltkrievu un poļu.
Jā, šī satura proporcionāli ir mazāk nekā krievu valodā, bet tas ir mūsu oriģinālsaturs, un neviens cits ziņu resurss Latvijā šādu saturu nerada.
Seko mums 
Kaspars Briškens uzsver, ka pirmajā gadā satiksmes ministra amatā ir izdevies īstenot un iniciēt virkni pasākumu un projektu, kas dod pozitīvu pienesumu izvirzītajām prioritātēm – virzībai uz zaļo kursu, drošības un piekļūstamības nodrošināšanai, labas pārvaldības ieviešanai un starptautiskās konkurētspējas stiprināšanai. Piemēram, tilta pār Salacu Salacgrīvā rekonstrukcijas uzsākšana, rasts finansējums, lai četrkāršotu vidējā ātruma mērīšanas ierīču skaitu, ieviestas izmaiņas normatīvajā regulējumā drošākai mikromobilitātei, birokrātijas mazināšana elektronisko sakaru attīstībai un 5G iespējošanai.
Rosinājums samazināt iedzīvotāju iemaksas pensiju 2. līmenī ir nopietns signāls, kas liecina par bīstamu procesu politiķu pieejā valsts pārvaldīšanai. Tā sekas vēl izjutīsim.
"Rīgas cilpa" valsts budžeta kaklā? Ir rezultāts un atbildes, ja sarežģītam jautājumam pieķeras ciparu zinātājs-finansists Andris Kulbergs. Kas mani pārsteidza?
Nacionālā apvienība (NA) lēmusi izteikt neuzticību satiksmes ministram Kasparam Briškenam, jo viņš nespējot vadīt nozari, pieņemt lēmumus un tos izskaidrot sabiedrībai. Pirms tam arī partijas “Latvija pirmajā vietā” (LPV) Saeimas deputāti aicināja vākt parakstus Briškena demisijas pieprasījumam.
Mario Dragi brīdina par ES sabrukumu, ja nenotiks radikālas pārmaiņas. Cik var saprast no vēstījuma, tad Mario Dragi uztraucas, ka ES kuģis virzās nepareizā virzienā kur priekšā pa kursu ir pamatīgs aizbergs.
Režisora Alvja Hermaņa kolēģis, režisors Elmārs Seņkovs savā “Facebook” lapā saistībā ar Hermaņa ierakstu par raidījuma “Kultūršoks” tendenciozitāti ievietojis šādu ierakstu.
Kā jau esmu minējis iepriekš, zinātne nepielūdzami saka, ka globālās sasilšanas dēļ šajā gadsimtā cilvēce ies bojā. Daži indivīdi droši vien izdzīvos, bet esošā kārtība un valstis, manuprāt, sabruks 20-30 gadu laikā. Apsvērsim dažu praktiskus jautājumus, kā rīkoties.
Pa tam laikam Latvijas Televīzija uzbliezusi vēl vienu anonīmu vēstuli, kas ir tā kā atbildes vēstule uz savu pašu pirms tam rakstīto vēstuli. Jeb, kā Eriks Stendzenieks to ekstviterā apraksta: “Nu, cilvēki runājas paši ar sevi, atbild uz savām vēstulēm Hermanim par viņa domām un viņu raidījumu. Paškomunikācija ir ļoti svarīga, es arī strīdos ar sevi, kad mauriņu pļauju.”
Pie katrām nebūšanām, kas uzpeld politiskajā dienaskārtībā, par ieradumu kļuvis piesaukt neveiksmīgu komunikāciju. Respektīvi, nav svarīgi, kādas “ziepes ir savārītas”, svarīgi to skaisti iesaiņot un iebarot publikai.
