Iesaki rakstu: 
Šā gada marta mēnesī pēc Tieslietu padomes iniciatīvas tika veikta tiesnešu aptauja kura atklāja - 70,7% tiesnešu uzskata, ka tieslietu sistēmas neatkarību negatīvi ietekmē Tieslietu ministrija. Savukārt 6% tiesnešu aptaujā ir norādījuši, ka pēdējo piecu gadu laikā personīgi ir izjutuši spiedienu no politiķiem vai citām amatpersonām.
Aptaujas rezultāti norāda uz būtisku tiesu objektivitātes un neatkarības apdraudējumu. Šīs ietekmes rezultātā tiek sastādīti nesaprotami, vāji argumentēti un acīmredzami pretlikumīgi spriedumi. Cieš valsts kopumā un katrs spriedumā norādītais cilvēks.
Ne tik sen tiesa nolēma apcietināt pavecu vīru - Aivaru Lembergu. Nešaubīgi tiesai ir jāabstrahējās no jebkādu personisku aizspriedumu esamības un jāpieņem pamatots, motivēts un likumīgs lēmums. Kaut arī vēl aizvien tiesas argumentācija nav zināma, tomēr šis gadījums, manuprāt, ilustrē klasisku "ietekmēšanās" gadījumu, kad augstākstāvošo pavēles netiek apspriestas. Ar šo domāju tieši lēmumu - apcietināt, nevis spriedumu kopumā.
Kaut arī Kriminālprocesa likuma 272. panta ceturtā daļa paredz, ka tiesas spriedums par smaga vai sevišķi smaga nozieguma izdarīšanu var būt pamats apcietinājumam, tomēr arī šāds lēmums ir jāpamato. Turklāt jāievēro Kriminālprocesa likuma 241. panta trešajā daļā norādītais, ka vienlaikus konstatējama (nevis izdomājama) arī varbūtība, ka persona izvairīsies no sprieduma izpildes.
No malas šāds apcietinājums izskatās visai neparasts, neloģisks un viennozīmīgi vērsts ne uz kriminālprocesa/tiesvedības aizsardzību un nodrošināšanu. Piemēram, kāds jaunietis ticis notiesāts ar reālu brīvības atņemšanu uz 10 gadiem par drauga noduršanu, tomēr tiesas zālē nav ticis apcietināts, jo tiesa nav domājusi, ka viņš aizbēgs (https://jauns.lv/raksts/zinas/35750-tiesa-neesot-domajusi-ka-vins-aizbegs-valsts-nejauda-atrast-par-drauga-slepkavibu-notiesato-aramu).
Šis piemērs nav vienīgais, bet spilgti ilustrē likuma piemērošanas atbilstoši vajadzībām gadījumu. Acīmredzot slepkavība nav sabiedriski bīstams noziegums, lai vērtētu apcietinājumu no sabiedrības drošības skatupunkta. Savukārt vecs vīrs, kurš, domājams, ja būtu gribējis, jau sen būtu uzsācis ilgstošu ārstniecības kursu kādā no Austrijas slimnīcām, bet to nav darījis, ir tik bīstams, ka jāpiemēro pats stingrākais drošības līdzeklis un citi drošības līdzekļi nespēs nodrošināt normālu tiesvedību.
Cik var spriest pēc tiesas sēžu apmeklējumiem, tad A. Lembergs nav no sēdēm izvairījies. Līdz ar to gadījumā, ja pastāvēja pamatots tiesvedības traucēšanas risks, tiesa varēja noteikt mājas arestu, policijas uzraudzību vai aizstāt apcietinājumu ar drošības naudu. Domājams, ka par šāda riska esamību neliecināja nekas.
2016. gadā Valsts probācijas dienests kopā ar Tieslietu ministriju vērtēja elektroniskās uzraudzības sistēmas paplašināšanas virzienus. Pirmkārt, tika plānots pilnveidot tiesisko regulējumu, lai tiesu praksē attiecībā uz elektronisko uzraudzību līdzīgos gadījumos elektroniskās uzraudzības termiņš būtu līdzīgs. Otrkārt, tika vērtēta iespēja paplašināt elektroniski uzraugāmo grupu, piemēram, uzreiz pēc notiesāšanas piedāvājot elektronisko uzraudzību kā alternatīvu ieslodzījumam, ja nodarītais likumpārkāpums nav smags (https://juristavards.lv/zinas/268725-elektroniska-uzraudziba-latvija-vispirms-izvertet-tikai-pec-tam-piemerot/).
