Iesaki rakstu: 
Prokuratūra arī nākamgad turpinās izmeklēšanu tā sauktajā Ventspils amatpersonu lietā, kuras ietvaros tiek izmeklēta arī Ventspils mēra Aivara Lemberga, iespējams, īstenotā politiķu un politisko partiju kukuļošana jeb varas pirkšana.
Prokuratūrā ir pabeigta Ventspils amatpersonu lietas, kuras ietvaros izmeklē arī tā sauktos Lemberga stipendiātus, inventarizācija, par kuru septembrī medijos izteicās ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers.
Pēc lietas inventarizācijas pabeigšanas izmeklēšanu Ventspils amatpersonu lietā izlemts turpināt. Vēl vairāk, šī ar Lemberga iespējamiem noziegumiem saistītā kriminālprocesa izmeklēšanai piesaistīti papildu resursi, liecina Ģenerālprokuratūras preses centrā uz Pietiek jautājumiem par Ventspils amatpersonu lietu sniegtās atbildes.
Atbildot uz jautājumu, kādi secinājumi veikti pēc lietas inventarizācijas, prokuratūras preses centrā paskaidroja: secināts, ka nepieciešams piesaistīt papildu cilvēku resursus. Šogad izmeklēšanas turpināšanai šajā lietā esot papildus piesaistīti divi prokurori. Ņemot vērā prokuratūras kapacitāti un resursus, tiekot risināts jautājums par iespēju Ventspils amatpersonu lietas izmeklēšanas grupu palielināt arī 2011.gadā.
Uz jautājumu, vai pēc lietas inventarizācijas izmeklētājiem noteikti kādi konkrēti termiņi, kuros lieta būtu jāpabeidz, prokuratūras preses centrā norādīja, ka „kriminālprocesa likumā noteiktie procesuālie termiņi ir saistoši jebkurām procesa virzītājam. Papildus likumā paredzētajiem termiņiem nekādi citi nav noteikti”.
Kriminālprocesa likums runā par lietas izmeklēšanas pabeigšanu saprātīgā termiņā, taču konkrētu laiku izmeklēšanai nenosaka. Līdz ar to izmeklēšana var turpināties līdz brīdim, kad tā tiek pabeigta, vai brīdim, kad attiecīgajā lietā iestājās noilgums.
Pēc informācijas, kas ir Pietiek rīcībā, tā sauktās Ventspils amatpersonu lietas ietvaros prokuratūra izmeklē vairāk nekā desmit noziedzīgu epizožu, kuras saistītas arī ar iespējamo Lemberga līdzdalību apjomīgā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanā, kā arī, iespējams, ar Lemberga gādību īstenotā politiķu un politisko partiju, to vidū pašreizējās valdības koalīcijas partnerē - apvienībā Zaļo un zemnieku savienība - ietilpstošo partiju piekukuļošanu un nelikumīgu finansēšanu.
Atsevišķā kriminālprocesā nesaistīti ar Ventspils amatpersonu lietu prokuratūra izmeklē iespējamo trīs politisko partiju - Latvijas ceļš, Demokrātiskā partija Saimnieks un TB/LNNK – piekukuļošanu saistībā ar Lemberga interesēs 1997.gadā īstenoto a/s Ventspils nafta privatizāciju. Tajā par 37% VN akciju īpašnieci kļuva vietējo naftas tranzīta firmu veidotā, ar Lemberga ietekmi saistītā a/s Latvijas naftas tranzīts (LNT).
Pietiek jau ziņoja, ka no jauna izdalītā kriminālprocesa ietvaros varētu būt iegūta informācija no ārvalstīm, tostarp Šveices, kas apstiprina partiju piekukuļošanu un to, ka tā sauktie partiju „kasieri” uz ārvalstu kontiem no Ventspils „melnās kases” saņēmuši regulārus maksājumus. Divas no firmām, kas varētu būt saistītas ar iespējamo kukuļu naudu, reģistrētas Singapūrā un tiek saistītas ar pie varas aizvien esošo partiju, kura nelielu pārstāvību ieguvusi arī pēc šīm Saeimas vēlēšanām.
Par to, ka saistībā ar 1997.gada vasarā TB/LNNK līdera, toreizējā premjera Guntara Krasta īstenoto VN privatizāciju, kurā ilgstoši Lemberga kontrolē esošā LNT kļuva par VN īpašnieci, veikti maksājumi – kukuļi politiskajām partijām, medijos jau iepriekš izteikušies vairāki tolaik ar VN biznesu saistīti uzņēmēji, norādot, ka 21% LNT akciju par Lembergam vajadzīgās VN privatizācijas shēmas pieņemšanu iedalīts tolaik valdošajām partijām.
Ar Lemberga gādību tapušais VN privatizācijas līgums bija valsti pazemojošs. Lai arī LNT 1997. gadā ieguva mazākumu akciju (37%), tās rokās bija pilnīga kontrole pār VN un bez saskaņošanas ar Lembergu un LNT valsts nevarēja pieņemt nevienu lēmumu par VN.
Tā sauktā Lemberga stipendiātu lieta, kuru pats Lembergs dēvē par farsu un politisko pasūtījumu, bet vairums politiķu izliekas, ka nesaprot, par ko ir runa, saistīta ar aizdomām, ka gadiem ilgi ar Lemberga gādību īstenota politisku un varas partiju kukuļošana, kam iztērēti vairāk nekā 7,5 miljoni dolāru.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
