Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pietiek šodien bez plašākiem komentāriem publicē „sabiedriskā” Latvijas Radio propagandistes Māras Jansones aizvadītās nedēļas priekšvēlēšanu interviju ar Aivaru Lembergu, kas uzskatāmi apliecināja – cik „objektīvs” un „ieinteresēts” ir „sabiedriskais” medijs atkarībā no tā, vai tiek intervēti tam tuvi vai nepatīkami politiķi.

- Kādēļ tad jūs nekandidējat Saeimas vēlēšanās?

- Saeimas vēlēšanās es nekandidēju tāpēc, ka man Saeimas darba, es teiktu, ritms un… un zināmā mērā rutīna nav priekš manas tādas dabas. Es esmu visu mūžu nodarbojies ar reāliem darbiem, kas nav likumdošanas process, tikai kaut kādā mērā ir bijis saistīts ar likumdošanas procesu, un tāpēc mana vieta būtu izpildvarā.

- Uz izpildvaru jūs varat kandidēt arī tad, ja esat Saeimas deputāts.

- Jā, protams, jā. Bet šai gadījumā tai vietā pretendē kāds cits, nevis es. Un, otrkārt, es jau esmu izgājis vēlēšanas, pirms gada notika pašvaldību vēlēšanas, tai laikā es atrados kā politiski vajāta persona Rīgas centrālcietumā, un tais vēlēšanās manis vadītā partija Ventspilī absolūti uzvarēja, savukārt es no visiem deputātu kandidātiem ieguvu visvairāk balsis Ventspilī. Tā kā es esmu izgājis šo te vērtējumu.

- Saeimas vēlēšanās balso ne tikai ventspilnieki, bet arī citi Latvijas pilsoņi.

- Protams, jā, bet nevar jau kandidēt visā Latvijā. Ir tikai viens vēlēšanu apgabals.

- Protams, bet tas ir lielāks nekā Ventspils.

- Līdz ar to plus vēl visi ārzemnieki, un līdz ar to, tas nekas, ka lielāks. Ventspilnieki vislabāk var mani novērtēt. Es viņiem nevaru neko iestāstīt, jo es ventspilnieku, tā teikt, priekšā esmu strādājis 33 gadus. Un es nevaru ne solīt zelta kalnus, tos man bija iespēja jau izdarīt, un savukārt es nevaru kritizēt savus priekšgājējus, jo tas būtu smieklīgi, un līdz ar to man, nu, nu, mani ir ļoti viegli novērtēt ventspilniekiem. Pārējai Latvijai jāpaļaujas uz ventspilniekiem, kas nepieļaus. Nu tiem es aicinu braukt uz Ventspili ciemos.

- Jā, ciemos var braukt, bet vai nav tā, ka Ventspils domē palikt un citos amatos ir ērtāk nekā būt Saeimā? Finansiāli tīri.

- Nē. Nē, es vadu komiteju, un tur alga ir, es neesmu salīdzinājis, ir divas reizes mazāk nekā Saeimā.

- Mhm, tur nav finanšu intereses. Bet par premjera krēslu, jūs nopietni pretendējat uz šo amatu?

- Jā, protams, tāpēc ka šis laiks ir ārkārtīgi dinamiski mainījies ar ļoti lieliem izaicinājumiem, un es daudzus jautājumus kā premjers nebūtu virzījis tā, kā to virzīja un risināja Kariņa valdītā valdība. Es domāju, ka šī manas dzīves pieredze, māka nepadoties nevienā situācijā, māka izturēt sitienu, māka būt netaisnīgi apsūdzētam un to izturēt, vārdu sakot, es domāju, ka šim laikam vajadzīgs vadītājs, kurš nemuks kā viens otrs no Afganistānas, bet stingri turēsies valsts un tautas interesēs.

- Tiesvedība jums netraucēs veidot valdību?

- Nē, netraucēs. Šobrīd tas ritms ir, teiksim tā, vispār process iet uz beigām, tur ir palikušas tikai debates, ja, es domāju, ka tas aizņems ne ilgu laiku, faktiski tas ir noslēdzies jau tagad, es domāju, ka šī gada beigās jau būs, es ceru, apelācijas instances spriedums.

- Un ja nu jūs nonākat cietumā?

- Es divreiz tur esmu bijis. Mani cietums nekad nav salauzis.

- Bet to nevar savienot ar premjera amatu.

- Nevar gan, tā būs cita situācija, bet atbilstoši Satversmei un Eiropas cilvēktiesību pamatbrīvību konvencijai cilvēks, kamēr nav notiesāts, viņš ir nevainīgs. Latvijā to daudzi neatzīst – gan žurnālisti, gan arī politiķi, pat valdības vadītājs un prezidents, un tieslietu ministrs.

- Kāpēc jūs tā secināt?

- Viņi tā apgalvo, ka es esmu noziedznieks. Jā, kaut gan es neesmu noziedznieks. Nu, tas ir raksturīgi, ka viņiem politiskais pretinieks, attiecībā uz politisko pretinieku viņi ļoti vēlas, lai cilvēktiesības, kādas garantē Satversme un starptautiskā cilvēktiesības, lai viņas uz Lembergu neattiecas.

- Parasti visi uzmanīgi izvēlas frāzi - smagos noziegumos pirmajā instancē notiesātais. Bet tomēr…

- Tas tā nav. Piemēram, tad, kad Jurašu jūs vai kādi citi žurnālisti aicina – viņš ir smagos noziegumos apsūdzēts, bet viņam ne reizi tas nav minēts. Vienkārši šī piebilde ir priekš tam, lai diskreditētu Lembergu, jo nekā cita jau nav.

- Ja uzmanīgi klausītos medijus, tas noteikti ir pieminēts.

- Nav, nav.

- Tomēr par to nopietnību. Jūs jau vairākas reizes esat bijis izvirzīts premjera amatam, un desmitajā gadā šajās ierakstītajās sarunās Rīdzenes viesnīcā jūs runājat par to, ka, tur runājat, ka neesat idiots, lai uzņemtos šo amatu. Pie Dombura jūs teicāt, ka tas ir bijis citā kontekstā, ka Saskaņas valdību jūs negribat vadīt. Tomēr sarunu konteksts vedina domāt, ka jūs šo amatu neuztvērāt nopietni, ka jūs pieslēdzāties arī priekšvēlēšanu kampaņai tikai, lai celtu ZZS popularitāti, kura tajā brīdī sāka brukt. Vai šis nav tas pats gadījums, ka jūs esat pieslēdzies tikai tāpēc, lai ievilktu Saeimā ZZS ar iespējami vairāk balsīm, jo jūs esat populārs cilvēks un varat to izdarīt.

- Nu, redziet, tāpēc, lai neievilktu, es arī nestartēju, tas ir viens no iemesliem, vēlēšanās. Līdz ar to es neko nevaru ievilkt.

- Varat ar savu personību, varat gan.

- Ar savu personību es varu dažādos veidos palīdzēt, ja kādam vajag. Ja runājam par kaut kādām sarunām, tad tas, kas bija publicēts tajā mafijas izdotā žurnālā Ir…

- Kādas mafijas?

- Mafijas, krievu mafijas. Tad tajā bija absolūti feiki, tā saruna, kurā es piedalījos un kurā bija Ainārs Šķēle, tiešām Rīdzenē, tās sarunas…

- Ainārs Šķēle?

- Vai, es … Ainārs Šlesers. Jā, bet Šķēle tur nebija, lai arī apgalvo pretējo. Un tā bija viena reize, tās sarunas nav publicētas, viņas nekad nav bijušas pieejamas, bet man viņas ir bijušas pieejamas. Un tur vajag skatīties no konteksta. Konteksts ir ļoti vienkāršs – jo es, ieejot jau tajā numurā, Šlesera kungam teicu, ka Rīdzene no padomju laikiem tiek noklausīta, tāpat kā visi Skapji un Latvijas un visi, un ir muļķīgi šajā telpā risināt kaut kādas nopietnas sarunas. Es sarunas laikā nosaucu, ka Urbanovičs būtu valdībā KGB vadītājs, un Latvijā nav KGB posteņa, kā jūs zināt, tas ir PSRS bijis. Un, un Ainārs Šlesers mani uzrunāja, tas bija pēc desmitā gada vēlēšanām, ka vajag iet kopā ar Saskaņu, un cieti teicu, ka tas nav iespējams un tas tā nenotiks. Un līdz ar to jebkura saruna par mani kā valdības vadītāju nevar būt, jo vienkārši ar Saskaņu neies kopā. Tur tais sarunās ir minēts “ar Urbanoviču nē”.

