Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

25.augustā Piebalgas apmeklējuma laikā Valsts prezidents Egils Levits Vecpiebalgas Kultūras namā tikās ar iedzīvotājiem diskusijā par piebaldzēnu kultūrvēsturisko un mūsdienīgo identitāti un tās attīstību nākotnē. Saruna Piebalgā turpina E. Levita aizsākto diskusiju ciklu Latvijas kultūrvēsturiskajās zemēs pirms rudenī gaidāmās Valsts prezidenta likuma iniciatīvas iesniegšanas Saeimā. Līdz šim šādas diskusijas notikušas jau Sēlijā un Alsungā.

Atklājot diskusiju un uzsverot, kas veido piebaldzēnu pievilcību, Valsts prezidents sacīja: "Man ir tiešām liels gods un prieks šodien uzklausīt jūsu domas un diskutēt par jautājumiem, kas ir svarīgi gan šeit, Piebalgā, gan visai Latvijai. Man šķiet, ka Piebalga ir ļoti īpaša un blīva Latvijas kultūrvēsturiskā daļa, kas teritorijas un iedzīvotāju skaita ziņā nav pārmērīgi liela, taču ir ļoti daudz devusi latviešu tautai, nācijai un visai Latvijas valstij. Tāpēc ir jādomā, kā šo devumu turpināt nākotnē.

Mēs zinām, ka 18.gadsimtā Piebalga bija tieši tā Latvijas vieta, kur latvieši sāka sevi apzināties vairāk nekā tikai ģimenes un ciema vai pagasta līmenī. Šeit latvieši sāka sevi apzināties kā sabiedrību. Proti, līdz ar hernhūtiešu darbību cilvēki sāka apzināties, ka ir jādara kaut kas vairāk nekā tikai savai ģimenei, mājai un sētai, lai visi - līdz ar to arī paši - dzīvotu labāk. Piemēram, šeit pastāvēja antialkohola kustība, hernhūtieši pirmo reizi sanāca kopā publiskos pasākumos, ko neviens neuzspieda no augšas. Un tie principā ir demokrātijas pirmsākumi, jo demokrātija nozīmē cilvēku, pilsoņu pašorganizēšanos. Tā arī vienlaikus bija latviešu pašorganizēšanās, jo latvieši tolaik nebija dominējošā tauta Latvijas teritorijā. Līdz ar to tas bija arī latviešu nācijas emancipācijas pirmsākums.

Tolaik gan latviešu tauta šo vārdu nelietoja, bet de facto jau pastāvēja iedīgļi, kas vēlāk, jaunlatviešu laikā, tika noformulēta kā latviešu tautas prasība pēc emancipācijas. Līdz ar to es varu teikt, ka latviešu tauta savā apzinātajā dimensijā ir sākusies tieši šeit, Piebalgā, jo piebaldzēni bija pirmie, kuri pašorganizējās. Un tas ir jūsu atšķirīgais moments, kas turpinās arī šodien. Proti, ja mēs paskatāmies, kā Piebalga attīstās mūsdienās, mēs redzam, ka šeit ir daudz dažādas iniciatīvas un interesanti projekti, arī ražošana, kas attiecīgi veicina to, ka Piebalga ir ļoti pievilcīga dzīvesvieta. Būtībā mēs redzam, ka Piebalga veido vienu īpašu kultūrtelpu Latvija kontekstā, kas pieprasa mērķtiecīgu rīcību, lai to uzturētu un attīstītu."

Diskusijā kopā ar Valsts prezidentu piedalījās Vecpiebalgas novada domes priekšsēdētājs Indriķis Putniņš, Somijas Tirdzniecības kameras Latvijā valdes priekšsēdētājs Arnis Pooku, dizaina biroja H2E līdzīpašniece Ingūna Elere, Piebalgas porcelāna fabrikas izveidotājs un īpašnieks Jānis Ronis, Jaunpiebalgas novadpētniecības muzeja vadītāja Vēsma Johansone un Jaunpiebalgas novada uzņēmuma "Wenden furniture" īpašnieks Normunds Brēmers. Visi bija vienisprātis, ka Piebalgas kods ir paši piebaldzēni, kuri šeit dzīvo, kopj tradīcijas, čakli strādā, rada daudz ko jaunu un nodrošina Piebalgas potenciālu nākotnē.

