Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kāds gudrs cilvēks sacīja, ka teikt patiesību melu okeānā, jau ir revolūcija. Nezinu, kā ar revolūciju... no tās vienmēr dveš kas nelabs, bet bez patiesības šajā liekulīgajā laikmetā neiztikt.

Ir pagājuši 23 gadi, uz kartes vairs nav LPSR, bet ir Latvijas Republika. PSRS totalitārais režīms ir aizslaucīts vēstures mēslainē un līdz ar to - marksisma ideoloģija. Šodien mēs dzīvojam demokrātiskā iekārtā ar tai raksturīgiem diviem galvenajiem principiem – „vienlīdzība” un „brīvība”.

Bet, ja tā ir tiesa, kā to cenšas mums iegalvot, no kurienes Latvijā tāda nabadzība, bezdarbs un beztiesiskums, no kurienes šī milzīgā sociālā netaisnība un nevienlīdzība? Kāpēc jau atkal latvietī mostas vēlēšanās celties cīņai par savu valsti un savu tautu, par savu nacionālu Latviju? Aspekti tam visam ir vairāki...

Pirms 20 gadiem Latvija bija ražotājvalsts, bet tagad pēc visām veiktajām demokrātiskām un liberālām reformām ir kļuvusi par bezdarbnieku valsti. Gandrīz visas rūpnīcas ir iznīcinātas, pārvērstas par importa krāmu noliktavām. Visur tikai viens vienīgs imports. Pēc iestāšanās ES Latvija no lauksaimniecības produkcijas eksportētājvalsts ir kļuvusi par tipisku importētājvalsti. Mums vairs nav veselas cukura nozares, nav Rēzeknes piena kombināta. Vieglāk būtu uzskaitīt, kas vēl palicis vai atrodas vietējā kapitāla paspārnē.

Taču šīs reformas nav Latvijā izdomātas. To autortiesības pieder Starptautiskajam Valūtas fondam, Briselei un Vašingtonai. Tieši tādas pat investīciju (vaučeru) reformas tika uzsāktas Krievijā un citās postpadomju valstīs. No kurienes tāda vienotība? Vienotība tādēļ, ka centrs, no kura tās tika „palaistas”, ir viens!!! Pēc izvestajām reformām visur, ne tikai Latvijā ir saimniecisks posts un sabrukums. Kāpēc SVF, Briselei un Vašingtonai bija vajadzīgas šādas reformas?

SVF darbībā piedalās daudzas valstis. Tām visām pieder noteikts daudzums akciju, līdzīgi kā akciju sabiedrībā. Lauvas tiesa akciju pieder ASV valdībai, jo akcijas tiek sadalītas proporcionāli tam, cik naudas kurš ir ieguldījis, un ASV ieguldījums ir vislielākais. Tāpēc, SVF balsojot un pieņemot lēmumus, vienmēr izšķirošā balss pieder ASV valdībai. Faktiski SVF ir ASV valdības instruments. Tad kāpēc ASV nepasaka, ka to vai citu pieprasa tieši ASV, bet nevis kaut kāds bezpersonisks SVF? Tāpēc, ka Ameriku vada meļi un divkoši, kuri slēpjas aiz SVF un citu starptautisku organizāciju vai sabiedrību mugurām. Kas ir Brisele un Eiropas Savienība? Lieki nebūs atgādināt, ka gandrīz visas ES dalībvalstis ir arī NATO dalībvalstis un uz to zemēm stāv ASV armija - jo viņi taču ir sabiedrotie, konkrētāk, vasaļi. Viss viens pret vienu, visas reformas nāk no Vašingtonas.

Kam ir vajadzīgas šādas reformas, un kam tās ir izdevīgas? Kāpēc tieši tādas un ne citādākas? Kolosāls labums no reformām pirmām kārtām ir ASV un to vasalim - ES, jo pēc ražošanas sagraušanas visā bijušajā Austrumu blokā un PSRS, rietumu ražotājvalstīm (t.i., ASV un to vasalim ES) šis sociālistisko valstu lāģeris kļuva par eksporta tirgu. Viņi daudz ieguva no reformām, jo tagad ir sagrābuši milzīgu teritoriju savu preču realizācijai, kurā vairs nepastāv nekāda konkurence. Senāk par eksporta tirgiem karoja, laupīja kolonijas un tā veidoja noietu savām precēm. Tagad iztika bez kara, vienkārši piespieda veikt viņiem vajadzīgās reformas.