- Bet tad jūs muļķojāties vai runājāt nopietni?

- Es, es, nē tā bija tāda feika saruna, ja.

- Feika saruna – tādā nozīmē, ka tāda nav notikusi? Vai feika saruna, ka jūs speciāli priekš specdienestiem tur sarunājāt kaut ko?

- Feika saruna tādā ziņā, ka tas, kas ir publicēts saucamajā Irā, mafijas izdevumā, tas neatbilst patiesībai. Tas ir punkts pirmais. Punkts otrais – ja runājam par kopējo kontekstu, es Aināram Šleseram teicu, ka te neko nevar runāt, jo visu noklausās, un tas ir vispārzināms fakts. To visi zina. Un, visbeidzot, lai arī viņš runāja – nu to, ko viņš gribēja, to viņš runāja. Un arī tur bija saruna no viņa puses, ka jāveido ZZSam valdība ar Saskaņu. Es pateicu, ka tas nav iespējams. Un līdz ar to es būtu, es to nevaru darīt un es to nedarīšu. Un tādā ziņā es būtu idiots.

- Tad jūs tur runājāt speciāli niekus vai vienkārši centāties neko nerunāt?

- Runājām, nu, no manas puses, visādas lielā mērā blēņas. Ja, teiksim tā. Jā, un, ja es ar kādu runāšu viesnīcā Latvija, tad es rēķinos, ka tur nofilmē un noklausās. Ja es runāšu Hotel Rome, tad man jārēķinās ar to pašu. Un daudzās, daudzās citās vietās. Starp citu, pat valsts prezidenti un premjeri, visi, kad viņi runā kaut kādas nopietnas lietas, viņi tās cenšas runāt tādās vietās, kur nevarētu būt noklausīšanās, jo viņi visi saprot, ka viņi tiek noklausīti. Kas viņus noklausās? Nu, to es viņiem neesmu jautājis, bet viņu uzvedība vienmēr ir tāda bijusi, lai arī kas nebūtu tas premjers. Es nezinu, kā ASV pilsonis Kariņš, tā teikt, jūtas, bet droši vien arī viņš uzmanās šai ziņā, ka viņš var tikt noklausīts.

- Bet jūs Rīdzenē esat runājis ne reizi vien. Jūs vienmēr muļķojāties? Jums nebija žēl sava laika – iet uz kaut kurieni, runāt un muļķoties?

- Mani uz sarunu uzaicināja Ainārs Šlesers, es viņu pazīstu, viņš ir ļoti darbīgs un, es teikšu, lietišķs cilvēks. Es kā Latvijas Tranzītbiznesa asociācijas prezidents, nozarei, es ar viņu mums bija aktīvs dialogs, mums bija risināmi jautājumi, viņš mani uzaicināja, viņš gan tai laikā vairs nebija satiksmes ministrs, viņš uzaicināja uz sarunu. Un kāpēc lai es atteiktu viņam sarunu? Vietu viņš izvēlējās, ne es. Tā ka tas ir normāli. Pazīstams cilvēks pajautā, vai tev nav laiks, vai nevar satikties. Kāpēc lai es nesatiktos?

- Nu labi.

- Ja viņš man tagad pazvanītu, teiktu, ja tev ir laiks, varbūt varam satikties, es teiktu – jā. Ja viņš teiktu – Latvijā, es teiktu, Ainār, tur tak visu ierakstīs, bet, ja tu gribi Latvijā, jā, varam tikties.

- Pamuļķoties.

- Pamuļķoties, jā.

- Nu labi. Bet par iespējamiem koalīcijas…

- Vēlētājiem tas ļoti maz interesē, jo ir runa par it kā 2010. gadu, ja, un es valsts televīzijā un radio esmu jau kādu piekto reizi, ja, un šīs te nebijušās sarunas, kam nav nekāda nozīme un kas nekādā veidā neattiecas uz 2022. - 2026. gadu, par kuras valdību šobrīd iet runa, ja, es domāju, ka tā ir tāda tukša ētera laika traucēšana, tērēšana, lai mēģinātu mani diskreditēt.

- Nu tad nerunāsim arī tagad

- Radīt šaubas, ka es esmu falšs premjera amata kandidāts.

- Nu tad nerunāsim arī tagad.

- Es jums varu pateikt. Tas ir apsūdzības. Un pēc tam nākošā tēma ASV…

- Nē, mūsu nākošā tēma.

- Jums dienas kārtība visiem žurnālistiem valdības radio un televīzijā līdz šim bijusi vienāda. Varbūt jums tā nebūs. Es ar interesi gaidu.

- Jā, nu paskatīsimies.

- Pirmais punkts ir vienāds.

- Jā, un jūsu taktika arī ir vienāda. Tāpēc vajag mēģināt pārtraukt. Bet mani tomēr interesē šie iespējamie koalīcijas partneri, jo valdību ZZS droši vien vienai neizdosies izveidot, spriežot pēc socioloģiskajām aptaujām, ir vajadzīgi koalīcijas partneri. Kuri tie varētu būt? Jaunā Vienotība atsakās ar jums pat piedalīties diskusijās, Nacionālā apvienība, Raivis Dzintars Latvijas Radio, kas ir nevis valsts radio, bet sabiedriskais radio, pateica, ka neies, Progresīvie teica, ka neies ar ZZS. Kurš vēl varētu būt? Saskaņa? Viņiem arī vēl ir reitings kaut cik.

- Jā. Nu, pirmkārt, ar Jauno laiku jeb tagad tur daudzas reizes mainīts nosaukums, lai mānītu vēlētājus, tas ir Jaunais laiks, jaunais nosaukums ir laikam Jaunā vienotība, ar ZZS ir veidojušas daudzas valdības, un visās valdībās Dombrovska, piemēram, izņemot vienu, kur bija vienu brīdi kopā ar Zatlera partiju, piedalījās Zaļo zemnieku savienība, un es biju premjera amata kandidāts, tā ka šajā ziņā nekas nav mainījies.

- Ir mainījies tas, ka jūs esat notiesāts pirmajā instancē un tas var radīt…

- Pirmajā instancē es esmu nevainīgs, jo es esmu pārsūdzējis šo lēmumu.

- Jūs esat pārsūdzējis, bet tiesa jūs atzina par vainīgu pirmajā instancē.

- Jā, bet es esmu nevainīgs atbilstoši Latvijas Republikas Satversmei. Ja jūs neatzīstat Latvijas Republikas Satversmi, būdama Latvijas Republikas pilsone, tas jums godu nedara, un valdības medijā diez vai tādi cilvēki var strādāt, kuri neatzīst cilvēka tiesības, kādas definē Latvijas Republikas Satversme.

- Tā bija jūsu interpretācija, bet arī Jaunā vienotība nevēlas ar jums strādāt kopā.

- Es varu atbildēt uz jūsu jautājumu. Jūs otrreiz to sakāt jau.

- Jā.

- Jā. Tātad Jaunais laiks jeb Jaunā vienotība no 2002.gada ar pārtraukumu uz diviem gadiem un vēl tagad pēdējie četri gadi, tātad no 20 gadiem 14 gadus veidojušas valdību kopā ar Zaļo Zemnieku savienību, kur premjera amata kandidāts ir bijis tas pats Aivars Lembergs, kurš ir apsūdzēts kopš 2006.gada, pret kuru kriminālprocess ir no 1999.gada. Tā ka šajā ziņā nekas nav mainījies.

To pašu es varu pateikt par Nacionālo apvienību, ja. Un savukārt Attīstībai/Par - tas ir tas pats Jaunais laiks, tikai cilvēki atšķēlušies no šīs te partijas un izveidojuši savu jaunu. Tātad tur arī nekas īpaši jauns nav. Bordāns – tas ir Latvijas ceļš, tas ir Nacionālā apvienība, tas ir vēl trīs partijas. Un viņam maksā stipendiju Rūdolfs Meroni, viņš dzied tādu dziesmu, kā Meroni vajadzīgs, bet, vai tas Bordāns būs tai koalīcijā vai vispār Saeimā, to mēs vēl redzēsim.

