Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Vai mēs vispār nojaušam, kādas pārmaiņas mūs sagaida jau pārredzamā nākotnē? Klimata neitralitātes mērķi, “zaļais kurss”, Parīzes līgums, dažādi samiti un starptautiskās vienošanās, daudzie un dažādie dokumenti par klimata plāniem 2030., 2040., 2050. gadiem parāda, kādas, iespējamās, pārmaiņas mūs varētu sagaidīt. Pārmaiņas, visticamāk, būs diezgan drastiskas, un to īstenošana atstās ietekmi uz visiem, gan ražotājiem, pārstrādātājiem, gan piegādātājiem un patērētājiem. Cirkulē daudzi un dažādi plānošanas dokumenti, un izskatīti iespējamie scenāriji un to ieviešanas secība.

Kā galvenie pārmaiņu virzieni tiek izskatīta ēšanas paradumu maiņa un pārtikas atkritumu samazināšana, reģeneratīvās (atjaunojošās) lauksaimniecības prakses ieviešana, mežu izciršanas apturēšana un koku skaita palielināšana, pilnīga pāreja uz atjaunojamiem energoresursiem, transporta un loģistikas nozares transformēšana, industrijas ietekmes samazināšana un daudzi citi.

Praktiski tas varētu izskatīsies tā, ka būtiski samazināsies industriālas gaļas un piena produktu patēriņs, attiecīgi to ražošana un pārstrāde, tātad arī lopbarībai izmantojamio graudu apjoms. Pārtika tiks ražota pārsvarā lokālām vajadzībām, pārsvarā bioloģiski vai tam pietuvinātām metodēm, arī sintētiski. Liela daļa zemes platības tiks izmantota, biomasas audzēšanai enerģijas ieguvei un CO2 akumulācijai ar daudzgadīgiem augiem. Vēja ģeneratoru parki, saules paneļu fermas un anaerobās digestācijas stacijas būs galvenie elektrības ražošanas avoti.

Varēsim aizmirst par auto ar jaudīgiem iekšdedzes dzinējiem un brīvdienu lidojumiem uz siltajām zemēm. Tie tiks aizstāti ar maziem elektroauto un dzelzceļu satiksmi. Fosilā degviela tiks aizstāta ar biodegvielu un atjaunojamo elektoenerģiju. Un tas galīgi nav viss, un tas nav nemaz tik tālā nākotnē, jo izmaiņas paredzētas jau ar 2030. gadu. Tikai ES šai transformācijai ir paredzējusi tērēt 1 triljonu eiro, kas ir 1000 miljardi.

Motivācija šiem pasākumiem un mērķiem ir cēla – rūpēties par mūsu visu nākotni un globālo klimatu, novērst klimata katastrofas un ar to iespējamās sekas. Nevaram tam nepiekrist, ir jāmainās un jāpielāgojas, bet šīs pārmaiņas katru ietekmē viņa individuālajās darbībās un galvenokārt arī finansiāli. Katrs jau vispirms skatās, kā tas ietekmēs viņa personisko ērtību, ienākumus un ieradumus.

Pandēmijas kontekstā daudzas pārmaiņas jau šobrīd notiek attiecīgajā virzienā. Būtiski samazinās cilvēku pārvietošanās, ceļojumi, vairāk ēdiena tiek gatavots mājās, ir tendence migrācijai uz laukiem un cilvēku vēlmei pašiem audzēt sev pārtiku. Samazinās veikalu apmeklējumi un mazsvarīgais patēriņš. Iespējams, šis ir izdevīgs laiks veikt, jau bieži pieminētos dažādos ekonomikas transformācijas procesus.

Lauksaimniecības sektors klimata pārmaiņu kontekstā ir ļoti būtisks, un ar to saistītas nozīmīgas reformas. Par klimata neitrālu vai pat pozitīvu lauksaimniecisko ražošanu var atrast daudz informācijas, un ir arī daudz labu piemēru. Metodes un principi ir izstrādāti un sevi pierādījuši, kā rezultatīvi. Izskan skarbas versijas, ka paliks tikai tie lauksaimnieki, kuri spēs pieņemt jaunos spēles noteikumus. Kādi tie būs – šobrīd vēl pilnīgas skaidrības nav. Skatoties no lauksaimnieku viedokļa, īpaši mūsu valstī un reģionā, saredzamas daudzas problēmas, lai pielāgotos “Zaļajai nākotnei”.