Pamatojot darbu pie kultūrvēsturisko zemju likumprojekta, kā ietvaros arī notiek šīs diskusijas ar Latvijas vēsturisko zemju iedzīvotājiem, Valsts prezidents skaidroja: "Šo likumprojektu par latviešu kultūrvēsturiskajām zemēm, ko šobrīd gatavoju un septembrī iesniegšu Saeimā, es redzu kā papildinājumu Administratīvi teritoriālajai reformai (ATR).

Reforma pēc būtības ir vajadzīga, jo lielākas, spēcīgākas pašvaldības var labāk veikt uzdevumus, kas tām ir deleģēti. Bet tomēr šajā reformā pietrūkst kultūras un vides dimensijas, tas šobrīd ir vairāk tehnokrātisks projekts. Tāpēc es domāju, ka ir svarīgi to papildināt ar kultūrvēsturisko dimensiju. Proti, abi likumi kopā aptvertu visu to, kas cilvēkam ir svarīgi pēc būtības, nevis tikai utilitāri - gan ekonomisko, gan satiksmes, gan kultūras dimensiju.

Tāpēc es šo likumprojektu virzu tādā gultnē, lai mēs vairāk apzinātos savu identitāti un savas kultūras saknes, un apzinātos ne tikai pagātnes kontekstā, bet arī veidotu skaidru redzējumu nākotnē. Tāpat tā mērķis ir padarīt latviskumu dziļāku un daudzveidīgāku, lai tas ir pievilcīgāks un dod lielāku spēku. Padomju laikos latviskums bija plakans, formālistisks. Domāju šodien, 30 gadus pēc neatkarības atjaunošanas, mums ir nopietnāk jāpievēršas latviskumam, kultūrvēsturiskajam mantojumam un identitātes jautājumiem. Mēs redzam, ka globalizācijas laikmetā identitāte kļūst arvien svarīgāka cilvēku dzīves kvalitātes izpratnē. Cilvēks nevar dzīvot visā pasaulē vienlaikus, viņam ir jādzīvo kaut kur, kur viņš patiešām pieder. Šī vide ir ne tikai jāapzinās, bet arī jāveido.

Svarīgi pieminēt, ka šis likums paredzēs arī iesaisti valsts finanšu programmās, jo, protams, ir nepieciešami zināmi līdzekļi, lai varētu šo kultūrvēsturisko mantojumu kopt un attīstīt. Esmu lūdzis Saeimai, lai tā papildina ATR ne tikai ar šo kultūrvēsturisko dimensiju, bet arī ar demokrātisko dimensiju. Proti, vietējiem novadiem ir jābūt savai demokrātiski vēlētai pārstāvniecībai, lai paši varētu risināt vietējos jautājumus, arī piesaistot daļu no attiecīgajiem finanšu līdzekļiem. Ir svarīgi, ka vietējā apkaime tiek veidota atbilstoši to cilvēku vēlmēm, kuri šeit dzīvo. Novērtēju, ka Saeima ir akceptējusi šo manu priekšlikumu."

Dizaina biroja H2E līdzīpašniece Ingūna Elere piebilda, ka "Valsts prezidenta likumprojekta iniciatīva ir liels solis kultūrvēsturiskajiem novadiem, jo ir jānovērtē to daudzveidība, kas ir Latvijas ilgtspējas pamatā", bet Jaunpiebalgas novadpētniecības muzeja vadītāja Vēsma Johansone uzsvēra, ka "likumprojekts palīdzēs nepazaudēt piebaldzēnu identitāti". Kāda kundze no diskusijas klausītāju vidus pateicās Valsts prezidentam par likuma iniciatīvu, sakot, ka "tā mobilizē cilvēkus kultūrvēsturiskajos novados, taču gribētos, lai likumprojektā būtu iekļauts punkts, ka bērniem skolā ir jāmāca sava novada vēsture". Bet kāds kungs atzina Valsts prezidenta iniciatīvu par ļoti vērtīgu ne tikai no identitātes aspekta, bet arī no demokrātijas.

