Iesaki rakstu: 
Ziemassvētku garo brīvdienu priekšvakarā, 21. decembrī īpaši sasauktajā Ventspils brīvostas valdes ārkārtas sēdē Aivaram Lembergam nav pieticis balsu, lai ar atpakaļejošu datumu labotu mēnesi veco sēdes protokolu, ietverot piezīmi, ka balsojumā par iepirkumu no dēlam un znotam daļēji piederošās SIA Baltimar VT viņš neesot piedalījies. Pret šādu labojumu iebilduši visi četri valsts deleģētie brīvostas valdes locekļi, lai gan iepriekš bija bažas, ka Lembergu "piesedz" vai vismaz nevēlas ar viņu konfrontēties, jo atsevišķas valsts amatpersonas pēkšņi nespēja atcerēties, vai viņš balsojumā piedalījies.
Līdz ar to Lembergam nebūs "sakārtotu papīru", kurus uzrādīt Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB), lai pierādītu, ka nav atradies interešu konfliktā, jo 14. novembrī neesot piedalījies Ventspils brīvostas valdes balsojumā par 717 tūkstošu latu vērta iepirkuma līguma slēgšanu ar savam dēlam un znotam daļēji piederošo SIA Baltimar VT. Pārbaudi par Lemberga iespējamo atrašanos interešu konfliktā KNAB sācis pēc iesniegumu saņemšanas no ostu darbību pārraugošās Satiksmes ministrijas (SM), portāla Pietiek un LTV raidījuma De facto.
Pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, Ventspils brīvostas valdes locekļi ap Ziemassvētkiem saņēmuši pavēstes ierasties KNAB paskaidrojumu sniegšanai par 14. novembra balsojumu, jo birojam oficiāli iesniegtajos sēžu protokolos un amatpersonu publiski paustajos komentāros ir atšķirīga interpretācija, vai Lembergs balsojumā par Baltimar VT piedalījies. To, ka pavēsti saņēmis, Pietiek apstiprināja brīvostas valdes loceklis Ģirts Kronbergs (Reformu partija). Pēc visa spriežot, ierašanās KNAB būs arī viens no pirmajiem Lemberga darbiem jaunajā gadā.
Īpaši sasauktā Ventspils brīvostas valdes sēdē 21. decembrī kā pirmais dienas kārtības punkts bijis lēmums apstiprināt 14. novembra sēdes protokolu, ietverot Lemberga piezīmi ar lūgumu norādīt, ka šajā protokolā nav norādīts: viņš neesot piedalījies balsojumā par dienaskārtības 3. punktu (pilnvarojumu brīvostas pārvaldniekam slēgt līgumu ar Baltimar VT). Formālais ārkārtas sēdes sasaukšanas iemesls bija līguma pagarināšana ar prāmju operatoru Stena Line, kam nebūtu jābūt ārkārtas pasākumam, jo tikai nesen bija notikusi regulārā valdes sēde ar iespēju šo jautājumu nokārtot. Tas radīja aizdomas, ka ārkārtas sēdes sasaukšanas iegansts ir "aiz matiem pievilkts", lai līdz gada beigām panāktu labojumus mēnesi vecajā protokolā, ņemot vērā, ka lieta nonākusi KNAB.
Visi četri valdības ieceltie brīvostas valdes locekļi - Kronbergs, SM valsts sekretārs Anrijs Matīss, premjera Valda Dombrovska (Vienotība) padomniece Sandra Bukane un Antons Vjaters (Vienotība) atturējušies atbalstīt šādas piezīmes iekļaušanu protokolā. Oficiālais formulējums skan: "Atbalstīt kopumā piedāvāto lēmumu projektu, bet atturēties no konkrēta lēmuma pieņemšanas daļā par 1. punktā "Par Ventspils brīvostas valdes 2012.gada 14.novembra sēdes protokola apstiprināšanu" ietverto piezīmi un pievienot valdes locekļu atsevišķās domas par Lemberga piezīmi." Lemberga labojumus bez viņa paša atbalstījuši trīs pašvaldības nozīmētie brīvostas valdes locekļi - viņa vietnieki Ventspils domē Jānis Vītoliņš, Guntis Blumbergs un Didzis Ošenieks.
Ārkārtas sēdes protokolam arī pievienotas četru valdības iecelto valdes locekļu atsevišķās domas par Lemberga piezīmi: „Tā kā valdes locekļu vidū nav vienprātības jautājumā par Ventspils brīvostas valdes locekļa A. Lemberga dalību balsojumā 2012. gada 14. novembra sēdes laikā par 3. darba kārtības jautājumu, un šobrīd nav iespējams pārbaudīt faktisko gribas izteikumu, Ventspils brīvostas valdes locekļi, kuri pārstāv Satiksmes ministriju, Finanšu ministriju, Ekonomikas ministriju un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, ierosina Ventspils brīvostas pārvaldei turpmāk nodrošināt valdes sēžu audioierakstus."