Kas attiecas uz Progresīvajiem, tad es, klausoties vienu, otru interviju, esot klāt intervijām, es redzu, ka virknē jautājumu viņi ir ārkārtīgi kreisi. Galēji kreisi, kur viņi ir pēc būtības lielā mērā pat par nacionalizāciju. Un man atgādina tādu neoboļševismu. Citos jautājumos viņi atkal, tad kāda būtu tā viņu praktiskā politika? Viņi pie varas nav bijuši, vai viņi atņems īpašumus, vai viņi lauzīs līgumus, vai viņi vēl kaut ko darīs, man nav ne mazākā priekšstata.

- Viņi ir jūsu potenciālie koalīcijas partneri vai nav? Jūs tagad uzskaitījāt, kas ir kurš, bet tad kuri ir tie jūsu potenciālie koalīcijas partneri?

- Koalīciju noteiks vēlētāji. 2010. gadā tātad koalīciju varēja veidot Jaunais laiks un ZZS, koalīciju varēja veidot Saskaņa un ZZS. Izveidoja Jaunais laiks un ZZS. Kādi būs tie rezultāti, to neviens nezina, es domāju, ka daudzi aptaujātie nesaka, ko viņi īsti domā, jo baidās teikt patiesību. Šobrīd Latvijā ticība demokrātijai, socioloģija rāda, vairāk nekā puse netic, ka ir demokrātija Latvijā. Un tā tas arī ir. Un cilvēki vienkārši baidās, šobrīd jau ir iebiedēti runāt to, ko viņi domā, tai skaitā arī socioloģiskās aptaujās. Ziniet, es teikšu tā, es domāju, tāda tukša salmu kulšana, kas kā būs. Tad, kad beigsies vēlēšanas, vēlēšanu rezultāts arī parādīs, kas var būt un kas vispār nevar būt. Tāpēc es aicinu

Runā reizē.

- Šobrīd netiek veidota nekāda valdība, un no manas puses bezjēdzīgi tagad runāt un no jūsu puses jautāt, kāda būs valdība pēc vēlēšanām, ja vēlēšanas nav notikušas. Ja jūs to jautāsiet šī gada, teiksim, 3. oktobrī, nu tad tas jau būs, tā teikt, iespējams, saruna par kaut kādu tēmu. Šobrīd es aicinātu vēlētājus piedalīties vēlēšanās un izteikt savu gribu. Nu un tad arī varēs skatīties, kas veidos kādu koalīciju.

- Vēlētājiem var būt svarīgi, ar ko kura partija taisās sastrādāties. Un tāpēc ir svarīgi, ka politiķi to pasaka pirms vēlēšanām, un politiķi to arī dara. Un šobrīd izskatās, ka ar ZZS kopā negrib strādāt neviens no pašreizējās koalīcijas.

- Es jums jau teicu, kopš 2002. gada visi ir ļoti sekmīgi sastrādājušies ar Zaļo Zemnieku savienību. Katrā gadījumā daudz sekmīgāk nekā ar Kaimiņa partiju, daudz sekmīgāk nekā ar Bordāna partiju. Nu un jūs redzat šobrīd Attīstībai/Par no vienas puses un Jaunā vienotība no otras puses, tās attiecības, kādas tās redzamas pat publiskajā telpā, nebūt nenorāda uz dziļu savstarpēju izpratni un, un, un saskaņu, teiksim, vai iespēju sadarboties. Bet pēc vēlēšanām šī retorika tiks noņemta droši vien, ja pārvarēs piecus procentus, un es domāju, arī viņi atradīs savā starpā kādus kopsaucējus.

Valdības darbu nosaka dienas kārtība, programma, darāmie darbi, plāni, to nenosaka nosaukums un visādas emocionālas lietas. Vadīt valsti – tās nav emocijas, tas ir ļoti pragmatisks, ļoti atbildīgs darbs, un tur ir citas pieejas. Tas nav, ar ko uz pirti braukt kopā. Tas ir mazliet, nevis mazliet, bet daudz, daudz savādāk.

- Jā, valdības vadītājam nākamajam noteikti būs arī starptautiskajās institūcijās jāpauž attieksme par to, kā veidot tālākas attiecības ar Krieviju, jo Eiropas Savienība arī veido kopīgu viedokli par attiecībām ar Krieviju. Kāds ir jūsu viedoklis, vai būtu jāmīkstina sankcijas pret Krieviju, kamēr tās armija atrodas Ukrainas teritorijās, ja mēs ņemam par atskaites punktu robežas 14. gadā?

- Jā, nu sankcijas ir attiecinājušas daudzas valstis, tai skaitā Eiropas Savienības, kuras dalībvalsts ir Latvija, un Krievija ir agresora valsts. Un tās sankcijas, skaidrs, ka viņas ne tikai tiks saglabātas, bet es pieļauju, ka viņas tiks pastiprinātas. Lūk, un es ļoti ceru, es ļoti ceru, kā jebkurš karš, tas beigsies ar sarunām, un sarunas rezultāts būs tas, un tādam tam jābūt, ka tas apmierinās gan Ukrainu, gan arī tam piekritīs Krievija. Cita varianta pēc būtības es redzu, ka nav. Man ir daudz kontaktu ar bēgļiem no Ukrainas, lielum lielākā daļa vēlas atgriezties savā dzimtenē, milzīgi pārdzīvo, kas tur notiek, un, tā kā tā situācija, kaut gan tā situācija šobrīd no, no tāda cilvēciskā viedokļa ir, un arī jebkura cita, ir ļoti slikta. Tā ka sankcijas saglabāsies, un es domāju, viņas tiks pastiprinātas tikai.

- Jūs to atbalstīsiet, ja būsiet premjers?

- Jā, protams.

- Un vai sankcijas ir jāatstāj un jāpastiprina, kamēr Krievija atrodas Krimā?

- Es domāju, ka šo pozīciju izstrādās kopā Eiropas Savienības dalībvalstis.

- Kāda būs jūsu pozīcija?

- Kā jūs zināt, tad pēc 14.gada tās sankcijas, kas tika ieviestas, viņas bija atšķirīgas. Un nebūt tādas, kādas viņas ir šobrīd.

- Bet kāda ir jūsu pozīcija, vai šīs sankcijas ir jāpastiprina, kamēr Krievija joprojām ir okupējusi Krimu?

- Tas ir atkarīgs no Ukrainas pozīcijas. Tā ir Ukrainas zeme, un ukraiņiem jālemj par savas valsts robežām.

- Tad, ja ukraiņi prasīs sankcijas, tad jūs atbalstīsiet?

- Vai tās ir nemainīgas, kādas tās bija līdz 14. gada notikumiem, vai tās ir savādākas, kādas tās bija uz šī gada 24.februāri, vai arī kaut kas cits. Ukraiņu tauta ar savu prezidentu priekšgalā, ukraiņi lems tik, cik to varēs viņi lemt, ja, es ceru, ka viņi varēs lemt tai skaitā par savas valsts robežām. Un Ukraina ir jāatbalsta savos centienos pēc suverenitātes un neatkarības, jo es, cilvēks, esmu par to, ka ir jādod tautām iespēja dzīvot savā valstī, neatkarīgā suverēnā valstī, es balsoju par Latvijas neatkarību, lai Latvija nebūtu padomju PSRS sastāvā, un es uzskatu, ka tas mans lēmums bija ļoti pareizs, un tas attiecas nosacīti ne tikai uz Latviju, bet arī uz Ukrainu un daudzām citām nosacīti jaunajām valstīm, kas radās 90., 91. gadā.

- Ukrainas pozīcijas šobrīd ir, ka jāatjauno tās teritorijas līdz 14.gada robežām. Tātad jūsu pozīcija ir, ka sankcijas nedrīkst mīkstināt, kamēr šīs robežas nav atjaunotas?

- Es atbalstu Zeļenska pozīciju, ja, jo es saku vēlvienreiz, es jums, tātad Ukraina ir suverēna valsts, tajā ir leģitīmi ievēlēts prezidents, viņiem ir parlaments, un viņi lems, kurā brīdī, es domāju, šobrīd viņi lemj, kas kurā brīdī sākt sarunas un kāds būs sarunu rezultāts. Es uzskatu, nekādiem ārējiem spēkiem, tai skaitā Aivaram Lembergam, nav tiesību diktēt Ukrainai, kādu pozīciju ieņemt.

- Neviens jums neprasa diktēt, es vaicāju, vai vēlas…

- Es tagad pateikšu Zeļenskim, ko viņam darīt.