Manuprāt, viena no galvenajām problēmām, kas traucēs īstenot zaļās prakses, ir saimniecību zemes platību plašā teritoriālā sadrumstalotība. Tai par iemeslu galvenokārt ir iepriekšējās zemes reformas un īpašumtiesību maiņas. Kā zināms, pēdējā gadsimta laikā ir bijušas vairākas valstisko iekārtu un ar to saistīto īpašumu tiesību nomaiņas. Rezultātā tipiska saimniecība Latvijā un lielā daļā Austrumeiropas ir neviendabīgs veidojums, kam ir daudz dažādu izmēru lauki, kas izkaisīti plašā teritorijā.

Šādām saimniecībām ir piemērota vienveidīga graudkopība, kur audzēt produktus ar koncentrētu vērtību un augstu enerģijas saturu, jo gan izejvielas gan raža ir jāpārvadā ierobežotā attālumā. Piemēram, šobrīd tipiski ir audzēt graudus, rapsi un pākšaugus līdz pat 50 km rādiusā. Šādiem saimnieciskiem veidojumiem nav piemērota jauktā tipa ražošana (augkopība + lopkopība), jo zāles lopbarība un kūtsmēsli satur lielu daļu ūdens un tos pārvadāt tālāk par dažiem km, jau ir dārgi un sarežģīti. Arī dzīvnieku ganīšana lielākoties nav iespējama, un dzīvnieki tiek nepārtrauki turēti novietnēs un baroti ar to pašu koncentrēto barību.

Jebkuram zemniekam vajadzētu būt sapnim, ka visa viņa saimniecības zeme ir apkārt viņa mājai vai saimniecības centram. Papildus tam zemei ir jābūt īpašumā vai garantētā izmantošanā ilgtermiņā. Tad darbība būtu daudz ērtāka un efektīvāka. Varētu viegli pieskatīt un apsekot savus laukus, nebūtu jāpavada daudz laika uz ceļa, pārvietojot smago tehniku, varētu ievērojami samazināt izmaksas. Parādītos arī papildu iespējas diversifikācijai, integrēt lopkopības nozari, izmantot organisko mēslojumu vai stādīt daudzgadīgos stādījumus.

Diemžēl tādu saimniecību ir ļoti, ļoti maz un arī tad tās ir nelielas. Pārsvarā visas lielākās saimniecības ir ļoti sadrumstalotas, un tātad tām īsti nav loģisku iespēju saimniekot, ievērojot šos jaunos nosacījumus. Papildus tam ir sarežģītās attiecības ar zemes nomniekiem. Privātie zemes īpašnieki izvairās slēgt ilgtermiņa nomas līgumus, tādā veidā cenšoties gūt maksimālu labumu no zemes nomas. Attiecībā uz īpašumā esošajām zemēm tad tās lielākoties ir ieķīlātas par labu bankām, un tas ierobežo jebkādu rīcības brīvību. Reformas ierobežo arī dažādās uzņemtās daudzgadu saistības platībmaksājumu un struktūrfondu saņemšanai. Tātad pēc būtības klimata mērķus lauksaimniecībā, iespējams, varētu sasniegt ar vērienīgu (kārtējo) zemes reformu. Vai tā būs, kā tā būs, kas to organizēs?

Nākamā būtiskā tēma ir lauksaimniecības ražošanas metožu nomaiņa. Augkopībā tas nozīmē darīt visu, lai samazinātu SEG emisijas un palielinātu oglekļa piesaisti ar zaļajiem augiem. Praktiski tas nozīmē mazāk apstrādāt zemi, mazāk minerālmēslu, mazāk degvielas, vairāk zaļo augu, daudzgadīgie augi, augu dažādība. To visu ir iespējams izdarīt, ja to dara plānveidīgi un secīgi, paredzot pārejas procesa sekas.

