Latvijas visneaizvietojamākais un visnenogremdējamākais ierēdnis
Pietiek lasītājs05.06.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Latvijā pagrūti sastapt valsts amatpersonu, kura strādātu vienā iestādē kopš tās dibināšanas dienas. Vēl jo vairāk, valsts institūcijā, kuras vēsture jau skaitāma gadu desmitos. Tīri sadzīviski, ģimeniski un neskaitāmu reformu rezultātā, kā likums, dažs labs no ierēdņa kļūst par ministru vai otrādi, vēl kāds cits iesēžas ar skandālu cietumā vai pārvācas darboties valsts un tautas labā ES struktūrās, pats par sevi saprotams, ka citu pavada ar cieņu pensijā vai ar sērām uz kapu kalniņu.
Sevišķi grūti ilgstoši nosēdēt krēslā, kuru apskalo politiskie ūdeņi un apsvilpo korupcijas iespēju vēji. Likumsakarība par tādu nekļūtu, ja nebūtu izņēmumu. Šoreiz un tālāk par vienu šādu izcilu izņēmumu Latvijas ierēdniecības nemirstīgajā kohortā.
Kā pierāda skarbā realitāte un rietumvalstu nevalstisku organizāciju pētījumi, tad amatos, kas saistīti ar koruptīviem riskiem, iespējamu ietekmes tirgošanu un citiem bībeliskiem grēkiem, maksimāli parasts cilvēciņš varētu darboties divus termiņus pēc kārtas, no kuriem katrs maksimāli nebūtu ilgāks par 5 gadiem. Tā teorijā un Rietumos arī praksē.
Savukārt par izņēmumiem un to radītām sekām valsts mērogā jākonsultējas pie Vladimira Vladimiroviča Putina vai Aivara Lemberga. Sevišķi rūpīgi skatītajos aspektos būtu jāpieiet pie amatiem, kuri, maigi izsakoties, dod iespēju ne tikai čiept desmitiem miljonu un piemērot nepamatotas represijas pret fiziskām un arīdzan juridiskām personām, bet papildus cieši ir saistīti ar nacionālās drošības jautājumiem.
Šodien viens no Latvijas nacionālās drošības paredzamiem riskiem ir bads vai tolerantāk - pārtikas produktu trūkums vai aloģiska iegādes cena. Ja par šo iespējamo katastrofu runā visā pasaulē, tad kāpēc lai Latvija būtu izņēmums un miera osta bangojošā okeānā?
Nonākam pie galvenā. Kas konkrēti Latvijā par šo lauciņu trīc un raustās tautas priekšā? Atbildu - Zemkopības ministrijas padotībā esošais Pārtikas un veterinārais dienests (PVD). Savukārt kas tieši PVD atbild par visu, ko ēdam, nu - vai neēdam? Ja pilnīgi precīzi, tad Pārtikas uzraudzības departaments ar tā direktoru Ernestu Zavadski vadībā, kurš ērti izvietojies Rīgā, Peldu ielas 30. nama 211. kabinetā. Tieši šajā kabinetā sastopamies ar mūžības auru un neiespējami labu karmu ar visnotaļ pozitīvām čakrām.
Atkāpei. 01.01.2002 darbu sāk vienotā pārtikas aprites valsts uzraudzības institūcija - Pārtikas un veterinārais dienests. Mēnesi līdz dienesta izveidošanai nākamie darbinieki ir konkursos atlasīti, izvēlēti un saņēmuši ceļa maizi, jo Latvijas Vēstnesī var atrast:
''Konkursu rezultāti. Pārtikas un veterinārais dienests paziņo, ka konkursa kārtībā Pārtikas un veterinārā dienesta Pārtikas uzraudzības departamenta direktora amatā 01.12.2001. ir iecelts ERNESTS ZAVADSKIS.''
Tagad ir 2022. gada vasara, tātad minētā persona sekmīgi darbojusies Tēvijas labā apaļus 20 gadus. Pie kam - bez jebkādām karjeras kāpnēm vai sociālajiem liftiem, uzreiz vienkārši kā parasts departamenta direktors. Manuprāt, unikāls gadījums Latvijas vēsturē.
Cik pa šiem gadu desmitiem pārdzīvotas un pieredzētas Saeimas, valdības, ministri, valsts un parlamentārie sekretāri? Kas tik nelabs nav bijis un noticis? Gan jautājumi par ģenētiski modificētu organismu (ĢMO) klātesamību lauksaimniecības un pārtikas produkcijā, gan lielveikalā "Prizma'' tirgotiem lētiem kartupeļiem, kuri pēc vietējo zemnieku uzokšķerētas informācijas sākotnēji it kā ievesti Latvijā no Zviedrijas to tālākai utilizācijai.
Pat pavisam smakojoši signāli, viegli atrodami internetā: „„Vēsturiski šādi uzliesmojumi bija vairāk saistīti ar dzīvnieku izcelsmes produktiem, piemēram, gaļas produktiem vai nepasterizētu pienu, bet pēdējos gados konstatējam vairākus saslimšanas gadījumus, kas ir saistīti ar ne - dzīvnieku izcelsmes produktiem. Pārsvarā tie ir svaigi augļi, dārzeņi, " stāstīja PVD Pārtikas uzraudzības departamenta direktors Ernests Zavadskis.
Arī konkrētajā Siguldas gadījumā speciālistu aizdomas krītot uz arbūziem. Saslimušajiem bērniem ir apdraudēta nieru darbība, kas liecina par ļoti reta zarnu nūjiņas paveida uzliesmojumu.
"Mums ir faktiski hemolītiski urēmiskais sindroms reģistrēts pirmo reizi. Hemolītiskais nozīmē, ka ir asiņošana, tāpēc ka trombocītu skaits asinīs samazinās. Urēmisks nozīmē, ka ir iesaistītas nieres," skaidroja Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Infekcijas slimību riska analīzes departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs.''
Es speciāli neskaru tēmu par gaļas kontrabandu, ar to saistīto PVN atmazgāšanu karuseļshēmu virtulī, neiedziļinos SIA ''Baltic Restaurants Latvia'' (preču zīme Daily) iespējamo lobiju tumšajos gaiteņos un vēl simtos aspektu, kuri, kā smejies, nevar pat teorētiski paiet garām Peldu ielas 30. nama 211. kabinetam.
Jautājums - kas ir Ernesta Zavadska veiksmes stāsta pamatā? Ne jau pieticīgs amats 1997. gadā Jūrmalas vides veselības centra vadītāja krēslā un un kandidēšana uz Jūrmalas domi no Demokrātiskās partijas ''Saimnieks'', oficiāli dzīvojot Jelgavas rajonā. Varbūt pieminētie ir divi dažādi zavadski un pavisam atšķirīgi likteņi? Kur tas suns aprakts? Varbūt jākonsultējas pie Jāņa Dūklava vai pat paša Mākoņpapa (šur tur figurē kā Bārda un trīskārtīgs ekspremjers, kuram bija milzīga interese un saikne ar pārtikas ražošanu)?
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