- Nē, es nedomāju…

- Zeļenskis pats izlems, ko viņam darīt un kā darīt. Martā viņš gribēja sarunas ar Putinu un aicināja Putinu uz tiešām sarunām, Putins atteicās, šobrīd viņš ir skaidri definējis, ka līdz šā gada beigām Ukraina atbrīvos savas teritorijas, ieskaitot Krimu. Līdz gada beigām ir palikuši…

- Īso atbildi jūs tātad nesniegsiet. Nākamais jautājums ir…

- Es jums gribu pasvītrot, ka Latvija ir suverēna valsts, un man ļoti nepatīk, ka mums diktē, kā mums lemt. Un tāpat es uzskatu, ka ukraiņiem ir tiesības un viņi to tagad dara, lemj par savu, savu likteni, saproti.

- Tieši tā.

- Nevis ka visādi padomdevēji no visām malām tagad viņiem mācīs, kā viņiem dzīvot.

- Ukraina ir arī pateikusi, ka vēlas atjaunot robežas līdz 14.gadam.

- Es jau teicu, Zeļenskis pateica, ka līdz gada beigām viss būs atbrīvots. Par ko iet runa tad?

- Vai ir, jūsuprāt, jāatjauno ekonomiskās attiecības ar Krieviju, pat ja tā aiziet prom no Ukrainas, bet pie varas saglabājas Vladimirs Putins vai kāds no viņa domubiedriem?

- Es šobrīd ne… Es nezinu, kas ir viņa domubiedri. Šobrīd sankcijas ir, šobrīd nav ne mazāko pazīmju, ka viņas varētu atcelt vai pat mīkstināt, un šobrīd pašreizējā situācija nosaka, kad labākā gadījumā sankcijas ir iesaldētas, un vēl labākā gadījumā, ka viņas tiek pastiprinātas.

- Vai ar Vladimira Putina režīmu vēl ir iespējams atjaunot kādas ekonomiskās attiecības?

- Es tā kā vairāk skatītos uz amerikāņiem, ko viņi dara. Un ieklausītos viņu rekomendācijās.

- Tad, ja amerikāņi atjaunos ekonomiskās attiecības ar Krieviju, tad arī Latvijai tas ir jādara?

- Nu, mums jau jādarbojas kopā. Mēs esam Eiropas Savienībā, Amerikas Savienotās Valstis ir mūsu stratēģiskais partneris, vadošā NATO valsts, vadošā valsts pasaulē, varas centrs pasaulē, līdz ar to Latvijai jāieklausās un jāskatās, ko dara šīs pasaules varenie, bet jāpieņem lēmumi tādi, protams, lai tie būtu izdevīgi Latvijas tautai. Es nedomāju, ka es neredzu ne mazākās pazīmes, ka kaut kāda, es nezinu, nu, nozīmīga vai vispār ekonomiskās attiecības ar Krieviju varētu nu tādā valstu līmenī, valdības līmenī atjaunoties, nu, kaut gan viņi šobrīd vēl stabilizē Latvijas sistēmu, citādi enerģētiski būtu slikti, visādas lietas, kur notiek reāla sadarbība, bet pa šo laiku ir lielā mērā šīs ekonomiskās attiecības sarautas, un tiek veidotas jaunas attiecības, un, ja mēs atceramies, kādas veidojas attiecības ar, sadarbības attiecības ar Krieviju, kad nebija nekādu tādu problēmu, nu, tranzītbiznesā, piemēram. Krievija ieviesa neoficiālas sankcijas tad, kad bija Krasta valdība, man liekas, ka bija, tas bija 97.gads. palielināja, divreiz palielināja dzelzceļa tarifus uz Latviju. Nu tai laikā Latviju gan neviens neaizstāvēja, kad viņi ieviesa sankcijas pret Latviju, vienīgo valsti, pret Latviju, nu, mēs bijām vieni, un desmit gadus mēs cīnījāmies par šo sankciju atcelšanu. Ne amerikāņi, ne vācieši, neviens mūs neatbalstīja.

- Nu jā, bet tā ir atkāpe vēsturē. Es gribu saprast jūsu nostāju, vai jūs redzat iespēju… Vladimiru Putinu?

- Es jums pateikšu. Zivju nozarē arī. Kā viņi zivju apstrādes nozarē ar savām inspekcijām, ar tām šprotēm un visu pārējo. Kā viņi čakarēja. Tad viņi atļauj, tad viņi neatļauj. Mums 450 cilvēki strādāja zivju apstrādē, liela daļa no tās produkcijas tika eksportēta, tas nav pašvaldība, uz Krieviju. Un tur bija milzu problēmas. Tad tos cilvēkus pieņem darbā, tad viņus atlaiž. Tā ka es domāju, kad tie, kas pārorientēs savu biznesu, teiksim tā, uz Rietumiem, ja, un viņi to dara, ja nav izdarījuši, tad es domāju, ka viņi būs vinnētāji.

- Bet jautājums ir par to, vai pēc būtības ir iespējams vēl sadarboties ar Vladimira Putina režīmu?

- Es domāju, šobrīd tas nav iespējams.

- Nevis šobrīd, bet vispār, iespējams, kaut kad nākotnē tas ir? Jo šobrīd runā par to, ka tie, kuri ir pastrādājuši kara noziegumus Ukrainā, ir jātiesā. Un ne tikai tie, kuri šāva, bet tie, kas deva pavēles. Un pavēles visaugstākajā līmenī nāca no Kremļa. Vai ar šiem cilvēkiem vēl ir iespējams sadarboties?

- Latvija šobrīd ir sarāvusi visas ekonomiskās un ne tikai ekonomiskās attiecības ar Krieviju. Un es šobrīd neredzu nekādu iespēju tās atjaunot.

- Vai pastāv iespēja, ka kādreiz jūs redzēsiet šādu iespēju? Jo pagātne nemainīsies

- Es neesmu zīlniece, es jau jums teicu. Latvija nav viena, Latvija ir dalībvalsts Eiropas Savienībā, Latvija ir NATO, Latvija ir OECD, Latvija, vārdu sakot, ir Apvienotajās Nācijās. Es domāju, ka demokrātiskā pasaule izstrādās vienotu pozīciju daudzos jautājumos attiecībā uz Krieviju, tai skaitā arī ekonomiskās sadarbības jautājumos.      Katrā ziņā tie, kuriem ir bijusi ārkārtīgi liela atkarība no kaut kādas ekonomiskās sadarbības ar Krieviju, tie šobrīd ir ļoti smagā situācijā, un mēs redzam, kas notiek ar gāzes apgādi Latvijā un cenām, es 11.gadā piedāvāju uzbūvēt šķidrās gāzes termināli Ventspilī, Jaunais laiks jeb Jaunā vienotība to kategoriski noraidīja, Nacionālā apvienība to neatbalstīja, tagad pagājuši ir 11 gadi, visi baigi gudri runā. Nu, kad, kad vilks aitās, tad visi gudri runā, ka vajag suni barot. Par vēlu mazliet. Bet paldies Dievam, labāk vēlu nekā nekad.

- Vai ir nepieciešams palielināt NATO klātbūtni Latvijā?

- Jā, es uzskatu, šobrīd NATO klātbūtne Latvijā vispār nav. Tās ir tādas viesmīlības vizītes, NATO klātbūtnei Latvijā jābūt pilnīgi citai, NATO klātbūtnei jābūt ir pie Austrumu robežas, tai jābūt ir mobilizētā sastāvā, jāizvieto ir maksimāli modernas aizsardzības sistēmas, lai būtu nevis tā kā tagad, kad paredzēts, ka agresijas rezultātā, iespējams, Latviju okupē un pēc tam NATO no šejienes dzen prom kādu, piemēram, ja, bet ka neviens te nevar, nevar vienu centimetru ienākt iekšā tāpēc, ka Latvijas robeža ir droši nosargāta ar NATO spēkiem, kuri atrodas ierakumos. Un nevis Ādažos tur trenējas. Tāpēc es uzskatu, šī aizsardzības sistēma, kāda šobrīd ir , un tās tehniskais nodrošinājums neatbilst šī laika prasībām. Tā ir tāda, nu labi, tas neatbilst šī laika prasībām. Tā kā mana pieeja ir daudz, daudz savādāka, nevis jāpiegādā ieroči, kad ir jau okupēta teritorija, bet ieroči jāpiegādā tad, kad nekādu redzamu problēmu nav. Cik mums ir modernās aizsardzības sistēmas? Cik mēs varam pretraķešu aizsardzības, cik mums ir? Nekā mums nav. Ja. Ko? Tagad princips tāds – ja okupēs, un tad mums sāks piegādāt kā ukraiņiem? Kāpēc Ukrainu neuzņēma 14.gadā? Viņi gribēja iestāties NATO. A kāpēc viņi 14.gadā neuzņēma Eiropas Savienībā? Vēl tagad nav uzņēmuši viņus. Kāpēc?