Visi, kas pirms piecpadsmit gadiem bija pabijuši Vācijā, mēdza stāstīt, ka tur tās pašas preces maksā gandrīz divas reizes dārgāk nekā Latvijā. Kāpēc rietumu uzņēmēji mums pārdeva savu produkciju lētāk nekā pie sevis mājās? No kurienes tāds kapitālistu dāsnums?

Tā darīja, lai vietējie ražotāji nevarētu pārdot savas preces par rentablām cenām un izputētu, piemēram, Jelgavas cukura fabrika nevarēja pārdot savu produkciju, jo balto cukuru par ievērojami zemāku cenu pārdeva lielās rietumu korporācijas, kuras ar Latvijas valsts izdotām licencēm ieveda cukuru bez muitas nodokļa. Toreiz mūsu politiķi vienā balsī teica, ka latvieši nemāk ražot, nemāk strādāt, tāpēc rietumu preces ir lētākas par mūsējām.

Bet, produkcija taču tiek ražota no vienām un tām pašām izejvielām kā pie mums, tā arī Rietumos. Mūsu strādnieki par to pašu darbu saņēma 10 reizes mazākas algas, bet rietumu preces tik un tā – gandrīz divas reizes lētākas. Un kā ir šodien? Tagad jau sen visas rūpnīcas ir bankrotējušas, to iekārtas pārdotas metāllūžņos, bet telpas pārvērstas noliktavās un veikalos importa krāmiem. Toties tagad šīs te lielkapitālistu preces pie mums maksā tikpat, cik Rietumos, un pat dārgāk.

Kāpēc tā notika? Tāpēc, ka mūsu ražošana ir veiksmīgi iznīcināta un tagad esam spiesti visu pirkt no Rietumiem. Mēs esam kļuvuši par viņu noieta tirgu. Reformas panāca to, ko tām vajadzēja panākt. Tagad skaidri redzams, ka toreiz Rietumi dempingoja masveidā.

Dempings (no angļu val. „nomest”) ir ekonomisks jēdziens. Tas tiek skaidrots tā: „Tā ir preces pārdošana ārvalstu tirgos lētāk par vietējā tirgus ražošanas pašizmaksu. Pārrobežu tirgos vienmēr dempingo ar mērķi nospiest, iznīcināt vietējos ražotājus un pēc to izskaušanas šajā valstī iegūt monopola tiesības. Savukārt pēc monopola iegūšanas cenas kāpināt vairākas reizes vai pat vairāku desmitu reižu”. Un tad sāk ienākt grandioza peļņa. Dempings - tas ir laupīšanas paņēmiens.

18. gadsimtā lords Brogheims piedāvāja Anglijas parlamentam, uzsākot preču eksportu kādā no ārvalstīm, cenas ātri apgrozāmām precēm sākumā nolaist tā, lai tās būtu zemākas par ražošanas pašizmaksu konkrētajā valstī. Savukārt, lai angļu ražotāji no tādas tirdzniecības neciestu un lai tiem būtu izdevīgi ražot, Brogheims ieteica valdībai kompensēt eksportētājiem radušos zaudējumus. Tā dienas gaismu ieraudzīja dotācijas. Anglijas parlaments akceptēja lorda Brogheima piedāvājumu, un Anglija uzsāka dempingot citās valstīs, precīzāk - laupīt.

Kad ASV ieguva neatkarību, Anglija sāka aktīvi dempingot Amerikas iekšējā tirgū. Līdz ko ASV to pamanīja un aizliedza dempingu, Anglija steidza tur organizēt savu preču kontrabandu. Situācija nonāca pat līdz militārai sadursmei, taču ASV tā arī nevarēja uzveikt Anglijas dempingu. Problēma atrisinājās, pateicoties Napoleona kariem Eiropā, kad Anglija nopietni sabijās un visus savus spēkus veltīja šim karam. Pa to laiku ASV spēja atgūties tā, ka vēlāk angļi vairs nemēģināja ne dempingot, ne ievest Amerikā kontrabandu. Taisni tad ASV sākās ievērojams rūpniecības uzplaukums.