Sarunā par to, kas ir nepieciešams, lai Piebalgas identitāte attīstītos un pastāvētu arī turpmāk, Piebalgas porcelāna fabrikas izveidotājs un īpašnieks Jānis Ronis pauda, ka "ir jāveido stratēģiska attīstības vīzija 5, 10 gadiem", bet Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs uzsvēra, ka "kultūrvidei ir jābūt dzīvai, atvērtai, mainīgai, un tā nevar būt noslēgta". Savukārt Vecpiebalgas novada domes priekšsēdētājs Indriķis Putniņš atzina: "Šī kā jebkura cita diskusija ir ļoti svarīga un nepieciešama, un es priecājos, ka šodien runājam tieši par Piebalgu kā Latvijas kultūrtelpu, par Piebalgas sabiedrību un par Piebalgas nozīmi Latvijā. Ja mēs, piebaldzēni, spēsim abstrahēties no "mēs" un "viņi", bet radīsim kopīgi idejas, tad, es domāju, Piebalga būs un attīstīsies arī turpmāk."

Noslēdzot diskusiju, Valsts prezidents sacīja: "Paldies visiem par šo diskusiju! Paldies par interesantajām domām, kas man ir ļoti svarīgas, lai likumprojektā savilktu kopā visu to, kas iedzīvotājiem ir nozīmīgi! Es domāju, ka viena no šīs dienas būtiskākajām atziņām ir tā, lai cilvēki šeit dzīvotu labi un kvalitatīvi, vide ir jāveido un jāattīsta arī pašiem. Šodien mēs dzīvojam nevis industriālajā, bet postindustriālajā laikmetā, kad centrāls ir jautājums par vērtību. Piemēram, mūsdienās ir nepieciešams nevis krekls, kas silda, bet gan krekls, kas labi izskatās un kam ir subjektīva vērtība. Proti, liela vērība ekonomikā šodien tiek piešķirta kulturālajam elementam.

Domāju, ka Piebalga ir uztvērusi šo pasaules globālo tendenci, jo arī amatniecības tradīcija Piebalgā, kas ir pārdzīvojusi vairākus gadsimtus, ir nonākusi līdz postindustriālajam laikmetam. Tāpat vēlos vēlreiz uzsvērt, ka Piebalgas mantojums izceļas ar divu elementu apvienojumu - kultūras un pašorganizēšanās. Ja mēs skatāmies uz Latvijas karti kopumā no vēsturiskās dimensijas, Piebalga ir latviskuma pirmavots, jo šeit kultūra apvienojas ar pašiniciatīvu, pašorganizēšanos, pašpārvaldi un demokrātiju. Tas arī apliecina, ka ir ļoti svarīgi, lai ATR gaitā nepazūd šīs pašnoteikšanās vienības."

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

“Ganāmpulkam” pieaugot, aug pieprasījums pēc “ganītājiem”

FotoKoronavīruss ir izraisījis ne mazums diskusiju un viedokļu sadursmju gan speciālistu aprindās, gan sabiedrībā. Taču arvien biežāk parādās atsevišķi eksperti visās jomās, kas nevis iepazīstina sabiedrību ar dažādiem viedokļiem un cenšas paskaidrot, ap ko tad īsti diskusijas griežas, bet izmanto situāciju savu reitingu un popularitātes celšanai. Tā vien šķiet, ka rajonā līderu pozīcijās izvirzījies jauns sabiedriskās domas “ganītājs”. Aldis Gobzems pēdējo nedēļu laikā “spridzina” ar turbo jaudu. Viņš ne vien aicina ignorēt drošības pasākumus COVID-19 ierobežošanai, bet arī mudina lūgties.
Lasīt visu...

