Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) un Konkurences padome septembra sākumā veica tiesas sankcionētas, neatliekamas izmeklēšanas darbības, pamatojoties uz aizdomām par iespējamu vismaz desmit lielāko būvniecības nozares uzņēmumu iesaisti noziedzīgos nodarījumos un Konkurences likuma pārkāpumos.

KNAB rīcībā esošie fakti liecināja par iespējamu kukuļu lielā apmērā nodošanu un pieņemšanu, par iespējamu cenu saskaņošanu iepirkumos, ko izdarījuši iepirkumu pretendenti, kā arī par amatpersonu kukuļošanu ar mērķi nodrošināt uzņēmēju interešu realizēšanu ar iepirkumiem nesaistītos jautājumos.

Būvnieku karteļa lietā, pie kuras strādāja gan KNAB, gan Konkurences padome, bija aizdomas par kukuļošanu lielā apmērā, pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu un pārsniegšanu un arī aizliegtu karteļa vienošanos, kurā trīs gadu garumā saskaņotas cenas un savstarpēji dalīti iepirkumi. Konkurences padome publiskojusi sarakstu ar objektiem, kas figurē tā saucamajā “būvnieku karteļa” lietā, kurā par aizliegtu vienošanos desmit būvniecības uzņēmumiem noteikti sodi kopumā 16,65 miljonu eiro apmērā.

Starp publiskotajiem objektiem ir minēts arī jaunais Liepājas cietums, kura celtniecību bija sev "aizrunājusi" SIA "Abora". 2019. gada sākumā noslēdzās iepirkums par jaunā Liepājas cietuma kompleksa projektēšanu, autoruzraudzību un būvniecību, kurā uzvarēja būvuzņēmums “Abora”, kas piedāvāja darbus paveikt par zemāko cenu – 113,6 miljoniem eiro.

Būvnieku kartelis nav ietekmējis Liepājas cietuma iepirkuma procedūru un tā būvniecību, tikšanās laikā ar Konkurences padomes priekšsēdētāju Juri Gaiķi sacīja tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP). Dīvaini jau būtu, ja tieslietu ministrs būtu atzinis to, ko konstatējusi Konkurences padome, t.i. ka pie cietuma būvniecības, apejot likumu un citas godīgās procedūras, vēlējās tikt tieši kartēlī esošie būvnieki.

Ministra apgalvojumam oponējošs ir apstāklis, ka "aizrunātājs" nav tomēr ticis pie kārotā objekta. Tomēr nevis tamdēļ, ka kartelis nebūtu ietekmējis iepirkuma procedūru, bet gan Konkurences padomes, KNAB un mediju pastiprinātās intereses rezultātā. Turklāt diezgan dīvaini šķiet, ka tieslietu ministrs, neskatoties uz zemākajām izmaksām, ir atteicies noslēgt līgumu ar šo būvuzņēmumu. Acīmredzot nav sakritušas intereses un vērtības. Iespējams, ministram jau tobrīd simpatizējis cits būvnieks. Vai arī ministrs "jutis", ka "Abora" nav godīga.

Gan tieslietu ministrs, gan Ieslodzījuma vietu pārvalde, noraidot Latvijas Republikas Satversmes tiesas 2019. gada 7. novembra sprieduma lietā Nr. 2018-25-01 “Par Latvijas Sodu izpildes kodeksa 50.4 panta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. pantam" izpildes iespējamību, sludināja, ka tikai un vienīgi jaunais Liepājas cietums būs panaceja visām Latvijas ieslodzījuma vietās pastāvošajām problēmām. Līdz ar ko nav grūti saprast, kuram ir izdevīga jaunā cietuma būvniecības lobēšana.

Tomēr Satversmes tiesas likuma 32.pants skaidri nosaka:

(1) Satversmes tiesas spriedums ir galīgs. Tas stājas spēkā pasludināšanas brīdī.

(2) Satversmes tiesas spriedums un tajā sniegtā attiecīgās tiesību normas interpretācija ir obligāta visām valsts un pašvaldību institūcijām (arī tiesām) un amatpersonām, kā arī fiziskajām un juridiskajām personām.

Tādējādi Tieslietu ministrijas un Ieslodzījuma vietu pārvaldes aizbildināšanās ar sprieduma izpildes neiespējamību un norādi, ka tikai jaunā cietuma celtniecība radīs iespējas tā izpildei uzskatāma par uzsplaušanu Satversmes tiesai, Satversmei un tajā noteiktajām pamattiesībām. Šīs iestādes atklāti parāda, ka, ja grib, tad tiesas spriedumu var arī nepildīt.