Angļi laupīja ne tikai Amerikā, bet arī citās pasaules valstīs, un, pateicoties dempingam, bija uzkrājuši milzīgu kapitālu. Mūsdienās dempingu izmanto ražotājvalstis pret trešajām valstīm jeb, tautas valodā runājot, pret neattīstītām valstīm. Atcerēsimies eksporta dotācijas. Sabrūkot Austrumu blokam un PSRS, Rietumu ražotājvalstis izmantoja dempingu pret visām bijušajām sociālistiskajām Austrumeiropas valstīm, tajā skaitā arī pret Latviju.

Kad mēs atguvām t.s. neatkarību, ES dotēja visas uz mūsu zemi eksportējamās preces. Tiklīdz Latvijā bija iznīcināta ražošana, aiztaisītas un demontētas rūpnīcas, kļuva nevajadzīgi arī strādnieki. Rezultātā izveidojās neredzēts bezdarbs un nabadzība. Spiesti glābties no bada nāves, cilvēki sāka izbraukt no valsts uz bagātajiem Rietumiem. Emigrācijas apmēri ir vienkārši katastrofāli.

Kas notiks, kad reproduktīvā jaunatne būs aizbraukusi, bet vecie ļaudis nomiruši? Ne velti tagad izskan prognozes, ka uz 2050. gadu latvieši kā tauta vairs nepastāvēs. Nevienā karā Latvija nav bijusi tik sasista un iznīcināta, kā tagad bez kara to ir pamanījušies izdarīt demokrāti un liberāļi.

Taču kādēļ pastāvēja iespēja veikt tādas reformas? Kāpēc valdības, ne tikai Latvijā, bet arī pārējās Austrumeiropas valstīs, pieļāva ko tādu? Vai tās ir aklas un neko neredz? Atbilde uz šo jautājumu ir ļoti vienkārša.

Londonas Ekonomikas skola apgalvo, ka liberālas valdības nav vajadzīgas ne Lielbritānijā, ne citās ES ražotājvalstīs, bet gan tajās valstīs, kurās ražotājvalstis grib laupīt. Anglijā, ASV un citās ražotājvalstīs valdības ir stipras, to pienākums un viena no galvenajām rūpēm ir tirgus regulēšana viņu kolonizētajās valstīs, bet dempings un dzīšanās pēc monopola paverdzināto valstu uzņēmējiem ir stingri sodāms.

Amerikā kompānija Microsoft par antimonopoltiesību likumu pārkāpumu nesen samaksāja sodu daudzu miljardu dolāru apmērā un bija spiesta sadalīt uzņēmumu neatkarīgās struktūrvienībās tā, lai uzņēmums nebūtu monopolists vai nevarētu pretendēt uz monopoltiesībām. Bieži dzirdam, ka ASV valdība aizliedz saviem valsts ražotājiem pārdot savas preces tai vai citai valstij, aizliedz savām bankām aizdot naudu kādas citas valsts uzņēmumiem vai pilsoņiem, aizliedz Amerikā tirgot preces no vienas vai otras valsts. Aizlieguma neievērošana tiek stingri sodīta. Kas tas ir? Vai tas ir „brīvais tirgus”? Pat aklajam ir redzams, ka tirgus ASV tiek stingri regulēts no valdības puses, tieši tāpat arī Eiropas Savienībā.

Londonas Ekonomikas skola iesaka, ka Lielbritānijai un pārējām ražotājvalstīm vajadzētu jaunattīstības un trešajās valstīs vest pie varas liberālas valdības, kuras viņi paši vēl dēvē par minimālām valdībām. Galvenais uzdevums liberāli minimālai valdībai ir nemaisīties pa kājām un nemēģināt regulēt tirgu. Viņu pienākums ir ieviest savā valstī „brīvo tirgu” un nekādā gadījumā nebāzt degunu tirdzniecības lietās, ļaujot rietumniekiem dempingot un monopolēt pēc sirds un patikas.

