Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Šajā ekonomiski nestabilajā laikā, kad energoresursu cenas un attiecīgi patēriņa preču cenas strauji pieaug un globālā situācija ir satraucoša, valstij ir jādara viss iespējamais, lai saviem iedzīvotājiem nodrošinātu drošu un stabilu vidi. Droši un stabili cilvēks var justies tad, ja viņam ir iespēja nodrošināt sev un savai ģimenei pamatvajadzības. Valstij ir jāļauj cilvēkiem strādāt, pelnīt naudu, realizējot vienas no savām pamattiesībām - tiesības uz darbu. Latvijā daudziem cilvēkiem joprojām šīs tiesības ir liegtas. Veseliem, darbspējīgiem cilvēkiem.

No 1.marta Latvijā ir atļauts pulcēties, atļauts atkal apmeklēt veikalus neatkarīgi no vakcinācijas statusa, tātad cilvēku savstarpējā saskarsme ir atjaunota, bet joprojām daudziem ir liegts strādāt.

Satversmes 106. panta pirmais teikums nosaka: “Ikvienam ir tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos un darbavietu atbilstoši savām spējām un kvalifikācijai.”

Satversmes tiesa ir atzinusi: “Satversmes 106. panta pirmais teikums negarantē tiesības uz darbu, bet gan tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos un darbavietu. Tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos ietver arī tādu būtisku elementu kā tiesības saglabāt esošo nodarbošanos, kas savukārt ietver tiesības turpināt šo nodarbošanos arī nākotnē. Ar jēdzienu “nodarbošanās” saprotams tāda veida darbs, kas prasa atbilstošu sagatavotību un kas ir cilvēka eksistences avots, kā arī profesija, kas cieši saistīta ar katra indivīda personību kopumā. Līdz ar to Satversmes 106.panta pirmais teikums aizsargā personas tiesības brīvi izvēlēties un saglabāt nodarbošanos.”

Kamēr valdība domā, kā risināt straujo energoresursu cenu kāpumu un Covid-19 krīzes radīto ekonomisko nestabilitāti, tikmēr aptuveni 11% veselu, darbspējīgu Latvijas iedzīvotāju tiek liegts aktīvi piedalīties valsts ekonomikā, strādājot un maksājot nodokļus.

Centrālā statistikas pārvalde vēsta, ka 2020. gadā Latvijā nabadzības riskam bija pakļauti 23,4% jeb 439 tūkstoši iedzīvotāju, kuru vidū ir arī strādājoši cilvēki, savukārt nabadzības riska slieksnis bija 472 eiro mēnesī vienai personai mājsaimniecībā. 2021. gada rudenī un ziemā līdz ar energoresursu cenu lēcienu un inflācijas kāpumu nabadzības risks ir saasinājies.

Savukārt par darbinieku krīzi vēsta CV Online veiktā ikgadējā darba devēju aptauja, kas norisinājās interneta vidē 2022. gada janvārī un kurā piedalījās 114 uzņēmumi. Vairāk nekā 11% darba devēju atzina, ka bijuši spiesti atlaist vismaz vienu darbinieku Covid-19 sertifikāta neesamības dēļ.

Vērtējot darbinieku pieejamības izmaiņas pēdējā gada laikā, 69% darba devēju atzina, ka darbinieku atrašana kļūst sarežģītāka, mazāk atbilstošu kandidātu. Salīdzinājumam ar iepriekšējo gadu šis rādītājs pieaudzis par 48%. Valsts iejaukšanas darba tiesiskajās attiecības, uzstādot papildu prasības darbiniekiem, ir vēl vairāk sarežģījusi darbinieku atlases procesu.

Karjeras portāla cv.lv dati par pagājušo gadu liecina, ka darba sludinājumu skaits, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, pieaudzis pat par 80%, bet vidējais pieteikums vienam darba sludinājumam samazinājies par 54%.

Kā redzams, Latvijā ir nopietns darbaspēka trūkums. Vai ļaut strādāt un pelnīt iztiku nebūtu vienkāršākais veids, kā atbalstīt savus cilvēkus?

Ļaujiet cilvēkiem palikt savā dzimtenē, nevis kļūt par ekonomiskajiem bēgļiem, īpaši situācijā, kad ir daudz brīvu vakanču un uzņēmējiem grūti atrast darbiniekus. Neizdzeniet no valsts cilvēkus, kas vēlas šeit dzīvot, maksāt nodokļus. Diemžēl Latviju joprojām turpina pamest ekonomiski aktīvi, darbspējīgi Latvijas iedzīvotāji.

2021. gada 28. septembrī valdība apstiprināja noteikumus par obligāto vakcināciju atsevišķu profesiju pārstāvjiem - izglītības un veselības iestāžu darbiniekiem, aptiekāriem un ilgtermiņa sociālās aprūpes centru darbiniekiem.

Vēlāk, 9. oktobrī, ieviešot ārkārtējo situāciju, no 2021. gada 15. novembra tika paredzēta obligāta vakcinācija pilnīgi visiem publiskā sektora darbiniekiem - gan strādājot klātienē, gan attālināti.

Visbeidzot 15. decembrī stājās spēkā obligātās vakcinācijas prasības arī privātajā sektorā strādājošajiem, paredzot, ka visiem darbiniekiem, kuri veic darba pienākumus ārpus savas dzīvesvietas, jābūt ar Covid-19 vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu. Noteikumi skāra arī tos, kuri ikdienā tieši nesastopas ar cilvēkiem, piemēram, apkopējiem, naktssargiem, mežizstrādātājiem, kravas autovadītājiem un citiem, kuriem darba devēji bija spiesti piemērot jaunos noteikumus piesardzības nolūkos. Valdības noteiktais sods par nevakcinēta cilvēka nodarbināšanu un kvalitatīvu konsultāciju trūkums, lai palīdzētu darba devējam saglabāt savus nevakcinētos darbiniekus, radīja papildus slodzi jau tā novājinātajai komercdarbībai.

Zinot to, ka jau vairākus mēnešus inficējas kā vakcinēti, tā nevakcinēti cilvēki, kā arī slimības gaitu neizšķir vakcinācijas statuss, ir pamats secinājumam, ka visiem minētajiem liegumiem un prasībām ir zudusi jēga.

Par to, lai vakcinācija būtu brīvprātīga un neietekmētu personu tiesības uz darbu, mācībām un pakalpojumu saņemšanu, kolektīvo iesniegumu vietnē “manabalss” ir jau nobalsojuši 56 373 Latvijas Republikas pilsoņi.

Saeima 2022. gada 3. martā vienbalsīgi lēma atbalstīt 11 491 Latvijas pilsoņa kolektīvo iesniegumu "Par datos balstītu vakcinācijas sertifikātu politiku", uzdodot Ministru kabinetam izvērtēt Covid-19 vakcinācijas sertifikātu izmantošanas atcelšanas iespējamību un nepieciešamības gadījumā sagatavot atbilstošus normatīvos aktus un iesniegt tos Saeimā.

Ņemot vērā visu iepriekš minēto, aicinām nekavējoties atcelt visus ierobežojumus, liegumus un prasības vakcinēties! Mēs aicinām atjaunot Latvijas iedzīvotajiem iespēju veidot dzīvi un darbu atbilstoši likumā garantētajām tiesībām.

* Iniciatīvas grupas “Cilvēka brīvības un cieņas Memorands” vārdā

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...