Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

2020. gada 30. janvārī Saeima galīgajā lasījumā pieņēma likumu “Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā” (reģistrācijas nr. 77/Lp13). Likums “Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā” (turpmāk – grozījumi ETL) uzsāka savu ceļu Saeimā vēl 2018. gada rudenī – pēc tam, kad Ekonomikas ministrija (turpmāk - EM) apmēram gadu bija solījusi Saeimas atbildīgajai Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai (turpmāk – Saeimas komisija) sagatavot un iesniegt nepieciešamās likumdošanas iniciatīvas, kas sakārtotu valsts atbalsta sistēmu – padarītu to skaidru, samērīgu un taisnīgu, un novērstu krāpniecības iespējas, izmantojot šo sistēmu. EM tā arī “nespēja” šādus likuma grozījumus sagatavot, tāpēc Saeimas komisija pati nāca ar šādu likumdošanas iniciatīvu.

Saeimas komisijas sagatavotā likumprojekta mērķis bija ļoti skaidrs un vienkāršs: lai turpmāk novērstu to, ka esošā likuma deleģējuma ietvaros EM nespēj vai nevēlas veidot sekundāro likumdošanu (Ministru kabineta noteikumus) tā, lai nodrošinātu atbilstīgu valsts atbalsta sistēmas izveidi un pārraudzību, tāpēc tika paredzēts noteikt likuma līmenī tādu regulējumu, lai EM būtu pienākums nodrošināt atbilstošu valsts atbalsta kontroli, un likumā noteiktais mērķis - “nodrošināt, lai visiem enerģijas lietotājiem, ievērojot normatīvo aktu prasības, visefektīvākajā iespējamajā veidā par pamatotām cenām tiktu droši un kvalitatīvi piegādāta elektroenerģija” (Elektroenerģijas tirgus likuma 2.pants), beidzot tiktu pildīts arī attiecībā uz subsidētās elektroenerģijas ražošanu.

Tieši EM rīcības dēļ tas ilgstoši netika pildīts. EM ne tikai nerūpējās par Elektroenerģijas tirgus likumā noteiktā mērķa sasniegšanu, bet tieši otrādi – īstenoja darbības, kas rezultātā radīja fenomenu, kurš sabiedrībā pamatoti tiek saukts par “OIK afēru”.

Proti, izmantojot to, ka likumā tieši netika noteikti skaidri šīs sistēmas un tās pārraudzības principi, EM ar saviem uz šī likuma pamata izveidotajiem Ministru kabineta noteikumiem, radīja situāciju, lai, izmantojot tos, varētu apiet minēto likumā noteikto prasību un to varētu nepildīt gan atbalsta saņēmēji, gan tie, kuru pienākums ir veidot un uzraudzīt šo atbalsta sistēmu.

Tāpēc likuma grozījumi paredzēja skaidri noteikt likuma līmenī sekojošo:

īstenot reālu un efektīvu atbalsta saņēmēju darbības kontroli, lai novērstu nepamatotu vai nelikumīgu atbalsta izmaksu;

noteikt pienākumu anulēt tiesības saņemt atbalstu tiem ražotājiem, kas nepilda atbalsta noteikumus vai krāpjas. Kā arī, paredzot pienākumu, atgūt no tiem nepamatoti izmaksāto atbalstu. (Nevis kā tas ir pēc EM izstrādātajiem Ministru kabineta noteikumiem, saskaņā ar kuriem, par šādiem pārkāpumiem komersanti tiek tikai brīdināti);

paredzēt EM pienākumu nodrošināt, lai izmaksājamais atbalsta apmērs būtu samērīgs nevis pārmērīgs(kā tas tika apsolīts Eiropas Komisijai (EK), lai varētu šo atbalsta shēmu saskaņot ar EK), – skaidri nosakot, ka aprēķinos ir jāiekļauj, nevis daļa (kā līdz šim), bet viss komersantam samaksātais atbalsts elektroenerģijas ražošanai, ietverot aprēķinos izdevumus samērīgā apmērā (nosakot līmeņatzīmes), kādi tie būtu pamatoti komersantam efektīvi strādājot, nevis jebkāda apmēra izdevumus (kā tas ir bijis iespējams līdz šim, pateicoties EM izstrādātajiem MK noteikumiem).

