Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

25.augustā Piebalgas apmeklējuma laikā Valsts prezidents Egils Levits Vecpiebalgas Kultūras namā tikās ar iedzīvotājiem diskusijā par piebaldzēnu kultūrvēsturisko un mūsdienīgo identitāti un tās attīstību nākotnē. Saruna Piebalgā turpina E. Levita aizsākto diskusiju ciklu Latvijas kultūrvēsturiskajās zemēs pirms rudenī gaidāmās Valsts prezidenta likuma iniciatīvas iesniegšanas Saeimā. Līdz šim šādas diskusijas notikušas jau Sēlijā un Alsungā.

Atklājot diskusiju un uzsverot, kas veido piebaldzēnu pievilcību, Valsts prezidents sacīja: "Man ir tiešām liels gods un prieks šodien uzklausīt jūsu domas un diskutēt par jautājumiem, kas ir svarīgi gan šeit, Piebalgā, gan visai Latvijai. Man šķiet, ka Piebalga ir ļoti īpaša un blīva Latvijas kultūrvēsturiskā daļa, kas teritorijas un iedzīvotāju skaita ziņā nav pārmērīgi liela, taču ir ļoti daudz devusi latviešu tautai, nācijai un visai Latvijas valstij. Tāpēc ir jādomā, kā šo devumu turpināt nākotnē.

Mēs zinām, ka 18.gadsimtā Piebalga bija tieši tā Latvijas vieta, kur latvieši sāka sevi apzināties vairāk nekā tikai ģimenes un ciema vai pagasta līmenī. Šeit latvieši sāka sevi apzināties kā sabiedrību. Proti, līdz ar hernhūtiešu darbību cilvēki sāka apzināties, ka ir jādara kaut kas vairāk nekā tikai savai ģimenei, mājai un sētai, lai visi - līdz ar to arī paši - dzīvotu labāk. Piemēram, šeit pastāvēja antialkohola kustība, hernhūtieši pirmo reizi sanāca kopā publiskos pasākumos, ko neviens neuzspieda no augšas. Un tie principā ir demokrātijas pirmsākumi, jo demokrātija nozīmē cilvēku, pilsoņu pašorganizēšanos. Tā arī vienlaikus bija latviešu pašorganizēšanās, jo latvieši tolaik nebija dominējošā tauta Latvijas teritorijā. Līdz ar to tas bija arī latviešu nācijas emancipācijas pirmsākums.

Tolaik gan latviešu tauta šo vārdu nelietoja, bet de facto jau pastāvēja iedīgļi, kas vēlāk, jaunlatviešu laikā, tika noformulēta kā latviešu tautas prasība pēc emancipācijas. Līdz ar to es varu teikt, ka latviešu tauta savā apzinātajā dimensijā ir sākusies tieši šeit, Piebalgā, jo piebaldzēni bija pirmie, kuri pašorganizējās. Un tas ir jūsu atšķirīgais moments, kas turpinās arī šodien. Proti, ja mēs paskatāmies, kā Piebalga attīstās mūsdienās, mēs redzam, ka šeit ir daudz dažādas iniciatīvas un interesanti projekti, arī ražošana, kas attiecīgi veicina to, ka Piebalga ir ļoti pievilcīga dzīvesvieta. Būtībā mēs redzam, ka Piebalga veido vienu īpašu kultūrtelpu Latvija kontekstā, kas pieprasa mērķtiecīgu rīcību, lai to uzturētu un attīstītu."

Diskusijā kopā ar Valsts prezidentu piedalījās Vecpiebalgas novada domes priekšsēdētājs Indriķis Putniņš, Somijas Tirdzniecības kameras Latvijā valdes priekšsēdētājs Arnis Pooku, dizaina biroja H2E līdzīpašniece Ingūna Elere, Piebalgas porcelāna fabrikas izveidotājs un īpašnieks Jānis Ronis, Jaunpiebalgas novadpētniecības muzeja vadītāja Vēsma Johansone un Jaunpiebalgas novada uzņēmuma "Wenden furniture" īpašnieks Normunds Brēmers. Visi bija vienisprātis, ka Piebalgas kods ir paši piebaldzēni, kuri šeit dzīvo, kopj tradīcijas, čakli strādā, rada daudz ko jaunu un nodrošina Piebalgas potenciālu nākotnē.

