Iesaki rakstu: 
Skandalozā drošībnieka Raimonda Lazdiņa paspārnē izvietota slepenu patrulētāju grupa, kas starptautiskajā lidostā Rīga faktiski veikusi operatīvo darbību un iegūtajā informācijā dalījusies ne tikai ar valsts drošības iestādēm vien, - kaut oficiāli tas tiek noliegts, iepriekšējās valdes vēlme pārskatīt šīs struktūras lietderīgumu varētu būt bijusi viens no īstajiem iemesliem nesenajai lidostas valdes negaidītajai nomaiņai.
Būtisks pienesums lidostai nav manāms
Oficiāli - iereibuša vīrieša fiksēšana, ziņošana par aizdomīgu maisu, garākas rindas novērošana un līdzīgas aktivitātes. Neoficiāli - ja pamatā pirms vēlēšanām publiskotajam montētajam video, kurā it kā bija redzama Inguna Sudraba Rīgas lidostā, ir autentiski kadri, tos, visticamākais, bija filmējis un saviem politiskajiem saimniekiem nopludinājis kāds no šīs grupas. Tik pamatīgi atšķiras oficiālā un neoficiālā versija par to, ar ko lidostā jau vairāk nekā trīsarpus gadus nodarbojas šī grupa.
Pietiek rīcībā ir nonācis līdz izskatīšanai lidostas iepriekšējās valdes sēdē tā arī nenonācis "dienesta vajadzībām" paredzēts paskaidrojuma raksts valdes lēmuma projektam par izmaiņām VAS Starptautiskā lidosta „Rīga” struktūrā. Šis dokuments cita starpā pirmoreiz ievieš skaidrību par to, kad un kādā formā radīta šī "lidostas slepenpolicistu" vienība, kādas uzturēšanu nepieprasa neviena starptautiskā regula.
"2011.gada 1.jūnijā [lidostas] Drošības departamentā tika izveidotas 12 inspektoru – patrulētāju štata vietas (šobrīd 13 štata vietas + patrulētāju grupas vadītājs), kas veic slēptu termināļa publiskās daļas novērošanu un patrulēšanu. Pamatojoties uz EK regulu prasībām, kopš šā gada vasaras termināļa publiskās daļas patrulēšanu veic Aviācijas drošības nodaļas aviācijas drošības inspektori formas tērpos," paskaidrojuma raksts izklāsta sākotnējo situāciju un tās pārmaiņas šogad.
Pamatojoties uz lidostas iepriekšējās valdes izveidotās darba grupas atzinumu, ka patrulētāju grupa trīs gadu laikā savu eksistenci nav attaisnojusi, būtisku pienesumu lidostai nav sniegusi, kā arī pašlaik novērojama funkciju pārklāšanās, paskaidrojuma rakstā bija secināts, ka slepeno patrulētāju grupa būtu jālikvidē un funkcija – termināļa publiskās daļas patrulēšana - pilnībā nododama aviācijas drošības inspektoriem formas tērpos, kā to nosaka Eiropas Komisijas regula.
Faktiski izseko pasažierus
Taču patiesībā, kā kļuvis zināms Dienai, runa bija ne tikai par funkciju pārklāšanos un arī ne tikai par summu, ko gada laikā "slepenpatrulētāju grupa" gada laikā prasa no lidostas budžeta, - aptuveni 250 tūkstošiem eiro. "Faktiski šī vienība veic nelegālu operatīvo darbību. Spiegi oficiāli atskaitās par pilnīgam muļķībām, lai gan faktiski izseko pasažierus, tostarp arī augstas amatpersonas," Pietiek skaidro kāda amatu lidostā pagaidām saglabājusi amatpersona.
To faktiski apliecina arī viens no nu jau bijušajiem lidostas valdes locekļiem, kurš lūdz nenosaukt viņa vārdu un uzvārdu, taču vajadzības gadījumam Pietiek rīcībā ir intervijas audioieraksts: "slepenpatrulētāji" darbojušies nezināmās interesēs - lidostas vadība par viņu izsekojamām personām un izsekošanas pamatojumu nav bijusi lietas kursā. "Es domāju, ka jā. Tieši tā arī bija," bijusī amatpersona atbild uz PIetiek jautājumu, vai šī grupa izsekoja zināmus cilvēkus pēc kāda dota norādījuma.
