Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) un Konkurences padome septembra sākumā veica tiesas sankcionētas, neatliekamas izmeklēšanas darbības, pamatojoties uz aizdomām par iespējamu vismaz desmit lielāko būvniecības nozares uzņēmumu iesaisti noziedzīgos nodarījumos un Konkurences likuma pārkāpumos.

KNAB rīcībā esošie fakti liecināja par iespējamu kukuļu lielā apmērā nodošanu un pieņemšanu, par iespējamu cenu saskaņošanu iepirkumos, ko izdarījuši iepirkumu pretendenti, kā arī par amatpersonu kukuļošanu ar mērķi nodrošināt uzņēmēju interešu realizēšanu ar iepirkumiem nesaistītos jautājumos.

Būvnieku karteļa lietā, pie kuras strādāja gan KNAB, gan Konkurences padome, bija aizdomas par kukuļošanu lielā apmērā, pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu un pārsniegšanu un arī aizliegtu karteļa vienošanos, kurā trīs gadu garumā saskaņotas cenas un savstarpēji dalīti iepirkumi. Konkurences padome publiskojusi sarakstu ar objektiem, kas figurē tā saucamajā “būvnieku karteļa” lietā, kurā par aizliegtu vienošanos desmit būvniecības uzņēmumiem noteikti sodi kopumā 16,65 miljonu eiro apmērā.

Starp publiskotajiem objektiem ir minēts arī jaunais Liepājas cietums, kura celtniecību bija sev "aizrunājusi" SIA "Abora". 2019. gada sākumā noslēdzās iepirkums par jaunā Liepājas cietuma kompleksa projektēšanu, autoruzraudzību un būvniecību, kurā uzvarēja būvuzņēmums “Abora”, kas piedāvāja darbus paveikt par zemāko cenu – 113,6 miljoniem eiro.

Būvnieku kartelis nav ietekmējis Liepājas cietuma iepirkuma procedūru un tā būvniecību, tikšanās laikā ar Konkurences padomes priekšsēdētāju Juri Gaiķi sacīja tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP). Dīvaini jau būtu, ja tieslietu ministrs būtu atzinis to, ko konstatējusi Konkurences padome, t.i. ka pie cietuma būvniecības, apejot likumu un citas godīgās procedūras, vēlējās tikt tieši kartēlī esošie būvnieki.

Ministra apgalvojumam oponējošs ir apstāklis, ka "aizrunātājs" nav tomēr ticis pie kārotā objekta. Tomēr nevis tamdēļ, ka kartelis nebūtu ietekmējis iepirkuma procedūru, bet gan Konkurences padomes, KNAB un mediju pastiprinātās intereses rezultātā. Turklāt diezgan dīvaini šķiet, ka tieslietu ministrs, neskatoties uz zemākajām izmaksām, ir atteicies noslēgt līgumu ar šo būvuzņēmumu. Acīmredzot nav sakritušas intereses un vērtības. Iespējams, ministram jau tobrīd simpatizējis cits būvnieks. Vai arī ministrs "jutis", ka "Abora" nav godīga.

Gan tieslietu ministrs, gan Ieslodzījuma vietu pārvalde, noraidot Latvijas Republikas Satversmes tiesas 2019. gada 7. novembra sprieduma lietā Nr. 2018-25-01 “Par Latvijas Sodu izpildes kodeksa 50.4 panta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. pantam" izpildes iespējamību, sludināja, ka tikai un vienīgi jaunais Liepājas cietums būs panaceja visām Latvijas ieslodzījuma vietās pastāvošajām problēmām. Līdz ar ko nav grūti saprast, kuram ir izdevīga jaunā cietuma būvniecības lobēšana.

Tomēr Satversmes tiesas likuma 32.pants skaidri nosaka:

(1) Satversmes tiesas spriedums ir galīgs. Tas stājas spēkā pasludināšanas brīdī.