Pamatojot darbu pie kultūrvēsturisko zemju likumprojekta, kā ietvaros arī notiek šīs diskusijas ar Latvijas vēsturisko zemju iedzīvotājiem, Valsts prezidents skaidroja: "Šo likumprojektu par latviešu kultūrvēsturiskajām zemēm, ko šobrīd gatavoju un septembrī iesniegšu Saeimā, es redzu kā papildinājumu Administratīvi teritoriālajai reformai (ATR).

Reforma pēc būtības ir vajadzīga, jo lielākas, spēcīgākas pašvaldības var labāk veikt uzdevumus, kas tām ir deleģēti. Bet tomēr šajā reformā pietrūkst kultūras un vides dimensijas, tas šobrīd ir vairāk tehnokrātisks projekts. Tāpēc es domāju, ka ir svarīgi to papildināt ar kultūrvēsturisko dimensiju. Proti, abi likumi kopā aptvertu visu to, kas cilvēkam ir svarīgi pēc būtības, nevis tikai utilitāri - gan ekonomisko, gan satiksmes, gan kultūras dimensiju.

Tāpēc es šo likumprojektu virzu tādā gultnē, lai mēs vairāk apzinātos savu identitāti un savas kultūras saknes, un apzinātos ne tikai pagātnes kontekstā, bet arī veidotu skaidru redzējumu nākotnē. Tāpat tā mērķis ir padarīt latviskumu dziļāku un daudzveidīgāku, lai tas ir pievilcīgāks un dod lielāku spēku. Padomju laikos latviskums bija plakans, formālistisks. Domāju šodien, 30 gadus pēc neatkarības atjaunošanas, mums ir nopietnāk jāpievēršas latviskumam, kultūrvēsturiskajam mantojumam un identitātes jautājumiem. Mēs redzam, ka globalizācijas laikmetā identitāte kļūst arvien svarīgāka cilvēku dzīves kvalitātes izpratnē. Cilvēks nevar dzīvot visā pasaulē vienlaikus, viņam ir jādzīvo kaut kur, kur viņš patiešām pieder. Šī vide ir ne tikai jāapzinās, bet arī jāveido.

Svarīgi pieminēt, ka šis likums paredzēs arī iesaisti valsts finanšu programmās, jo, protams, ir nepieciešami zināmi līdzekļi, lai varētu šo kultūrvēsturisko mantojumu kopt un attīstīt. Esmu lūdzis Saeimai, lai tā papildina ATR ne tikai ar šo kultūrvēsturisko dimensiju, bet arī ar demokrātisko dimensiju. Proti, vietējiem novadiem ir jābūt savai demokrātiski vēlētai pārstāvniecībai, lai paši varētu risināt vietējos jautājumus, arī piesaistot daļu no attiecīgajiem finanšu līdzekļiem. Ir svarīgi, ka vietējā apkaime tiek veidota atbilstoši to cilvēku vēlmēm, kuri šeit dzīvo. Novērtēju, ka Saeima ir akceptējusi šo manu priekšlikumu."

Dizaina biroja H2E līdzīpašniece Ingūna Elere piebilda, ka "Valsts prezidenta likumprojekta iniciatīva ir liels solis kultūrvēsturiskajiem novadiem, jo ir jānovērtē to daudzveidība, kas ir Latvijas ilgtspējas pamatā", bet Jaunpiebalgas novadpētniecības muzeja vadītāja Vēsma Johansone uzsvēra, ka "likumprojekts palīdzēs nepazaudēt piebaldzēnu identitāti". Kāda kundze no diskusijas klausītāju vidus pateicās Valsts prezidentam par likuma iniciatīvu, sakot, ka "tā mobilizē cilvēkus kultūrvēsturiskajos novados, taču gribētos, lai likumprojektā būtu iekļauts punkts, ka bērniem skolā ir jāmāca sava novada vēsture". Bet kāds kungs atzina Valsts prezidenta iniciatīvu par ļoti vērtīgu ne tikai no identitātes aspekta, bet arī no demokrātijas.