12

Jautājums – kāda ir C19 Pasakas morāle? Kāds ir Lāsts?

FotoUz kādas vientuļas salas vārdā Pasaule dzīvoja 100 ciltis (Valstis), kuras vadīja Valdnieki, un viens Burvis (baņķieris). Burvis bija vienīgais, kas prata radīt naudu no gaisa, viņš to radīja, lai aizdotu tiem Valdniekiem, kas Burvi spēja pārliecināt, ka viņi spēs naudu ar procentiem atdot noteiktā laikā. Tā Burvis izgudroja naudu, pār kuru valdīja Valdnieki, savstarpēji norēķinoties ar citiem Valdniekiem.
Lasīt visu...

21

Signāls

FotoVai maskas lietošana pēc koloniālās pārvaldes lēmuma ir medicīniski pamatota? Drīzāk nē nekā jā. Kādēļ tad cilvēki liek uz sejas to? Jo viņiem ir bailes. Bailes tikt izsēdinātiem no transporta, bailes tikt administratīvi sodītiem. Tās ir bailes no varas.
Lasīt visu...

21

Maskai nav nekāda sakara ar valdības gāšanu

FotoReāli fakti - Covid19 ir lipīgs, paaugstinās temperatūra, pazūd oža, bezspēks utt. Iespējams, daudzi jau ir pārslimojuši bez acīmredzamiem simptomiem vai komplikācijām. Manā paziņu lokā viena persona ir mirusi, viena atrodas karantīnā. Tā nav nekāda izklaide izslimot šo “zarazu”.
Lasīt visu...

21

Nevienam nevajadzētu būt tiesībām lemt par cita cilvēka dzīves vērtību

FotoŠogad ir apritējuši 10 gadi, kopš Latvijas Republikā ir stājies spēkā likums “Par Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām”, un 5 gadi, kopš Labklājības ministrija īsteno Eiropas Savienības struktūrfondu līdzfinansētu projektu deinstucionalizācijas (DI) jomā. Un kāpēc par šo nozīmīgo tēmu runāju tieši tagad, jo 10. oktobrī visā pasaulē tika atzīmēta Pasaules Garīgās veselības diena.
Lasīt visu...

12

Krīzes brīdī pacientus šķiros…

FotoTātad Latvija tagad ieviesīs praksi, kādu it kā pielieto daudzās pasaules valstīs, kad krīzes apstākļos šķiro pacientus – kurus ir vērts ārstēt, kurus ne. Bet cik daudz ir to pasaules valstu, kuras būtu tik ļoti okupantu pārpildītas kā Latvija? Lūk, tas ir jautājums.
Lasīt visu...

21

Priekšlikumi Latvijas Republikas Ministru prezidentam K.A. Kariņam: ierosinu pilnībā pārtraukt jaunu klientu ievietošanu valsts sociālās aprūpes centros

FotoViena no tiesībsarga funkcijām ir veicināt privātpersonas cilvēktiesību aizsardzību , kas ir īpaši būtiski attiecībā uz mazaizsargātajām personu grupām. Tādēļ par vienu no prioritātēm savā darbībā tiesībsargs jau vairākus gadus izvirza personu ar īpašām vajadzībām tiesību aizsardzību. Starptautisko cilvēktiesību mērogā par vienu no pamatdokumentiem ir atzīstama Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Konvencija par personu ar invaliditāti tiesībām, kura Latvijā stājās spēkā 2010.gada 31.martā. Saskaņā ar likuma „Par Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām” 2. pantā noteikto šīs konvencijas ieviešanu Latvijā koordinē Labklājības ministrija, bet tās īstenošanu pārrauga Tiesībsarga birojs.
Lasīt visu...

