Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

29. novembra valdes sēdē Latvijas Zaļās partijas (LZP) valdes locekļi ieņēma stingru nostāju gaidāmo mežu ciršanas grozījumu lietā, aicinot ministriem Raimondam Bergmanim un Andai Čakšai, kā arī zaļajiem Saeimas deputātiem iestāties pret virzītajiem MK noteikumu grozījumiem par koku ciršanu mežā. Vienlaikus Latvijas Zaļā partija aicina Zemkopības ministriju veikt neatkarīgu ietekmes uz vidi novērtējumu un sociālekonomisko grozījumu analīzi rodot sabalansētu risinājumu starp plānotās mežu apsaimniekošanas un vides aizsardzības mērķiem.

Balstoties uz LZP programmiskajiem mērķiem, kā arī LZP 28. kongresa, kas notika 2017.gada 1.aprīlī, pieņemto un 2017.gada 15.maijā apstiprināto rezolūciju par Latvijas mežu ilgtspējīgu apsaimniekošanu, LZP valde atbalsta šādus vides NVO iebildumus pret pašreizējo Grozījumu redakciju:

- Grozījumiem nav veikts pietiekams un neatkarīgs ietekmes uz vidi novērtējums;

- Grozījumi neņem vērā plašākas sabiedriskās intereses – it īpaši jūras piekrastes aizsargjoslas mežu ieguldījumu sabiedrības veselībā, tūrisma attīstībā, rekreācijā, to nozīmi ogu un sēņu ieguvē;

- Tie ir pretrunā ar Latvijas Meža politiku un ilgtspējīgas meža apsaimniekošanas principiem;

- Tie ir pretrunā ar 2015. gadā valdības apstiprinātajām “Meža un saistīto nozaru pamatnostādnēm 2015-2020. gadam”, kurās nav paredzēta nepieciešamība samazināt koku ciršanas caurmēru, līdz ar to nav veikts šāda scenārija stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums;

- Tie ir pretrunā arī ar Meža likumu, jo paredz būtiski samazināt koku ciršanas vecumu trīs izplatītākajām koku sugām, kam tas ir noteikts likumā;

- Grozījumi izraisīs vēl straujāku kailciršu platību pieaugumu, kas vēl vairāk pasliktinās Latvijas iespējas izpildīt ES klimata politikas mērķus, jo Latvijas meži pārāk intensīvās izciršanas dēļ jau tagad kļūst par oglekļa emisijas avotu, nevis piesaistītāju un uzkrājēju;

- Pēc mežu fragmentācijas (ar mežu neapklātās meža zemju platības īpatsvara) Latvija jau vairāk kā 10 gadus ir vienā no pirmajām vietām Eiropā, un Grozījumi mežu fragmentāciju palielinās;

- Kopš neatkarības atjaunošanas būtiski samazinājusies bioloģiskā daudzveidība mežos gan īpaši aizsargājamu meža biotopu (dzīvotņu) platības, gan veselas virknes sugu sastopamība.

- Grozījumi ir pretrunā ar nepieciešamību apturēt bioloģiskās daudzveidības samazināšanos mežos līdz 2020. gadam, ko Latvija kopā ar citām ES valstīm ir apņēmusies saistībā ar Bioloģiskās daudzveidības konvencijas dalībvalstu samita lēmumiem.

Grozījumi neatgriezeniski ietekmēs mežu ekosistēmas - mūsu meži vairs nekad nebūs tādi, kādi tie ir tagad.

2017.gada 22. novembrī, Zemkopības ministrija nosūtīja piecu dienu saskaņošanai pēc starpministriju sanāksmes precizēto Ministru kabineta noteikumu projektu Grozījumi Ministru kabineta noteikumos "Noteikumi par koku ciršanu mežā" (turpmāk tekstā Grozījumu). Pēc būtības tas nozīmē, ka Grozījumi vairs netiks apspriesti darba grupās, bet tiks virzīti izskatīšanai Ministru Kabinetā. Grozījumi paredz atļaut kailcirtes priežu audzēs piekrastes ierobežotas saimnieciskās darbības joslā, kā arī samazināt cērtamo koku caurmēru visā valstī priežu, egļu un bērzu audzēs, kas nozīmē, ka būs iespējams cirst tievākus un jaunākus kokus.

Latvijas Vides organizācijas kopš 2017.gada pavasara aktīvi piedalījušās Grozījumu apspriešanā, iesniegušas un pamatojušas iebildumus, un aicinājušas Grozījumu virzītājus pamatīgi izvērtēt nozīmīgās noteikumu maiņas ietekmi uz vidi, kā arī izmaiņu sociālo ietekmi. Lai arī ir notikušas vairāk kā 20 sanāksmes, vides NVO pārstāvji uzskata, ka kompleksa diskusija par integrētu mežu apsaimniekošanu ilgtermiņā nav tikusi realizēta.

Grozījumu gala versijā iebildumi un dabas intereses kompensējošie pasākumi tikpat kā nemaz nav ņemti vērā, un minimālās izmaiņas, kas tajos ieviestas, noteikti nelīdzsvaro to, kādu ietekmi uz vidi radīs Grozījumi.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...