Sarunā par to, kas ir nepieciešams, lai Piebalgas identitāte attīstītos un pastāvētu arī turpmāk, Piebalgas porcelāna fabrikas izveidotājs un īpašnieks Jānis Ronis pauda, ka "ir jāveido stratēģiska attīstības vīzija 5, 10 gadiem", bet Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs uzsvēra, ka "kultūrvidei ir jābūt dzīvai, atvērtai, mainīgai, un tā nevar būt noslēgta". Savukārt Vecpiebalgas novada domes priekšsēdētājs Indriķis Putniņš atzina: "Šī kā jebkura cita diskusija ir ļoti svarīga un nepieciešama, un es priecājos, ka šodien runājam tieši par Piebalgu kā Latvijas kultūrtelpu, par Piebalgas sabiedrību un par Piebalgas nozīmi Latvijā. Ja mēs, piebaldzēni, spēsim abstrahēties no "mēs" un "viņi", bet radīsim kopīgi idejas, tad, es domāju, Piebalga būs un attīstīsies arī turpmāk."

Noslēdzot diskusiju, Valsts prezidents sacīja: "Paldies visiem par šo diskusiju! Paldies par interesantajām domām, kas man ir ļoti svarīgas, lai likumprojektā savilktu kopā visu to, kas iedzīvotājiem ir nozīmīgi! Es domāju, ka viena no šīs dienas būtiskākajām atziņām ir tā, lai cilvēki šeit dzīvotu labi un kvalitatīvi, vide ir jāveido un jāattīsta arī pašiem. Šodien mēs dzīvojam nevis industriālajā, bet postindustriālajā laikmetā, kad centrāls ir jautājums par vērtību. Piemēram, mūsdienās ir nepieciešams nevis krekls, kas silda, bet gan krekls, kas labi izskatās un kam ir subjektīva vērtība. Proti, liela vērība ekonomikā šodien tiek piešķirta kulturālajam elementam.

Domāju, ka Piebalga ir uztvērusi šo pasaules globālo tendenci, jo arī amatniecības tradīcija Piebalgā, kas ir pārdzīvojusi vairākus gadsimtus, ir nonākusi līdz postindustriālajam laikmetam. Tāpat vēlos vēlreiz uzsvērt, ka Piebalgas mantojums izceļas ar divu elementu apvienojumu - kultūras un pašorganizēšanās. Ja mēs skatāmies uz Latvijas karti kopumā no vēsturiskās dimensijas, Piebalga ir latviskuma pirmavots, jo šeit kultūra apvienojas ar pašiniciatīvu, pašorganizēšanos, pašpārvaldi un demokrātiju. Tas arī apliecina, ka ir ļoti svarīgi, lai ATR gaitā nepazūd šīs pašnoteikšanās vienības."

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Karš kibertelpā

FotoKrievijas Ārējās izlūkošanas dienests (SVR) ir izmantojis ievainojamību, kas tika atklāta 2023. gada sākumā populārā Čehijas programmatūras giganta “JetBrains” produktā.
Lasīt visu...

21

Gauss – kas viņš ir? Vairāk Ostaps Benders vai Maikls O’Līrijs?

FotoPatiesības mirklis par airBaltic spējām segt obligāciju saistības arvien tuvāk. Attiecīgi arī Gausa retorika arvien nepārliecinošāka un sabiedrības uzmanība saasinātāka.
Lasīt visu...

21

Ak, eglīte...

FotoPēdējās darbdienās pirms Ziemassvētkiem netālu no manām mājām parādījās trīs hektāru kailcirte egļu mežā vietā, kur to galīgi nebiju gaidījis. Līdz likumā noteiktajam galvenās cirtes vecumam šim mežam bija jāaug vēl vairāk nekā 20 gadus, un, kā liecina Valsts meža dienesta dati, arī galvenās cirtes caurmērs (t.i., koku resnums), kas ļautu mežu nocirst ātrāk, vēl nebija sasniegts. Tātad skaidrs, ka šeit veikta sanitārā cirte[1] vai rekonstruktīvā cirte[2]. Tātad mežs nocirsts tāpēc, ka atzīts par bojātu vai neproduktīvu.
Lasīt visu...