Diemžēl likumprojekts galīgajā lasījumā būtiski atšķiras no šī likumprojekta mērķa – lielā mērā tieši EM virzīto priekšlikumu dēļ, kuri torpedēja minētā mērķa sasniegšanu un ir padarījuši likumprojektu par gandrīz bezjēdzīgu.

Tikai daži konkrēti piemēri:

- Pēc EM priekšlikuma likumprojektā tika sašaurināts atbalsta tvērums, attiecinot likumprojektā ietvertās normas (piemēram: attiecībā uz kontroli, pārkompensāciju) tikai uz konkrētos likuma pantos piešķirto atbalstu (tikai uz esošo atbalsta shēmu), tādejādi tās neattieksies uz jauno atbalsta shēmu, ar kuru ekonomikas ministrs sola nomainīt esošo OIK atbalsta shēmu jau 2021. gadā – tas ir pirms vispār šīs likuma normas būs reāli pielietojamas (kad būs izstrādāti atbilstošie paredzētie MK noteikumi), tām vairs jau nebūs jēgas, jo tās būs piemērojamas tikai tiem komersantiem, kuri saņem atbalstu pašlaik esošās atbalsta shēmas (OIK) ietvaros.

- No grozījumiem ETL ir izslēgta norma, kas noteica to pārkāpumu tvērumu, par kuriem pienākums būtu anulēt atļauju saņemt atbalstu, tas atkal ir deleģēts Ministru kabinetam (pretēji likumprojekta sākotnējam mērķim – novērst situāciju, kad EM ar MK noteikumu alīdzību ir iespējams veidot regulējumu, kurš neatbilst ETL mērķim) . Un pat ja šajos Ministru kabineta noteikumos (kurus izstrādās EM, kas līdz šim “nebija spējusi” izstrādāt atbilstošu regulējumu) tiks paredzēts likumdevēja sākotnēji paredzētais princips par atļaujas anulēšanas pienākumu (pret kuru iebilda EM), šo noteikumu izstrādei ir paredzēts nesamērīgi ilgs termiņš – līdz 2021.g 31. maijam. Tas nozīmē, ka tikmēr piemērot šādu likumā paredzēto atbildību vispār nebūs iespējams, jo nebūs atbilstošu noteikumu (Elektroenerģijas tirgus likuma pārejas noteikumu 81.punkts), bet pēc spēkā esošajiem Ministru kabineta noteikumiem “OIK krāpniekiem” varēs izteikt tikai “brīdinājumu” (šādu esošo lietu kārtību EM joprojām izmanto, lai nepiemērotu adekvātu atbildību komersantiem, kuri krāpjas ar atbalsta saņemšanu). Savukārt pēc tam – vairs nevarēs šos noteikumus piemērot, jo tie ir attiecināmi tikai uz esošo atbalsta shēmu, kuru uz 2021.gadu EM paredz izbeigt.

Ja tā nav klaja nekompetence un bezatbildība, to grūti ir vērtēt savādāk, kā apzinātu visatļautības un liela apmēra krāpniecības piesegšanas mēģinājumu.