- Jūs tajā laikā būtu bijis par viņu uzņemšanu NATO un Eiropas Savienībā?

- Kāpēc ne? Viņi tā vēlējās. Tauta tā vēlas, ja, bija pat vesels Maidans, kur tā galvenā sadursme bija, uz kuru pusi Ukraina virzīsies, un šajā gadījumā Eiropas valstis, Eiropas Savienība un NATO atteicās viņu uzņemt. Arī šobrīd Ukraina nav uzņemta NATO. Arī šobrīd Ukraina nav uzņemta Eiropas Savienībā. Kāpēc viņus nevar uzņemt ne tur, ne tur?

- 14.gada martā…

- Tāpēc, ka Krievija to neatļauj. Tur tā lieta, ja. Ka Krievija neatļāva, un tāpēc arī neuzņēma. Saproti.

- 14.gada martā, kad Krievija okupēja Krimu, jūs runājāt tā: „Ko tad ukraiņi domā, uztaisīt revolūciju, tad bez sekām tas paliks? Pie tam, kad revolūcija sludina, ka viena ir pareizā nācija, bet otra nepareizā nācija.” Tas ir citāts no jūsu preses konferences. Tajā laikā neizskatījās, ka jūs atbalstītu ukraiņu centienus atdalīties no Krievijas ietekmes.

- Jā, tātad, es runāju tikai par faktiem un neko citu, kā tikai faktiem. Tātad šo notikumu rezultātā, Ukrainas iekšējās krīzes rezultātā šī situācija tika izmantota, tika izmantota, un viss.

- Jūs tikai konstatējāt faktu?

- Protams, es konstatēju faktu, un šai gadījumā diemžēl tas rezultāts bija 14.gadā tāds, kāds viņš bija.

- Un tad, kad jūs…

- Ukraina nebija nekam gatava, notikumi, kas notiek šobrīd, šajā gadā, viņi rāda, ka šobrīd Ukraina ir daudz gatavāka un būtu daudz, daudz gatavāka, ja viņiem ieročus piegādātu nevis tad, kad viņiem ir milzīgi visa veida zaudējumi, tai skaitā teritoriāli, bet ka to darītu laicīgi. Bet Rietumi piekopj divkosīgu politiku, divkosīgu politiku, ja, runā vienu, dara kaut ko citu. Nu tā ir tā Rietumu divkosīgās politikas sekas. Nu, paldies Dievam, vismaz tagad ukraiņiem dod iespēju ne tikai aizstāvēties, bet arī uzbrukt. Nu, vai tas tā turpināsies, to mēs vēl redzēsim. Cik viņiem ir piegādāti moderni tanki, ukraiņiem? Cik? Cik jaunākie modeļi? Cik viņiem ir piegādāti? Cik ir Leopards2 piegādāti? A? Necik, neviens. Ir vecie krievu tanki, tie, kuri nav vajadzīgi NATO valstīm, bijušām Varšavas pakta valstīm, kas tur stāvēja noliktavās un labākajā gadījumā bija braukšanas stāvoklī un atbilda standartiem, standartiem pēc sava modernuma gadi 50 atpakaļ.

- Tad kad jūs….

- Tad, kad Afganistānā karoja Krievija.

- Jūs sacījāt, ka NATO karaspēka, NATO armijas, NATO militārās klātbūtnes palielināšana Latvijā, ievedot NATO spēkus, būtu uztverama kā svešas valsts okupācija. Jūs arī runājāt par faktiem?

- Es runāju par faktiem, jo NATO karavīri, atrodoties Ventspilī, regulāri uzvedās vairāk nekā piedauzīgi, pat rādīja, ieejot kafejnīcās, savus dzimumlocekļus. Tāda Olga Dragiļeva Delfos, es saprotu, ka viņai tas rada baudu skatīties un pie tā viņa ir pieradusi.

- Es to interviju noklausījos, jā, un es dzirdēju…

- Es jums pateikšu tā. Es… Tā viņa uzvedās. Tā viņa to uztvēra. Jā, jā. Es saprotu no viņas, ka tas ir štrunts. Nu padumaješ, atnāk ģimene ar bērniem, vieni ienāk iekšā un rāda savus dzimumlocekļus.

- Kurā laikā šādi gadījumi ir fiksēti?

- 14.gadā. Es neatceros datumus, viņi ir fiksēti.

- Jo tā preses konference, kur jūs stāstījāt par NATO karavīru izdarībām, tā notika maijā. Bet par okupāciju jūs runājāt jau aprīlī.

- Nu tur bija tādi gadījumi, kad dzimumlocekļus rādīja, tādi pirms tam nebija. Tas bija, tā teikt, augstākais pēdiņās sasniegums. Bet diemžēl tāda uzvedība, viņa jau agrāk bija. Nebija tādos mērogos. Un es uzskatu, ka NATO jārāda piemērs, kā uzvedas, kā uzvedas. Tā ir uzvedības kultūra. Tas ir karavīrs, kurš sēž pie lielgabala vai pie pretraķešu sistēmas operatora pults, un viņam ir uzticēta cilvēku veselība, dzīvība, valstu neatkarība. Un tie, kas nekontrolē, kā viņi lieto alkoholu, kas viņi par aizstāvjiem? Saprotiet.

- Kāpēc tajā laikā, kad jūs sniedzāt šo interviju ziņu aģentūrai LETA, jūs ne vārda neminējāt šos argumentus? Bet toreiz runa bija par NATO militāro kuģu iebraukšanu Ventspilī. Un jūs ne vārda neminējāt šos argumentus pat to, ka karavīri tā uzvedās.

- Man to neprasīja, tas nebija kontekstā vienkārši. Es jau nezināju, es jau nezināju, ka jūs mani izprašņāsiet par 2014.gada notikumiem ar visiem locekļiem un visu, kad būs pagājuši astoņi gadi, kad notiek karš Ukrainā un kad jārunā ir par pilnīgi citām lietām, jo kopš 2014.gada, kad es uzrakstīju sūdzību NATO ģenerālsekretāram, vairāk nekādi incidenti, cik es zinu, cik es zinu, Rīgā, es esmu lasījis, kaut kas bija, bet Ventspilī nekas nav bijis, un man par to ir patiess prieks, ka es esmu devis savu ieguldījumu NATO karavīru audzināšanas darba uzlabošanā. Tai skaitā, atrodoties Latvijas teritorijā.

- Tas ir tas svarīgākais, ko jūs varat pateikt par NATO?

- Nē, es jums jau pateicu par NATO. Par NATO tad es pateikšu tā. Kad uzņēma Latviju NATO?

- Ceturtā gadā.

- Ceturtā gadā. Kas bija premjers? Indulis Emsis no Zaļo zemnieku savienības.

- Gatavošanās notika jau…

- Gatavoties jūs varat simts gadu, bet uzņēma tad, kad Indulis Emsis bija premjers. Un es uzskatu, Latvijas atrašanās NATO Latvijai ir izdevīga. Un Latvijai jāpiekopj tāda politika, kas Latvijas tautai ir izdevīga. Un šobrīd, un pārredzamā nākotnē Latvijas atrašanās NATO Latvijas tautai ir izdevīga. Un tāda ir mana pozīcija. Patīk jums vai nepatīk.

- Bijušais politiķis Arnolds Laksa intervijā Latvijas Radio teicis, ka Lembergs aktīvi gatavojas likt šķēršļus iestāšanās NATO un Eiropas Savienībā. Viņa mērķis bija panākt tādu ārpolitikas kursu, ko var pielīdzināt esošajai Baltkrievijai. Jūs nekādi nereaģējāt uz šo raidījumu Atvērtie faili, kur viņš par to stāstīja.

- Jā. Nu, Laksa, pirmkārt, bija politiķis pirms 22 gadiem.

- Jā, tas bija tieši laiks, kad Latvija stājās..

- Drīkst, ja?

- Mhm.

