Lemberga izteikumi par kontrabandas specdienestu „jumtu”: Seržants – drīzāk par to būtu jādomā VID
PIETIEK20.06.2016.
Komentāri (26)
Iesaki rakstu: 
Kopš 8. jūnija, kad Aivars Lembergs savā iknedēļas preses konferencē KNAB, SAB un VID pārstāvjus Juri Jurašu, Aigaru Sparānu, Ediju Ceipi un Jāni Boroviku ļoti skaidri saistīja ar kontrabandas „jumtošanu”, pagājušas gandrīz divas nedēļas, taču Lemberga nosauktās personas tāpat kā tiesībsargāšanas iestādes ir centušās uz šiem izteikumiem nereaģēt. Pietiek turpina pēc kārtas publicēt Saeimas Nacionālās drošības komisijas locekļu skaidrojumus – kāpēc viņi par šādām šķietami sensacionālām ziņām neko lāga nezinot un īsti arī nevēloties zināt, jo tur nekā īpaša neesot un tie arī neesot īsti apgalvojumi. Nākamais pēc komisijas priekšsēdētājas Solvitas Āboltiņas – Kārlis Seržants.
- Saistībā ar Lemberga kunga pēdējā preses konferencē pausto...
– Es neesmu redzējis viņa pēdējo preses konferenci un neko nezinu par viņa paustajiem.
– Es varu iedod izlasīt.
– Es runāju par to, ko pats esmu dzirdējis, parasti.
– Varu parādīt video, kur viņš to visu stāsta.
– Tas, kas tas ir...
– Viņš ir paudis...
– Ā, par tiem.
– Nu, redz, jūs pats zināt. Ko jūs esat kā Nacionālās drošības komisijas deputāts konkrēti darījis saistībā ar šo paziņojumu?
– Nacionālās drošības komisijas sēžu tēmas un saturs ir slēgta informācija, ko aizsargā valsts noslēpums, bet nu es varu teikt, ka šie jautājumi, man liekas, vispirms ir skatāmi Valsts ieņēmumu dienestā, tie ir skatāmi saistībā ar budžetu un saistībā ar nodokļiem. Tas ir viens. Otrkārt, es esmu lasījis šos apgalvojumus arī portālā, šķiet, Pietiek vai avīzē Diena, bet nu tādu pavisam īstu dokumentālu apstiprinājumu tam, ka šie cilvēki patiešām nodarbojas ar to, ko viņiem pieraksta, mēs neesam guvuši. Tā ka, nezinu, Lemberga kungs to izteica tādā minējuma formā - man stāsta. Tas ir tas pats, kā kad žurnālisti izmanto vārdu „iespējams”, tādā veidā izvairoties no iespējamas iesūdzēšanas tiesā. Tieši tāpat bija vienā otrā publikācijā Latvijas Avīzē, kur katra teikuma galā bija „iespējams, iespējams”.
– Bet jūs tomēr esat Nacionālās drošības komisijas deputāts. Pēc jūsu domām, Vai nav nepieciešamība nekādi reaģēt uz šādu paziņojumu?
– Es jau jums teicu, ka tas, kas notiek Nacionālās drošības komisijā, par to var runāt komisijas vadītāja Āboltiņas kundze. Bet, atbildot uz jautājumu, es pateikšu – jā, mēs esam par to runājuši, jā, mēs esam to skatījuši un neesam guvuši apstiprinājumu šiem apgalvojumiem.
– Tādā gadījumā iznāk, ka Lemberga kungs melo?
– Nē, nu, kāpēc. Lemberga kungam kāds stāsta. Mēs nevaram zināt, kas stāsta.
– To nevar traktēt kā vēršanos pret valsts varu, par ko arī ir paredzēta kriminālatbildība?
– Nu, es vēlreiz atkārtošos. Es nezinu Lemberga kunga avotus. Varbūt viņam ir kāds, kas stāsta. Man nav komentāru šajā situācijā.
– Pēc jūsu domām, tur nekas nav jādara?
– Tur [nekas] nav apgalvots. Tur ir minējumi tādu vēlamo minējumu formā. Tieši tāpat, kā tas ir publikācijās bijis.
– Ja šādus apgalvojumus izteiktu kāda cita persona?
– Es vēlreiz teikšu - tie nav apgalvojumi. Tāpat kā žurnālisti raustās izteikt apgalvojumus, tāpat arī Lemberga kungs nav izteicis apgalvojumus. Viņš ir izteicis minējumus. Un par minējumiem nevienu demokrātiskā [valstī] pie atbildības saukt nevar.
– Bet pārbaudīt?
– Es vēlreiz atkārtojos – mēs esam pārbaudījuši.
– Viss ir pārbaudīts un viss ir kārtībā?
– Mēs esam runājuši ar amatpersonām, un šāda informācija pagaidām apstiprinājumu nav guvusi.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