Iepriekšējie tā saucamie plānošanas periodi dāsni stimulēja visu tieši pretējo. Vajadzēja apsēt visas neizmantotās zemes, dabiskās pļavas, nojaukt vecās ēkas, apart pagalmus, nozāģēt ābeļdārzus un birzes, lai tik būtu vairāk produktīvo sējumu. Pieaugot platībām, zemniekiem vajadzēja vairāk jaunas un jaudīgākas tehnikas, graudu elevatorus un angārus. To visu ar lepnumu prezentēja ZM, kā mēs attīstām mūsu  laiksaimniecību, cik miljardi ir ieguldīti un kā palielinās eksports.

Lai gan šie investīciju projekti tiek daļēji subsidēti, pārējie līdzekļi tāpat tiek prasīti bankām. Beidzoties vienām saistībām, vajadzības atkal ir parādijušās, un atkal tiek ņemti aizdevumi tā saucamajai modernizācijai. Tātad mūsdienu vidējais lauksaimnieks ar bankas aizdevumiem ir paņēmis dārgu tehniku, iekārtas, sabūvējis kaltes un noliktavas, par kurām ir jāatdod noteikta summa katru gadu, un tas nevar atļauties tagad samazināt apgrozījumu, audzējot kaut kādu ekoloģisku pļavu. Tas ir tā kā vāveres ritenī, gadu no gada jāsēj ir vairāk, jānovāc vairāk, lai to izdarītu, vajag vēl vairāk izejvielu un jaudas, atkal jāņem aizdevums, tas būs jāatdod, utt. Praktiski lauksaimniekiem būtu jābūt pietiekamiem resursiem un spējām, lai izkļūtu no šī intensīvā skrējiena. Tam būtu jābūt paredzētam, lai šī tehnoloģiju maiņa tiktu īstenota.

Jau ar 2022. gadu tiks ieviesta un īstenota jaunā KLP reforma, par kuras principiem vēl šobrīd notiek aktīvas diskusijas. Katra nozare un industrija cenšas ielobēt sev izdevīgākus nosacījumus, bet lēmumu pieņemējiem ir sarežģīts uzdevums pieņemt lēmumus, kas atbilst kopējiem mērķiem. Šie mērķi ir diezgan skaidri, bet nav skaidrs, kā tie tiks sasniegti.

Arī 2030. gads nemaz nav tik tālu, un, zinot, kādas izmaiņas ir paredzētas, šobrīd nopietni jāizvērtē, kādas investīcijas veikt un kādā virzienā attīstīties. No mērķiem izriet, ka ieguldīt, piemēram, aviācijā, ostās un tamlīdzīgā infrastruktūrā būtu neloģiski, ja plānots būtiski samazināt vai pat likvidēt lielāko daļu no šodienas ierastās izejvielu un preču pārvietošanas. Ja enerģētikā vairs neizmantos akmeņogles, gāzi un naftu, tad ko pārkraus un pārvadās? Tāpat plānots nozīmīgi samazināt graudu un minerālmēslu apjomu, kas arī ir nozīmīga transporta un loģistikas nozares sastāvdaļa.

Tai pašā laikā izbrīna fakts, ka, neskatoties uz gaidāmajām pārmaiņām, pie mums turpinās “viss pa vecam” stratēģija. Tiek aktīvi izcirsti meži, apgūtas jaunas lauksaimniecības zemes, iekārtoti intensīvi sējumi, investēts jaudīgā tehnikā un pārstrādes jaudās, kāpināts eksports. Ir pēdējais laiks padomāt uz priekšu, ko un cik mēs patērēsim, ko un cik ražosim, ko liesim bākās un kā iegūsim enerģiju.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

FotoTieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver dažādas formas – tā var būt gan verbāla, gan neverbāla, gan fiziska seksuālā uzvedība, tā var tikt īstenota, izmantojot dažādus saziņas kanālus, tostarp digitālo vidi,” minēts ministrijas izplatītajā skaidrojumā.
Lasīt visu...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...