Lūk, kāpēc M.Makfola kungs kategoriski pieprasa, lai Amerikas valdība ar jebkuriem līdzekļiem cenšas liberalizēt visas pasaules valstu valdības, bet pret atteikušajiem liberalizēties piemēro militāro spēku vai „neitralizē” valdības locekļus, politiskos un sabiedriskos darboņus tikai tādēļ, ka viņi nevēlas atļaut izlaupīt savu dzimteni. Tā liberalizēja arī Austrumeiropu un visur iedēstīja nabadzību. Latvijā, jo tālāk, jo pie varas nāk arvien liberālākas valdības. Ekonomika grimst aizvien dziļākā purvā. Cilvēki straumēm plūst prom no dzimtenes.

Sniegšu vienkāršu piemēru, kā šobrīd tiek īstenots dempings pret Latviju. Pa visu Eiropas Savienību zemkopji saņem platību maksājumus. Zemkopju ienākumi sastāv no divām daļām: vienu saņem no produkcijas pārdošanas, otru – no ES platību maksājumiem. Latvijas zemkopji saņem no 3 līdz pat 7 reizēm mazākus platību maksājumus, bet produkciju ir spiesti pārdot par līdzvērtīgām cenām kā kolēģi no vecās ES, kura pastāvēja līdz Austrumeiropas paplašināšanai.

Latvieši saņem mazākus ienākumus par to pašu darbu un tādēļ nespēj iegādāties jaunu, jaudīgāku ražošanas tehniku, bet nolīgtajiem strādniekiem ir spiesti maksāt daudz mazāku darba algu. Mūsu zemnieki saņem vismaz trīs reizes mazākus ienākumus, bet produkciju visas ES dalībvalstis var pārdot bez ierobežojumiem visā Eiropas teritorijā. Mūsu zemnieki nostādīti ievērojami sliktākos apstākļos. Atpalikšana ir garantēta.

Kādēļ tā notiek? Kādēļ latviešu zemnieki nostādīti šādos nevienlīdzīgos apstākļos? Tādēļ, ka tādu vienošanos parakstīja Latvijas valdība, Latvijas prezidente un to ratificēja Saeima. Tāds ir līgums par iestāšanos ES, tur ir ierakstīts, ka latvieši naudu nesaņems.

Jautājums, kas to līgumu lasīja? Viss līguma teksts ar pielikumiem, protokoliem un vairākām deklarācijām bija gandrīz 6000 lappuses garš, un maz ticams, ka valdība un prezidente ar šo apjomīgo tekstu bija detalizēti iepazinušies. Ko ES pagrūda zem deguna, to arī parakstīja. Saeimas locekļi arī par to balsoja, vairākums nelasījuši. Balsoja tādēļ, ka vajag.

Tad ko mēs šobrīd varam vēlēties? Ja tagad kāds pieprasītu izlīdzināt maksājumus latviešu zemniekiem ar kolēģiem Rietumos, izlīdzināt zemnieku saimnieciskos apstākļus, rietumnieki tūdaļ norādītu ar pirkstu - lūk, paši parakstījāt, agrāk vajadzēja runāt.

Tagad mums līgumā stāv rakstīts, ka rietumniekiem ir tiesības dempingot latviešu lauksaimniecību. Lūk, ko nozīmē liberāli minimāla valdība. Rietumos tādu valdību pat ar uguni nesameklēsi, bet Latvijas „brīvā tirgus” aizstāvji un propagandētāji paklausīgi pilda un paraksta visu, ko no viņiem prasa saimnieks un priekšnieks no Vašingtonas un Briseles.  

Ne velti, pārbraucot no Rietumiem, mūsu vadītāji lepni stāsta: „saņēmām mājas darbu”, „jāpilda mājas darbs”. Šādas runas no mūsu politiķu mutēm esam dzirdējuši simtiem reižu, tās translē radio, televīzija, raksta avīzes un ziņu portāli. Mūsu politiķi lepojas, ka saņem un pilda mājas darbus, iznākumā mājas darbs izpildīts - Latvija ir kļuvusi par bezdarbnieku un nabagu valsti.    

