Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Jaunais valsts prezidents Egils Levits un viņa „komanda” pēdējās nedēļas laikā ir dažādos veidos centušies iespējami ilgāk neatklāt prezidenta inaugurācijas pasākuma ielūgto viesu sarakstu, kas pēc tā publiskošanas pilnā apmērā var radīt vēl vairāk neskaidrību un sabiedrības jautājumu.

Sākotnēji saistībā ar 8. jūlijā paredzēto inaugurācijas pasākumu lielāko sabiedrības rezonansi radīja jaunā valsts prezidenta un viņa padomnieku pieņemtais lēmums izsūtīt tikai vienai personai domātus ielūgumus, nepieļaujot iespēju ielūgtajam uz pasākumu ierasties kopā ar dzīvesbiedru.

Šāda lēmuma pamatojums bija nedaudz pretrunīgs – Levits, kas sevi jau izziņojis kā visu Latvijas iedzīvotāju prezidentu, vēloties, lai būtu iespējams pasākuma norises vietā – Latvijas Nacionālajā bibliotēkā satilpināt maksimāli plašu visdažādāko jomu pārstāvju loku.

Tiesa, uzreiz pēc inaugurācijas pasākuma kļuva skaidrs, ka šis ierobežojums uz virkni personu nav attiecināts, turklāt jaunais prezidents uztvēris oficiālu valsts pasākumu kā sava veida privātu ballīti, - kamēr augstas amatpersonas bija spiestas ierasties vienatnē, inaugurācijas pasākumā atradies, piemēram, Levita dēls kopā ar savu draudzeni, kurai nav nekāda oficiāla statusa.

Jau pirms inaugurācijas pasākuma Pietiek prognozēja, ka pilns ielūgto saraksts radīs vēl daudz plašāku neizpratni, jo līdz ar vairākām smagos noziegumos apsūdzētām un aizdomās turētām personām tajā iekļauti arī sabiedrībā ļoti pretrunīgi vērtēti cilvēki.

Apzinoties gaidāmo reakciju, gan Raimonda Vējoņa kanceleja, gan Egila Levita „komanda” centās vismaz līdz inaugurācijas pasākumam ielūgto sarakstu neatklāt, un, pēc Pietiek rīcībā esošām ziņām, šāds stingrs uzstādījums bija saņemts arī no paša nākamā valsts vadītāja.

Taču tagad kļuvis skaidrs, ka arī pēc inaugurācijas pasākuma Levits un viņa „komanda”, saskārušies ar negatīvo sabiedrības reakciju uz tādu personu kā Andris Šķēle, Andris Ameriks un Baiba Rubesa ieaicināšanu, mēģina darīt visu iespējamo, lai ielūgto saraksta publiskošanu novilcinātu vai vispār nepieļautu.

1. jūlijā nosūtīto pieprasījumu atklāt „to personu sarakstu, kas, izmantojot Valsts prezidenta kancelejas resursus, ir ielūgtas uz Valsts prezidenta inaugurācijas pasākumu, minēt personu/personas, kas šo sarakstu ir sagatavojušas, apstiprinājušas un nodevušas izsūtīšanai adresātiem”, Levita jaunā preses padomniece Aiva Rozenberga sākumā vienkārši ignorēja.

Savukārt pēc atkārtota informācijas pieprasījuma Levita padomniece 9. jūlijā sniedza solījumu ielūgto sarakstu pēc divām dienām publiskot: „Labdien un paldies par pacietību. Ceturtdien to jums nosūtīšu, rīt būšu Igaunijā.”

Tomēr arī pēc atgriešanās Igaunijā Levita padomniece inaugurācijas pasākuma ielūgto sarakstu pretēji solītajam nenosūtīja. Pēc jauna atgādinājuma viņa pavēstīja, ka „labdien, jā, par to atvainojos, pirmā nedēļa ir ļoti bagāta ar darbiem”. Pēc Rozenbergas jaunākās versijas tagad Levita kanceleja nākamnedēļ plānojot nosūtīt „atbildi”.

Pēc Pietiek rīcībā esošas informācijas, šāda novilcināšana notikusi pēc tieša Levita norādījuma, - prezidenta kancelejas juristiem uzdots uz prezidenta „ballīti” ielūgto pilnu personu sarakstu vispār neatklāt, aizbildinoties ar datu regulas nosacījumiem un fizisko personu datu aizsardzību.

Pašlaik Levita kancelejai jau ir nosūtīts oficiāls informācijas pieprasījums, norādot, ka saraksta neatklāšanas gadījumā tas tiks pieprasīts caur administratīvo tiesu. Kā zināms, iepriekšējā prezidenta kanceleja saistībā ar informācijas slēpšanu tika pie aptuveni diviem desmitiem administratīvo tiesvedību.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...