(Šāda lietu kārtība, kad par atbalsta sistēmas uzraudzību atbildīgā institūcija atbilstīgi nereaģē uz pārkāpumiem (pēc būtības – piesedz tos), kuri ir acīmredzama iespējamā krāpniecība sevišķi lielos apmēros (kas daudzos gadījumos jau ir apstiprinājusies), kas ir vairākkārt tikusi pierādīta Saeimā, pēdējo reizi – izskatot Deputātu pieprasījumu ekonomikas ministram Ralfam Nemiro (reģistrācijas nr. 20/P13) “Par Ekonomikas ministrijas rīcības pamatotību saistībā ar OIK elektrostaciju pārbaužu rezultātiem”, kad, reaģējot uz pierādītajiem faktiem, tika apsolīts, ka šādu situāciju (krāpniecības piesegšana) rašanās iespēja tiks novērsta, veicot atbilstīgas izmaiņas likumā. Diemžēl likumprojekts galīgajā redakcijā ne tikai nav to nenovērsis, bet gan rada papildus piesegu šādām krāpniecībām, lai tās varētu turpināties un atbilstoša atbildība par tām neiestātos).

- Nenosakot ražotāju pienākumu pašdeklarēties atbalsta nosacījumu neizpildes gadījumā un neparedzot pienācīgu atbildību par to – likumā paredzētais kontroles mehānisms būs neefektīvs, dārgs, radīs lielu administratīvo slogu, bet nespēs nodrošināt paredzēto mērķi.

(Nav objektīva pamatojuma, kādēļ attiecībā uz šo valsts atbalsta sistēmu tiek piemēroti tik ekskluzīvi īpaši uzraudzības nosacījumi, kādi netiek paredzēti nevienai citai valsts atbalsta sistēmai – proti, īpaši saudzējošs atbildības mehānisms, kas neparedz gandrīz nekādu atbildību par atbalsta nosacījumu neievērošanu. Diemžēl grozījumu ETL galīgajā redakcijā paredzētie pasākumi un kontroles instrumenti, pat ja tos pagūs normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ieviest un reāli īstenot, nespēs nodrošināt nepieciešamo efektivitāti atbalsta sistēmas uzraudzībai).

- Attiecībā uz pārkompensācijas novēršanu – Ministru kabineta noteikumos noteiktā kārtība, kas pieļauj jebkādu izdevumu iekļaušanu aprēķinos (ja vien tie ir pareizi iegrāmatoti), ne tikai netiek novērsta, bet tagad tiek nostiprināta ar likuma spēku (Elektroenerģijas tirgus likuma 31.4 pants). Tie ir daudzi miljoni eiro nepamatotu izdevumu, kas tādejādi tiks legalizēti un sabiedrībai būs jāapmaksā.

(Vēl 2018. gadā EM izveidoja “Augsta līmeņa darba grupu” – vairāk nekā 20 ekspertu trādāja vairākus mēnešus, lai izvērtētu esošo regulējumu un izstrādātu priekšlikumus OIK sloga mazināšanai – šī darba grupa atzina, ka esošā Ministru kabineta noteikumos noteiktā pārkompensācijas kārtība (kura pieļauj krāpšanos un nepamatotu izdevumu iekļaušanu pārkompensācijas aprēķinā) ir neatbilstoša, lai nodrošinātu atbalsta samērojamību, viens no šiem darba grupas priekšlikumam paredzēja noteikt, ka šie aprēķini ir jāveic tieši vadoties no līmeņatzīmēm, nevis pēc komersanta faktiskajiem izdevumiem, kurus komersants var nepamatoti palielināt – piemēram: izveidojot nepamatoti lielus administratīvos izdevumus (valdes locekļu algas, komandējumi, transporta izdevumi, u.c.), veicot nepamatotus un nesamērīgi dārgus ieguldījumus pamatlīdzekļos (dažādus “dīvaini organizētus” remontus un iekārtu iepirkumus), vai vispār atļaujoties īstenojot neefektīvu ražošanas procesu), kas rezultātā rada nepamatotus papildus izdevumus vairāku miljonu eiro apmērā, kuri ir jāapmaksā Latvijas sabiedrībai, un vēl jānodrošina no tiem atbilstoša peļņas norma šiem komersantiem.

