Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ar šo rakstu vēlos izteikt sāpi, cik grūti ir dzīvot Latvijā laukos cilvēkiem, kuru dzīves skaitlis jau ir cienījamos gadu desmitos un kuri laukos dzīvo vieni vai divvientulībā, jo bērni ir prom, tiem ir jāpelna iztika gan sev, gan arī jāpalīdz saviem mīļajiem un tuvajiem cilvēkiem laukos, jo ar pensijām līdz 250 EUR diez vai kāds no trīsdesmitgadnieku paaudzes prastu izdzīvot, bet lauku cilvēki izdzīvo un ar asarām acīs pateicas par katru palīdzību, ko tuvinieki sniedz. Viņi jau neprasa, viņi tikai ir pateicīgi…

21.gadsimts… Urbanizācija… Mēs visi skrienam, pelnām, maksājam kredītus… Mēs esam menedžeri, vadītāji, līderi, mums ir jaunākie mašīnu modeļi, mums ir dzīvokļi jaunajos projektos vai privātmājas ar neadekvātu dzīvojamo kvadratūru. Mums ir atvērta visa pasaule ar Ēģiptes sauli, Himalaju virsotnēm un Kanāriju salām. Mēs ceļojam, baudām, arvienvārdsakot, dzīvojam pilnu krūti… Mēs esam pasaules virzītāji…

21.gadsimts… Lauki… Viensētās vai mazās lauku pilsētās, kur ir trīs veikali, trīs aptiekas un kaut kur vēl saglabājušās pasta nodaļas… Dzīvo pārsvarā pensijas vecumu sasnieguši cilvēki, dzīve rit mierīgi savu gaitu, ir savi klubiņi, ir savi mazdārziņi… Cilvēki, kuri ir izdzīvojuši 90.gadu un pārējās krīzes, ir izaudzinājuši paaudzi, kura šobrīd strādā un ir paši gudrākie, kuri ir labi menedžeri, saskata naudas āderes un dzīvo pilsētā, ceļo un bauda dzīvi visā tās krāšņumā. Kāds atceras savus vecākus un vecvecākus, kas palīdzēja krīzes gados iegūt izglītību, kāds arī ne… Bet vecākās paaudzes jau visu saprot, ja pie viņiem neatbrauc ciemos, viņi jau zina, ka jaunieši ir aizņemti…

21.gadsimts… digitalizācija, telefonizācija… Vairs nav jāpieceļas no dīvāna, lai strādātu, nav jāpieceļas no dīvāna, lai veiktu maksājumus, lai nopirktu pārtiku, jāpiezvana un viss tiek pievests klāt… pilsētās. Laukos tas ir pietiekoši ekskluzīvs pasākums, jo… Piegādes maksā dārgāk, vidējās algas diez vai pārsniedz minimālo algu, nu un pensijas… no kurām diez vai kas paliek pāri pēc maksājumu veikšanas u nepieciešamo medikamentu iegādes…

Jā, ir labi, jo ir “logs uz Eiropu”… televīzija. Kādam tās ir tikai bezmaksas programmas, kādam ir lauku kabeļtelevīzija (ko nu kādas firmas laukos piedāvā), kāds skatās tikai kaimiņzemes kanālus, jo tie raida par brīvu, kāds ir iegādājies televīziju no operatoriem un internetu, jo ir jāveic maksājumi.

Tagad par mūsdienu oligarhiem lojāliem parastiem lauku cilvēkiem… 25 gadus cilvēks ir bijis uzticīgs vienam pakalpojumu sniedzējam, skatījies televizoru, izmantojis internetu. Gadi iet… Tehnoloģijas attīstās nepārtraukti, bankas maina savas mājas lapas izskatus, parādās jauni pakalpojumi, vecās sistēmas, kas bija skaidras un saprotamas, vairs nedarbojas, jāapgūst aplikācijas, gadžeti utt. Kādā brīdī pensionārs paliek bezpalīdzīgs, jo nevar izsekot izmaiņām…

Ir labi, ja palīdz jaunākās paaudzes, tiem, kam ir, kas var palīdzēt, bet likteņi ir dažādi, un ir cilvēki, kuri ir vieni un vientuļi, kuriem nav bērni, mazbērni…

Un pienāk brīdis, kad kādam ievajagas ieviest jaunu pakalpojumu – Helio televīziju. Neprasot klientiem viņu piekrišanu… Pēkšņi tiek saņemti paziņojumi, ka no konkrēta datuma neredzēs televīziju, ja nesamainīs dekoderus… Jā, pakalpojumu sniedzējs padomājis, dekoderu  nomaiņa ir bez maksas. Bet tagad: dzīvo laukos 70 – 80 gadus vecs pensionārs, atnāk dekoders, pašinstalācijas paka. Sieviete, kas nav tehniska, saņem paku, kurā ir 4 veidu kabeļi, dažādi uzgaļi, bet televizors nav pašas jaunākās paaudzes… Pakalpojumu sniedzējs nepiedāvā pakalpojumusaslēgt  ierīces... Atnāk izpalīdzīgs kaimiņš, bet rezultāts - nav iespējams saslēgt ierīces…

