Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Izdevums Dienas Bizness ir publicējis interviju ar uzņēmēju Dzintaru Odiņu, kurš stāsta par lomu, kāda uzņēmuma Kurzemes finieris faktiskā reiderismā ir bijusi uzņēmuma Stiga RM īpašniekam Andrim Ramoliņam. Taču izrādījies, ka uzņēmējs nolēmis klusēt par šiem notikumiem, - Pietiek šodien publicē jautājumus, kurus Lato Lapsa bija uzdevis citkārt uz plašām intervijām gatavajam miljonāram un uz kuriem atbildes tā arī netika sniegtas:

1) Dz. Odiņš stāsta: „Parādījās Stiga RM (Andra) Ramoliņa personā. Viņš pats uzradās. Mums bija uzkrājies neliels parāds par kokiem pret Stigu RM, kas sākotnēji bija sarunu iemesls, bet patiesībā viņš bija dzirdējis, ka meklējam partneri, un bija ļoti ieinteresēts, ļoti draudzīgs, izrādīja pretimnākšanu, sapratni. 2014. gadā parāds pret Stigu RM par kokiem bija uzkrājies aptuveni 65 tūkstoši eiro. Ne pārāk liela summa mūsu biznesā, un ne pārāk liela summa Stigai RM. Bija arī nelieli parādi pret citiem bērza finierkluču piegādātājiem, taču viņi, apzinoties tirgus situāciju, izturējās ar sapratni.” No kurienes Jūs saņēmāt informāciju par to, ka Odiņu ģimene meklē partneri? Kādi tieši bija Jūsu nodomi, uzsākot pārrunas ar Odiņu ģimeni?

2) Dz. Odiņš stāsta: „Viņš lūdza man parādīt rūpnīcu. Apstaigājām, izstāstīju savus plānus. Viņš piedāvāja sadarbību, piedāvāja, ka varētu kļūt par partneri. (..) Viņš piedāvāja sadalījumu 60% viņam, 40% man, un šāds piedāvājums mums bija ļoti simpātisks.” Vai šis stāstījums atbilst patiesībai? Vai Jūs piedāvājāt Dz. Odiņam šādu kapitāldaļu sadalījumu?

3) Dz. Odiņš par Jums stāsta: „Ļoti detalizēti interesējās par to, kā mēs strādājam. Visu gribēja zināt: klienti, piegādātāji, kādi attīstības plāni, kādi projekti jau sarakstīti, kā labāk paplašināt ražošanu, kā pareizāk piedāvāt tirgū savu produkciju, kuru zemes gabalu vajadzētu nopirkt, lai paplašinātos. Es arī visu ļoti atklāti izstāstīju, izrādīju, izskaidroju, kā jau savam topošajam partnerim. Mēs kļuvām teju vai par draugiem, tādas bija tās attiecības.” Vai šis stāstījums atbilst patiesībai? Ar ko skaidrojams, ka Jūs tik detalizēti interesējāties par konkrēto uzņēmumu? Vai Jums jau tad bija plāns to pārņemt Dz. Odiņa vēlāk aprakstītajā veidā?

4) Dz. Odiņš par Jums stāsta: „Pēc šīs sarunas viņš piegādāja mums sešas kravas koku, kas bija it kā laba palīdzība, bet sanāca tā, ka līdz ar to parāds pret Stigu RM pieauga vēl līdz 83 tūkstošiem eiro.” Ar kādu aprēķinu Jūs piegādājāt šīs kravas?