Ieviešot principu, ka pārkompensācijas aprēķinus var veikt pēc komersanta faktiskajiem izdevumiem, tas padara likumā paredzēto līmeņatzīmju piemērošanu par bezjēdzīgu fikciju, jo tādejādi tiek radīta iespēja apiet līmeņatzīmes, vai izmantot tās tikai tajos gadījumos, kad tās ir noteiktas nepamatoti augstas).

- Savukārt nosacījums, ka visām koģenerācijas stacijām pienākums nodrošināt lietderīgās siltumenerģijas izmantošanu stājas spēkā tikai no 2021. gada 1. janvāra - nonāk klajā pretrunā ar Eiropas Savienības koģenerācijai noteiktajiem atbalsta principiem, jo šāda veida koģenerācijai, kur siltums netiek lietderīgi izmantots, ES tiesību normas atbalstu vispār nepieļauj.

Pēc būtības, grozījumi ETL šādā redakcijā nevis novērsīs OIK afēras tālāku īstenošanu (kāds sākotnēji bija šī likumprojekta mērķis, un visu Saeimā ievēlēto partiju dotie solījumi Latvijas sabiedrībai), bet gan dod iespēju radīt šai afērai jaunu piesegu, nu jau nostiprinot to ar likuma spēku. Tas savukārt radīs tālākas tiesiskas sekas (gan attiecībā uz iespējamo nepamatoti izmaksāto atbalstu, gan attiecībā uz nelikumīgu atbalstu saistībā ar Eiropas Savienības tiesību normām - uz šādiem riskiem pamatoti norādīja arī Finanšu ministrija) un daudzu miljonu eiro zaudējumus Latvijas tautsaimniecībai, kurus varēja novērst.

Mēs norobežojamies no politiskā populisma, ka atbalsts enerģijas ražošanai, izmantojot atjaunojamos energoresursus (turpmāk - AER) būtu jāizbeidz pilnībā (un tas nav bijis arī šī likumprojekta mērķis) - komersantiem, kuri no savas puses ir godprātīgi pildījuši atbalsta nosacījumus, nebūtu pamatoti to atņemt. Šādā gadījumā tas tiešām radītu valstij pamatotus tiesvedības riskus. Taču mēs uzskatām, ka valsts pienākums jau sen bija nodrošināt, lai šī atbalsta sistēma būtu taisnīga, samērīga un atbilstoša visas sabiedrības, nevis tikai šauras personu grupas interesēm,kuras daudzos gadījumos, izmantojot esošo situāciju, ir guvušas un joprojām gūst labumu prettiesiskā veidā, un par šīs sistēmas uzraudzīšanu un izveidi atbildīgās institūcijas joprojām piesedz šos pretlikumīgos darījumus (tas ir ticis pierādīts ar reāliem faktiem – vairākkārtēji!), un pretēji publiski paustajiem apgalvojumiem, arī šis likums to nenodrošinās.

No valsts interešu viedokļa ir svarīgi, lai šī atbalsta shēma būtu ne tikai sabiedrības interesēm atbilstoša, bet arī atbilstu Eiropas Savienības tiesību normās un Eiropas Komisijas lēmumā (SA.43140 (2015/NN)) noteiktajam, jo pretējā gadījumā šāda atbalsta shēma var tikt atzīta par nelikumīgu un tas var radīt pamatotus nozīmīgus tiesvedību riskus valstij jau no atbalsta maksātāju un Eiropas Savienības institūciju puses. Šie riski līdz šim ir tikuši noklusēti un nav tikuši pietiekoši novērtēti.

Diemžēl, ir acīmredzams, ka Saeimas pieņemtie grozījumi ETL šos riskus ne tikai nenovērš, bet tos pat pastiprina.

