Ļaujiet cilvēkiem palikt savā dzimtenē, nevis lieciet kļūt par ekonomiskajiem bēgļiem: atklāta vēstule Latvijas Republikas valdībai
Dāvids Kļaviņš un 900 Latvijas cilvēki*12.03.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Šajā ekonomiski nestabilajā laikā, kad energoresursu cenas un attiecīgi patēriņa preču cenas strauji pieaug un globālā situācija ir satraucoša, valstij ir jādara viss iespējamais, lai saviem iedzīvotājiem nodrošinātu drošu un stabilu vidi. Droši un stabili cilvēks var justies tad, ja viņam ir iespēja nodrošināt sev un savai ģimenei pamatvajadzības. Valstij ir jāļauj cilvēkiem strādāt, pelnīt naudu, realizējot vienas no savām pamattiesībām - tiesības uz darbu. Latvijā daudziem cilvēkiem joprojām šīs tiesības ir liegtas. Veseliem, darbspējīgiem cilvēkiem.
No 1.marta Latvijā ir atļauts pulcēties, atļauts atkal apmeklēt veikalus neatkarīgi no vakcinācijas statusa, tātad cilvēku savstarpējā saskarsme ir atjaunota, bet joprojām daudziem ir liegts strādāt.
Satversmes 106. panta pirmais teikums nosaka: “Ikvienam ir tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos un darbavietu atbilstoši savām spējām un kvalifikācijai.”
Satversmes tiesa ir atzinusi: “Satversmes 106. panta pirmais teikums negarantē tiesības uz darbu, bet gan tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos un darbavietu. Tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos ietver arī tādu būtisku elementu kā tiesības saglabāt esošo nodarbošanos, kas savukārt ietver tiesības turpināt šo nodarbošanos arī nākotnē. Ar jēdzienu “nodarbošanās” saprotams tāda veida darbs, kas prasa atbilstošu sagatavotību un kas ir cilvēka eksistences avots, kā arī profesija, kas cieši saistīta ar katra indivīda personību kopumā. Līdz ar to Satversmes 106.panta pirmais teikums aizsargā personas tiesības brīvi izvēlēties un saglabāt nodarbošanos.”
Kamēr valdība domā, kā risināt straujo energoresursu cenu kāpumu un Covid-19 krīzes radīto ekonomisko nestabilitāti, tikmēr aptuveni 11% veselu, darbspējīgu Latvijas iedzīvotāju tiek liegts aktīvi piedalīties valsts ekonomikā, strādājot un maksājot nodokļus.
Centrālā statistikas pārvalde vēsta, ka 2020. gadā Latvijā nabadzības riskam bija pakļauti 23,4% jeb 439 tūkstoši iedzīvotāju, kuru vidū ir arī strādājoši cilvēki, savukārt nabadzības riska slieksnis bija 472 eiro mēnesī vienai personai mājsaimniecībā. 2021. gada rudenī un ziemā līdz ar energoresursu cenu lēcienu un inflācijas kāpumu nabadzības risks ir saasinājies.
Savukārt par darbinieku krīzi vēsta CV Online veiktā ikgadējā darba devēju aptauja, kas norisinājās interneta vidē 2022. gada janvārī un kurā piedalījās 114 uzņēmumi. Vairāk nekā 11% darba devēju atzina, ka bijuši spiesti atlaist vismaz vienu darbinieku Covid-19 sertifikāta neesamības dēļ.
Vērtējot darbinieku pieejamības izmaiņas pēdējā gada laikā, 69% darba devēju atzina, ka darbinieku atrašana kļūst sarežģītāka, mazāk atbilstošu kandidātu. Salīdzinājumam ar iepriekšējo gadu šis rādītājs pieaudzis par 48%. Valsts iejaukšanas darba tiesiskajās attiecības, uzstādot papildu prasības darbiniekiem, ir vēl vairāk sarežģījusi darbinieku atlases procesu.