(2) Satversmes tiesas spriedums un tajā sniegtā attiecīgās tiesību normas interpretācija ir obligāta visām valsts un pašvaldību institūcijām (arī tiesām) un amatpersonām, kā arī fiziskajām un juridiskajām personām.

Tādējādi Tieslietu ministrijas un Ieslodzījuma vietu pārvaldes aizbildināšanās ar sprieduma izpildes neiespējamību un norādi, ka tikai jaunā cietuma celtniecība radīs iespējas tā izpildei uzskatāma par uzsplaušanu Satversmes tiesai, Satversmei un tajā noteiktajām pamattiesībām. Šīs iestādes atklāti parāda, ka, ja grib, tad tiesas spriedumu var arī nepildīt.

Satversmes tiesa minētajā spriedumā bija izvērtējusi nepieciešamos resursus un laiku, kāds nepieciešams tā izpildei un noteica izpildes datumu līdz 2021. gada 1. maijam.

Vēlos vērsties pie valsts prezidenta E. Levita kunga. Jūs atbilstoši LR Satversmes 40. pantam 2019. gada 8. jūlijā devāt šādu svinīgu solījumu: "Es zvēru, ka viss mans darbs būs veltīts Latvijas tautas labumam. Es darīšu visu, kas stāvēs manos spēkos, lai sekmētu Latvijas valsts un tās iedzīvotāju labklājību. Es turēšu svētus un ievērošu Latvijas Satversmi un valsts likumus. Pret visiem es izturēšos taisni un savus pienākumus izpildīšu pēc labākās apziņas."

Aicinu prezidenta kungu pildīt doto zvērestu un nekavējoties iesaistīties aprakstītās situācijas risināšanā, primāri pieprasot atbildīgās amatpersonas nekavējoties pildīt Satversmes tiesas spriedumu.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Visa „Rail Baltica” projekta vadība precīzi līdzinās tam, ko rekomendē sabotāžas veikšanai

FotoKāds Jums palika iespaids pēc raidījuma „Kas notiek Latvijā” par Rail Baltica? Šoreiz bez cipariem, bet vienkārši novērojums. Pārsmējos.
Lasīt visu...

21

Ašeradens paziņo, ka grib celt nodokļus, un vēlētāji metas nobalsot par “Jauno Vienotību”: loģika te interesantāka nekā paši vēlēšanu rezultāti

FotoViens no nedaudzajiem negaidītajiem momentiem aizvadītajās vēlēšanās — “Jaunās Vienotības” pārsvars pār Nacionālo apvienību, kaut gan aptaujas konsekventi rādīja pretējo, turklāt tas notika pēc tam, kad JV pārstāvis Arvils Ašeradens informēja sabiedrību par iespēju celt pievienotās vērtības nodokli (PVN).
Lasīt visu...

21

Sabiedrības integrācijas fonds lūdz „Re:Baltica” atmaksāt neatbilstoši iztērētos valsts līdzekļus par radīto saturu svešvalodā

FotoŅemot vērā diskusijas publiskajā telpā par nodibinājuma “Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica” (attēlā - tā pārstāve Inga Spriņģe) projekta “Šķelšanās” vērtēšanu un mediju redakcionālo brīvību, Sabiedrības integrācijas fonds (Fonds) skaidro pieņemto lēmumu. Fonds ir konstatējis, ka projekts nav īstenots atbilstoši konkursa nolikumam, kas paredz veidot saturu latviešu valodā, bet daļēji īstenots svešvalodā. Aktivitātes īstenotas ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu (MAF).
Lasīt visu...

12

Es esmu kompetents ne tikai tajā, par ko jūs visi padomājāt!

FotoNesen klausoties ekonomiskās politikas debates par Latvijas Stabilitātes programmu 2024. - 2028.gadam, radās sajūta, ka Saeimas vīri un sievas dzīvo pasaku valstībā. Vairums runātāju kaismīgi klāstīja, kas būtu jādara, bet neviens nerunāja, kas to traucēja paveikt jau, piemēram, pagājušajā gadā.
Lasīt visu...