Lembergs: jūs vēl nepieminējāt, ka ģenerālprokurora amata kandidāts manā tiesvedībā sagādāja 3000 latu zaudējumus valstij
PIETIEK09.06.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pēc tam, kad Pietiek publicēja oficiālās atbildes, kas apliecināja — prokurori, kuri gribējuši kļūt par ģenerālprokuroru, nav spējuši panākt neviena paša noziedznieka notiesāšanu astoņu, desmit un vairāk gadu garumā, portāls saņēma Aivara Lemberga rakstisku „pretenziju”, - vēl neesot pieminēts, ka viens no ģenerālprokurora amata kandidātiem viņa tiesvedībā sagādājis 3000 latu zaudējumus valstij.
Notiekot jaunā ģenerālprokurora atlases procesam, prokurors Juris Juriss, kurš plašāk pazīstams saistībā ar e-pastiem, kuros saskaņota Ventspils kriminālprocesos arestētās mantas iztukšošana, nodarot zaudējumus vismaz 126 miljonu eiro apmērā un pārliekot arestēto mantu Rūdolfa Meroni grupējuma rokās rakstveidā, sniedza informāciju, ka viņš pēdējo 10 gadu laikā uzrādījis apsūdzības trijām personām, no kurām neviena pati vismaz pagaidām nav tikusi notiesāta pat ne pirmajā instancē.
Viņš un kolēģis Jānis Ilsteris desmit gadus darbojušies vienā vienīgā kriminālprocesā Nr. 12812001408, bet nevienu citu apsūdzību J. Ilsteris uz tiesu nav virzījis, tātad arī viņa darbības rezultātā nav bijis arī neviens pats notiesātais.
Tiesās izskatāmo krimināllietu nodaļas virsprokurors Alēns Mickevičs rakstīja: “[...] pēdējo desmit gadu laikā neesmu pieņēmis lēmumus par personu saukšanu pie kriminālatbildības, t.sk., kuri tiktu izskatīti tiesā.” Līdz ar to nav bijis neviens pats notiesātais. Savukārt Rīgas tiesu apgabala virsprokurors Armīns Meisters nav uz tiesu virzījis un nav uzvarējis nevienu pašu lietu “tikai” astoņu gadu garumā.
Pēc šīs informācijas publiskošanas Ventspils mērs Aivars Lembergs Pietiek piesūtījis rakstisku paziņojumu, kurā norāda: “Papildinājumā rakstā izteiktajam, [...], Jānis Ilsteris kā prokurors 2005. gada 29. decembrī uzsāka kriminālprocesu pret A. Lembergu par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu (tā sauktais “Ojāru Grinbergu” farss), izvirzot sākotnējo apsūdzību A. Lembergam saistībā ar tā laika ekonomikas ministra Krišjāņa Kariņa partijas biedra Ojāra Grinberga nevirzīšanu iecelšanai Ventspils brīvostas valdē. “Grinbergu lietā” tiesa pilnībā attaisnoja A. Lembergu, kā arī Latvijas valsts kompensācijā par morālo kaitējumu šajā lietā A. Lembergam samaksāja 3000 latus.”
No A. Lemberga parakstītās vēstules var saprast, ka “Ojāru Grinbergu farsa” ierosinātājs un procesa virzītājs bijis tieši J. Ilsteris, kaut gan tiesā apsūdzību nesekmīgi mēģināja pierādīt prokurors Māris Leja.
Lietas būtība bija visai komiska — pēc tam, kad K. Kariņš nolēma darbam Ventspils brīvostas valdē nozīmēt savu partijas biedru no Vienotības, kādu vecu karjeras komunistu vārdā Ojārs Grinbergs (savulaik beidzis PSKP partijas augstāko skolu Viļņā), dokumentos K. Kariņš neierakstīja O. Grinberga personas kodu, deklarēto adresi vai citu informāciju, kas identificē konkrētu personu.
Brīvosta izsludināja “konkursu uz vakanci” Ojāru Grinbergu starpā, un tajā gandrīz uzvarēja pazīstamais astoņdesmito gadu dziedātājs, kurš starp citiem O. Grinbergiem bija labāk piemērots darbam valsts amatpersonas amatā, jo deviņdesmitajos bija ticis ievēlēts Saeimā un līdz ar to labi pārzināja valsts pārvaldes lietas.
K. Kariņš atteicās precizēt savu izdoto dokumentu, ierakstot tajā personas kodu, un beigu beigās prokuratūra sauca pie kriminālatbildības nevis K. Kariņu par nolaidīgu darbu, bet gan A. Lembergu. Ir cilvēki, kas uzskata, ka tieši šis tiesas process savulaik A. Lembergam deva pietiekamu publicitāti, lai no provinces pilsētas mēra kļūtu par nacionāla mēroga politisko figūru.
Šobrīd izskatās, ka neviens no četriem augšminētajiem kandidātiem uz ģenerālprokurora amatu tomēr neiegūs šo amatu, tajā skaitā J. Ilsteris — Tieslietu padomes balsojumā par labāko pretendentu ir ticis atzīts Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu kolēģijas priekšsēdētājs Juris Stukāns, kura kandidatūra tagad jāapstiprina vai jānoraida Saeimai.
Seko mums 
Jau divus gadus publiskajā telpā aktualizēts jautājums par nakts trokšņiem un regulējuma caurumiem, kas liedz rast reālus risinājumus šai problēmai. Tiek rīkotas arvien jaunas darba grupas, rakstīti informatīvie ziņojumi, atzinumi, atbildes iedzīvotājiem un biedrībām, tikmēr ar risinājumiem joprojām neviens nesteidzas.
Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