Priekšnieks, kaut arī viņš sauktos par premjeru, prezidentu vai Saeimas vairākumu, nav tas, kuru sauc par priekšnieku, bet tas, kura pavēles tiek pildītas. Mūsējie tikai pilda mājas darbus, ko tiem uzdod Brisele un Vašingtona. Ar neapbruņotu aci redzams, kurš šeit ir kungs, un kurš - kalps.

Paņemiet Zvārdes poligona iekarošanas–iekārošanas plānu. Pirms neilga laika kā bumba no skaidrām debesīm Zvārdei uzgāzās ziņa, ka notiks bijušā PSRS mērķpoligona nacionalizācija. Pēc 20 neatkarības gadiem Aizsardzības ministrija bija pēkšņi attapusies, ka teritorija ir bīstama un ļaudis, kas šeit saimnieko, steidzami jāglābj. Tika piesaukti starptautiski eksperti, kuri Zvārdes poligonu novērtēja kā vienu no piesārņotākajām vietām Latvijā, kurā esot jāierobežo saimnieciskā darbība, lai nepakļautu cilvēkus briesmām.

Valdība nekavējoši „zvārdēniešu interesēs” izrīkoja AS Latvijas Valsts meži uzsākt lādiņiem nosēto Zvārdes zemes atsavināšanu. Ar Latio palīdzību valsts sāka uzpirkt meža zemi, pie ceļiem sasprauda brīdinošus uzrakstus „Apdraud dzīvību”. Un tas viss, lai tikai NATO iegūtu bijušo padomju armijas militāro objektu. Kā zināms, Zvārde atrodas gandrīz precīzi vidū starp ostas pilsētām Rīgu, Ventspili, Liepāju un Klaipēdu, kurās NATO jau ir izvērsusi savu militāro darbību.

Valsts atrada naudu Zvārdes zemes iegādei un, ja NATO pieprasīs, atradīs arī „poligona” labiekārtošanai un aprīkošanai. Bet finālā šo teritoriju atdos NATO bezmaksas lietošanā, kā tas jau ir noticis ar citu NATO dalībvalstu zemēm, piemēram, Zokņu aviobāzi pie Šauļiem Lietuvā. Visas NATO dalībvalstis ir ASV vasaļi, tā ka Amerika faktiski savā rīcībā iegūs un bez maksas lietos Zvārdes poligonu.

Kāpēc valdības tā dara un darīs? Viņas pilda un pildīs mājas darbus. Ja ASV vajadzēs, no Zvārdes pacelsies lidmašīnas un lidos bombardēt kādu no mūsu kaimiņiem. Visticamāk, ka kaimiņi dos prettriecienu, kurš Ameriku neskars. Bet par ko ies bojā nevainīgi Latvijas iedzīvotāji? Tāda, lūk, ir NATO drošība.

Mums tik tuvajā Lietuvā SVF (lasi kā Vašingtona) pieprasa, lai tur tiktu privatizēta komunālā saimniecība, t.i., ūdensapgāde, apkures saimniecība, atkritumu izvešana u.c. Varētu jau nepieminēt leišus, ja ne viens liels „BET” - šī pavēle agrāk vai vēlāk nonāks uz galda arī mūsu valdībai.

Kādas būs sekas? Tās ir skaidras jau tagad. Kad Viļņā privatizēja apkures saimniecību, apkure sadārdzinājās 2 - 3 reizes. Tagad Viļņas iedzīvotāji par apkuri maksā dārgāk nekā viņu ziemeļu kaimiņi Somijā un Zviedrijā, lai gan ziemas tur ir bargākas. Somi un zviedri savās valstīs neprivatizēja apkures saimniecību. Ja Lietuvā privatizēs ūdensapgādi, ar ūdeni būs tas pats, kas notika ar apkuri. Lūk, kā brīvais tirgus visu pats regulē.  

