Iesaki rakstu: 
"Es vēlētos ar Jūsu portāla starpniecību, ja iespējams, saņemt publiskas argumentētas atbildes par minēto situāciju no augsti kompetentām personām - bijušās Valsts kontrolieres I.Sudrabas un bijušā Satversmes tiesas priekšsēdētāja G.Kūtra uz šādiem vienkāršiem jautājumiem," šādu elektroniskā pasta vēstuli Pietiek saņēma no partijas No sirds Latvijai bijušās biedres Lienes Cipules. Publicējam gan viņas uzdotos jautājumus, gan no partijas saņemtās atbildes.
1. Kāpēc LR Uzņēmumu reģistram netika iesniegts „Politisko partiju likuma” 19.pantā noteiktais dokumenta – statūtu - oriģināls?
LR Uzņēmumu reģistram tika iesniegts likumā noteikts dokuments – statūti. Politisko partiju likuma 16.pants nosaka, ka pēc nobalsošanas partijas dibinātāju pilnvaroti pārstāvji trīs mēnešu laikā iesniedz visus dokumentus Uzņēmumu reģistrā. Šie dokumenti ir jānoformē tādā izskatā, kā to paredz likums un prasa Uzņēmumu reģistrs (sk.Uzņēmumu reģistra mājas lapu).
2. Kādas konkrēti izmaiņas tika veiktas partijas No sirds Latvijai statūtos – redakcionāli grozījumi vai redakcionāli precizējumi, un uz kāda likuma vai apstiprināto partijas statūtu punkta pamata tie tika veikti?
Vārdu “grozījumi” juridiski pareizāk būtu lietot gadījumos, kad normatīvā aktā izdara būtiskas izmaiņas un to izdarīšanai ir jāievēro noteikta procedūra. Sadzīvē (nenormativizētā jeb ne-juristu valodā) var lietot dažādus jēdzienus. Apspriežamajā situācijā viskorektāk būtu teikt “redakcionāli precizējumi”.
Normatīvo aktu izstrādes praksē ir pieņemts, ka katru dokumentu tā apspriešanas gaitā vai pēc pieņemšanas caurlūko speciālisti (pamatā valodnieki), lai novērstu redakcionālos negludumus. Arī pirms likumu parakstīšanas un izsludināšanas vairāki biroji vēlreiz izlasa pieņemto tekstu, lai tajā nebūtu iekļuvusi kāda pretruna vai neloģisks formulējums. Un šajā posmā var notikt teksta jeb redakcijas precizējumi, ja vien precizējums nemaina lietas būtību.
Precizējumi tika veikti, lai statūti redakcionāli atbilstu likuma prasībām. Politisko partiju likuma 14.panta 4.daļā noteikts: “Ja statūtu noteikumi ir pretrunā ar likumu, piemērojami likuma noteikumi."
3. Vai par šo labojumu veikšanu ir lēmusi partijas valde, un, ja nav, tad uz kādu pilnvaru pamata partijas valdes locekļi, kas parakstīja pieteikumu LR Uzņēmumu reģistram par partijas reģistrēšanu, veica šos labojumus?
Pēc pieteikuma iesniegšanas Uzņēmumu reģistrā un saņemtās informācijas par nepieciešamību precizēt dažus punktus pilnvarotās personas elektroniski apspriedās ar valdes locekļiem un arī juristiem. Konsultējošie juristi un arī Uzņēmumu reģistra juristi atzina piedāvātos redakcionālos precizējumus par tādiem, kas nemaina saturu pēc būtības. Jā šāds risinājums nebūtu iespējams, statūtu grozījumus drīkstētu izdarīt tikai kopsapulce.
Pieteikuma un tam pievienoto dokumentu atbilstību normatīvo aktu prasībām apstiprina Uzņēmumu reģistra lēmums par partijas No sirds Latvijai ierakstīšanu politisko partiju reģistrā.
4. Kāpēc partijas No sirds Latvijai biedri netika informēti par labojumu veikšanu partijas dibināšanas statūtos, jo minētie labojumi, piemēram, būtiski mainīja nosacījumus, uz kuru pamata partijas biedri var sasaukt partijas biedru ārkārtas kopsapulci?
Visi partijas biedri ļoti operatīvi elektroniski saņēma informāciju par partijas reģistrēšanu. Statūti tika publicēti partijas mājas lapā.
5. Vai mainīts partijas biedru skaits ārkārtas kopsapulces rosināšanai ir uzskatāms par redakcionālu precizējumu?
Politisko partiju biedru tiesības rosināt ārkārtas kopsapulces sasaukšanu nosaka Biedrību un nodibinājumu likuma 36.panta 2.daļa, kura paredz, ka sapulci sasauc, ja to “prasa ne mazāk kā viena desmitdaļa biedru”. Šīs biedru tiesības nav ierobežojamas.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.