Lielbritānijas izvarošana

Raivis Zeltīts
12.01.2025.
Komentāri (0)

Iesaki rakstu:

Īlons Masks īpaši vērsās pret kreiso leiboristu premjerministru Kīru Stārmeru un parlamentāro valsts sekretāra vietnieci vardarbības novēršanai pret sievietēm un meitenēm Džesu Filipsu. Masks pievērsa uzmanību faktam, ka tieši Stārmers, vadot Kroņa prokuratūras dienestu (CPS), nav pietiekami centies saukt pie atbildības “izvarošanas bandas” un ka Filipsa būtu pelnījusi cietumsodu par atteikšanos veikt nacionāla mēroga izmeklēšanu par bērnu seksuālo izmantošanu Oldemā.

Kīrs Stārmers bija Lielbritānijas Kroņa prokuratūras dienesta vadītājs no 2008. līdz 2013. gadam, laikā, kad tika izmeklēti vairāki bērnu seksuālās izmantošanas gadījumi. Tāpēc viņš ir saskāries ar kritiku par iespējamu nepietiekamu rīcību šo lietu izmeklēšanā un vainīgo saukšanā pie atbildības.[1]

Īlona Maska rosinātā izteikšanās brīvība par šo tēmu notiek vienlaikus ar jauniem notiesājošiem spriedumiem un tiesu materiālu fragmentu publiskošanu, kas atklāj šo noziegumu šausminošo raksturu, to izplatību un Lielbritānijas varas iestāžu intereses trūkumu aizsargāt savus pamatiedzīvotājus.

Britu amatpersonas joprojām pretojas izmeklēšanas pārskatīšanai, kas atklātu pilnu patiesību par noziegumiem, lai gan tādas prasības kļūst skaļākas. Neskatoties uz sabiedriskās domas spiedienu un opozīcijas kritiku, 8. janvārī leiboristu partija parlamentā nobalsoja pret nacionāla mēroga izmeklēšanas uzsākšanu par bērnu izvarošanas bandām Apvienotajā Karalistē.

Politkorektums liedza upuriem – izvarotajiem bērniem – taisnīgumu un aizsardzību. Šie noziegumi vispirms tika noklusēti, bet vēlāk saukti par “grooming” skandālu, ko var aptuveni tulkot kā “uzmākšanās skandālu”. Tas neatspoguļo notikušā būtību, kas ir bijusi masveida sadistiska bērnu izvarošana, par upuriem apzināti izvēloties vietējās meitenes.

Noziegumu nežēlība un varas iestāžu bezdarbība

Par Roteremas un citu Lielbritānijas izvarotāju bandām es rakstīju pagājušajā gadā, analizējot plašos pretimigrācijas protestus Lielbritānijā, kurus pamatstraumes mediji centās pasniegt kā “galēji labējo” izdarības, kas balstītas “viltus ziņās”. Roteremas izvarotāju bandas 16 gadu laikā mērķtiecīgi organizēja 1400 angļu meiteņu un zēnu izvarošanu. Roteremā dzīvo ap 100 000 iedzīvotāju, tātad apmēram kā Daugavpilī, kas nozīmē, ka izvarošana skāra ievērojamu daļu pilsētas bērnu un to ģimeņu. Tikai 3% no pilsētas un tās apkārtnes iedzīvotājiem ir pakistāniešu izcelsmes.[2] 

Ņemot vērā vienas etniskās grupas pārstāvju neproporcionālo pārstāvniecību masveida noziegumos pret lielākoties angļu meitenēm, var loģiski secināt, ka šie noziegumi pakistāniešu kopienās bija plaši zināmi un kopīgi slēpti. Un tieši šo loģisko secinājumu dēļ, kas sagrauj multikulturālisma propagandas pamatus, varas iestādes noziegumus slēpa. Tas viss tika darīts, lai izvairītos no apsūdzībām rasismā un nekaitētu “kopienas attiecībām”.[3]

