Lemberga lietas spriedumā vienkārši pārkopētas apsūdzības lappuses ar visām pareizrakstības un faktu kļūdām
PIETIEK03.06.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Aivara Lemberga krimināllietas saīsinātajā, bet vienalga 455 lappuses garajā spriedumā, kas Rīgas apgabaltiesā tika nolasīts šā gada 22. februārī, iespaidīgos apjomos – pat veselām lappusēm – ir vienkārši pārkopēta apsūdzība. Turklāt pārkopēšana ir notikusi, pat neiedziļinoties saturā, - ar visām drukas, pareizrakstības un arī faktu kļūdām.
Rīgas apgabaltiesas oficiālais skaidrojums ir – mūsdienu tehnoloģiju laikmetā šāda kopēšana esot parasta lieta: „Gadījumos, kad, izskatot krimināllietu, izvirzītā apsūdzība tiesā ir apstiprinājusies, nav nekā neparasta, ka saīsinātajā spriedumā ir apsūdzībai analoģiski fragmenti. Tas nav uzskatāms par kaut ko ārkārtēju mūsdienu tehnoloģiju laikmetā.”
„Ja oriģinālajā tekstā ir pareizrakstības kļūdas, tās būtu jālabo,” – tā, paužot apgabaltiesas viedokli, gan piebilst Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājas palīgs sabiedrisko attiecību jautājumos Raimonds Ločmelis. Taču A. Lemberga sprieduma gadījumā tiesa nav labojusi ne tikai pareizrakstības un drukas, bet arī faktu kļūdas.
Tā, piemēram, kādreizējais AS Ventspils nafta prezidents Jānis Blažēvičs gan prokuratūras celtajā apsūdzībā, gan arī tiesas taisītajā saīsinātajā spriedumā ir nodēvēts par VAS Ventspils nafta direktoru, - šādu amatu viņš esot ieņēmis „ne ātrāk kā 1993. gada rudenī”.
Taču patiesībā šādu amatu viņš ieņēma nevis VAS Ventspils nafta, bet gan valsts uzņēmumā Ventspils nafta, kas no juridiskā viedokļa bija pilnīgi cits uzņēmums. Tikai 1993. gada rudenī uzņēmums tika pārveidots par valsts akciju sabiedrību, kurai jau bija nevis direktors, bet gan prezidents.
Savukārt A. Lemberga lietas liecinieks gan prokuratūras apsūdzībā, gan arī tiesas taisītajā spriedumā ir identiski – un kļūdaini – nodēvēts par VAS Ventspils nafta juriskonsultu. Arī viņš patiesībā bija juriskonsults valsts uzņēmumā, savukārt valsts akciju sabiedrībā jau pildīja valdes locekļa pienākumus.
Aprakstītās faktu kļūdas ir tās, kas atrodamas tikai pāris apsūdzības un no tās pārkopētajās sprieduma lappusēs, taču kopumā spriedumā, kā jau minēts, ir 455 lappuses. Savukārt identiskas komatu kļūdas apsūdzībā un no tās nokopētajā spriedumā tikai apskatītajās pāris lappusēs ir atrodamas desmitiem – turklāt tik vienādas, ka nerodas nekādas šaubas par to, ka spriedums tiešām ir vienkārši pārkopēts no apsūdzības.
Seko mums 
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.