Līdzšinējās un tagadējās Saeimas, valdības un nozaru administratori apzināti iznīcina vēstures zinātni Latvijā
Ineta Lipša08.03.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Es atsakos no balvas „Gada vēsturnieks Latvijā”. Jo – metaforās runājot – ir kritis pēdējais piliens.
Vārdu sakot, manuprāt, tāpat kā vēsturiskās spēlfilmas un seriālus, dažādus raidījumus un populāros rakstus par vēsturi, arī šo nomināciju “Gada vēsturnieks” cilvēki parasti uztver kā tādu apliecinājumu, ka vēstures izpētē, citējot klasiķi, “mēs ejam stāvus gaisā”. Galu galā vēsturnieku konsultantu atrast var, kaut kādus vecus rakstu galus par tēmām atrast var utt. Bet tam, ka “atrast var”, ir iluzors sakars ar vēstures zinātni.
Es nevēlos izlikties, ka Latvijas valstī ar vēstures zinātni viss ir kārtībā; es nevēlos turpināt uzturēt to ilūziju, ka Latvijas politiķi nodrošina valsts finansējumu, lai vēsturnieki strādātu, pētot Latvijas pagātni.
Parasti balsotāji redzējuši izdotās grāmatas. Man tās pagājušajā gadā bija divas – “Latvijas Bankas vēsture, 1922–1940” un “Viena. Grozāmo sarakstu slazdā: sieviešu politiskā vēsture, 1922–1934”. Ne viena, ne otra nav tapušas, pateicoties lieliskajam – pēdiņās – finansējumam, ko deputāti un ministri ir atvēlējuši – precīzāk būtu teikt: noskauduši – Latvijas vēsturei un kopumā – humanitārajām zinātnēm Latvijā.
Vēstures izpēte drīzāk nenotiek nekā notiek. Bet ilūziju par to, ka vēstures izpēte notiek, uztur politiķu organizētās publiskās diskusijas, kurās piedalās arī vēsturnieki un runā par jebkuru tēmu, ko politiķi piedāvājuši. Visi diskusiju dalībnieki parasti apliecina: jā, jā, mums vajag pētījumus par okupācijas laiku 20. gadsimtā, mums vajag par iepriekšējiem gadsimtiem.
Tā dedzīgā gaisotne it kā paredz, ka kaut kur otrajā plānā vēsturnieki katru darbadienu to vagu dzen uz priekšu – katrs savā laika periodā, katrs savā tēmā utt., kā tam normāli vajadzētu notikt. Bet – Latvijas valstī tā otrā plāna vienkārši nav! Karalis ir kails!
Saeimas un valdības un ministriju jeb nozaru administratori Latvijas valstī ir izveidojuši tādu zinātnes sistēmu, ka tā neapmaksā zinātnieku ikdienas darbu ne viduslaiku vēstures, ne agro jauno laiku vēstures, ne jauno laiku vēstures, ne 20. gadsimta vēstures izpētē!
Es teiktu pat vairāk – līdzšinējās un tagadējās Saeimas, valdības un nozaru administratori apzināti iznīcina vēstures zinātni Latvijā. Jo – kā citādi vērtēt faktu, ka Latvijas Zinātnes padomes administrētajā pēdējā zinātnisko projektu konkursā finansējumu izpētei piešķīra tikai 7% no iesniegto projektu skaita?! Tas turpinās jau gadiem.
Un – ko tas nozīmē dzīvē? Piemēram, to, ka Latvijas vēstures institūtā pēdējos gados ir atlaista virkne vēsturnieku! Ja kādam šķiet, ka mēs ikdienā uz priekšu dzenam pagātnes izpētes vagu viduslaikos, agrajos jaunajos laikos, jaunajos laikos un jaunākajos laikos, respektīvi, pētām pagātni no brīža, kad šeit parādījās rakstītie vēstures avoti, līdz valsts atjaunošanai 1991. gadā, tad – ziniet, ka nekas tāds nenotiek!
Nupat, beidzot institūts izdeva 20. gadsimta Latvijas vēstures 3. un 4. sējumu; no 1944. līdz 1964. gadam – 20 gadus pēc otrā sējuma, kuru izdeva 2003. gadā! Vai mums būtu vajadzīgs 5. sējums par laiku no 1965. gada līdz 1985. gadam un līdz 20. gadsimta beigām? Man vajag! Vai vēsturnieki strādā, lai to izpētītu un uzrakstītu? Nē!
Latvijas politiķu rīcība liecina, ka Latvijas valsti viņi uzskata par nabagmāju, kas – lai tā nesabruktu pavisam – nedrīkst atvēlēt regulāru finansējumu, kas nepieciešams fundamentāliem pētījumiem. Proti, tādiem pētījumiem, kuriem vajag daudz vairāk nekā trīs gadus un vajag pilnas slodzes atdevi.
Nominācija ir devusi man iespēju publiski aicināt nošķirt ilūziju no īstenības – nošķirt vēstures komunikāciju no vēstures zinātnes.
Kā saka, esmu to izmantojusi.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
