Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Šā gada marta mēnesī pēc Tieslietu padomes iniciatīvas tika veikta tiesnešu aptauja kura atklāja - 70,7% tiesnešu uzskata, ka tieslietu sistēmas neatkarību negatīvi ietekmē Tieslietu ministrija. Savukārt 6% tiesnešu aptaujā ir norādījuši, ka pēdējo piecu gadu laikā personīgi ir izjutuši spiedienu no politiķiem vai citām amatpersonām.

Aptaujas rezultāti norāda uz būtisku tiesu objektivitātes un neatkarības apdraudējumu. Šīs ietekmes rezultātā tiek sastādīti nesaprotami, vāji argumentēti un acīmredzami pretlikumīgi spriedumi. Cieš valsts kopumā un katrs spriedumā norādītais cilvēks. 

Ne tik sen tiesa nolēma apcietināt pavecu vīru - Aivaru Lembergu. Nešaubīgi tiesai ir jāabstrahējās no jebkādu personisku aizspriedumu esamības un jāpieņem pamatots, motivēts un likumīgs lēmums. Kaut arī vēl aizvien tiesas argumentācija nav zināma, tomēr šis gadījums, manuprāt, ilustrē klasisku "ietekmēšanās" gadījumu, kad augstākstāvošo pavēles netiek apspriestas. Ar šo domāju tieši lēmumu - apcietināt, nevis spriedumu kopumā. 

Kaut arī Kriminālprocesa likuma 272. panta ceturtā daļa paredz, ka tiesas spriedums par smaga vai sevišķi smaga nozieguma izdarīšanu var būt pamats apcietinājumam, tomēr arī šāds lēmums ir jāpamato. Turklāt jāievēro Kriminālprocesa likuma 241. panta trešajā daļā norādītais, ka vienlaikus konstatējama (nevis izdomājama) arī varbūtība, ka persona izvairīsies no sprieduma izpildes. 

No malas šāds apcietinājums izskatās visai neparasts, neloģisks un viennozīmīgi vērsts ne uz kriminālprocesa/tiesvedības aizsardzību un nodrošināšanu. Piemēram, kāds jaunietis ticis notiesāts ar reālu brīvības atņemšanu uz 10 gadiem par drauga noduršanu, tomēr tiesas zālē nav ticis apcietināts, jo tiesa nav domājusi, ka viņš aizbēgs (https://jauns.lv/raksts/zinas/35750-tiesa-neesot-domajusi-ka-vins-aizbegs-valsts-nejauda-atrast-par-drauga-slepkavibu-notiesato-aramu).

Šis piemērs nav vienīgais, bet spilgti ilustrē likuma piemērošanas atbilstoši vajadzībām gadījumu. Acīmredzot slepkavība nav sabiedriski bīstams noziegums, lai vērtētu apcietinājumu no sabiedrības drošības skatupunkta. Savukārt vecs vīrs, kurš, domājams, ja būtu gribējis, jau sen būtu uzsācis ilgstošu ārstniecības kursu kādā no Austrijas slimnīcām, bet to nav darījis, ir tik bīstams, ka jāpiemēro pats stingrākais drošības līdzeklis un citi drošības līdzekļi nespēs nodrošināt normālu tiesvedību.

Cik var spriest pēc tiesas sēžu apmeklējumiem, tad A. Lembergs nav no sēdēm izvairījies. Līdz ar to gadījumā, ja pastāvēja pamatots tiesvedības traucēšanas risks, tiesa varēja noteikt mājas arestu, policijas uzraudzību vai aizstāt apcietinājumu ar drošības naudu. Domājams, ka par šāda riska esamību neliecināja nekas.

2016. gadā Valsts probācijas dienests kopā ar Tieslietu ministriju vērtēja elektroniskās uzraudzības sistēmas paplašināšanas virzienus. Pirmkārt, tika plānots pilnveidot tiesisko regulējumu, lai tiesu praksē attiecībā uz elektronisko uzraudzību līdzīgos gadījumos elektroniskās uzraudzības termiņš būtu līdzīgs. Otrkārt, tika vērtēta iespēja paplašināt elektroniski uzraugāmo grupu, piemēram, uzreiz pēc notiesāšanas piedāvājot elektronisko uzraudzību kā alternatīvu ieslodzījumam, ja nodarītais likumpārkāpums nav smags (https://juristavards.lv/zinas/268725-elektroniska-uzraudziba-latvija-vispirms-izvertet-tikai-pec-tam-piemerot/).

Tomēr tālāk par vērtēšanu šīs iestādes nav tikušas. Jo elektroniskās uzraudzības piemērošana joprojām ir visai sarežģīts process. Turklāt tā ir pieejama ierobežotam notiesāto personu lokam, kurš tā arī nav ticis paplašināts. Līdz ar ko vēlos aktualizēt elektroniskās uzraudzības piemērošanas nosacījumu paplašināšanas nepieciešamību. 

Eiropas Cilvēktiesību tiesa vairākkārt ir norādījusi uz apcietinājuma piemērošanas kā galējā līdzekļa raksturu. T.i. apcietinājums piemērojams kā galējais līdzeklis, kad citi līdzekļi nedarbojas. Uzskatu, ka būtu nepieciešams iekļaut elektroniskās uzraudzības subjektu starpā arī vēl nenotiesātās personas. Kā alternatīvu apcietinājumam.

Šādi tiktu samazināts ieslodzīto skaits (ietaupīti līdzekļi), mazinātos nepamatoto apcietinājumu skaits un arī tiesām nebūtu jāpiemēro apcietinājums situācijās kad to var nepiemērot, bet personas uzraudzība ir nepieciešama stingrāka par policijas īstenoto (kā drošības līdzeklis). Arī situācijā, kad tiesa varētu aizstāt apcietinājumu ar drošības naudu, bet apcietinātajam naudas nav, elektroniskā uzraudzība būtu adekvāts risinājums. 

Mūsdienās tiek rekomendēts noteikt notiesātajiem sodus, kas nebūtu saistīti ar brīvības atņemšanu (ANO Ģenerālās asamblejas rezolūcija Nr. 65/230, 1 para.). Līdz ar ko būtu jāpaplašina elektroniskās uzraudzības piemērošanas iespējas arī notiesātajiem.

Jāsecina, ka joprojām tiesvedības daudzos gadījumos notiek pēc grāmatā "Tiesāšanās kā ķēķis" aprakstītajiem scenārijiem. Cerēsim, ka vismaz notiekošajā kolaboranta Romualda Vonsoviča tiesa nostāsies likuma pusē. Kaut arī civiltiesiska strīda pārvēršana par kriminālprocesu rada pamatotas šaubas par jebkādu tiesiskumu un neitralitāti arī šajā kriminālprocesā.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

12

Uzmācīgie IRši

FotoPagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”
Lasīt visu...

21

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...