Otrs variants: jaunākā paaudze aktīvi iesaistās dekodera nomaiņas procesā, bet… Saņemt dekoderu nevar, jo… izrādās, dēls vai meita ir trešā persona, kas nevar saņemt dekoderu, jo pakalpojums ir uz vecāku vārda (bet maksu par pakalpojumiem pieņem, tad trešā persona ir atzīstama)… Nu nav jau problēmas, var taču iegādāties dekoderu par naudu. Bet… izrādās, nevar, jo to var izdarīt tikai pats klients. Situācija: lauku pilsēta, tuvākais pakalpojuma sniedzēja veikals 50 km uz vienu galu… Kopā 100 km.

Labi, pateicoties vēl cilvēcīgām attiecībām, kaut kā izdodas iegādāties dekoderu. Izdodas nosūtīt references numuru pakalpojumu sniedzējam par dekodera aktivizēšanu. Paiet darba nedēļa, jaunākā paaudze ir aizbraukusi uz laukiem, lai pieslēgtu otru televizoru, bet… dekoders nav aktivizēts, lai gan līgumā melns uz balta ir uzrakstīts, ka pakalpojumu sniedzējs šo iespēju nodrošina. Pakalpojumu sniedzēja tehniskā dienesta meitenītes tikai runā iekaltas frāzes par dekoderu maiņu… nemaz nedzird, kas tiek jautāts.

Pakalpojumu sniedzējs sevi pozicionē visās vietās kā vislabāko uz klientu orientēto uzņēmumu, bet klients, kurš ir bijis lojāls, kurš ir maksājis par pakalpojumu daudzu gadu garumā, pat par savu naudu nevar iegādāties nepārtrauktu televīzijas pārraidi.

Ir 21.gadsimts, Latvijā ir straujāk augošā ekonomika, Latvijā ir “ļoti augstā līmenī” tehnoloģijas un gandrīz visi, īpaši lielie, monopolstāvokļa uzņēmumi, orientēti uz klientu… līdz brīdim, kad klientam ir nepieciešams šo uzņēmumu atbalsts. Tā nav tikai televīzija, nedod, Dievs, saskarties ar elektrības problēmām…

Es tikai gribēju uzrakstīt pārdomas un to, kā izskatās dzīve Latvijā ārpus lielajām pilsētām un kā dzīvo cilvēki, kas ir izaudzinājuši šo gudro paaudzi, kas ir devuši šai gudrajai paaudzei izglītību, galu galā, kas vispār ir iznesuši uz saviem pleciem smago iekārtu pārmaiņu laiku Latvijā, kas nav aizbraukuši “pelnīt vieglo maizi” uz ārzemēm, lai mūsu paaudze varētu iet pa šo dzīvi ar augstu paceltu galvu un justies kā pasaules valdnieki, bez kuriem šī pasaule aizietu bojā…

Attēlā – SIA Lattelecom valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

3

Lai arī Latvija kā laicīga valsts ir reliģiski neitrāla un garantē reliģijas brīvību, tā respektē sabiedrības vērtības, kas veido mūsu identitāti (un tas nekas, ka jūs nesaprotat, ko es te saku)

FotoAglyunīši! Svātceļnīki! Meilī draugi! Maņ ir eistyna prīca byut otkon kūpā ar jiusim Aglyunā. Sirsneigi sveicīni itymūs skaistajūs i īdvasmojušūs svātkūs!
Lasīt visu...

3

Visi latvieši ir kā Levits un Kariņš - tupi zābaki

FotoVisi latvieši ir kā Levits un Kariņš - tupi zābaki. Jūs jau tagad grasījāties rakstīt heita komentāru. Bet vispirms izlasiet, kāpēc es šo teikumu uzrakstīju.
Lasīt visu...

21

„Patriotu” atmiņas uzlabošanai

FotoPaldies anonīmajam “Pietiek lasītājam” par “Saskaņai” veltīto interesi, īpaši tad, ja tā izrādītos patiesa. 
Lasīt visu...

21

Jādara viss...

FotoZiņas no kara Ukrainā kļūst arvien trakākas. Lai gan Ukrainas spēki pārsteidzoši veiksmīgi cīnās pret lielo Krievijas pārspēku, fakts ir tāds, ka viss karš norisinās Ukrainas valsts teritorijā. Tas ir, ja neskaita raķetes, kuras tiek izšautas no Baltkrievijas vai Krievijas.
Lasīt visu...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

Pēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja...

Foto

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

Rīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā...

Foto

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

Pilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru...

Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...