Tā kā arī Rietumu feministes par šiem noziegumiem klusē, jo ir aizņemtas ar citām “prioritātēm”, piemēram, konservatīvu sieviešu nosodīšanu, par tiem pastāstīšu es. To detaļas ir pretīgas un atbaidošas ikvienam veselam indivīdam, taču tā ir bijusi realitāte tūkstošiem meiteņu, kuras tika upurētas uz multikulturālisma ideoloģijas altāra. Noziegumi ietvēra grupveida izvarošanu, bērnu piespiešanu vērot izvarošanu, apliešanu ar benzīnu un draudus aizdedzināt, draudus izvarot viņu mātes un jaunākās māsas, kā arī viņu tirdzniecību uz citām pilsētām. Tipiskas bija grūtniecības (viena 12 gadu vecumā), grūtniecības pārtraukšana, spontāni aborti, tādējādi radot starppaaudžu traumas.[4]

Fragmentā no 2013. gadā Oksfordā piespriestā sprieduma Mohammedam Karraram ir aprakstīts, kā Muhameds sagatavoja savu upuri “grupveida anālajai izvarošanai, izmantojot pumpi. Grupveida izvarošanu veica pieci vai seši vīrieši. Kādā brīdī meitenes iekšienē ķermenī bija četri vīrieši. Viņas mutē tika ievietota sarkana bumbiņa, lai viņa klusētu.” Šis ir tipisks gadījums šajās krimināllietās. Lūsija Lova nomira 16 gadu vecumā kopā ar savu mati un māsu, kad viņas varmākas 2000. gadā aizdedzināja viņu māju. Viņa bija dzemdējusi Azhara Ali Mahmuda bērnu, kad viņai bija 14 gadu, un slepkavības brīdī bija stāvoklī. Viņas nāvi izvarotāji izmantoja, lai draudētu citiem bērniem. Citā gadījumā četrpadsmitgadīga izvarošanas upure “apprecējās” ar savu varmāku tradicionālās islāma kāzās, kurās piedalījās arī upura sociālais darbinieks.[5]

Britu varas iestādes šajā skandālā izceļas ar bezdarbību, meliem un klusēšanu, kas robežojas ar līdzdalību. Lielākā daļa šo noziegumu īstenotāju bija pakistāņu izcelsmes musulmaņu vīrieši bet lielākā daļa upuru – baltās sievietes. Lai izvairītos no “kopienu attiecību” saasināšanās un “rasu spriedzes”, Vestmidlendas policija 2010. gadā ziņojumu par noziegumiem nepublicēja.[6] Arī bijušais Ročdeilas pašvaldības deputāts Saimons Dančuks (Simon Danczuk) apgalvo, ka agrākais Leiboristu parlamentārās frakcijas priekšsēdētājs Tonijs Loids lūdza viņam noklusēt noziedznieku etnisko izcelsmi, lai nezaudētu balsis vēlēšanās.[7] Bailes no apsūdzībām rasismā un skaidras norādes “no augšas” piedalīties patiesības noslēpšanā ir aprakstītas arī agrāk.[8]

Policija ignorēja noziegumus pat tad, kad izvarošanas upuri par tiem ziņoja un sniedza DNS pierādījumus.[9] Policijas pasivitāte apvienojumā ar noziegumu upuru iebiedēšanu no varmāku puses radīja elli, kurā upuri turpināja ciest un noziegumi turpinājās.

Īstais rasisms un radikālais islāms

Kamēr britu varas iestādes baidījās no iedomāta rasisma, no pavisam īsta rasisma cieta noziegumu upuri. Viens no Lielbritānijas musulmaņu kopienas līderiem Muhameds Šafiks (Mohammed Shafiq) ir norādījis uz pakistāniešu vīriešu rasistiskajiem uzskatiem:  “Starp nesen notiesātajiem vīriešiem, kas sodīti par uzmākšanos (..), ir pārāk liels skaits aziātu, un šo rases jautājumu nevajadzētu noklusēt, jo tas ir šo noziedznieku rīcības pamatā. Viņi domā, ka baltās pusaudžu meitenes ir nevērtīgas un ka tās var ļaunprātīgi izmantot bez liekas domāšanas; tieši šāda uzvedība apkauno mūsu kopienu.”[10] 

Viņš arī apvainoja kopienas līderus “galvas iebāšanā smiltīs”. Noziegumu upuri liecina, ka rasisms un reliģiskais naids bija daļa no motivācijas vardarbībā pret angļu meitenēm, kas tika sauktas par “baltajām palaistuvēm” (“white slag”).[11] Pieaugošā informācijas detalizācija medijos ir vien aisberga virsotne gadiem ilgi noklusētam skandālam, kas varētu būt lielākais Lielbritānijas vēsturē. Patiesais noziegumu apmērs un nežēlība arvien ir tikai nojaušami, bet jebkurā gadījumā runa ir par tūkstošiem izvarotu angļu meiteņu.