Karjeras portāla cv.lv dati par pagājušo gadu liecina, ka darba sludinājumu skaits, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, pieaudzis pat par 80%, bet vidējais pieteikums vienam darba sludinājumam samazinājies par 54%.
Kā redzams, Latvijā ir nopietns darbaspēka trūkums. Vai ļaut strādāt un pelnīt iztiku nebūtu vienkāršākais veids, kā atbalstīt savus cilvēkus?
Ļaujiet cilvēkiem palikt savā dzimtenē, nevis kļūt par ekonomiskajiem bēgļiem, īpaši situācijā, kad ir daudz brīvu vakanču un uzņēmējiem grūti atrast darbiniekus. Neizdzeniet no valsts cilvēkus, kas vēlas šeit dzīvot, maksāt nodokļus. Diemžēl Latviju joprojām turpina pamest ekonomiski aktīvi, darbspējīgi Latvijas iedzīvotāji.
2021. gada 28. septembrī valdība apstiprināja noteikumus par obligāto vakcināciju atsevišķu profesiju pārstāvjiem - izglītības un veselības iestāžu darbiniekiem, aptiekāriem un ilgtermiņa sociālās aprūpes centru darbiniekiem.
Vēlāk, 9. oktobrī, ieviešot ārkārtējo situāciju, no 2021. gada 15. novembra tika paredzēta obligāta vakcinācija pilnīgi visiem publiskā sektora darbiniekiem - gan strādājot klātienē, gan attālināti.
Visbeidzot 15. decembrī stājās spēkā obligātās vakcinācijas prasības arī privātajā sektorā strādājošajiem, paredzot, ka visiem darbiniekiem, kuri veic darba pienākumus ārpus savas dzīvesvietas, jābūt ar Covid-19 vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu. Noteikumi skāra arī tos, kuri ikdienā tieši nesastopas ar cilvēkiem, piemēram, apkopējiem, naktssargiem, mežizstrādātājiem, kravas autovadītājiem un citiem, kuriem darba devēji bija spiesti piemērot jaunos noteikumus piesardzības nolūkos. Valdības noteiktais sods par nevakcinēta cilvēka nodarbināšanu un kvalitatīvu konsultāciju trūkums, lai palīdzētu darba devējam saglabāt savus nevakcinētos darbiniekus, radīja papildus slodzi jau tā novājinātajai komercdarbībai.
Zinot to, ka jau vairākus mēnešus inficējas kā vakcinēti, tā nevakcinēti cilvēki, kā arī slimības gaitu neizšķir vakcinācijas statuss, ir pamats secinājumam, ka visiem minētajiem liegumiem un prasībām ir zudusi jēga.
Par to, lai vakcinācija būtu brīvprātīga un neietekmētu personu tiesības uz darbu, mācībām un pakalpojumu saņemšanu, kolektīvo iesniegumu vietnē “manabalss” ir jau nobalsojuši 56 373 Latvijas Republikas pilsoņi.
Saeima 2022. gada 3. martā vienbalsīgi lēma atbalstīt 11 491 Latvijas pilsoņa kolektīvo iesniegumu "Par datos balstītu vakcinācijas sertifikātu politiku", uzdodot Ministru kabinetam izvērtēt Covid-19 vakcinācijas sertifikātu izmantošanas atcelšanas iespējamību un nepieciešamības gadījumā sagatavot atbilstošus normatīvos aktus un iesniegt tos Saeimā.
Ņemot vērā visu iepriekš minēto, aicinām nekavējoties atcelt visus ierobežojumus, liegumus un prasības vakcinēties! Mēs aicinām atjaunot Latvijas iedzīvotajiem iespēju veidot dzīvi un darbu atbilstoši likumā garantētajām tiesībām.
* Iniciatīvas grupas “Cilvēka brīvības un cieņas Memorands” vārdā
Seko mums 
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