- Pirms 22 gadiem… komentēt man 22 gadus vecu pļāpāšanu par tā laika kaut kādām, ir bezjēdzīgi. Es vēl vien reiz jums atkārtoju, Latvija pievienojās NATO tad, kad Latvijas valdības vadītājs bija Indulis Emsis no Zaļo zemnieku savienības, citiem vārdiem, tā bija Zaļo zemnieku savienības valdība, kuras politiku esot noteicis Aivars Lembergs. Tajā pašā gadā, kad Indulis Emsis bija premjers, Latvija pievienojās Eiropas Savienībai. Tā ka jums man jāuzsauc mazs kočiņš par to, ka Latvija pievienojās NATO un Eiropas Savienībai, jo to izdarīja Zaļo zemnieku savienības valdība. Jums tas varbūt nepatīk, bet tas ir fakts. Un to neizdarīja Vienotības valdība.

- Tad jūs jau tajā laikā regulējāt Zaļo un zemnieku savienību?

- Jūs palasiet, ko jūs paši sakāt un jūsu žurnālisti, tai skaitā visādos failos, un tur ir tā pretruna, ka es noteicu Emša valdības politiku, bet tas, ka Emša valdība nodrošināja Latvijas pievienošanos NATO, to jūs negribat atzīt. Ja. Jums ir tā. Jūs runājat tad, kad jums politiski izdevīgi, ja. Un, starp citu, šajā raidījumā, es paskatījos, bija Progresīvie, jūsu kolēģis viņam deva piecas minūtes reklamēt Progresīvos un sevi personīgi, ja. Par valsts budžeta līdzekļiem finansētam valdības kanālam atļāva sevi reklamēt. Jūs man no pirmā brīža liekat man, tā teikt, taisnoties, ka es nebiju ēzelis 14.gadā vai 2002.gadā un tamlīdzīgi, ja. Tā ka jūsu tā angažētība katram saprātīgam cilvēkam ir redzama, bet es turpinu atbildēt uz jūsu jautājumiem.

- Es pieļauju, ka man gatavoties intervijai ar jums bija interesantāk, nekā kolēģim varbūt gatavoties tai intervijai.

- Kolēģi… Progresīvie piecas minūtes iztērēja reklāmas laika, neko nesamaksājot.

- Nu ja, bet par NATO.

- Mēnesi pirms vēlēšanām reklāma tāda nedrīkst, pat vairāk, ja. Labi, es atvainojos.

- Ja par Eiropas Savienību un NATO, tomēr tas bija tāds ļoti ilgs un garš process pirms tam, un ārkārtīgi daudz darba tika paveikts pirms tam. Negribu noniecināt cilvēkus, kuri daudz strādāja, lai mēs tiktu šajās te organizācijās. Tā tāda īsa piebilde.

- Es neko nenoniecinu. Es tikai runāju, ka Emša valdības laikā, Zaļo zemnieku savienības, Latvija pievienojās NATO un Eiropas Savienībai. Jums tas fakts nepatīk, bet tas ir fakts, un jūs to nevarat izsvītrot no Latvijas vēstures.

- Tas ir fakts, un tas izskanēja šeit. Un ļoti labi.

- Paldies!

- Vai ne!? Mums vēl ir 15 minūtes, mazāk palicis. Tomēr par to pielaidi valsts noslēpumam ir jārunā. Kā jūs domājat saņemt šo pielaidi, augstāko pielaidi?

- Jā, tas ir trešais, jā, ceturtais raidījums, ko finansē valsts, ceturtais raidījums, kur man uzstāda vienus un tos pašus jautājumus. Par cik tas jau ir tik daudz atbildēts, es, protams, varu atbildēt.

- Jūs varat īsāk vienkārši atbildēt.

- Jā. Jūs neesat dzirdējusi manu atbildi? Es, to man prasīja.

- Es esmu dzirdējusi, bet Latvijas Radio klausītāji…

- To man prasīja Domburs, un tas ir atbildēts jautājums. Tātad, ja vajadzēs pielaidi valsts noslēpumam, es viņu saņemšu, jo es esmu balsojis par Latvijas Republikas neatkarību, es esmu ar savu dzīvi un darbu pierādījis, ka man nav lielāka vērtība kā Latvija un tās neatkarība. Es visu savu darba mūžu esmu kalpojis Latvijas tautai, un to vislabāk var redzēt Ventspilī, un nav nekāda pamata man nedot pielaidi.

- Bet jūs esat apsūdzēts par smagiem noziegumiem, un tur ir arī par viltošanu dienesta, un tas jau tā kā robežojas ar, ka drošības dienestiem varētu rasties šaubas par jūsu uzticamību.

- Jā.

- Jūs neesat atzīts pēdējā instancē par vainīgu, bet šaubas drošības dienestiem taču var rasties. Un, ja drošības dienestiem ir šaubas, vai tad viņi piešķirs jums augstāko pielaidi?

- Viņi man piešķirs augstāko pielaidi, man nav apsūdzība dienesta viltošana, jūs izplatāt valdības radio feiku, nevajag to darīt. Feikus šobrīd cīnās, šobrīd cīnās ar feiku izplatīšanu, pie tam, ja to dara valdības radio, tas ir ļoti, ļoti slikti, un es jums trešo vai ceturto reizi saku, tas, ka ir kādam apsūdzība, tas nenozīmē, ka viņš ir vainīgs. Totalitārā valstī tas ir savādāk, Staļina laikā, kad apsūdzēja, pēc apsūdzības uzrādīšanas noveda pagrabā un nošāva. Jūs esat šāda tiesiskuma, es saprotu, aizstāve un pārstāve, bet mums ir Satversme. Un mums nav Staļina režīms. Saprotat? Mēs esam Eiropas Savienībā, mums ir cilvēktiesību un pamatbrīvību konvencija, kas Latvijai jāievēro. Nu, mēģiniet pie tā pierast, ka uz Lembergu arī tas attiecas. Neesiet tik politiski naidīga pret mani.

- Es gribu tikai saprast…

- Ja jūs esat angažēta, ja jums ir samaksāts par šādu pozīciju, es saprotu, preču naudas attiecības, nauda nesmird. Bet, ja tas tā nav, nu tad mēģiniet kļūt par žurnālisti. Nu, lūdzu! Uzstādiet savus jautājumus, es jums atbildu. Nu, nepatīk jums manas atbildes, nu, ko darīt, nu. Nu tad šķiramies kā draugi. Nu kas tā par žurnālistiku?! Nu, nu, mīļie cilvēki.

- Es jums uzdodu jautājumus un klausos jūsu atbildes.

- Labi, klausos jūsu jautājumus. Klausieties manu atbildi.

- Tātad jūs esat pārliecināts, ka, neraugoties uz šo krimināllietu, jūs pielaidi saņemsiet?

- Protams. 2005.gadā man izvirzīja apsūdzību smaga nozieguma izdarīšanā, jo brīvostas valdē netika pielaists Kariņa virzīts politikānis, pēc Kariņa lūguma man izvirzīja apsūdzības, tiesāja trijās instancēs, un mani attaisnoja, un valsts man samaksāja kompensāciju. Ne Kariņš, un ne Maizītis, lai vieglas viņam smiltis, ja. Tā ka es jau to esmu izgājis, kad man uzrāda apsūdzību, un es esmu vinnējis. Un šobrīd es neesmu zaudējis nevienā apsūdzībā. Nevienā! Un apsūdzības man ir jau, ziniet, cik ilgi jau, no 2005.gada.

- Vienā instancē jūs esat notiesāts tomēr.

- Izlasiet Latvijas Republikas Satversmi. Nu, izlasiet! Nu kā jūs varat strādāt tādu darbu, ja neesat izlasījuši tik svarīgu sadaļu kā cilvēktiesības Latvijas Satversmē!?

- Kā nu ne.

- PSRS konstitūcijā tas bija savādāk. Jūs dzīvojat velns viņu zina, pēc kaut kādiem viduslaiku standartiem. Nu kas tās par… Kas tas par… Kur var būt tik totalitāra domāšana salīdzinoši jauniem cilvēkiem!? Es saprotu, ka man būtu tāda, labi, padomju laikā 35 gadi nodzīvojis, bet jums ta kāpēc tā? Kur jums šis te iemācīts? Tas ir… Ka Satversmes vērtības, cilvēktiesības tas ir, tā teikt, štrunts. Kā Padomju Savienībā bija, tur bija rakstīts, ka demonstrāciju brīvība, tur bija rakstīts, tā bija rakstīts. Un, ja kāds izgāja demonstrācijā, tad viņu ņēma ciet un uz viņu skatījās, kas, jūs nesaprotat, ta rakstīts tas ir priekš kaķiem. Faktiski jūs jau saprotat, ka jāuzvedas savādāk. Nu. Bet nevar Satversme būt papīra gabals, kas nav jāievēro. Tai skaitā žurnālistiem.