"Haostiska pēdu dzēšana" - tādu iespaidu rada ventspilnieku pēdējā mēneša aktivitātes ap Lembergam sarežģījumus radījušo brīvostas sēdes protokolu kā sakarā aizstāvības taktiku vairākkārt mainījis arī pats Ventspils mērs. Iesākumā, 27. novembrī, kad Pietiek publiskoja informāciju par iespējamo interešu konfliktu, Lembergs ziņu aģentūrai LETA apgalvoja, ka "neatceras", vai balsojis par Baltimar VT jautājumu.
Tomēr tuvākās nedēļas laikā Lembergs atcerējās. 5. decembrī brīvostas valdes locekļiem saskaņošanai tika izsūtīts nākamās - 23. novembra - sēdes protokols ar Lemberga lūgumu ietvert piezīmi, ka iepriekšējā valdes sēdē viņš nav balsojis jautājumā par Baltimar VT. Ventspils mēram lojālais brīvostas valdes loceklis Vītoliņš dienu vēlāk, 6. decembrī, pr šo precizējumu Pietiek skaidroja: "Zinu, ka viņam [Lembergam] bija diskusijas ar protokola rakstītāju un viņš precizēja savu balsojumu." Tomēr šādu labojumu protokolā, lai tas būtu juridiski korekts, valdes loceklim jāierosina valdes sēdes laikā, ko Lembergs 23. novembrī nebija darījis.
Līdz ar to taktika tika mainīta vēlreiz, un Lembergs jau 9. decembra vakarā LTV raidījumam De facto paziņoja, ka viņš šādu precizējumu nemaz neesot lūdzis, bet, "ja tagad vajag, lai ieraksta, tad, protams, es teikšu 20. februārī [tobrīd 21. decembra ārkārtas sēde vēl nebija sasaukta], ka nepiedalījos". Papildus tam Lembergs izvēlējies atsaukties uz Civillikuma normu, apgalvojot, ka pilngadīgais dēls nemaz nav viņa ģimenes loceklis, līdz ar to interešu konflikts piedaloties lēmuma pieņemšanā par viņam daļēji piederošo Baltimar VT nav iespējams. Šī Civillikuma norma neattiecas uz likumā par interešu konflikta novēršanu uzliktajiem ierobežojumiem, kas runā par lēmumu pieņemšanu radinieku interesēs.
Šāds haoss aizstāvības taktikas maiņā daļēji skaidrojams ar faktu, ka Lembergs kopš 23. novembra aptuveni nedēļu neatradās Latvijā un, iespējams, telefoniski līdz galam nekontrolēja sev lojālo ventspilnieku darbības.
Pietiek jau rakstīja, ka Ventspils brīvostas valde 14. novembra sēdē pieņēmusi lēmumu pilnvarot ostas pārvaldnieku parakstīt 717 588 latu vērtu iepirkuma līgumu ar SIA Baltimar VT par dīzeļdegvielas piegādi brīvostas kuģiem. Starp firmas īpašniekiem ir divi Aivara Lemberga ģimenes locekļi - dēls Anrijs Lembergs un znots Jānis Austriņš. Pats Lembergs, būdams brīvostas valdes loceklis, piedalījies lēmuma pieņemšanā un, kā Pietiek apstiprināja vairāki citi valdes locekļi, nav lūdzis sēdes protokolā fiksēt, ka atturas vai nepiedalās balsojumā, lai nepārkāptu interešu konfikta novēršanas likumu.
17,42% SIA Baltimar VT kapitāldaļu saskaņā ar Lursoft informāciju kontrolē Lembergu ģimene - pa 8,71% firmā pieder Anrijam Lembergam un Ventspils mēra znotam Jānim Austriņam, kurš tikai šā gada 14. februārī tās ieguva no savas sievas Līgas Lembergas. 2007. gada 22. jūnijā ar Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģijas lēmumu tika uzlikts arests Anrijam Lembergam piederošajām kapitāldaļām SIA Baltimar VT, bet 2010. gada jūnijā tas ticis atcelts. Arests ticis uzlikts saistībā ar tā dēvēto Lemberga lietu, kurā blakus tēvam uz apsūdzēto sola Rīgas apgabaltiesā sēž arī Anrijs Lembergs. Līdz 2005. gadam gandrīz tik - 17,39% Baltimar VT kapitāldaļu piederēja pašam Lembergam. Savulaik līdz pat 2007. gadam starp firmas dalībniekiem pastarpināti un pa tiešo bija arī citi bijušie Lemberga kompanjoni - Olafs Berķis, Igors Skoks un Genādijs Ševcovs.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