12

Tramps esot atkal ko sliktu pateicis. Iespējams. Tomēr - kas notiek Latvijā?!

FotoKatrā valstī ir "stratēģiski svarīgas" jomas. Diemžēl, vērtējot savus kolēģus, ārstus un viņu absolūti toleranto attieksmi pret resertifikācijas procedūru, kas mūsu "de iure" demokrātiskajā valstī gadiem ilgi nav saprotama ne loģiski, ne tiesiski, var secināt, ka liberālās demokrātijas (vai tomēr maskēta totalitārisma) idejas ir pārņēmušas pat mūsu tautas it kā kritiski domājošo daļu.
Lasīt visu...

21

Saeimas deputāti pamazām sāk kaut ko nojaust

FotoRedzot grūti un ļoti dārgi risināmo problēmu apjomu Satiksmes ministrijā, deputāti beidzot nonāca pie atskārsmes, ka ir stipri nokavējuši ar ministra demisijas pieprasījumu. Tālis Linkaits sen vairs nav ministrs. Diemžēl, iedziļinoties problēmās. regulāri nākoties atdurties pret Linkaita ministrēšanas laika neizdarībām vai varbūt pat "ļaundarībām".
Lasīt visu...

21

Nu nevarēja jau cerēt, ka Latvija nesaķers šo „progresīvo” infekciju, bet gan jau pāries arī tā

FotoBet, klau, esot tādi "progresīvie". Cik lasu soctīklos, tādas sniegpārslas, visi tik iekļāvušies kroplībā, kas pasaulē valda šobrīd, bet drīz pāries, nevieni vienacainie ilgi nevar ķeipt. Un tie mūsu pusbērni, tās sniegpārslas, iekļauj katru kroplību, grib iekļauties lielā, lielā cancelēšanā, nav svarīgi, kurā, ka tik kancelēt.
Lasīt visu...

12

„Vienotība” ir kā gangrēna uz kādas no ekstremitātēm, kas ir jāamputē, atdalot to no ķermeņa - tautas

FotoPolitiskā komunikācija ļoti ietekmē sabiedrības viedokļus un uztveri. Kas notiek, ja publiska komunikācija ar iedzīvotājiem, skaidrojot konkrētu lēmumu, nepastāv, to slēpj, izvairās vai noslepeno ar birku “valsts noslēpums”? Pēdējais vispār LEGĀLI piesedz ļoti lielu korupcijas apmēru valsts iestādēs un politiķu darbībā, lai tos nevarētu tiesāt pēc likuma, jo šobrīd likums NEstāv pāri noziedzīgu un korumpētu ierēdņu, iestāžu un politiķu darbībām. Tikmēr mūs, parastos, met “būrī” par vienu nočieptu makaronu paku, jo gribējās ēst.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par jaunā „Rail Baltica” dzelzceļa tilta būvniecību: naudas nav, taču būvējam!

Vismaz uzbūvēsim trīs labā krasta balstus ar laidumiem, un tad jau redzēs, varbūt pat saimniecībā...

Foto

"Latvijas pasta" nesmukumi, jeb Linkaita saimniekošanas rezultāti Satiksmes ministrijā nebeidz pārsteigt

Nule pēc virknes skandālu atkāpās "Latvijas pasta" padome. Tā tam arī vajadzēja būt, taču kurš...

Foto

Krievu latvieši, nevis Latvijas krievi: latvietībai jākļūst par lipīgu, pievilcīgu zīmolu

Raksta beigās piedāvāšu neizmantot "Latvijas krievu" vai "Latvijas ukraiņu" terminus, kad runājam par Latvijas pilsoņiem....

Foto

Viss ir lieliski, tikai neprasiet mums neko par tiem 200 miljoniem eiro, ko mums vasarā atkal vajadzēs no nodokļu maksātāju kabatas!

Apkopojot 2023.gada nozīmīgākos statistikas datus...

Foto

Dzintars izēd Kiršteinu - un kas tālāk?

Vēl tikai slinkais nav uzrakstījis par Aleksandra Kiršteina izlingošanu no pašpasludinātās nacionālās apvienības (NA). Iespraudīšu arī savus ķešā aizķērušos...

Foto

Kāpēc LTV nespēj un nevēlas raidījumus organizēt efektīvi un operatīvi?

