Levita apordeņotā „Latvijas Avīzes” žurnāliste ignorē un sagroza faktus
Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca21.09.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca (turpmāk - Slimnīca) stingri vēršas pret laikraksta “Latvijas Avīze” žurnālistes Māras Libekas (attēlā) rakstu sēriju par Slimnīcas Neatliekamās medicīnas centra (turpmāk – NMC) darbu un tā vadītāju, kas uzskatāma par nomelnojošu.
Jau no 2023. gada pavasara žurnāliste savās publikācijās ietver nepārbaudītus faktus un savu viedokli, tādējādi nepārstāvot pētnieciskās žurnālistikas labo praksi – publicēt informāciju, kas stingri balstīta pierādāmos faktos un to analīzē.
Žurnālistei M. Libekai Slimnīca sagatavoja atbildi uz kārtējo jautājumu par iespējamo Slimnīcas NMC vadītāja Roberta Fūrmaņa atlaišanu. Citējam Slimnīcas galvenās ārstes, anestezioloģes, reanimatoloģes, Triju Zvaigžņu ordeņa komandieres profesores Evas Strīķes parakstītu laikrakstam nosūtīto atbildes saturu:
“Atbildot uz Jūsu jautājumu un vērtējot saņemto informāciju, apstiprinām, ka Slimnīcai fakts par ierosināto tiesvedību ir zināms. Neatliekamās medicīnas centra (NMC) vadītāja atlases komisija nekonstatēja tādu faktu un apstākļu kopumu, kas mazinātu uzticību izvēlētajam kandidātam vai liktu apšaubīt izvēlētā kandidāta spēju veikt vadītāja pienākumus konkrētajā struktūrvienībā.
Komisija, izvērtējot R. Fūrmaņa kandidatūru, ņēma vērā viņa profesionālo veikumu, iepriekšējo darba pieredzi konkrētajā struktūrvienībā, kā arī pieredzi darbā Neatliekamās medicīnas palīdzības dienestā (turpmāk – NMPD).
Tāpat jāiezīmē, ka R. Fūrmaņa rīcības tiesiskumu notikumā pirms desmit gadiem vēl nav vērtējusi tiesa un nolēmums, kas ļautu atzīt viņu par vainīgu nodarījumā, nav. Šobrīd Slimnīcai pieejama pretrunīga informācija par notikumiem 2014. gada decembrī, un tikai tiesas lēmums var viest skaidrību.
Vienlaikus vēlamies uzsvērt, ka Stradiņa slimnīca ievēro nevainīguma prezumpcijas ideju un mērķi saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmes 92. pantu, kas noteic, ka "Ikviens uzskatāms par nevainīgu, iekams viņa vaina nav atzīta saskaņā ar likumu."
Ņemot vērā iepriekš izklāstīto, Slimnīca šobrīd nav pieņēmusi lēmumu attiecībā uz NMC vadītāja posteni.
Vēlamies atkārtoti uzsvērt - Slimnīca nav konstatējusi tādu faktu un apstākļu kopumu, kas liktu pretendentu atlases konkursa laikā vai šobrīd apšaubīt Roberta Fūrmaņa spēju veikt vadītāja pienākumus konkrētajā struktūrvienībā, vai liktu apšaubīt ārsta godaprātu, lojalitāti Slimnīcai un spēju pieņemt lēmumus;
Vērtējot kandidātu, tika ņemta vērā viņa iepriekšējā darba pieredze - Slimnīcas NMC vadītāja vietnieks no 2021. gada, Latvijas Ārstu biedrības viceprezidents 2018. – 2021. gads, NMPD Ārsta-speciālista brigādes vadītājs 2015.-2023. gads, NMPD Zemgales reģionālā centra vadītājs sešu gadu periodā.
Dr. Fūrmaņa darba pieredze gūta arī, strādājot Eiropas Starptautiskajā dzīvības glābšanas asociācijā (International Life Saving Association of Europe) kā direktoru padomes loceklim un esot biedrības "Latvijas Dzīvības Glābšanas Asociācija" prezidenta amatā. Savas organizatoriskā darba spējas R. Fūrmanis pierādījis ieņemot Pasaules Čempionāta hokejā Galvenā ārsta amatu 2023. gada maijā.
Tāpat tika ņemts vērā, ka Dr. Fūrmaņa darbs kā NMC vadītāja vietniekam un viņa profesionālā kapacitāte ir spējusi labvēlīgi ietekmēt procesus NMC darba organizācijā, piemēram – struktūrvienībā strādājošie uzsver ārstniecības un aprūpes personāla saliedēšanu, komandas sajūtas stiprināšanu, ciešāku kontaktu, kas būtiski uzlabo kopējo sadarbību un veicina pacientu drošību Slimnīcā.
