Lembergs apzadzis Latvijas pensionārus?
Aivis Landmanis, partijas Jaunais laiks Ventspils nodaļas biedrs12.05.2011.
Komentāri (60)
Iesaki rakstu: 
Anglijas tiesa Lembergu, iespējams, tur aizdomās par AS Latvijas Kuģniecība (LK) izsaimniekošanu, kā rezultātā daudzmiljonu zaudējumus cieta LK, tās akcionāri, tai skaitā Valsts Sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) un tās klienti - pensionāri, bezdarbnieki un citas personas. Aivara Lemberga rīcība, atsakot Anglijas tiesai nozīmētajā termiņā sniegt ar zvērestu apliecinātu savu aktīvu sarakstu, aizdomas tikai pastiprina.
Ja aizdomas apstiprināsies, varēsim droši teikt: Aivars Lembergs – Latvijas pensionāru apzadzējs. Tieši tā, jo iespējamā noziedzīgā nodarījuma rezultātā VSAA kā 10% LK akciju turētāja dividenžu veidā nesaņēma vismaz 10 miljonus ASV dolāru. Turklāt no LK neiegūtajiem ieņēmumiem valstij nodokļos, iespējams, netika samaksāti vēl kādi 20 miljoni ASV dolāru.
Varam tikai minēt, kādu vajadzību segšanai valsts būtu izmantojusi nesaņemtos nodokļus, bet, ja tie kopā ar VSAA nesaņemtajiem miljoniem būtu novirzīti Lemberga it kā pārstāvētajiem Ventspils pensionāriem, varam pieņemt, ka katrs Ventspils pensionārs būtu par vismaz 1 778 latiem bagātāks. Salīdzinājumā - Aivara Lemberga vadītā pašvaldība Ventspils trūcīgajiem un maznodrošinātajiem dažādos pabalstos gadā izmaksā turpat 10 reizes mazāku summu par to, kādu vienas afēras ietvaros Aivars Lembergs, iespējams, atņēma visiem aptuveni 527 000 Latvijas pensionāru.
Kur skatījās ZZS ilggadīgi pārvaldītā Labklājības ministrija, kuras pārvaldībā atrodas VSAA, kurai attiecīgi pieder 10% LK akciju? Kāpēc laikā, kad LK pārvaldīja Aivara Lemberga lojālie pārstāvji, Labklājības ministrija neiebilda, ka valsts LK padomē netiek pārstāvēta utt.?
Ir dzirdēts, ka iepriekšējai un pašreizējai Latvijas valdībai, iespējams, no ZZS pārstāvju puses ir tikušas izvirzītas prasības neiejaukties LK akcionāru konfliktos, lai Lembergs, kuram LK oficiāli gandrīz nekas nepieder, ar savu cilvēku gādību varētu turpināt izlemt gan to, kā tiks pārvaldīta LK, gan to, kā tiks tērēti tās finanšu resursi. Protams, 2010. gada beigās brīdī, kad no Lemberga rokām sāka slīdēt ārā kontrole pār LK, ar Labklājības ministrijas, ZZS un partijas Latvijai un Ventspilij aktivitātēm vairs nepietiek. Cīņā pret daudzgalvaino pūķi – „ļauno” valdību, starptautiskajiem aizdevējiem un „negodīgajiem” LK pārvaldītājiem tika iesaistīta pat Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība.
Pēdējās ziņas liecina, ka, lai slēptu Aivara Lemberga nodarījumu, tiek pielietota „Ķeriet zagli!” metode. Lembergam lojālā VSAA pārstāve LK padomē Olga Pētersone iniciē tiesībsargājošo iestāžu pārbaudi, lai pārbaudītu iespējamos pašreizējās LK pārvaldes nodarījumus. Tanī pat laikā VSAA neizrāda nekādu iniciatīvu, lai pārbaudītu krimināli sodāmos nodarījuma faktus, par kuriem Anglijas tiesa, iespējams, tur aizdomās ZZS Ministru prezidenta amata kandidātu Aivaru Lembergu.
Kā tad tā, cienījamie kungi un kundzes no ZZS un partijas Latvijai un Ventspilij? Vai tik tiešām, cīnoties par pensionāru tiesībām, vienlaicīgi apzināti tās neaizstāvējāt vai pat veicinājāt viņu apkrāpšanu?