12

Nevis masku nēsāšana, bet gan C19 pneimonija ierobežo tavu brīvību

FotoVai man ir pazīstamie, kuri slimo vai ir miruši no C19** infekcijas? Vai tas, ka es strādāju reanimācijā ar īpaši smagiem pacientiem, kuriem ir uzstādīta C19 infekcijas diagnoze, ļauj man atbildēt uz pirmo jautājumu "Jā!"?
Lasīt visu...

12

Covid19 spilgti izgaismojis melnus plankumus Latvijas medicīnā, bet, iespējams, krīze Baltkrievijā pavēra ceļu to lāpīšanai

FotoKaut arī no 3. jūnija oficiāli ir pieejami visi valsts apmaksātie plānveida ambulatorie un stacionārie veselības aprūpes pakalpojumi, vēl joprojām rindas uz tiem var pārsniegt pat 9 mēnešus. Daļēji šo situāciju sekmēja pilnīga ambulatoro iestāžu slēgšana uz trim nedēļām šī gada aprīlī, bet situāciju iespaidoja arī hroniskais ārstu trūkums pilnīgi visās Latvijas medicīnas iestādēs.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Krievijas KDLO dienas ir skaitītas: Putina 5. pants nedarbojas

Nav noslēpums, ka Kaukāzs vienmēr ir bijis ne visai sagremojams kumoss ne tikai cara laiku Kremlim, bet...

Foto

Taksometru sektorā ēnu ekonomika zeļ un plaukst

Kurš gan nav pieradis, ka politiķi sola, pēc tam atkal sola un tad jau politiķi mainās – pirmo solītāju...

Foto

Satversmes tiesa lēmusi atcelt iepriekšējo praksi, piedzenot parādus un kompensācijas par bojātiem dabasgāzes skaitītājiem

Jau šī gada martā sabiedrība tika informēta par spriedumu, kurā Satversmes tiesa...

Foto

Kam kalpo Latvijas žurnālistikas vaļi?

Es gaidīju pirmdienu. Man no prāta neiziet skaitlis 200. Līdzīgi kā Berlīnē “30 tūkstoši” un Roberta Kenedija Jr. publicētie foto, kurus...

Foto

Cerams šī vēstule par iespējamiem nodarījumiem autoriem nonāks pie adresāta: atklāta vēstule Latvijas Republikas kultūras ministram

Rakstu Jums kā vienkāršam cilvēkam, negribu vērsties pie amatpersonas uzslāņojumiem....

Foto

Viendzimumu attiecību regulējums – postmodernās un vecās Eiropas sadursme

Ceturtdien LTV raidījumā "Šodienas jautājums" tika apspriesta klasisko un viendzimuma partnerattiecību problemātika. Politiķu un žurnālistes diskusijā parādījās...

Foto

Prātojums par uzvaru cīņā pret noziedzību un netīrību

Regresīvos vecos laikos bija tāds populārs jociņš par kādas vārdā nesauktas kopienas pārstāvi, kurš mēģinājis atradināt savu ķēvi...

Foto

Vakcinēšanās - glābiņš vai spriedums?

Šī gada 1.oktobrī stājies spēkā 29.septembrī pieņemts lēmums, kurš attiecas uz lielu sabiedrības daļu, bet perspektīvā - uz mums visiem. Lēmums...

Foto

Par maratonu un Covid19

Godātie Veselības ministrijas, SPKC, Rīgas domes, Rīgas satiksmes, AirBaltic un lidostas Rīga darbinieki! Mediķiem un transporta darbiniekiem šis ir bijis īsts baigais gads. Visu cieņu “frontlainiešiem” un...

Foto

Citu valstu mediji pārņem Latvijas informatīvo telpu

Bez atbilstoša valsts atbalsta komercmedijiem vietējā satura ražošanai 2021.gadā Latvijas informatīvo telpu pārņems Krievijas politiskajām interesēm atbilstošs saturs. Citu...

Foto

Atklātā vēstule par Zemgales vienīgā atkritumu apsaimniekošanas poligona “Brakšķi” saglabāšanu tautsaimniecības interesēs

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotajā informatīvajā ziņojumā “Par sadzīves atkritumu apsaimniekošanas...