5) Dz. Odiņš par Jums stāsta: „Kā topošais partneris viņš brauca ik nedēļu, runāja, skatījās. Teica, ka ir gatavs investēt, bet vajagot apskatīties bilances, grāmatvedības datus. Interesējās par banku un sacīja, ka, iespējams, jārunā par kredīta atmaksas atlikšanu. Tad sākās dažādu āķīgu līgumu gatavošana. Braucām pusdienās, runājām un runājām. Es viņam pilnībā uzticējos, uzķēros uz tām runām, ka latviešiem jāturas kopā, ka mēs kopā strādāsim un kalnus gāzīsim. Braucām uz Rīgu pie jurista Mārtiņa Krūma, un viņš atkal skatījās visus uzņēmuma parametrus.” Vai šis stāstījums atbilst patiesībai? Vai Jūs Dz. Odiņam stāstījāt pat „latviešu kopā turēšanos”, un vai jau tolaik Jums bija plāns par uzņēmuma pārņemšanu? Ja nē, kurā brīdī šis plāns parādījās? Kādus tieši līgumus Jūs gatavojāt? Kāda bija jurista Mārtiņa Krūma loma?

6) Dz. Odiņš par Jums stāsta: „Kad nu visu biju izstāstījis, izrādījis, paskaidrojis, ar banku iepazīstinājis, pēkšņi kā pērkons no skaidrām debesīm atnāca vēstule, ka esmu parādā tik un tik Stigai RM par kokiem. Tur ir piegādes grafiks, summas, atmaksas termiņi. Zvanu viņam, saku, ka nevaru atmaksāt un viņš to zina, bet viņš pretī, ka tas nekas. Tās esot tikai formalitātes, ja varu, lai maksāju, ja nē, tad nē.” Vai šis stāstījums atbilst patiesībai? Vai šī vēstule tika nosūtīta ar Jūsu ziņu? Ar kādu mērķi tā tika nosūtīta? Kad un ar kādu aprēķinu Jūs pieņēmāt lēmumu par šādas vēstules nosūtīšanu? Kā tā atbilda Jūsu iepriekšējai darbībai un komunikācijai ar Dz. Odiņu?

7) Dz. Odiņš par Jums stāsta: „Es pat sāku kaut ko atmaksāt, bet pēkšņi sekoja paziņojums no tiesas par maksātnespējas ierosināšanu. Mans topošais partneris un investors ir ierosinājis pret mani maksātnespēju!” Lūdzu, izskaidrojiet savu rīcību, pieprasot maksātnespēju.

8) Dz. Odiņš par Jums stāsta: „Tas, maigi izsakoties, nemaz nebija tas, par ko mēs visus šos mēnešus bijām runājuši. Tieši pretēji, jutos smagi piekrāpts. Būtu zinājis, ka viņš ir tāds, tautas valodā runājot, uzmetējs, es taču nebūtu ar viņu laiku tērējis, nebūtu viņam kā labam draugam visus plānus kā uz delnas izlicis, man taču bija citi potenciālie investori, citas iesāktas sarunas, kuras es būtu varējis turpināt.” Kā Jūs varat komentēt šo Dz. Odiņa vērtējumu? Vai Jums jau no pašiem pirmsākumiem bija ieplānota tieši šāda rīcība?

9) Dz. Odiņš par Jums stāsta: „Vēstule atnāca 2014. gada oktobra vidū, bet maksātnespēju pasludināja 15. novembrī. Pēc vēstules jau ar mani vairs nerunāja, teica, ka neesot nopietns partneris, īsāk - neesmu interesants.” Kādu iemeslu dēļ Jūs pārtraucāt draudzīgo komunikāciju ar Dz. Odiņu?

10) Dz. Odiņš par Jums stāsta: „Tālāk viss notika zibens ātrumā. Izrādījās, ka man aiz muguras patiesībā visu laiku tika gatavots šis uzņēmuma pārņemšanas process caur maksātnespēju, un tas tika īstenots ātri un precīzi kā militāra operācija. Ne velti tika iesaistīti maksātnespējas administratori ar labi zināmu reputāciju.” Vai šis stāstījums atbilst patiesībai? Kad tieši Jūs bijāt sācis gatavot uzņēmuma pārņemšanas procesu caur maksātnespēju?