Šāda situācija apdraud ne tikai mūs tautsaimniecības konkurētspēju un mūsu sabiedrības labklājību un var radīt nozīmīgus tiesvedību riskus pret Latvijas valsti, bet arī nozīmīgi apgrūtinās Latvijas nākotnes iespējas sekmīgi īstenot jaunus projektus saistībā ar AER izmantošanu, jo Latvijai būs jānes esošais – bezatbildīgi (vai apzināti) izveidotais atbalsta slogs, kas daudzos gadījumos nepamatoti nodrošinās novecojušu, neefektīvu, bieži arī – neatbilstošu, tehnoloģiju pārmērīgu subsidēšanu, tādejādi nozīmīgi samazinot Latvijas iespējas veicināt jaunu, efektīvu un Latvijas tautsaimniecībai atbilstošāku tehnoloģiju izmantošanu un apdraudot jauno klimata mērķu sasniegšanu.

Pamatojoties uz minēto, vēršamies pie Jums ar lūgumu izmantot savas Latvijas Republikas Satversmes 71. pantā paredzētās tiesības un prasīt minētā likuma otrreizēju caurlūkošanu, lai tas nodrošinātu to mērķu sasniegšanu, kādēļ tas vispār tika radīts, apsolot visai Latvijas sabiedrībai beidzot sakārtot šo valsts atbalsta sistēmu – aicinot Saeimu novērst vismaz augstāk uzskaitītās neatbilstības, kuras, mūsuprāt, ir ļoti būtiskas.

NB. Pretēji lūgtajam prezidents ir izsludinājis šo likumu. Tās ir prezidenta tiesības tā rīkoties.

Taču pieņemt šādu lēmumu, ignorējot Saeimas lielākās frakcijas paustās bažas, pat nevīžojot atrast laiku, lai satiktos un uzklausītu to, - tas ir kārtējais apliecinājums, ka ar patiesu demokrātiju Latvijā ir nopietnas problēmas vai arī mūsu Valsts prezidents vienkārši ir valdošā politiskā karteļa marionete.

Tagad arī šis Valsts prezidents būs atbildīgs sabiedrības priekšā par turpmāko šīs afēras piesega īstenošanu, taču tas jau viņu visdrīzāk nemaz neuztrauc, jo viņš jau nav Latvijas tautas, bet gan valdošās koalīcijas prezidents...

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

FotoRīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Lasīt visu...

21

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

FotoAr katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Lasīt visu...

6

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

FotoLaikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Lasīt visu...

18

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

FotoLatvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Lasīt visu...

6

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

FotoŅemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Lasīt visu...

21

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

FotoSaeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Lasīt visu...

21

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

FotoKomentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...

Foto

Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? 8 no 10 stabila

Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? Es teiktu 8 no 10 stabila, jo…  Jaunā Vienotība (JV) ir atdevusi...

Foto

Jūs smiesieties, bet neko ticamāku mēs nespējām sacerēt

Politisko partiju apvienība Jaunā Vienotība vēršas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (turpmāk KNAB) ar iesniegumu par slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas vēršanu...

Foto

Zog, acīs skatīdamies, bet stāsta, ka tas visvairāk ir vajadzīgs pašiem apzagtajiem

Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt...

Foto

Cīņā pret nomelnošanu un nevajadzīgām intrigām – Mūzikas akadēmijas skandāla aizkulises

Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju...

Foto

Krievijas aktivitātes var uzskatīt par šokējoši efektīvām, un Latvijas „sabiedrisko” mediju mērķtiecīgā kampaņa par krievu valodu šobrīd jāskata šajā kontekstā

Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to,...

Foto

Sankciju patiesais labums: Apvienotā saraksta plāns aizvērt ostas varētu arī nebūt nejaušs

Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan...

Foto

Priekšlikums ir tikai par mūsu nodokļu maksātāju segtajām atlīdzībām

Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām,...

Foto

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik...

Foto

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri...

Foto

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot...

Foto

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola...

Foto

Sāga par nogriezto ausi

Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza...

Foto

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī...

Foto

No strupceļa uz atdzimšanu

Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka...

Foto

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par...

Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...