Foto

Makrona nepārliecinošā spēle ar Krieviju: ieradies nomierināt Baltiju, viņš to it nemaz neizdarīja

“Ceļš uz elli ir bruģēts ar labiem nodomiem” — šis britu sakāmvārds nāca...

Foto

Atkritumu poligoni kā nacionālās drošības jautājums, jeb Kāpēc likvidēt Zemgales vienīgo atkritumu apsaimniekošanas poligonu ir riskanti

Ir publiskots VARAM sagatavotais informatīvais ziņojums “Par sadzīves atkritumu apsaimniekošanas...

Foto

Tiesiskums ieviests, tagad mūs interesē lielveikali

Lai veicinātu plašāku Latvijas izcelsmes produkcijas īpatsvaru mazumtirdzniecības lielveikalu ķēdēs, Jauno konservatīvo Saeimas deputāti šodien tikās ar "Maxima Latvija" pārstāvjiem....

Foto

Vai tiešām iemeslu pietrūkst, lai izietu ielās?

Ir daļa cilvēku, kuri joprojām nesaprot, kas ir iemesls, lai 10.oktobrī izietu ielās. Nesaprot, jo ir pierasts neko nedarīt...

Foto

Saucēja balss tuksnesī

Žurnālista Bojāra raidījumā “Aizliegtais paņemiens” par Jencīša draudzi “Kristus pasaule” parādīja, cik viegli cilvēki ir psiholoģiski manipulējami, pakļaujami. Un šī nav vienīgā sekta,...

Foto

Farss ar baltkrievu IT kompāniju „uzņemšanu”

"Kapitālā remonta" sakarā pirmais mani tā pamatīgi sasmīdināja premjers KK. Viņš bija "norijis" LIAA jaunā vadoņa naivi izmesto "ēsmu" par...

Foto

Ja jums gadījumā bija kādas šaubas, Latvijas finanšu sistēmas sakārtošana ir bijusi veiksmīga

Es pievienojos šodienas konferences vienai no galvenajām tēzēm, ka banku kā finanšu institūciju...

Foto

Putina vakcīna ir instruments sabiedrības iegrožošanai

Koronavīrusa (Covid-19, C-19 – sauciet, kā gribas) pandēmija pasaulē cilvēkus ir padarījusi ļoti uzmanīgus, pat nedaudz bailīgus. Ikdienas dzīve, kādu...

Foto

Reira autoratlīdzību ierosinājumi faktiski ir kaitniecība pret grāmatniecības nozari, valodu un kultūru

Latvijas Grāmatizdevēju asociācija Finanšu ministrijas piedāvātos ierosinājumus izmaiņām autoratlīdzību aplikšanai ar nodokļiem uzskata par...

Foto

Lai visai pasaulei varētu parādīt „noderīgāku realitāti”

Vēl viens notikums ar Holivudas blokbasteram līdzīgu sižetu nesen izvērsās vienā no Minskas ielām. Daudzi no mums redzēja video, kurā...

Foto

Vecuma ierobežojumi kreditēšanas jomā, jeb vai banka var senioriem atteikt piešķirt kredītu

Vērojot tendences kreditēšanas tirgū Eiropā, secināms, ka liela daļa kredītiestāžu, lai iespējami izvairītos no...

Foto

Mūsu galvās bija šīs vēsturiskās zemes, un šis likumprojekts tagad piedāvā to konkretizēt, lai latvietība nebūtu plakana

Šodien es iesniedzu izskatīšanai Saeimā likumprojektu “Latviešu vēsturisko zemju...

Foto

Daži jautājumi Latvijas Afganistānas veterānu cēzaram - Gunāram Rusiņam

Saistībā ar interviju, kuru jūs nesen sniedzāt par Andreja Mediņa  militāro dienestu, es dažus jautājumus vēlos uzdot...