Jāpiebilst, ka Lielbritānijas skandāls nav izolēts gadījums. 2015./2016. gada jaungada naktī Ķelnē seksuālus uzbrukumus no imigrantu vīriešu puses pieredzēja ap 1200 sieviešu. Ar līdzīgiem gadījumiem bēdīgi slavenas ir arī Zviedrijas, Nīderlandes un citu Eiropas valstu pilsētas. Spriežot pēc noziegumu masveidīgā rakstura un vēršanās pret vietējām sievietēm, šie notikumi mūsdienu Eiropas kontekstā ir pielīdzināmi vien Krievijas armijas noziegumiem Ukrainā. Bet kurš ir iekarojis Eiropu?

Līdz šim radikālā islāma kontekstā Rietumu sabiedrības uzmanība bija pievērsta atsevišķiem teroraktiem. Taču desmitgadēm ilgā, masveidīgā un sistemātiskā izvarotāju bandu darbība Lielbritānijā norāda uz plašāku dziļā naidā balstītu karu pret Rietumu civilizāciju un eiropiešiem. Tā ir patiesība, kuru leiboristi un daļa konservatīvo britu politiķu nekad neatzīs. Tā ir patiesība aiz saukļiem par “dažādības spēku”, “antirasismu” un “integrāciju”.

Tāpat kā Gulags un Černobiļa bija PSRS realitāte aiz tukšajiem saukļiem, tā Roterema un Ročdeila ir kreiso multikulturālisma ideoloģijas realitāte. Murgaina realitāte, kas diemžēl daudzviet aizvien turpinās,[12] jo turpinās uzspiestā sadzīvošana starp Eiropas pamatiedzīvotājiem un grupām, kas sevi uzskata par šo teritoriju iekarotājiem ar visām senās pasaules iekarotāju tiesībām. To atzīt nozīmētu, ka masu imigrācijas politikas īstenotāji un multikulturālisma aizstāvji ir veidojuši nevis labāku sabiedrību, bet gan distopisku murgu – sabiedrību, ko ir iespējams saturēt kopā tikai ar meliem vai klusēšanu, iznīcinot taisnīgumu un cilvēcību. To atzīt nozīmētu, ka liela daļa britu politiskās elites ir padarījusi iespējamus pašus smagākos noziegumus pret savu tautu. Ļoti iespējams, ka tieši tāpēc tiks darīts viss, lai pilna patiesība neatklātos.

Ko varam darīt mēs?

Ikviens Rīgas iedzīvotājs un viesis jau ir ievērojis straujās etniskās pārmaiņas un jaunu etnisko kopienu veidošanos pilsētā, kurā latvieši ir mazākumā jau kopš PSRS okupācijas gadiem. Lai Rīga atkal būtu latviska pilsēta un arī Latvija kopumā būtu latviska un droša valsts, ir būtiski izturēties kritiski pret atvērto imigrācijas politiku un pieprasīt politiķiem to nekavējoties atcelt. Lielbritānijas masu imigrācijas pieredze ir brīdinājums Latvijai. Noziegumi Roteremā, Ročdeilā un citās britu pilsētās parāda, kā multikulturālisma ideoloģijas akla īstenošana noved pie naidīgu kopienu iesakņošanās Eiropā, kas politkorektuma baiļu atmosfērā desmitgadēm var īstenot pašus šausminošākos noziegumus pret bērniem. Ideoloģija, kura gatava upurēt pašu dārgāko, kas ir ikvienai sabiedrībai, – tās bērnus –, ir tīrs ļaunums.