Satversmes tiesa minētajā spriedumā bija izvērtējusi nepieciešamos resursus un laiku, kāds nepieciešams tā izpildei un noteica izpildes datumu līdz 2021. gada 1. maijam.

Vēlos vērsties pie valsts prezidenta E. Levita kunga. Jūs atbilstoši LR Satversmes 40. pantam 2019. gada 8. jūlijā devāt šādu svinīgu solījumu: "Es zvēru, ka viss mans darbs būs veltīts Latvijas tautas labumam. Es darīšu visu, kas stāvēs manos spēkos, lai sekmētu Latvijas valsts un tās iedzīvotāju labklājību. Es turēšu svētus un ievērošu Latvijas Satversmi un valsts likumus. Pret visiem es izturēšos taisni un savus pienākumus izpildīšu pēc labākās apziņas."

Aicinu prezidenta kungu pildīt doto zvērestu un nekavējoties iesaistīties aprakstītās situācijas risināšanā, primāri pieprasot atbildīgās amatpersonas nekavējoties pildīt Satversmes tiesas spriedumu.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Trampa atgriešanās – nacionālkonservatīvo uzvara kultūrkaros

FotoNeatkarīgi no tā, ko katrs domā par Donalda Trampa personību, viņa atgriešanās prezidenta amatā ir simboliska nacionālkonservatīvo uzvara kultūrkaros. Šajos kultūrkaros “woke” neomarksisti vairākas desmitgades ir dzinuši sabiedrību strupceļā. Trampa pirmais termiņš bija viņa politiskā uzvara. Šī uzvara ir uzvara kultūrkaros – skaidra amerikāņu tautas atbilde uz gadiem ilgušo sarkano “woke” ideoloģijas diktātu.
Lasīt visu...

21

Par Lavrova stāvaplausiem un antisemītisma vīrusu

FotoStāsts ir par Latvijas Ārpolitikas institūta 2025. gada gadagrāmatu ar nosaukumu Latvijas ārējā un drošības politika, kurā vienu no sadaļām ir veidojusi institūta vadītāja vietniece un Tuvo Austrumu pētniecības programmas vadītāja, pētniece Sintija Broka (attēlā), un tās ieteikumi un rekomendācijas pilnīgi noteikti ir Krievijas Ārlietu ministra Sergeja Lavrova aplausu vērti, tomēr par visu pēc kārtas.
Lasīt visu...

21

Progresīvā vienotība ir internacionāls vēzis

FotoVisiem, kuriem gadījies būt Ņujorkas Kenedija lidostā, būs iekritīs acīs, cik tā nolaista un vienmēr rada sajūtu, ka ierodies kādā Trešās pasaules valstī. Tas pats redzams visriņķī ASV lielajās pilsētās - ceļi un tilti avārijas stāvoklī, visapkārt panīkums un miskaste. Publiskā vide tai valstī izskatās šokējoši depresīva. Sliktāk nekā daudz kur Āzijā vai austrumu valstīs. Analfabētisms, valsts vidienē miljoniem ļaužu dzīvo treileros.
Lasīt visu...

18

Citējam reperi ansi, bet tikmēr Kremļa pakalpiņi pie arēnas Rīgā izkar ķīniešu reklāmas

FotoLatvijas ārpolitikas debates, kas ir ikgadējs pasākums, labi parādīja, ka muldēt mēs mākam. Ministre, citējot reperi ansi, savas runas noslēgumā aicināja dziedāt savu spēku, bēdas, grēkus, rētas… Vēl vajagot pacelt balsi. Savu balsi. Labs aicinājums. Nu tad – Baibiņ, pamēģini manu pacelto balstiņu izmantot par “turīgu, drošu, suverēnu Latviju”. Te būs piemērs, ka runāt nav darīt. Bet – kurš darīs?
Lasīt visu...

10

Šis režīms ved mūsu tautu uz kapiem

FotoNo rīta Vienotības galvenā ideologa Rinkēviča ieliktā premjerministre aiz muļķības intervijā neapdomīgi piekrīt Armanda Broka priekšlikumam pārcelt uz Latviju DOGE (Maska vadītās valdības lietderības pārvaldes) metodi un uzrīkot totālo auditu valsts pārvaldes un mediju astoņkājim. Pēcpusdienā ierēdņu mafija viņai liek solījumu atsaukt, jo Latvijā nekas tāds nav vajadzīgs.
Lasīt visu...