Vai arī šoreiz klusēsiet? Arī šoreiz atkārtosiet sevis ilglaicīgi skandināto mantru – „kamēr nav notiesāts, nav vainīgs”? Turpināsiet uzstāt uz krimināli sodāmas personas atrašanos amatos?
Un visbeidzot, kas šai sakarā būtu sakāms Latvijas Brīvo arodbiedrību savienībai, Labklājības ministrijai, Latvijas valdībai, Saeimai un tajā pārstāvētajām partijām, tai skaitā manis pārstāvētajai Vienotībai?
Cienītie, jūsu sadarbības partneris Aivars Lembergs, iespējams, ir apzadzis pilnīgi visus VSAA klientus!
Seko mums 
2025.gada 18.martā Senāts atteicās ierosināt kasācijas tiesvedību civillietā - Ģirta Valda Kristovska prasība pret Aivaru Lembergu par godu un cieņu aizskarošu ziņu atsaukšanu, atvainošanos un mantiskās kompensācijas EUR 14 229 apmērā piedziņu. Līdz ar to stājās spēkā Kurzemes apgabaltiesas 2024. gada 6. decembra spriedums, ar kuru Ģirta Valda Kristovska prasība noraidīta. Ģirtam Valdim Kristovskim jāsamaksā valstij tiesas izdevumi.
Nesen Eiropas Komisija prezentēja "ReArm Europe" aizsardzības finansējuma plānu līdz 2030. gadam. Kā tas ir ierasts ES publisko attiecību specifikā, ir svarīgi izlasīt ne tikai preses relīzes, bet arī pavadošos dokumentu projektus un noskaidrot, ko tieši paredz šie plāni, vai tie patiešām būtiski veicinās Eiropas kopējās drošības stiprināšanu un vai to nevarētu izdarīt labāk.
Latvija ir guvusi starptautisku atpazīstamību, pateicoties animācijas filmai "Flow", kas ieguvusi Oskaru un citas balvas. Šī filma stāsta par kaķi, kurš pēc pasaules plūdiem cenšas izdzīvot. Šis stāsts simbolizē izturību un dzīvnieka cīņu par izdzīvošanu, un tā ir aizkustinājusi skatītājus visā pasaulē.
Globālās tendences rāda, ka valstīm, lai saglabātu konkurētspēju un drošību, ir jākļūst efektīvākām un jārīkojas daudz dinamiskāk. Šajos jaunajos apstākļos jautājums vairs nav tikai par ekonomikas attīstību, bet gan par valsts spēju aizstāvēt savas intereses un pastāvēt. Mums ir jākļūst adaptīviem, lai pielāgotos mainīgajiem apstākļiem.
Plašākai publikai būs pieejams Ogres novada “lieldraugu” kārtējais sižets Latvijas Televīzijā. Sāksim ar pozitīvo. Šoreiz mani intervēja žurnāliste*, kurai atšķirībā no dažiem viņas zināmākajiem kolēģiem nepiemita dažādi komunikāciju traucējoši ieradumi un īpatnības. Ne tik pozitīvi bija tas, ka intervijā bija jūtams mērķis atrast Ogres novada vadības darbā tādas negācijas, kuru patiesībā nav.
Ekonomika ir par naudu. Var strīdēties līdz nemaņai par šodien veikto investīciju nākotnes atdevi, taču kā tur būs, īsti neviens nezina un balstās uz pieņēmumiem. Esmu jau iepriekš izteicis šaubas par pašreiz saplānoto saules un vēja parku jaudu lieluma lietderību. Daudz par daudz un nespēj nodrošināt energoneatkarību.
5. martā Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija (turpmāk – Tautsaimniecības komisija) pirms pirmā lasījuma skatīja Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotos un Ministru kabineta atbalstītos grozījumus Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā (NTPAL). Tas, ka šādi grozījumi taps, bija zināms jau krietni agrāk – pēc Konkurences padomes (KP) veiktās "Olu, zivju, piena, gaļas, graudu un maizes produktu mazumtirdzniecības tirgus uzraudzības" (turpmāk – KP tirgus uzraudzība) un tai sekojoša paziņojuma, ka mazumtirgotāji vietējām pārtikas precēm nosaka lielākus uzcenojumus nekā importētajām.
