Iesaki rakstu: 
Trāpīgi sāpīgi teica «cilvēks-konjaks» (vai viņa piārists): Dievs, sargi mani no draugiem, ar naidniekiem pats tikšu galā!
Tiesa, franču imperatoram kādā brīdī sava gudrība laikam gan piemirsās. “Baļķa nesēja” arods ir mūžīgs, tas sastopams ne tikai starp cilvēkiem. Loči, nelielās zivis, kas eskortē haizivis, noteikti ir svēti pārliecinātas: bez viņu atbalsta žokļainais monstrs sen pazustu ar visām spurām…
Dziedi vai raudi, tautumeita, taču Egils Levits – intelektuālis un atmodas darbinieks ar perfekti dzidru starptautisku reputāciju – tiešām ir ideāli piemērots valsts galvas postenim. Jo īpaši pēc iepriekšējās raudzību reizes, kad viņa kandidatūra kvalificējās vairāku spēcīgu personību publiskajā “skaistumkonkursā” un izgāja caur Saeimas balsojuma dzirnām.
Pats Eiropas Savienības Tiesas* tiesnesis savu vērtību apzinās un precīzi turpina to audzēt. Tādēļ arī garantētas ievēlēšanas pretenzija, ko viņš izvirza Saeimas partijām, ir pilnīgi pamatota.
Droši vien tas bija neizbēgami, ka latvju sabiedriskajos darbiniekos – vai tādos, kuri sevi tajos ieskaita – radās pēkšņa nieze palīdzēt Levitam iekļūt Rīgas pilī. Īpaši tāpēc, ka viņš to var, nedod, Die’s, izdarīt arī bez šiem palīgiem.
Tieši tāda man rādās “maipuķīšu revolūcijas trubadūres” Māras Zālītes, “tūrisma ministres” Žanetes Jaunzemes-Grendes, bļaurīgā “propesora” Aināra Dimanta & Co. pieteiktā sabiedriskā iniciatīva mudināt Egilu Levitu kandidēt, Saeimu – viņu atbalstīt.
Poētiski izsakoties, man atliek vien noelsties: ak, latvju cēlie runātāji, jums vārds ir Liekulība! Politikas uzlecošo zvaigzni it kā balstošai, taču vienīgi pašreklāmai kalpojošajai “inteliģences vēstulei” ir vismaz pāris man zināmu parakstītāju, kuriem agrāk viņu tagadējais elks bija vien nicināms “kosmopolīts”, Latviju pārdotgribošs “žYdmasons” un, pavisam skaidri (kā nu bez tā!), “pus-/žYds”. Citiem lasītājiem noteikti parakstītāju vidū atradīsies vēl kādi citi “pēkšņie pro-semīti”. Protams, diez vai man būt tam, kurš “pirmais metīs ar akmeni” kažoka apmetējiem. Kā smejies, ejiet un negrēkojiet vairs…
Šis aspekts uzrāda vēl vienu vērtīgu šķautni kristāldzidri ideālajā kandidatūrā. Man gribētos piedzīvot Egila Levita ievēlēšanu (kaut neesmu viņa fans) jau tāpēc vien, lai redzētu, vai Latvijas tauta un tās “smalkās aprindas” spēj savaldīt naida dēmonu savas apziņas tumšajā galā. Ziniet, tāds “utainības” tests visu mūsu kolektīvajam saprātam.
Šķiet, uzstājība, ar kādu tieši Nacionālā apvienība virza* augstajam amatam cilvēku ar uzvārdu, kas latinizētā veidā apzīmē piederību seno izraēļu priesteru ciltij, apliecina tās vēlmi pierādīt sev un citiem, ka “16.marta partija” ir brīva no antisemītisma murgiem. Un ka Gaida Bērziņa demisijas pamatā bija vienīgi principiāli tiesiskie apsvērumi.
Kļūstot par valsts galvu, šobrīd tik ideālais kandidāts, ko lišķi jau dēvē teju par nācijas tēvu, pavisam ātri var – iesākumā politikas kuluāru un smalku famīliju saviesīgas kafijošanas čukstos, pēc tam anonīmos interneta komentāros un drīz arī “drosmīgu” radikāļu izkliegtā naida runā – pārtapt par “parpalaino Icigu uz latvju tautas kakla”.
Jūs tiešām esat svēti pārliecināti, ka mūsu Dievzemītē nekas tāds noteikti nav iespējams? Ak, laimīgie...
Antisemītisms nav nekas tāds, kas mūsu tautai būtu atnests uz vērmahta durkļiem, tam šeit ir pietiekami senas “pašmāju tradīcijas” – gan pirmskara “akadēmiskā”, gan Staļina “pusoficiālā” un stagnācijas “ķēķa” judofobija.
Mūsu nācijas krieviskajā daļā aina ir diezgan “klāra”. Saskaņas politiķis un cilvēktiesību eksperts Boriss Cilevičs visās trijās iepriekšējās Eiropas Parlamenta vēlēšanās tika konsekventi atstāts aiz borta – atļaušos to pieļaut! – tāpēc, ka viņa aizstāvētais un aprūpētais elektorāts acīmredzami izvēlējās “āriskāku” kandidātu…
Protams, apvienotās Eiropas gaisu elpojot, mēs esam kļuvuši slīpētāki. Atmiņas par “varonīgo” žurnālu vai publikas jūsmu pēc Andra Šķēles piesauktās “degunu pareizības” viņa firmā mums ir sen paslaucītas zem aizmirstības tepiķa.
Egils Levits var kļūt Latvijas sabiedrībai par spieģeli, kurā tai nāktos ieraudzīt savu patieso seju. Tomēr, pieļauju, varbūt tā atklātos daudz tīkamāka, nekā prognozē mans hroniskais pesimisms. Jauki būtu piedzīvot tik patīkamu vilšanos!
* Šī institūcija ES mērogā veic Latvijas Satversmes tiesas darbu
** Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece 2015.gada 30.janvārī pirmā LNT kanālā publiski izteicās, ka Valsts prezidenta amatā vēlētos redzēt Levitu – toreiz īpaši uzsverot, ka tas ir pašas personisks viedoklis. Viņa virzīšana gan tika apsvērta jau 9. Saeimas kuluāros, pirms 2007.gadā tika ievēlēts Valdis Zatlers. Tiek apgalvots, ka tā noraidīta kā tobrīd «pārāk kosmopolītiska».
Seko mums 
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.