Līdz ar suņu slimības sākumu „Dogo” ražotājs kļuvis par valdošo partiju ziedotāju
PIETIEK15.05.2016.
Komentāri (25)
Iesaki rakstu: 
Faktiski pirmā bēdīgi slavenās suņu barības Dogo ražotājas – AS Tukuma straume vadītāja un īpašnieka Aivara Podnieka reakcija uz ziņām par nāvējošo suņu slimību, kas, visticamākais, saistīta tieši ar Dogo pārtiku, reizē ar vēršanos pret kritiķiem bijusi ķeršanās pie ziedojumiem valdošajām partijām, - tā rāda Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) datu bāze.
Pirmās ziņas par Dogo iespējamo saistību ar nāvējošo suņu slimību publiski parādījās 2015. gada pavasarī, un, kā rāda KNAB dati, 2015. gada 8. aprīlī Podnieks pirmoreiz mūžā veicis oficiālu ziedojumu politiskai partijai.
Šis ziedojums sākumā bijis tikai pieticīgi 1000 eiro, kas ziedoti tobrīdējai premjeres partijai Vienotība. Taču jau tā paša gada 14. augustā Dogo ražotājs Vienotībai ziedojis jau desmitreiz lielāku summu – 10 000 eiro.
Savukārt šā gada februāra beigās Podnieks reaģējis uz politiskās situācijas maiņu: tikai 11. februārī par jauno Ministru prezidentu kļuva Latvijas Zemnieku savienības (LZS) pārstāvis Māris Kučinskis, savukārt jau divarpus nedēļas vēlāk, 29. februārī Dogo ražotājs šai partijai ziedojis 5000 eiro.
LZS pārstāvis ir arī zemkopības ministrs Jānis Dūklavs, un tieši viņa vadītā ministrija un tās pārziņā esošais Pārtikas un veterinārais dienests ir ilgstoši vilcinājušies ar adekvātu nāvējošās suņu slimības iemeslu izpēti.
Savukārt nebūt ne tik dāsns Dogo ražotājs ir bijis attiecībā uz finansējumu pētījumam par slimības iemesliem. Tas gan izteica piedāvājumu finansēt Latvijas Veterināru biedrības organizētu pētījumu (tā kopējās izmaksas būtu aptuveni 31 tūkstotis eiro), taču, saņemot aicinājumu finansējumu atbilstoši caurspīdīguma principiem iemaksāt fonda Ziedot.lv atvērtajā ziedojumu kontā, naudu tā arī nav pārskaitījis.
Īpatna bija arī Tukuma straumes un tās vadītāja reakcija uz Pietiek interesi saistībā ar šiem finansējuma jautājumiem. Vispirms uz Pietiek nosūtītajiem jautājumiem vienas Tukuma straumes noalgotas sabiedrisko attiecību aģentūras pārstāve paziņoja, ka pie tiem tiekot strādāts un tikšot sniegtas detalizētas atbildes.
Savukārt pēcāk jau citas sabiedrisko attiecību aģentūras pārstāve Podnieka vārdā izlikās, ka šāds jautājums nav saprotams un vispār nav saņemts, tā vietā paziņojot, ka, „tiklīdz minētie izpētes darbi noslēgsies un būs zināmi to rezultāti, mēs tos nekavējoties atklāsim”.
Savukārt pats Podnieks, kurš, kā zināms, pēdējā laikā aktīvi sarakstās ar valsts iestādēm, izplatot dažādas pretenzijas, ne uz vienu jautājumu atbildēt nevēlējās.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.