"Pieņemu, ka politiķus, biznesmeņus, kas, ar ko, uz kurieni dodas. Ne velti bieži parādījās informācija, kur kāds politiķis, ar ko, kur devies, tāpat par biznesmeņiem. Tas bija drusku par šerpu - kaut vai fotogrāfija ar Vairu Vīķi-Freibergu invalīda ratiņos. Lidostai nemaz nebija tiesības uzņemties šīs operatīvās darbības funkcijas," situāciju, kādu to konstatējusi bijušās lidostas valdes izveidotā darba grupa, raksturo atlaistā amatpersona.
"Slepenpatrulētāju" grupu ikdienā vada bijusī Satversmes aizsardzības biroja darbiniece, lidostas Drošības departamenta Analītiskās nodaļas vecākā analītiķe Ineta Vanaga, daļa no grupas ir bijušie Drošības policijas darbinieki, un viņu sarakstu, kā liecina Pietiek avotu teiktais, lidostas Personāla departamentam nodevis personiski R. Lazdiņš. Šo kādreizējo premjera Aigara Kalvīša padomnieku, kā zināms, nu jau bijusī lidostas vadība atstādinājusi saistībā ar sarunu noklausīšanās skandālu lidostā.
Darbs nekontrolēts, algas - ļoti labas
"Valsts policijas ārējās novērošanas daļas priekšnieka vietnieks bija viņus apmācīt, dažādi psihologi. Protams, profesionālisms ir laba lieta, bet tas, kā viņi tika gatavoti, nav tas līmenis, kas vajadzīgs lidostai. Tā bija speciāla sagatavošana, tā ka vārds "novērotāji" ir jāliek pēdiņās. Līdz aģenta līmenim viņus nesagatavoja. Mēs viņus darba grupā nosaucām par lūriķiem," "slepenpatrulētāju" profesionālo sagatavotību raksturo bijušais lidostas valdes loceklis un kādreizējais Drošības policijas vadītājs Raimonds Rožkalns.
Taču lidostas vadībai neizprotamā kārtā "lūriķi" par saviem diezgan niecīgajiem oficiālajiem pienākumiem saņēmuši (un turpina saņemt) izcili labu atalgojumu: "Tur jau tas paradokss, ka cilvēki, kas nostrādā 15 gadus vairāk, kas strādā formās, viņiem ir sestā darba samaksas kategorija. Bet šiem, no kuriem daži ir strādājuši aviācijas drošības nodaļā, bet pārējie ir no nezin kurienes, ir par 100 eiro lielāka alga. It kā jau viņi ir tikai 13 no visiem vairāk nekā 300 lidostas drošības darbiniekiem, bet nu tomēr. Pārējiem ir regulāras mācības, pārbaudes, bet šitie tādā brīvā režīmā. Turklāt darba grupa pārliecinājās, ka darba rezultāti ir tuvu nullei un arī atbildība nav nekāda - nedod, Dievs, ja kaut kas notiek, tad visa atbildība ir tiem, kas ir formās, bet ne šiem 13, kas saņem par 100 eiro vairāk."
Civilās aviācijas aģentūras direktors Māris Gorodcovs apliecina - nekādi starptautiski normatīvi šādu "slepenpatrulētāju" vienību izveidot neprasa, tā ir pašas lidostas darīšana, vai ko tādu izveidot. Vēl vairāk - arī Drošības policija, kuras rīcība saistībā ar lidostas sarunu noklausīšanās skandālu ir raisījusi nopietnu neizpratni un aizdomas par īpašu ieinteresētību, oficiāli lidostas valdei iepriekš ir paziņojusi, ka tā neuzstāj uz šādas struktūras veidošanu.
"Valde pat uzaicināja Drošības policijas pārstāvi, lai pasaka, vai ir vai nav vajadzīgs, vai tā ir viņu ideja. Drošības policija pateica, ka viņiem ir vienalga, lai tikai nepasliktinātos lidostas kopējā drošība. No Drošības policijas spiediena nebija," Pietiek apliecina R. Rožkalns, piebilstot: "Drošības policijai ir, kas staigā privātā. Nu, lai viņi staigā. Bet civilās aviācijas nodaļai lidostā tāda funkcija nav paredzēta."
Reorganizācijas plānus pārsvītro valdes atlaišana
Taču daudziem negaidītā lidostas līdzšinējās vadības atlaišana notikusi īsi pēc tam, kad valde sākusi nopietni plānot "slepenpatrulētāju" grupas reorganizēšanu.