Šodien lielu daļu no Latvijas budžeta sastāda ES palīdzība un nauda no jauktiem fondiem, bet tik un tā budžetā trūkst līdzekļu, tādēļ tiek paaugstināti nodokļi. Varas pārstāvji lielās, ka ES mums ļoti palīdz, dod naudu. Skaidra lieta - nokāva tautsaimniecību, bet tagad dod naudu, lai valdība varētu sev izmaksāt algas un necenstos nodarboties ar reālas ekonomikas attīstīšanu.

Kas notiks, kad naudu vairs nedos? Tad mūsu liberāli minimālā valdība kritīs ceļos Briseles priekšā un izpildīs jebkuru tās iegribu. Pat ezim ir skaidrs, ka visa kontrole notiek caur naudu. Brisele dod naudu un līdz ar to nopērk mūsu valdības, prezidentus un Saeimu. Visi ir nopirkti. Viņiem ir nauda, un viņi ar dzīvi ir apmierināti, bet tauta - lai iet pie velna. Tā ir domāta tikai tam, lai vēlēšanās balsotu par partijām. Bet vai tautai ir, no kā izvēlēties? Visas partijas, kas līdz šim ir bijušas pie varas, acīmredzami ir nopirktas.

Mēs uz savas ādas izbaudījām komunistus, tagad mūsu ādu dīrā liberāļi.

Tad vai viņi (Brisele un Vašingtona) ir mūsu sabiedrotie vai nav? Atkārtoju vēlreiz - nevienā karā Latvija nav bijusi tik sasista un iznīcināta, kā tagad to ir izdarījusi Brisele un Vašingtona ar savām reformām. Staļins izsūtīja latviešus uz Sibīriju, tas bija ļoti nežēlīgi, tomēr viņa deportācijās aizvesto bija mazāk nekā šobrīd ir Briseles un Vašingtonas reformu rezultātā izdzīto. Vai tiešām pēc tā, kā mūsu „sabiedrotie” ir šādi pasaimniekojuši Latvijā, mēs viņus arī turpmāk dēvēsim par saviem sabiedrotiem?

Mūsdienās lielākā cīņa pasaulē notiek par ekonomiku. Vecās ražotājvalstis par visām varītēm cenšas nepieļaut bijušām kolonijām un trešajām valstīm attīstīt savu ražošanu, jo ražošana nodrošina visu nepieciešamo cilvēkiem labai, bagātai un brīvai dzīvei. Vecās ražotājvalstis vēlas saglabāt ražošanas monopolu, tādēļ viņas darbojas saskaņoti. 

Pirms 20 gadiem Latvija bija ražotājvalsts. Tagad, pēc izvestajām reformām no ražošanas tikpat kā nekas nav palicis pāri. Jau divas desmitgades, kā mēs zaudējam šai cīņā. Vietējie uzņēmumi turpina izputēt. Strādājošie turpina aizbraukt. Nabadzība turpina dzīt arvien dziļākā paralīzē.

Šai cīņā izdzīvos tikai tie, kuri spēs izveidot nacionālu tautsaimniecību, politiku un kultūru, visi pārējie, agrāk vai vēlāk tiks iznīcināti vai kļūs par melnstrādniekiem ražotājvalstīs. Cita ceļa nav.

***

Apcerējums veidots, balstoties uz vēsturnieka, tulka un publicista Pranas Valickas redzējuma par to, kas notiek Lietuvā. „Vienreiz piegriezies!” no sirds saka Pranas un vienkāršiem vārdiem cenšas tautiešiem izskaidrot neģēlīgo Eiropas Savienības mehānismu zem nosaukuma „Peļņas gūšana”.

Viņas dēļ tika nodibināta izdaudzinātā ES, viņas dēļ sagrāva Dienvidslāviju un PSRS, viņas dēļ noslepkavoja Miloševiču, Sadamu un Kadafi, viņas dēļ dedzina arābu Austrumus. Viņas Majestātes PEĻŅAS dēļ Rietumu pasaule visiem spēkiem centīsies ieviest jauno pasaules kārtību, kā tas ir pasludināts uz dolāra banknotes. 

Attēls no sfgate.com

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...