Iesaki rakstu: 
Sociologs Aigars Freimanis - par to, kā vērtēt Saeimas atbalstu Ģirtam Valdim Kristovskim reizē ar Aivara Lemberga aicinājumu ministram atkāpties.
Ņemot vērā koalīcijas partnera, ZZS līdera Aivara Lemberga pirmdien medijiem teikto, ka ārlietu ministram Ģirtam Valdim Kristovskim (Vienotība) jāatkāpjas, un otrdien notikušo balsojumu Saeimā, ar kuru tika noraidīta opozīcijas pieprasītā Kristovska demisiju, ko tas liecina par Lemberga ietekmi? Vai tas nozīmē, ka Lembergs sevi ir pazemojis un viņā neviens, pat ZZS vairs neklausās, vai tomēr tā ir kāda labi apdomāta Lemberga taktika?
Es domāju, ka šeit vairāk ir Lemberga taktika. Šis balsojums nekādā veidā nepalīdz atrast atbildes uz jautājumu, kāda ir Lemberga kunga ietekme politikā un šajā valdībā.
Šīs valdības uzdevums numur viens ir un paliek 2011.gada budžeta sastādīšana, par kuru valdības amatpersonas vēl pat nav runājušas.
Lemberga kungs ir ļoti izsmalcināts kā politiķis, un viņa izpaušanās slēpjas tajā, ka viņš formāli nav pārstāvēts ne Saeimā, ne valdībā. Tai pašā laikā viņa ietekme ir, un līdzās šai grūti mērāmajai ietekmei ir arī leģenda par ietekmi, kura pēdējo mēnešu laikā ir īpaši izaugusi. Turklāt viņš ir noslēpis ietekmi uz varu kā reālu faktu, apelējot ar šo leģendu par ietekmi, kas noteikti iziet tālu ārpus leģendas robežām. Tās ir dīvaini salīdzināmas lietas, un dīvainā kārtā Lemberga kungs māk labi režisēt abas.
Bet kāpēc lai Lembergam tas būtu izdevīgi – pirmdien aicināt Kristovski atkāpties, bet otrdien redzēt, ka ZZS kodols tomēr ir vienots un nobalso par Kristovska palikšanu?
Nē, es domāju, ka tur nekā tādā nav. Viņš pirmdien nāca klajā ar savu pozīciju, pateica to publiski. Nav svarīgi, kā ZZS nobalsoja. Tas liek domāt, ka tam ir tālredzīgāks skatījums. Proti, ka gadījumā, ja Kristovska kungs izdarīs vēl kaut vienu pretrunīgu vai diskutējamu soli, pat ne pats, bet ar kāda palīdzību, kā tas bija šajā gadījumā ar Sluča vēstuli, tad tajā brīdī Lembergs kļūs par neparasti tālredzīgu un kārtīgu, un tad visi viņam būs spiesti piekrist.
Tai paša laikā viņš arī tagad sevi ir nodemonstrējis koalīcijas kontekstā. Viņš tagad ir parādījis sevi kā līderi, kura viedoklis nepārtop ZZS lēmumā. Lembergs ir nodemonstrējis, ka demokrātija šajā apvienībā darbojas uz pilnu klapi un ZSS viņam nepakļaujas, tātad viņš ir principu cilvēks. Es domāju, ka tieši tas bija Lemberga mērķis un viņš to kā ne vienu reizi vien arī šoreiz izspēlēja ļoti precīzi.
Kā vērtējat šo koalīcijas balsojumu par uzticību Kristovskim, jo tomēr par bija tikai 51 balss?
Tas bija par mata tiesu. Es nedomāju, ka koalīcija bija rēķinājusies līdz šādai mata tiesai. Tas tomēr ir pārāk eleganti. Es neticu, ka šī koalīcija tik eleganti spēj darboties, tas man bija pārsteigums.
Manuprāt, pati tēma, tas, kā viņa tika diskutēta Saeimā, fonā atstājusi pašu notikumu. Tā ir tāda vieglprātība un paviršība no Kristovska puses par viņa uzskatiem.
Te var manipulēt un spekulēt, kas būs tālāk - kaut vai gaidāmās, nu it kā gaidāmās Valsts prezidenta vizītes sakarā Krievijā. Nu redzēs, kā uz šo reaģēs Maskava. Krievijā taču tagad var izmantot kādu ietekmes instrumentu attiecībā pret šo koalīciju, piemēram, sakot, ka nav pieņemamas ārlietu ministra pārdomas. To īsti vairs nevar novērst, un koalīcijai ar to būs jārēķinās.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