- Jūs esat iekļauts arī ASV sankcijās.

- Jā, mani, mani ir Latvijas valdības lūguma, tur aizbrauca Bordāns un lūdza mani iekļaut sankcijās, un amerikāņi mani iekļāva,

- Trīs dienu laikā ņēma un iekļāva.

- Jā, iekļāva. Lūk, ko raksta Bordāns. Vēl Bordāns intervijā atzina, ka Lembergs ASV sankciju sarakstā iekļauts, citāts, “pateicoties jaunajam valdības sastāvam”. Lsm.lv. Tātad jūsu valdības ziņu kanāls to ziņoja 19.gada 16.decembrī

- Un Bordānam jūs uzticaties uz vārda. Viņš ir tik ietekmīga persona, ka viņš var iekļaut jūs sankcijās?

- Latvijas Radio 1.

- Es vaicāju, vai jūs uzskatāt, ka Bordāns ir tik ietekmīga persona, ka viņš spēj regulēt ASV finanšu uzraudzības institūcijas?

- Tātad Latvijas Radio 1 žurnālists Zvejnieks Bordānam jautā: tātad sankciju sarakstā Lembergs ir iekļauts, pateicoties pašreizējai valdībai? Bordāns atbild: es uzskatu, ka tieši tā.

- Bordāns tā uzskata, bet jautājums, vai tā tas ir?

- Bordāns ir valdības vadītāja vietnieks vienīgais, Bordāns ir tieslietu ministrs, Bordāns ielika interneta vietnē un Ārlietu ministrijai ielika, kā viņš tiekas ar ASV finanšu ministra vietnieku, un uz tā pamata viņš saka, ka tas bija pamats, tas bija brīdis, kad viņš sarunāja, lai man pielieto sankcijas. Pie tam, jūs saprotat, viņš sarunāja sankcijas ne jau pret Lembergu, tās ir sankcijas pret Latvijas valsti. Ja Krievija pielietoja neoficiālas sankcijas, tad pret Latvijas valsti. Amerikas Savienoto Valstu, tas jau vēl nav ne prezidents, ne valdība, pielietoja, lūdzot Bordānam, lūdzot izrēķināties ar opozīcijas deputātu.

- Sankcijās.

- Timošenko, kā viņai bija, tai meičai, opozicionārei, viņš jau nebrauca pakaļ sankcijām, Lukašenko uz Ameriku. A Bordāns brauc. Vai tad tas nav nožēlojami, ka valdības vadītāja vietnieks brauc pakaļ sankcijām? Pie tam Bordāns ko saka tajā pašā intervijā Latvijas Radio 1. Tam Zvejniekam, jūs zināt, tāds žurnālists, vai ir, es nezinu, ir tagad vai nav. Viņš saka – jā, premjers tiek informēts par visu, par absolūti visu. Jo bija jautājums tāds. “Jūs kā premjera biedrs premjeru arī informējāt par šīm sarunām?” Viņš saka – jā, premjers tika informēts par absolūti visu. Tā ka, ja mani nevar vinnēt vēlēšanās, tad aizbrauc pēc amerikāņiem, un viņi iedod tādu instrumentu, lai var izrēķināties ar Lembergu. Sakiet, cik tas demokrātiski ir?

- Sakiet, vai jūs tiešām esat tik zemās domās par ASV finanšu uzraudzības institūcijām, ar kurām var tik viegli manipulēt viena Latvijas amatpersona? NATO dalībvalsts, ekonomiska lielvalsts, kodollielvalsts, un tik viegli manipulē? Bordāns aizbrauc un izdara.

- Bordāns, tie citāti, ko Bordāns ir izteicis.

- Bet jūs esat …

- Zināt tādu valdības portālu lsm.lv?

- Vai jūs domājat, ka…

- Latvijas sabiedriskie mediji, lv. Viņš tādu interviju devis. Viņš ir valdības vadītāja Kariņa vietnieks, kurš ir ASV pilsonis. Ko es te komentēšu!? Bordāns to saka.

- Ar ASV ir tik viegli manipulēt?

- Bordāns apgalvo, ka jā.

- Bet ko jūs par to domājat?

- Kas man ko domāt?! Fakti rāda, ka viņa apgalvojumi atbilst patiesībai.

- Fakti rāda, ka ASV ir tik viegli manipulējams?

- Bordāns to apgalvo.

- Bordāns apgalvo, bet jūs par to domājat?

- Bordāns to apgalvo. Kas man ko domāt!? Ja Bordāns, tieslietu ministrs, valdības vadītāja vietnieks to apgalvo, a kāpēc lai es to apšaubītu? Kāpēc lai es to apšaubītu? Jo viņi, jo viņi savādāk ar mani nevar vinnēt tajās vēlēšanās. Jūs saprotat.

- Tātad jūs nešaubāties…

- Kāda intervija bija ar Progresīvo vadītāju, kāda ir mani šajā pašā radio viens. Radio klausītāji, paņemiet internetā, tas ir redzams. Salīdziniet divas intervijas. Un jūs redzēsiet, cik angažēta ir Latvijas Radio 1, super angažēta. Un kāpēc angažēta? Vai tāpēc, ka maksā? Vai tāpēc, ka ir pasūtīts politiski? Vai kāda cita iemesla dēļ? Bet tur jābūt pilnīgi aklam un kurlam, lai neredzētu šo te angažētību.

- Bet tātad jūs nešaubāties.

- Maksā algu. Nodokļu maksātāji maksā algu. Ja jūs strādātu privātā, es vēl saprotu, jā, tur ir cita lieta, ja. Un paskatieties, cik jūs esiet augstprātīga, jo jūs zināt, ka jums par šādu te angažētu žurnālistiku nekas nebūs, ja. Jūs izdarāt to, kas jums likts politisku pasūtījumu, un jums viss kārtībā. Jūs tūlīt oktobra sākumā saņemsiet savu algu. Viss kārtībā. Un tad jautājums, jūs būsiet to Lembergu iedzinuši zemē vai kokā, vai nebūsiet. Tas ir tas jautājums. Uz to atbildēs vēlētāji.

- Tātad.

- Kādi jums vēl jautājumi? Jūs man neuzstādījāt nekādu jautājumu.

- Jā, tātad es pēdējo reizi precizēšu, tātad jūs uzskatāt, ka ASV…

- Jūs jau piekto reizi to man jautājat.

- Jā, bet jūs neatbildējāt, jūs visu laiku atsaucaties uz to, ka Bordāns tā teica, tātad jūs pats arī uzskatāt, ka ar ASV var tik viegli manipulēt? Tas ir jūsu viedoklis.

- Bordāns.

- Nevis Bordāns, bet jūs.

- Bordāns skaidri, tieslietu ministrs, valdības vadītāja vietnieks saka: “Pateicoties jaunajam valdības sastāvam.” 2019.gada 16.decembris. Latvijas sabiedriski medji.lv., kura sastāvā jūs arī esat. Jūsu radio.

- Nu, es domāju, ka Latvijas Radio.

- Šis jautājums tā kā Latvijas vēlētājiem būtu. Jums ir kādi jautājumi?

- Es teikšu, ka mums vairāk nav laika sarunai, ir palikusi tikai pusminūte.

- Es teikšu, ka jautājumi nebija jums, kas tiešām interesē Latvijas iedzīvotājus, Latvijas vēlētājus. Jūs augstprātīgi smīnat, neuzstādot nevienu jautājumu, kā risināt to vai citu problēmu. Un to cilvēki…

- Jums ir jāsaprot.

- Cilvēki gaida. Jūs 50 minūtes tērējāt, lai mani padarītu, uzdzītu kokā.

- Paldies!

- Paldies.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Mūsu politprostitūciju nedrīkst publiski saukt par politprostitūciju!