"Bija tikšanās ar Drošības policijas vadību, un ieteikums bija nepasliktināt drošību. Mēs piedāvājām viņus ietērpt formās, lai var redzēt, ar ko viņi nodarbojas, lai viņi ir kontrolējami, bet tajā brīdī, kad mēs sākām to apspriest, arī sākās visa tā jezga. Tad arī Drošības departamenta Aviācijas drošības nodaļas vadītājs Kārlis Dombrovskis sāka draudēt [juristam] Mārtiņam Krieķim, Raimondam Rožkalnam pienāca draudu īsziņa. Tas nozīmē, ka mēs bijām uzkāpuši uz varžacīm kaut kam ļoti sensitīvam, svarīgam," tālāk notikušo skaidro nu jau bijušais lidostas valdes loceklis.
"Kā tagad iznāk – valdei, kura mēģināja šīs nelikumības sakārtot, bija jāaiziet. Es nesaprotu, kādēļ valdei bija jāaiziet. Valde neko tādu nebija izdarījusi, lai būtu jāaiziet," teic R. Rožkalns. Savukārt satiksmes ministrs Anrijs Matīss no jebkuras atbildības norobežojas - akcionāra pārstāvis esot ministrijas valsts sekretāra vietniece Džineta Innusa, kura savukārt uz Pietiek jautājumiem neatbild.
Tikmēr tā arī ir palicis neīstenots iepriekšējās valdes plāns "1. Likvidēt Drošības departamentu ar visām tajā esošajām struktūrvienībām: Analītiskā nodaļa, Aviācijas drošības nodaļa, Iekšējās drošības nodaļa un Ugunsdzēsības komanda. 2. Izveidot Aviācijas drošības departamentu. 3. Aviācijas drošības departamentā izveidot 3 nodaļas: Operatīvās vadības nodaļa, Aviācijas drošības kontroles nodaļa un Ārkārtas situāciju vadības nodaļa." Jaunā valde pašlaik no jebkādiem komentāriem atsakās, tikmēr "lūriķi" darbu var turpināt.
Satiksmes ministrs neko nezinot un neko neietekmējot
"Lidostas valdes locekļi tika atbrīvoti pēc pašu vēlēšanās un sarunas ar akcionāru (Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietnieci Džinetu Innusu). Cik man zināms, valdes tiešajos darba pienākumos ietilpst uzņēmuma organizatoriskās struktūras un administratīvās darbības nodrošināšana un ministrijai kā akcionāram nav nekādas ietekmes uz šāda veida lēmumiem. Tāpat vēlos piebilst, ka sīkāku informāciju par šo jautājumu var sniegt akcionāra pārstāvis - Dž. Innusa, jo šādi jautājumi neietilpst ministra kompetencē."
(Satiksmes ministra A. Matīsa atbilde uz jautājumu - vai lēmums nomainīt lidostas Rīga valdes locekļus bija saistīts ar šī valdes sastāva nodomu likvidēt lidostas Drošības departamentu ar visām tajā esošajām struktūrvienībām, tostarp slepeno patrulēšanas grupu? Savukārt Dž. Innusa uz šo jautājumu atbild ar vispārīgām frāzēm un citātu no likuma - tas ministrijai nedodot tiesības iejaukties valsts kapitālsabiedrības valdes operatīvajā vadībā.)
Lidosta: neko nezinām par kaut kādiem patrulētājiem!
"Lidostas rīcībā nav informācijas par slepenām patrulēšanas grupām, filmēšanām, kā arī jebkādām citām “sazvērestības teorijām”, kā arī lidostas darbinieku iesaisti tajās. Ja Jūsu rīcībā ir šāda informācija, lūdzam par to informēt. Lidostai rada neizpratni Jūsu jautājumi par reorganizācijas plāniem, kā arī norādi uz Satiksmes ministriju, kuras kompetence attiecībā uz kapitālsabiedrību neietver darba tiesisko attiecību nodibināšanu, grozīšanu un pārtraukšanu. Jānorāda, ka lidosta darbojas pēc labas pārvaldības principa, tas ir, rīkoties ar vislielāko rūpību, pieņemot lēmumus par struktūras, organizācijas vai saimniecības darbību, tās vadību un pārvaldību.”
(Lidostas Rīga jaunās valdes (Andris Liepiņš, Ilmārs Upenieks, Ilona Līce) atbilde uz jautājumiem, vai tā plāno turpināt iepriekšējās valdes ieceri reorganizēt lidostas Drošības departamentu ar visām tajā esošajām struktūrvienībām, tostarp slepeno patrulēšanas grupu, vai šī grupa pašlaik turpina darbu un vai no Satiksmes ministrijas šajā sakarā ir saņemti kādi norādījumi.)
Raksts pirmoreiz publicēts laikrakstā Diena.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.