Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Jaunais valsts prezidents Egils Levits un viņa „komanda” pēdējās nedēļas laikā ir dažādos veidos centušies iespējami ilgāk neatklāt prezidenta inaugurācijas pasākuma ielūgto viesu sarakstu, kas pēc tā publiskošanas pilnā apmērā var radīt vēl vairāk neskaidrību un sabiedrības jautājumu.

Sākotnēji saistībā ar 8. jūlijā paredzēto inaugurācijas pasākumu lielāko sabiedrības rezonansi radīja jaunā valsts prezidenta un viņa padomnieku pieņemtais lēmums izsūtīt tikai vienai personai domātus ielūgumus, nepieļaujot iespēju ielūgtajam uz pasākumu ierasties kopā ar dzīvesbiedru.

Šāda lēmuma pamatojums bija nedaudz pretrunīgs – Levits, kas sevi jau izziņojis kā visu Latvijas iedzīvotāju prezidentu, vēloties, lai būtu iespējams pasākuma norises vietā – Latvijas Nacionālajā bibliotēkā satilpināt maksimāli plašu visdažādāko jomu pārstāvju loku.

Tiesa, uzreiz pēc inaugurācijas pasākuma kļuva skaidrs, ka šis ierobežojums uz virkni personu nav attiecināts, turklāt jaunais prezidents uztvēris oficiālu valsts pasākumu kā sava veida privātu ballīti, - kamēr augstas amatpersonas bija spiestas ierasties vienatnē, inaugurācijas pasākumā atradies, piemēram, Levita dēls kopā ar savu draudzeni, kurai nav nekāda oficiāla statusa.

Jau pirms inaugurācijas pasākuma Pietiek prognozēja, ka pilns ielūgto saraksts radīs vēl daudz plašāku neizpratni, jo līdz ar vairākām smagos noziegumos apsūdzētām un aizdomās turētām personām tajā iekļauti arī sabiedrībā ļoti pretrunīgi vērtēti cilvēki.

Apzinoties gaidāmo reakciju, gan Raimonda Vējoņa kanceleja, gan Egila Levita „komanda” centās vismaz līdz inaugurācijas pasākumam ielūgto sarakstu neatklāt, un, pēc Pietiek rīcībā esošām ziņām, šāds stingrs uzstādījums bija saņemts arī no paša nākamā valsts vadītāja.

Taču tagad kļuvis skaidrs, ka arī pēc inaugurācijas pasākuma Levits un viņa „komanda”, saskārušies ar negatīvo sabiedrības reakciju uz tādu personu kā Andris Šķēle, Andris Ameriks un Baiba Rubesa ieaicināšanu, mēģina darīt visu iespējamo, lai ielūgto saraksta publiskošanu novilcinātu vai vispār nepieļautu.

1. jūlijā nosūtīto pieprasījumu atklāt „to personu sarakstu, kas, izmantojot Valsts prezidenta kancelejas resursus, ir ielūgtas uz Valsts prezidenta inaugurācijas pasākumu, minēt personu/personas, kas šo sarakstu ir sagatavojušas, apstiprinājušas un nodevušas izsūtīšanai adresātiem”, Levita jaunā preses padomniece Aiva Rozenberga sākumā vienkārši ignorēja.

Savukārt pēc atkārtota informācijas pieprasījuma Levita padomniece 9. jūlijā sniedza solījumu ielūgto sarakstu pēc divām dienām publiskot: „Labdien un paldies par pacietību. Ceturtdien to jums nosūtīšu, rīt būšu Igaunijā.”

Tomēr arī pēc atgriešanās Igaunijā Levita padomniece inaugurācijas pasākuma ielūgto sarakstu pretēji solītajam nenosūtīja. Pēc jauna atgādinājuma viņa pavēstīja, ka „labdien, jā, par to atvainojos, pirmā nedēļa ir ļoti bagāta ar darbiem”. Pēc Rozenbergas jaunākās versijas tagad Levita kanceleja nākamnedēļ plānojot nosūtīt „atbildi”.

Pēc Pietiek rīcībā esošas informācijas, šāda novilcināšana notikusi pēc tieša Levita norādījuma, - prezidenta kancelejas juristiem uzdots uz prezidenta „ballīti” ielūgto pilnu personu sarakstu vispār neatklāt, aizbildinoties ar datu regulas nosacījumiem un fizisko personu datu aizsardzību.

Pašlaik Levita kancelejai jau ir nosūtīts oficiāls informācijas pieprasījums, norādot, ka saraksta neatklāšanas gadījumā tas tiks pieprasīts caur administratīvo tiesu. Kā zināms, iepriekšējā prezidenta kanceleja saistībā ar informācijas slēpšanu tika pie aptuveni diviem desmitiem administratīvo tiesvedību.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

Foto2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji, un vēstule pamatā ir vēlēšanās dot savu artavu LU pseidorektora Muižnieka mahināciju aizstāvēšanā. Taču reizē vēstule raksturo akadēmiskās sabiedrības drausmīgo stāvokli.
Lasīt visu...