11) Dz. Odiņš par Jums stāsta: Stigai RM mēs taču sākumā bijām parādā tikai 65 tūkstošus, ar to viss sākās! Tad Ramoliņš izlikās par draugu un partneri, lai gan pēc būtības tika realizēts reiderisms. Lai mani pilnīgi paralizētu, tika draudēts ar krimināllietu.” Vai draudēšana ar krimināllietu notika ar Jūsu ziņu?

12) kāds bija Jūsu kopējais materiālais ieguvums, pārņemot uzņēmuma mantu?

13) kad un kādos apstākļos Jūs esat iepazinies ar Dz. Odiņa pieminēto juristu? Kādos vēl darījumos viņš Jums ir palīdzējis?

14) kādiem vēl uzņēmējiem Jūs esat stāstījis par to, kā latviešiem ir jāturas kopā? Vai arī ar šiem uzņēmējiem Jūs esat turējies kopā tāpat kā ar Dz. Odiņu?

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

3

Mūsu viedās ministrijas viedie soļi un viedā rīcība

FotoKopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
Lasīt visu...

21

Kultūršoks vai Latvijas nodevēju saraksts?

FotoVai Latvijas sabiedrība neredz, kā „Latvijas sabiedriskais medijs” bieži izmanto to pašu, ko izmanto krievijas propaganda? Mēs Latvijā cieņpilni vienmēr esam izturējušies pret jebkuras armijas karavīru kapiem. Jūs redzēsiet Bauskā Napaleona karavīru kapus, Cēsīs - turku karavīru kapus, kā arī visā Latvijā - krievu karavīru kapus. Mēs viņus nepostām, viņi visi ir saglabājušies.
Lasīt visu...

21

Valsts kase ir tukša, naudas vienkārši vairs nav, ir politisks bankrots

FotoVai pusbeigtam zirgam nav vienalga kam līdzināsies Zaļā kursa remonts 2030. gadā: neliels komentārs par Edvarda Kušnera pausto "Neatkarīgajai": https://nra.lv/neatkariga/izpete/490313-edvards-kusners-zala-kursa-remonts-lidzinasies-banku-kapitalajam-remontam.htm.
Lasīt visu...

18

Dubultstandarti Latvijas varas retorikā: kad "attīstītās valstis" kalpo tikai algu celšanai

FotoLatvijas politiskajā telpā bieži dzirdams arguments: “Attīstītajās valstīs ministri pelna vairāk – arī mums tas pienākas.” Šis salīdzinājums tiek piesaukts kā aksioma, kā bezierunu attaisnojums augstāka atalgojuma pieprasījumiem. Taču šī retorika ir selektīva, apzināti ignorējot tos elementus, kas patiesi padara šīs valstis attīstītas – atbildību, caurspīdību, sabiedrisko uzticību un rezultātus.
Lasīt visu...

20

Vai katra ķēkša var vadīt valsti un lielus uzņēmumus? Viennozīmīgi - var, bet ne ilgi

FotoDīvainā Latvija. Zeme, kur iegulda (pagaidām gan vairāk sapņo un šķērdējas ar naudu) miljardus, lai kaut kad tālā nākotnē, tā ap 2035. gadu, dotu iespēju 3 miljoniem pasažieru pārvietoties pa "RailBaltica", bet neatrod dažus miljonus gadā, lai savlaicīgi veiktu elektrotīklu remontus, kas radītu iespēju droši pārvadāt 19 miljonus pasažieru katru gadu. Pērk jaunus vilcienus par simtiem miljonu eiro, bet ekonomē uz dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanu.
Lasīt visu...

6

Eiropas Savienības pārsteidzošā klusēšana

FotoNezinu, ko jūs domājat, bet man personīgi ir diezgan slikti ar airBaltic ziņām. Tāpēc es aicinu Eiropas Savienību iejaukties situācijā ar Latvijas aviokompāniju, jo Latvijas Republikas valdība acīmredzot ir pilnīgi nespējīga pati sakārtot situāciju.
Lasīt visu...