Tomēr tālāk par vērtēšanu šīs iestādes nav tikušas. Jo elektroniskās uzraudzības piemērošana joprojām ir visai sarežģīts process. Turklāt tā ir pieejama ierobežotam notiesāto personu lokam, kurš tā arī nav ticis paplašināts. Līdz ar ko vēlos aktualizēt elektroniskās uzraudzības piemērošanas nosacījumu paplašināšanas nepieciešamību.
Eiropas Cilvēktiesību tiesa vairākkārt ir norādījusi uz apcietinājuma piemērošanas kā galējā līdzekļa raksturu. T.i. apcietinājums piemērojams kā galējais līdzeklis, kad citi līdzekļi nedarbojas. Uzskatu, ka būtu nepieciešams iekļaut elektroniskās uzraudzības subjektu starpā arī vēl nenotiesātās personas. Kā alternatīvu apcietinājumam.
Šādi tiktu samazināts ieslodzīto skaits (ietaupīti līdzekļi), mazinātos nepamatoto apcietinājumu skaits un arī tiesām nebūtu jāpiemēro apcietinājums situācijās kad to var nepiemērot, bet personas uzraudzība ir nepieciešama stingrāka par policijas īstenoto (kā drošības līdzeklis). Arī situācijā, kad tiesa varētu aizstāt apcietinājumu ar drošības naudu, bet apcietinātajam naudas nav, elektroniskā uzraudzība būtu adekvāts risinājums.
Mūsdienās tiek rekomendēts noteikt notiesātajiem sodus, kas nebūtu saistīti ar brīvības atņemšanu (ANO Ģenerālās asamblejas rezolūcija Nr. 65/230, 1 para.). Līdz ar ko būtu jāpaplašina elektroniskās uzraudzības piemērošanas iespējas arī notiesātajiem.
Jāsecina, ka joprojām tiesvedības daudzos gadījumos notiek pēc grāmatā "Tiesāšanās kā ķēķis" aprakstītajiem scenārijiem. Cerēsim, ka vismaz notiekošajā kolaboranta Romualda Vonsoviča tiesa nostāsies likuma pusē. Kaut arī civiltiesiska strīda pārvēršana par kriminālprocesu rada pamatotas šaubas par jebkādu tiesiskumu un neitralitāti arī šajā kriminālprocesā.
Seko mums 
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
Vai Latvijas sabiedrība neredz, kā „Latvijas sabiedriskais medijs” bieži izmanto to pašu, ko izmanto krievijas propaganda? Mēs Latvijā cieņpilni vienmēr esam izturējušies pret jebkuras armijas karavīru kapiem. Jūs redzēsiet Bauskā Napaleona karavīru kapus, Cēsīs - turku karavīru kapus, kā arī visā Latvijā - krievu karavīru kapus. Mēs viņus nepostām, viņi visi ir saglabājušies.
Vai pusbeigtam zirgam nav vienalga kam līdzināsies Zaļā kursa remonts 2030. gadā: neliels komentārs par Edvarda Kušnera pausto "Neatkarīgajai":
Latvijas politiskajā telpā bieži dzirdams arguments: “Attīstītajās valstīs ministri pelna vairāk – arī mums tas pienākas.” Šis salīdzinājums tiek piesaukts kā aksioma, kā bezierunu attaisnojums augstāka atalgojuma pieprasījumiem. Taču šī retorika ir selektīva, apzināti ignorējot tos elementus, kas patiesi padara šīs valstis attīstītas – atbildību, caurspīdību, sabiedrisko uzticību un rezultātus.
Dīvainā Latvija. Zeme, kur iegulda (pagaidām gan vairāk sapņo un šķērdējas ar naudu) miljardus, lai kaut kad tālā nākotnē, tā ap 2035. gadu, dotu iespēju 3 miljoniem pasažieru pārvietoties pa "RailBaltica", bet neatrod dažus miljonus gadā, lai savlaicīgi veiktu elektrotīklu remontus, kas radītu iespēju droši pārvadāt 19 miljonus pasažieru katru gadu. Pērk jaunus vilcienus par simtiem miljonu eiro, bet ekonomē uz dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanu.
Nezinu, ko jūs domājat, bet man personīgi ir diezgan slikti ar airBaltic ziņām. Tāpēc es aicinu Eiropas Savienību iejaukties situācijā ar Latvijas aviokompāniju, jo Latvijas Republikas valdība acīmredzot ir pilnīgi nespējīga pati sakārtot situāciju.