Gudrais mācās no citu kļūdām. Mēs esam daļa no Rietumiem, un tas nozīmē arī mācīties no citu Rietumu valstu pieredzes, izdarot savus secinājumus. Lielbritānijas kļūdas nedrīkst pieļaut Latvijā. Latvijā nav nepieciešams “zaļais koridors” imigrantiem, kas pārvēršas islāmistu zaļajos karogos. Latvijā nav pieļaujamas paralēlās kopienas, kas pārnes savu tiesību un kultūras izpratnes sistēmu, kurā sieviete ir zemāka par dzīvnieku. Latvija ir dibināta kā latviešu nācijas valsts, ko veido vietējo tradīciju un Rietumu kultūras mantojums. Tikai ideoloģiski apsēsti un politiski bīstami indivīdi var uzskatīt, ka ikviens, kurš šeit ir ieradies no kultūras, kurā sieviete ir zemāka par dzīvnieku, automātiski savā apziņā lejupielādē failu “latviešu kultūra un tradīcijas”.

Protams, es apzinos, ka ir arī paraugimigranti. Ir atsevišķi indivīdi, kas izcili apgūst latviešu valodu, ciena latviešu un Rietumu kultūras normas, ciena sievieti un bērnus. Un atsevišķus indivīdus savā demokrātiskajā kopienā spēj iekļaut ikviena tauta. Taču ikviens indivīds ir arī savas kopienas un kultūras pārstāvis, saistīts ar savu ģimeni, cilti un plašāku civilizācijas kopumu. Un patiesība ir tāda, ka liela daļa kultūru nav savietojamas vienā valstiskā telpā. Imigrācijai mainot raksturu no individuālas ieceļošanas uz kopienu pārceļošanu, kas pēc novērojumiem Rīgā notiek jau šobrīd, sākas bīstama notikumu attīstība – atsevišķu grupu identitāšu nostiprināšanās, savējo un svešo izslēgšana, aizvainojums un naids pret jauno mītnes zemi. Ja valsts savā iekšienē vairs nav vienas kultūras valsts un tās robežas vairs neatbilst plašākām civilizāciju un kultūru robežām, bet tiek pārnestas uz šīs valsts iekšieni, tad sekas ir konflikts – terorisms, izvarošanas, noziedzība. Īstā multikulturālisma seja.

[1] https://news.sky.com/story/grooming-gangs-scandal-timeline-what-happened-what-inquiries-there-were-and-how-starmer-was-involved-after-elon-musks-accusations-13285021

[2] Louise Casey, Report of Inspection of Rotherham Metropolitan Borough Council

[3] https://telos.lv/lielbritanijas-karsta-vasara/

[4] Alexis Jay, Independent Inquiry into Child Sexual Exploitation in Rotherham (1997–2013). Rotherham: Rotherham Metropolitan Borough Council.

[5] https://www.telegraph.co.uk/news/2025/01/04/grooming-gangs-scandal-cover-up-oldham-telford-rotherham/

[6] https://www.telegraph.co.uk/news/uknews/crime/11699179/Report-about-Asian-grooming-gangs-was-supressed-to-avoid-inflaming-racial-tension.html

[7] https://www.telegraph.co.uk/politics/2025/01/02/simon-danczuk-tony-lloyd-ex-labour-chairman-grooming-gangs/

[8] https://www.bbc.com/news/uk-england-south-yorkshire-28939089

[9] https://www.telegraph.co.uk/news/uknews/crime/9253250/Rochdale-grooming-trial-Police-accused-of-failing-to-investigate-paedophile-gang-for-fear-of-appearing-racist.html

[10] https://www.bbc.com/news/uk-england-manchester-17996245

[11] https://www.independent.co.uk/voices/rotherham-grooming-gang-sexual-abuse-muslim-islamist-racism-white-girls-religious-extremism-terrorism-a8261831.html

[12] Piemēram, Ročdeilas izvarotāju bandas barvedis arvien dzīvo tajā pašā pilsētā, kur viņa upuri, neskatoties uz deportācijas pavēsti: https://www.telegraph.co.uk/news/2024/01/22/rochdale-grooming-ring-abusers-not-yet-deported/

Pārpublicēts no telos.lv

Seko mums