Latvijas televīzija aktīvi jau vairākas dienas reklamē 6.februāra raidījumu ar konkrēta "viesa" piedalīšanos. Viņš nav izcils zinātnieks,...

Foto

"Pasažieru vilciena" valde atrod "pārmijniekus"

Izcils „ViVi” valdes paziņojums! Tikai vienā teikumā ir izdevies pierādīt visu savu nekompetenci. AS "Pasažieru vilciens" jaunajai padomei laikam vairs nebūtu...

Foto

Briškena politiskās bezatbildības un profesionālās nespējas dēļ ir apdraudēta turpmākā Latvijas reģionu ekonomiskā attīstība

Nacionālā apvienība (NA) rosina izteikt neuzticību satiksmes ministram Kasparam Briškenam (Progresīvie), to...

Foto

Re, cik smuki es varu izteikties arī par skolu slēgšanu (bet tās vienalga tiks slēgtas)

Skola ir kas vairāk par ēku pagasta vai pilsētas vidū. Diskusijām...

Foto

Ja iedzīvotājiem jāgatavo sava 72 stundu soma, tad sabiedrība grib redzēt, kā savu “somu” kārto valsts

72 stundu soma un klausies radio! Mani šis nemierina. Ne...

Foto

Gulags pie apvāršņa

Krievijas Valsts domes valdošās frakcijas “Vienotā Krievija” deputāts ar ģenerāļa uzplečiem Andrejs Guruļovs neslēpj, ka jāatjauno gulaga tipa nometnes, lai tie, kas iekšzemē...

Foto

Skola, kurai paveicās

Varbūt zinošie apzinās, ka tuvojas kas neizbēgams, un tāpēc, laikus atkāpjoties, tiek "dedzināti tilti", vien žēl, ka šīs ugunis mums tiek pasniegtas kā nepieciešamība mūsu tumsonības...

Foto

Pilnmēness mistērijas

To, ka Mēnesim ir ietekme uz planētas Zemes dzīvi un arī cilvēku psihi, mūsu senči tika pamanījuši jau sen. Latvijā dzīvojošiem ir it sevišķi...

Foto

Svarīgi nekļūt atkarīgiem no svešas žēlastības!

Ir kāds vēsturisks janvāra datums, kuru parasti aizēno gan barikāžu laiks, gan, mazliet mazāk, arī 13.janvāra nemieri. Gan nesenie, gan...

Foto

Par atbildību pašreizējā haosa un nebūšanu sakarā pasažieru vilcienu satiksmē

Tā kā 15 gadus nostrādāju VAS "Latvijas dzelzceļš" atbildīgā amatā, tad man ir gana daudz pieredzes...

Foto

Krišjānis Kariņš kļūst par apkaunojumu Latvijas politikai un arī savai partijai

Saeimas deputātu grupas vizīte Ķīnā un Krievijas graudu tranzīts caur Latviju pēdējās nedēļās ir politiskās...

Foto

Atkal

Atkal zobens pacēlies pār dažām skolām, šoreiz Kurzemes pusē. Aizķēra, jo vienā no tām savlaik esmu strādājusi. Laikam vēršot ciet. Nē, vēl jau nekas neesot...

Foto

Īss komentārs par uzņēmēja Guntara Vītola izteikto viedokli “airBaltic” un tā nulles vērtības sakarā

Viss ir pareizi, un žetons Guntaram par drosmi, tikai jebkuram cilvēkam, kuram...

Foto

Kas mums pieder?

Valsts esot mēs, mēs esot bagāti - mums pieder meži, vien koku cenas mums ir augstākas kā Norvēģijā un Zviedrijā, mums pieder spēkstacijas,...

Foto

Vienu sabiedrisko mediju mums būs daudz vienkāršāk kontrolēt un komandēt nekā divus!

Ceturtdien Saeimā galīgajā lasījumā gandrīz vienprātīgi atbalstīja Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas apvienošanu no...

Foto

Tā kā KNAB Straume ir piebarots, Kariņš bez bažām var par nodokļu maksātāju naudu doties priekšvēlēšanu braucienā uz Valmieru

2024. gada 17. janvārī ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš dosies reģionālajā...