Lemberga vedējtēvs vai liecinieks – kurš īsti nosaka dzelzceļa attīstību?
Aivars Lembergs16.04.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pateicoties Aivaram Lembergam, Latvijā ir pienācis pavasaris. Gājputni ir atlidojuši, jo Aivars Lembergs tiem nav patraucējis. Lidmašīnas apledo, jo februārī un martā iestājas ziema, bet vai zinājāt, ka aviosatiksmi šad tad izmanto arī Aivars Lembergs? Kas kopīgs visām dzīves situācijām Latvijā? Nu, protams, – Aivars Lembergs.
Šīs acīmredzamās, nepārprotamās un loģiskās sakritības īpaši pamanījuši Latvijas valsts mediji. Vispirms saukts par “oligarhu”, tad par “smagos noziegumos apsūdzēto”, bet tagad ir iets daudz, daudz tālāk.
2018.gada 8.aprīlī LTV1 raidījuma “De facto” sižetā “Gatavo augsni “Latvijas Dzelzceļa” dotēšanai”, atspoguļojot uzņēmuma “Baltijas tranzīta serviss” vadītāja viedokli, tika izteikts šāds neapstrīdamas sazvērestības pierādošs formulējums:
“[..] Izšķirošais ir tas, vai elektrificēto sliežu posmus kāds nākotnē izmantos. [..] Vai tādas pirks, pagaidām nezina arī ekspolitiķiem Andrim Šķēlem un Aināram Šleseram piederošās “Rīgas tirdzniecības ostas” pārvadātājā, ko vada Lemberga vedējtēvs Ivars Sormulis.”
Nenoliedzami – “Latvijas Dzelzceļa” attīstība ir tieši saistīta ar mani, manu laulību un maniem laulību lieciniekiem. Tomēr, lai arī LTV1 ziņu dienestā strādā visgodprātīgākie žurnālisti, kuri nekādā veidā nav saistīti ar politisko partiju un viņu sponsoru interesēm un kuriem ziņu satura tendenciozitāte un žurnālistikas profesionālo standartu neievērošana ir absolūti svešas lietas, tomēr šajā sižetā, iespējams, paviršības vai neuzmanības dēļ ir ieviesusies kļūda.
Proti, saskaņā ar Latvijas Republikas Civillikuma 56. pantu: “Laulāšana notiek, personīgi klātesot līgavainim un līgavai, kā arī diviem pilngadīgiem lieciniekiem.” Līdz ar to konkrētajā ziņu sižetā, akcentējot “Latvijas Dzelzceļa” attīstības likumsakarīgo saistību ar manu laulību, pareizi būtu lietojams apzīmējums “liecinieks”, nevis “vedējtēvs.”
Vienlaikus esmu patīkami iepriecināts par šo jauno LTV1 ziņu dienesta darbības trendu. Ar nepacietību gaidu arī citus radošus risinājumus mana vārda popularizēšanā, tāpēc mudinu neapstāties pie līdz šim sasniegtā. Piemēram, esmu bijis gan Maskavā, gan Vašingtonā un noteikti uzskatu, ka ikkatrā ārpolitiskā sižetā par norisēm Krievijā vai ASV būtu solīdi norādīt, ka arī Aivars Lembergs ir apmeklējis gan minētās valstis, gan to galvaspilsētas.
Un neaizmirsīsim par vēsturi – runājot par Livoniju, nedrīkst nepieminēt Livonijas ordeņa pili, jo tās mūsdienu atjaunotajā ēkā Ventspilī Aivars Lembergs ne tikai bieži ir spēris savu kāju, bet – ieklausieties uzmanīgi – pat salaulājies! Nemaz nerunāsim par Krustpils pili, kas atrodas Jēkabpilī – pilsētā, kur Aivars Lembergs ne tikai dzimis, bet arī mācījies skolā.
Cienījamie mana vārda piesaucēji, te darba pietiks visiem – jāatgādina gan, ka par nodokļu maksātāju naudu. Bet privāto datu izmantošanas pamatojums lai paliek juristu diskusijai.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