Foto

Pandēmija, infodēmija un multilaterālisms: runa ANO Ģenerālās asamblejas 75. sesijā

Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Ekselences, cienījamās dāmas un godātie kungi! Vispirms vēlos apsveikt V. Bozkira kungu...

Foto

Šuplinskas kundze, atkāpieties, jūs dzīvojat citā realitātē

Matemātikas skolotāju trūkuma dēļ pirmo mācību stundu šajā priekšmetā tikai pagājušajā nedēļā aizvadīja Rīgas 40. vidusskolas sesto klašu skolēni....

Foto

Par "Turaidas kvartālu" samaksātā nekustamā īpašuma nodokļa apjoms ir palielinājies, nevis samazinājies

Latvijas televīzijas raidījumā "De Facto" izskanējušais apgalvojums, ka SIA "MC Turaida Property", kam pieder...

Foto

Es negribu lēkt acīs ļoti cienītajam ministram, no kā tik daudz kas ir atkarīgs: lai muzejs paciešas

Manā citādi harmoniskajā un priecīgajā dzīvē ir bijušas tikai...

Foto

Sankcijas. Retorika un realitāte

Šī gada 5.septembrī portālā Pietiek.com tika publicēts nezināma autora raksts ar nosaukumu „Kāpēc tika indēts Navaļņijs”. Rakstā citstarp tika pieminētas rietumvalstu līdz...

Foto

Kad, kurā brīdī, aiz kurām durvīm un kurš apstiprina līdzfinansējumu „tautas sportam”?

"Tautas sports to summu nemaz nevar apēst," sabiedriski nozīmīgu tautas sporta pasākumu atbalstam paredzēto...

Foto

Lūdzu, uzvedieties tiesiski un nekaitējiet Latvijas kapitāla tirgus reputācijai

Ņemot vērā publiskajā telpā pieejamo informāciju par 22.09.2020. plānotajām AS "Olainfarm" akcionāru sapulcēm un Finanšu un kapitāla...

Foto

Ko tad mēs darīsim, „izejot ielās”?

Man bieži tiek uzdots jautājums – ko tad mēs darīsim, “izejot ielās”? Viens kungs rakstīja, ka viņš katru dienu esot...

Foto

„Ņevinovataja ja...”

Vakardien no plašsaziņas līdzekļiem uzzināju, ka “Saskaņas” valde pieņēma lēmumu izslēgt mani un manu kolēģi Ļubovu Švecovu no partijas. Sakarā ar šo ziņu es...

Foto

Šie biedri mums vairs nav nekādi biedri

SDP "Saskaņa" Rīgas nodaļa nolēmusi no partijas par Statūtu pārkāpumiem izslēgt divus biedrus - Vjačeslavu Dombrovski un Ļubovu Švecovu....

Foto

Notikumi Baltkrievijā - divu sistēmu sadursme

Lai kā mums gribētos domāt, ka notikumi Baltkrievijā ir šīs valsts iekšējā lieta un attiecas tikai uz tās iedzīvotājiem, tie...

Foto

Jāizbeidz apgrūtinošās attiecības ar „plinšu sievām”

Uzskatu, ka ir pārkāptas robežas. Kad viens partijas biedrs par citu saka, ka tas ir "jānovāc" un uzsver, ka "man...

Foto

Kā prokurore Dace Lapinska izpilda “pasūtījumus”

Jaunais ģenerālprokurors Juris Stukāns jau ir paudis kritiskus vārdus par prokuroru kvalifikāciju un iestājas par nepieciešamību paaugstināt prokuroru zināšanu līmeni....

Foto

Vājprāts, kas šobrīd pārņēmis ASV

Džordžs Floids mira, kad policija viņu aizturēja 25.maijā. Kopš tā laika ar viņa vārdu ir notikušas nekārtības vairāk nekā 2000 ASV...

Foto

Es tikai brīnos, līdz kādam līmenim tiks degradēts parlaments

Kā Jums šķiet, kā Saeimas priekšsēdētāja Mūrnieces kundze un Saeimas drošības dienests reaģēja uz šo manu ziņu?...