Iedibināti labvēlīgi procesi komandā – ikrīta apspriedes, kurās darbinieki aicināti paust savu viedokli dažādu problēmsituāciju gadījumos. Būtiski uzlabojušies darba apstākļi – pēc Dr. Fūrmaņa iniciatīvas iegādātas jaunas mēbeles, aparatūra, kas NMC vidi dara patīkamāku kā strādājošajiem, tā pacientiem. Būtiski, ka NMC personālam ir radīta iespēja pielietot savas prasmes un profesionalitāti dažādos pasaules mēroga pasākumos, tādā veidā ceļot gan Slimnīcas, gan neatliekamās medicīniskās palīdzības prestižu!
Kopš R. Fūrmanis uzņēmies NMC darba vadību, mazinās arī vakanču skaits, kadru mainība ir mazāka. Kolēģi uzsver, ka uzlabojusies arī NMC sadarbība ar citām slimnīcas struktūrvienībām, kas ir īpaši būtiski akūtas palīdzības sniegšanai pacientiem. Esot RSU Sarkanā krusta koledžas mācībspēku komandā, apmācīti vairāki tūkstoši studējošo pirmās palīdzības sniegšanā.
Uzsveram, ka jau maijā, pēc pirmajām publikācijām „Latvijas Avīzē” Slimnīcas vadība saņēma daudzskaitlīgi parakstītu NMC darbinieku atbalsta vēstuli Dr. Fūrmanim.
Atbildīgie par ārstniecības struktūrvienībām Slimnīcā pauž atbalstu NMC vadītājam un uzskata, ka Dr. Fūrmaņa darbs, vadot NMC struktūrvienību, kā arī ieguldījums neatliekamās medicīnas aspektu skaidrošanā sabiedrībai un viedokļa līdera pozīcija nozarē, ir apstākļu kopums, kuru izvērtēt un ņemt vērā.
Laikrakstā “Latvijas Avīze” publicētā Māras Libekas rakstu sērija par NMC vadītāju un darbinieku konfliktiem uzskatāma par konkrētās personas vajāšanu, sabiedriskās domas iespaidošanu pirms tiesvedības procesiem, kā arī Slimnīcas reputācijas graušanu.
F. Kafka darbā “Process” ir paudis: “Tas, ka kāds varētu tikt notiesāts, tikai pamatojoties uz to, ka ir apsūdzēts, ir kriminālās justīcijas nakts murga ļaunākais scenārijs”. Diemžēl šobrīd Slimnīca piedzīvo tieši šādu scenāriju, un pret to stingri vēršamies ar šo paziņojumu.
Seko mums 
Centrālā vēlēšanu komisija ceturtdien, 16. novembrī izlēma laikā no 2023. gada 7. decembra līdz 2024. gada 5. janvārim rīkot parakstu vākšanu tautas nobalsošanas ierosināšanai par apturētā likumprojekta “Grozījumi Notariāta likumā” atcelšanu.
Tikko pieņemtais budžets Kultūras ministrijas atbildībām prioritārajos pasākumos piešķir 17.51 miljonu eiro. Šie atbalsta pasākumi galvenokārt dzēš nozares ugunsgrēkus, kas bijuši redzami gadiem ilgi.
Medijos ir izskanējuši nopietni, pirmšķietami ticami, publiski apgalvojumi par LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes (LU FMOF) pasniedzēja Dmitrija Bočarova nepieņemamām darbībām un seksuālu uzmākšanos attiecībās ar sievietēm, tai skaitā ar nepilngadīgu personu un LU studenti.
Rietumeiropa un arvien vairāk arī Centrāleiropa lielākoties joprojām ir Amerikas protektorāts, un šīs valstis atgādina senos vasaļus, tāpēc pats tuvākais amerikāņu uzdevums ir nodrošināt, lai neviena valsts vai valstu kombinācija neiegūtu spēju izraidīt ASV no Eirāzijas vai pat būtiski samazināt tās izšķirošo šķīrējtiesas lomu.
Jautājums par tuvāko drošo vietu militāra apdraudējuma gadījumā joprojām nav atbildēts kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Kad varēs atbildēt uz šo vienkāršo iedzīvotāja jautājumu, kas ir paveikts līdz šim un kas vēl ir darāms? Šis būs ieskats Rīgas līdz šim paveiktajā.
“Atceros tos jocīgos laikus, kad amatpersonas atkāpās sīkumu dēļ. (..) Veselības ministrs Guntis Belēvičs atkāpās tāpēc, ka tika pieķerts ārpusrindas apkalpošanā Onkoloģijas centrā,” piektdien rakstīju savā “Dienas citātā”. Guntis Belēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” papildināja redzējumu uz senajiem 2016. gada notikumiem, kuru morālais aspekts šodien kļūst arvien aktuālāks.
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