FotoLatvijas Žurnālistu asociācija (LŽA) aicina Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisiju reaģēt uz deputāta Aleksandra Kiršteina (Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”–”Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK) 25. septembra izteikumiem mikroblogošanas vietnē Twitter. Deputāts, komentējot priekšvēlēšanu debates LTV ēterā, raksta: “Politprostitūta Bērtule, vadot Saeimas kandidātu debates LTV1, visu laiku melo, ka politiķi (domāti NA) grib likvidēt Satversmes Tiesu, noklusējot, ka tā ir jāpārceļ uz Augstāko Tiesu kā Igaunijā, Somijā un Zviedrijā! Pirmskara Latvijā Satversmes jautājumus skatīja AT Senāts!”
Lasīt visu...

12

Kāpēc jums vajadzētu nobalsot par mums - Marksa mūsdienu mazbērniem

FotoLīdz Saeimas vēlēšanām tikai 5 dienas, un, ja vēl turpini izlemt, par kuru politisko spēku atdot savu balsi, piedāvāju 15 iemeslus, kāpēc balsot par 15. sarakstu – Progresīvajiem.
Lasīt visu...

15

Vai "Konservatīvo" sīkpartijā atdzimst nacisms?

FotoŠis jautājums man radās jau pirms diviem gadiem, kad Vācijas kolēģi vērsa uzmanību uz simbolu iespējamu izmantošanu un simboliskajiem tekstiem, ar ko tika rotāti aizsaulē aizgājušās Jutas Strīķes, vienas no Jaunās konservatīvās partijas līderēm, bēru vainagi no viņas partijas biedriem.
Lasīt visu...

21

Nacionālisms, nacisms, fašisms, pozitīvais nacionālisms un citi "ismi"

FotoJums nepatīk garas runas un mani garie raksti, tāpēc šoreiz būs īsāk. Tam, par ko runāšu, ir dažādi nosaukumi, tam daudz ko nepelnīti piedēvē, un tam ir dažādas izpausmes, bet patiesībā runa ir par vienu un to pašu – par patikšanu un nepatikšanu.
Lasīt visu...

21

Tautvaldība ir tautas pārstāvniecība valsts pārvaldes lēmumu pieņemšanai, valsts pārvaldes institūciju veidošanai un lēmumu pieņemšanai

FotoSatversmes 1. nodaļas 2.pants nosaka: “ Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai.” Tā jau ir Tautvaldība - Valsts pārvalde, kurā piedalās daudzi sabiedrības locekļi caur/ar savu pārstāvniecību vēlēšanās. Mans viedoklis – ka tas ir galvenais TAUTVALDĪBAS princips, kas realizējams vēlēšanās.
Lasīt visu...

21

“Kapteinis Amerika” aicina taupīt

FotoVadīkļi Vakareiropā brēc par enerģētisko krīzi. S…di, ko ar zaļo dienaskārtību, suicidālām sankcijām un nesaimnieciskumu savārījusi izkurtējusī Eiropas elite, būšot jāizstrebj pārvaldītajām tautām. Latvijas vagari kā parasti skrējuši posta vezumam pa priekšu, tādēļ situācija Dievzemītē ir viena no traģiskākajām ES. Vietējai kliķei par laimi tauta Latvijā ir uz dumpjiem nolēmēta.
Lasīt visu...

3

„Attīstībai/Par” nopirkta publikācija „Delfos”: ja tas mums izdevīgi, mēs izliksimies, ka atbalstām valsts aizsardzības dienestu

FotoNepieciešamība stiprināt Latvijas drošību laikā, kad blakus Eiropā notiek karš, šķiet pašsaprotama. Tamdēļ vietā ir Aizsardzības ministrijas piedāvājums sākt diskusiju par jaunu koncepciju – Valsts aizsardzības dienestu, kura ietvaros Latvijas pilsoņiem radīsies jauni, pavisam konkrēti pienākumi piedalīties valsts aizsardzībā.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Esmu balsojis par partijām un politiķiem, kas ir līdzatbildīgi Latvijas izzagšanā, un atkal iešu uz vēlēšanām

Ļoti miglaini atceros savas pirmās vēlēšanas. Es tikko kā biju...

Foto

„Attīstībai/Par” nopirkta publikācija „Delfos”: es nemaz neesmu tāds hameleons un gļēvulis, kā jums izskatās, jo man ir apņēmība

Jūsu balss izšķirs, kas vadīs mūsu valsti. Pirms...

Foto

Logs vai varnešu kolektīvās pašsaglabāšanās instinkts

Mums katram ir izveidojies vai izveidots savs logs, caur kuru mēs uzlūkojam pasauli. Un šie logi mēdz būt ļoti dažādi...

Foto

Jaunzemes rīcība vērtējama kā amata pienākumu, konkrēta rīkojuma vai uzdevuma nepamatota nepildīšana vai novēlota, nolaidīga vai nekvalitatīva pildīšana

Ceturtdien, 15. septembrī finanšu ministrs Jānis Reirs ir izdevis...

Foto

Nedodiet sevi apmuļkot! Sīkumains, bet ļoti bīstams

«Okupāciju noliegt? Manā skatījumā tā ir bijusi. Attaisnot Krievijas prezidenta darbību es netaisos, un tā nav man simpātiska. Neskatos...

Foto

Paskaidrojumi Plešam: nav labi, ja nepatiesu informāciju apzināti izplata tik augsta valsts amatpersona kā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs

[1] 2022. gada 25. augustā Daugavpils...

Foto

Inflācijas krīze – laiks, kad mērķtiecīgi izvēlēties Latvijas uzturproduktus

„Rudentiņis – bagāts vīrs,” septembrī, vācot ražu vai gādājot krājumus ziemai, teica mūsu senči. Septembris mūsdienās ir...

Foto

Politikā man kopā ar Pavļutu pie siles tikt neizdevās, tagad izmēģināšu „dzimumu līdztiesības” tēmu

"Dzimumu līdztiesība?! Mums taču ar to viss kārtībā!" ir biežākā reakcija, kad...

Foto

Tikai nesmejieties, kad es jums mēģināšu iestāstīt, ka Latvijas valsts šajos četros gados ir kļuvusi drošāka un stiprāka

13. Saeima ierakstīs Latvijas valsts politiskajā vēsturē vismaz trīs...

Foto

1. oktobra mājsēdes organizatori

Piežmiegusi CVK naudu Saeimas vēlēšanu popularizēšanai, kliķe atklāti aicināt uz boikotu tomēr neuzdrošinās. Taču izskatās, ka varneši nudien ir nobijušies no ļaužu...

Foto

Subjektīvs Saeimas deputātu kandidātu sarakstu apskats

Pirms kāda laika aicināju iet uz vēlēšanām un balsot kaut par pašu lielāko “dunduku”, tikai pret varas partijām. Pie viena...

Foto

LPSR 2.0 kūrē reliģiju

Levits, kas identificē sevi kā latvieti, sadarbībā ar valdošās koalīcijas tieslietu ministru (lasi – boļševiku komisāru) Bordānu ir iesniedzis likumprojektu, lai mainītu...

Foto

Vēlēšanas: piedalīties vai ignorēt?

Pēc vairāku lasītāju lūguma mēģināšu “izvilkt esenci” un īsi pamatot savu jau vairākkārt pausto viedokli par “vēlēšanām” mūsdienu Latvijā un to lomu...

Foto

Dzīvnieku aizsardzības organizācijas nosoda bezatbildīgo aicinājumu doties meklēt un fotografēt lāčus

Dzīvnieku aizsardzības organizācijas nosoda nepārdomāto un provokatīvo publiskajā telpā izskanējušo Latvijas Nacionālā dabas muzeja iniciatīvu,...

Foto

Elektrizētā priekšvēlēšanu kampaņa

Par Dievzemītes “reņģēdāju” nežēlīgu dīrāšanu 2007.—2010. gada finanšu krīzes laikā Valdis Dombrovskis (JV) ticis pie amata Eiropas Komisijā. Toreiz pat starptautiskie naudas dūži...

Foto

Jehovas liecinieki atsāk apmeklēt cilvēkus viņu dzīvesvietās

Pēc divarpus gadu pārtraukuma no 1. septembra Jehovas liecinieki visā pasaulē, arī Latvijā, atsāks to savas darbības aspektu, kas...

Foto

Uzņēmuma pāreja – jaunā VID granāta

Nu jau ar zināmu regularitāti līdz mums nonāk lietas, kur Valsts ieņēmumu dienests (VID) apgalvo, ka ir notikusi uzņēmuma vai...